Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš regulāri redzams fotosesijās, kurās viņš spodrina savu tēlu, piedaloties dažādos piedzīvojumos, šoreiz devies Baltijas jūras dzelmē, meklēt nogrimušu Krievijas impērijas fregati, ziņo Ria Novosti.

Fregate Oleg nogrima 1869. gadā Baltijas jūras Somu līcī, un Krievijas prezidents to devās meklēt ar zemūdeni C-Explorer-5, kas luksusa preču interneta vietnē RichVibe nodēvēta par «pasaulē pirmo zemūdens limuzīnu» un kas maksā 2,4 miljonus ASV dolāru.

Oleg atrodas 60 metrus zem jūras līmeņa, un brauciens ar C-Explorer-5 dzelmē ilga 12 minūtes, informē Ria Novosti.

Db.lv jau rakstīja, ka 2009. gada augustā V. Putins nolaidās Baikāla ezera dibenā ar mini zemūdeni Mir-2. Četru stundu un trīsdesmit minūšu ilgajā misijā V. Putins nolaidies Baikāla ezerā 1400 metru dziļumā. Krievijas prezidents piedalījies arī vairākās citās ativitātēs, spodrinot savu tēlu, iepriekš izteikušies ārvalstu mediji. Tā, piemēram, šā gada aprīlī V. Putins demonstrēja pasaulei sniega rotaļas ar suņiem. Neveiksmīga izvērtās V. Putina aktivitāte apmācīt nebrīvē dzimušas dzērves lidojumam uz dienvidiem ornitologu eksperimenta ietvaros. Dzērves tomēr nav spējušas pievienoties migrējošajiem putniem un nogādātas atpakaļ uz rezervātu.

Ārvalstu mediji seko ceturtdienas vakarā notikušajai nelaimei, kad iebruka veikala Maxima jumts. Par nelaimi un notikumu attīstību raksta Euronoews, BBC, Chinadaily, Reuters, Deuche Welle, CNN, RIA Novosti, The Irish Times un citi.

Latvijai tiek izteiktas līdzjūtības arī ar sociālo mediju palīdzību. Līdzjūtības izteikušas jau, piemēram, Lielbritānijas un ASV vēstniecības.

Sociālajos tīklos līdzjūtību izsaka arī citu valstu iedzīvotāji.

BBC ziņa par traģēdiju Zolitūdē ir otra svarīgākā ziņu plūsmā. Britu medijs ziņo, ka Latvijas galvaspilsētā, tirdzniecības centrā, iegruvis jumts, prasot vairāku cilvēku dzīvības, bet daudzi ir pazuduši bez vēsts, savukārt vairāki gruvešos ir iesprostoti. Tāpat medijs ziņo, ka lielveikals Maxima durvis vaļā vēra 2011. gadā.

Īpašu uzmanību notikušajam pievērsis arī Krievijas medijs RIA Novosti, kur traģēdija ir galvenā ziņa. Medijs ziņo gan precīzu cietušo skaitu, gan regulāri atjaunina informāciju, ieskaitot notikušā apstākļus un to, ka negadījumā cietušo ģimenēm tiks izmantota kompensācija.

Krievija ieviesīs aizliegumu ievest visus augļus un dārzeņus no Polijas, sākot ar 1. augustu, ziņo RIA Novosti.

Tas sekojot vairākkārtīgiem pārkāpumiem no šīs valsts puses.

Iepriekš tika ziņots, ka Krievija varētu aizliegt tikai kāpostu importu no Polijas saistībā ar karantīnas jautājumiem.

Saskaņā ar Polijas Ekonomikas ministrijas datiem, kā informē RIA Novosti, eksports no Polijas uz Krieviju 2014. gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 7,7% un veidojis 5 miljardus ASV dolāru. Augļu un dārzeņu eksports, ieskaitot ābolus, bumbierus un tomātus, sarucis ievērojami.

Pirmdien tika ziņots, ka Krievija varētu ieviest ierobežojumus augļu importam no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja biedrības Zemnieku saeima biroja vadītāja Rita Ignate, pēc šāda Krievijas soļa pastāv bažas par poļu lētās produkcijas ieplūšanu Latvijā, tādēļ jau rīt esot paredzētas sarunas par šo jautājumu, kurās piedalīsies zemnieku pārstāvji, tirgotāji, amatpersonas.

Krievijas parlamenta augšpalāta apsver iespēju pieņemt lēmumus, kas ļautu konfiscēt valstī esošo Eiropas un ASV kompāniju īpašumu un aktīvus gadījumā, ja pret Krieviju tiktu īstenotās Rietumvalstu solītās sankcijas, vēsta Ria Novosti.

Kā ziņots, pēc tam, kad Krievija ieveda Krimas pussalā savus militāros spēkus, Rietumvalstis solīja vērsties pret Krieviju ar ekonomiskajām sankcijām.

Krievijas likumprojekta autors ir Federācijas konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass. Viņš trešdien pauda, ka juristi pašlaik pēta, vai šādas konfiskācijas būtu atbilstošas Krievijas konstitūcijai.

«Mums gan nav nekādu šaubu, ka tas atbilst Eiropas standartiem,» A. Klišass pavēstīja RIA Novosti.

«Mūsu atmiņā ir nesenie notikumi Kiprā, kad Eiropas Savienības galvenā prasība apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanu bija aktīvu konfiskācija,» norādīja A. Klišass.

Krievija otrdien nosodīja starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard&Poor's (S&P) lēmumu samazināt valsts kredītreitingu līdz spekulatīvam līmenim un paziņoja, ka tāds lēmums ir bijis ASV dotas pavēles izpilde.

«Man personīgi nav nekādu šaubu, ka tas tika izdarīts ne tikai pēc Vašingtonas mudinājuma, bet gan pēc tās tiešām pavēlēm," Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti citēja valsts ārlietu viceministra Vasilija Ņebenzjas teikto.

«Krievijai ir jāsastopas ar koordinētām darbībām kaitējumam tās ekonomikai. Šīs darbības ir slepena daļa sankciju karam, kas ir pasludināts pret mums diezgan oficiāli,» klāstīja Krievijas ārlietu viceministrs.

«Tas, ka šis solis ir sperts tagad, nav pārsteigums: dīvainas sagadīšanās dēļ tas noticis laikā, kad no jauna uzliesmojusi pret Krieviju vērsta noskaņojuma histērija,» piebilda Ņebenzja.

Ohotskas jūrā, Krievijas Kamčatkas pussalas piekrastē, ceturtdien nogrimis zvejas kuģis. Traģēdijā dzīvību zaudējuši vismaz 54 cilvēki, pavēstīja Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas amatpersonas.

Uz kuģa bijuši kā Krievijas, tā arī vairāku citu valstu, arī Latvijas, pilsoņi, vēsta Krievijas mediji.

Traleris Daļnij Vostok avarējis ap plkst.6.15 pēc vietējā laika. Uz kuģa atradās 132 cilvēki - 78 Krievijas pilsoņi un 54 ārzemnieki.

Uz kuģa bijuši 42 Birmas pilsoņi, trīs - Latvijas, četri - Ukrainas un pieci Vanuatu pilsoņi, vēsta ziņu aģentūra RIA Novosti.

Lielākā daļa kuģa komandas bijuši Krievijas Sahalīnas salas iedzīvotāji.

Kuģis būvēts 1989.gadā. Līdz 2014.gadam tas ar nosaukumu Stende kuģojis Baltijas jūrā un bāzējies Rīgā.

Pērn kuģi iegādājies uzņēmums Magellan, un tas pārbraucis uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur kuģim piešķirts jauns vārds. Tā bāzes osta bijusi Neveļska, Sahalīnā.

Krievija aizliegusi piena produktu importu no Ukrainas, piektdien vēsta Krievijas mediji.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor pieņēmis lēmumu Ukrainas piena produktu importu valstī aizliegt no pirmdienas, 28.jūlija, vēsta Krievijas aģentūra RIA Novosti.

Savukārt aģentūra Interfax norāda, ka aizliegums noteikts, jo Ukrainas piena produktos konstatētas tetraciklīna grupas antibiotikas.

Par gaidāmo piena produktu importa aizliegumu Krievijas puse jau esot informējusi Ukrainu.

Rosseļhoznadzor šonedēļ izteicās, ka Krievija varētu pilnībā aizliegt pārtikas produktu importu no Ukrainas.

Ceturtdien dienests aizliedza Ukrainas augu valsts produktu ievešanu Krievijā ar rokas bagāžu un ar pasta starpniecību.

Likvidējamā «ABLV Bank» tiesas ceļā pieprasījusi Krievijas popzvaigznei Filipam Kirkorovam atdot apmēram 650 000 eiro parādu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra «RIA Novosti».

Prasība pret Kirkorovu un viņa uzņēmumu «Filipp Kirkorov Prodakšn» iesniegta Maskavas Tagankas rajona tiesā.

Atbilstoši aizdevuma līgumam banka pieprasa piedzīt 651 000 eiro pamatparādu, kā arī procentus un sodanaudu, pastāstījusi tiesas preses sekretāre Jūlija Suhiņina.

Banka šo informāciju nekomentēja.

Suhiņina teica, ka Tagankas rajona tiesā pret Kirkorovu iesniedzis prasību arī uzņēmējs, kas remontējis viņa māju Piemaskavā. Viņš pieprasa 7,5 miljonu rubļu (105 000 eiro) kompensāciju.

Krievijas mediji arī ziņojuši, ka Krievijas prezidenta lietu pārvaldes ēdināšanas kombināts «Kremļovskij» Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību par 82 000 rubļu (1150 eiro) piedziņu no Kirkorova par viņa trupas ēdināšanu.

Krievijas raķešu izsekošanas sistēma pamanījusi divu ballistisko raķešu palaišanu centrālajā Vidusjūrā, atsaucoties uz RIA Novosti, raksta Bloomberg.

Raķešu trajektorija liecina, ka tās tika mērķētas uz Austrumu Vidusjūru, informējusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Raķetes tika pamanītas Krievijas Armaviras radaru stacijā plkst.10.16 pēc Maskavas laika.

Neviens no ministrijas pārstāvjiem uz Bloomberg zvaniem nav atbildējies, savukārt Krievijas premjerministra preses sekretāre Natālija Timakova informējusi, ka aizsardzības ministrs ir ticies ar Vladimiru Putinu, lai informētu viņu par situāciju.

Pagaidām netiek ziņots, kam pieder raķetes. Sīrijā gan nekādi uzbrukumi vai sprādzieni nav dzirdēti, un raķetes iekritušas jūrā.

Sākotnēji Izraēla informēja, ka tai nav informācijas par raķetēm, tomēr vēlāk tā atzina, ka kopā ar ASV ir palaidusi raķetes Vidusjūrā. Izraēla sacījusi, ka tā testējusi raķetes, lai pārbaudītu, cik labi darbojas pretraķešu sistēma Arrow-2.

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests (Россельхознадзор) atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu, ziņo Krievijas medijs Ria Novosti. Lai konstatētu pārkāpuma cēloņus, SIA Rānda produkcijas pārbaudes veiks arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš iepriekšējās pārbaudēs uzņēmumā pārkāpumus nav konstatējis.

[Ziņa papildināta ar PVD komentāru]

Krievijā ir uzsākta pastiprināta kompānijas ražojumu pārbaude. Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nenozīmē, ka SIA Rānda produkciju aizliegts eksportēt uz Krieviju, skaidroja PVD.

«Laboratorijas ekspertīzē noskaidrots, ka benzopirēna koncentrācija ir lielāka par maksimālo pieļaujamo normu, un tas ir Krievijas un Muitas savienības normatīvo aktu pārkāpums,» teikts Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta paziņojumā. Tajā arī uzsvērts, ka benzopirēns ir bīstams cilvēku veselībai arī nelielos daudzumos, jo viela organismā uzkrājas.

Savukārt Latvijas PVD pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.

Šodien no manevrēšanas ceļa Šeremetjevas lidostā Maskavā izslīdējusi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» pasažieru lidmašīna, apliecināja «airBaltic» pārstāvis Didzis Rudmanis.

«Šodien, 6.decembrī, spēcīgu vēja brāzmu un slidena manevrēšanas ceļa dēļ reiss BT428 no Rīgas uz Maskavu ar lidmašīnu Boeing 737-500 saslīdēja uz manevrēšanas ceļa pēc nosēšanās Šeremetjevas starptautiskajā lidostā,» informēja Rudmanis.

Visi pasažieri tika nogādāti lidostas terminālī. Neviens pasažieris nav guvis savainojumus, kā arī lidmašīnai nav novērojami nekādi vizuāli defekti.

Pasažieru vidū bijis arī Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis, kas ieradies apmeklēt forumu «Krievijas transports», žurnālistiem pavēstīja Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs.

Lidmašīnai pēc aizvilkšanas uz stāvvietu tiks veiktas papildu pārbaudes. «airBaltic» varēšot sniegt plašāku informāciju pēc pilnīgas situācijas izmeklēšanas.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii esot pieslēgusi 91 banku Krievijas iekšējai starpbanku pārvedumu sistēmai, tādējādi cenšoties nodrošināties gadījumam, ja Krievija tiek atslēgta no Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) sistēmas, Krievijas aģentūrai RIA Novosti norādījis kāds situāciju pārzinošs informācijas avots.

Šajā sakarībā jau notikusi Bank Rossii un banku tikšanās.

Bank Rossii informējusi, ka jau pagājušā gada beigās ticis izveidots vietējais SWIFT analogs, kas ļaus Krievijas bankām nodot SWIFT formāta ziņojumus ar Bank Rossii starpniecību.

Bank Rossii vadītājas vietniece Ksenija Judajeva gan pauda viedokli, ka Krievijas atslēgšana no SWIFT esot maz ticama, tāpēc nevajagot dramatizēt situāciju.

Kā ziņots, ASV Ukrainas krīzes saasināšanās dēļ var izslēgt Krievijas bankas no SWIFT sistēmas, iepriekš vēstīja Krievijas laikraksts Kommersant.

Kā pastāstīja ASV Valsts departamentam tuvs informācijas avots, ASV varētu Krieviju izslēgt no SWIFT arī vienas pašas, ja eiropieši šādiem soļiem nepiekritīs.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

Labrīt!

Rīgā šorīt apmācies, gaisa temperatūra +9 grādi.

Latvijā

Tuvojoties eiro ieviešanai, Latvijā arvien straujāk sāk rukt skaidras naudas apmērs apgrozībā. Skaitļi liecina, ka kopš gada sākuma skaidras naudas apmērs apgrozībā jau ir samazinājies par 130 miljoniem latu un gada pēdējos mēnešos kritums kļūs arvien straujāks.

Iecere dotēt Pasažieru vilcienu no Latvijas dzelzceļa peļņas var apdraudēt kravu pārvadājumus, brīdina Uģis Magonis. Ja valsts dotāciju apjoms būs par mazu, lai segtu VAS Pasažieru vilciens (PV) izdevumus par infrastruktūras maksu, kas tam jāmaksā VAS Latvijas dzelzceļš, iztrūkstošos līdzekļus varētu ņemt no LDz peļņas, paredz Saeimā nonākušie likumdošanas grozījumi.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā» un brīdināja, ka tiks aizstāvēta NATO teritorijas «katra colla», ja tai radīsies draudi, vēsta BBC.

Krievija nav spējusi izpildīt vienošanos par spriedzes samazināšanu Austrumukrainā, pauda Dž. Kerijs. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins jorpojām uzsver, ka Ukrainā nav Krievijas militāro spēku. Pēc Dž. Kerija paustā, Krievija ir pastiprinājusi Krīzi Ukrainā.

Krievija nav spērusi nevienu nopietnu soli, kas apliecinātu nopietnus mēģinājumus pildīt vienošanos, kas panākta Ženēvā, paziņojis Dž. Kerijs. Viņš arī pauda, ka Krievija mēģina «izmainīt Austrumeiropas drošības sistēmu».

«Es svinīgi apliecinu, ka tur [Ukrainā – red.] nav krievu instruktoru, speciālo vienību vai karavīru,» pauda V. Putins.

Krīze Ukrainā vēršas plašumā, un Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko izteicies, ka Ukrainai ir nepieciešama tieša ASV militārā palīdzība, ziņo ukraiņu medijs Unian.

«Es nedomāju, ka sankcijas ir spēcīgs preventīvs faktors. Agresija no Krievijas puses var turpināties,» pauda P. Porošenko. Pēc viņa vārdiem, tagad reālu palīdzību sniegtu tieša ASV militārā palīdzība – līdzīga tai, kas tika sniegta sabiedrotajiem Otrā pasaules kara laikā (lendlīzes programma).

Ukrainas prezidents pauda, ka valsts ir gatava cīnīties par neatkarību un tai ir jānostiprina savi bruņotie spēki.

Tikmēr krīze Ukrainas austrumos plešas plašumā - trešdien vēlu vakarā separātisti mēģināja ieņemt Ukrainas Zemessardzes daļu Luhanskā, taču Ukrainas karavīriem izdevās atvairīt krievu kaujinieku uzbrukumu. Ukrainas pusē neviens nav cietis. Jau ziņots, ka šīs nedēļas pirmā puse asiņaina bijusi Doņeckā – kaujā par kontroli pilsētas lidostā tika nogalināti vairāk nekā simts no Krievijas iesūtīti teroristi, un trešdien apšaude, izmantojot militāro tehniku, notika arī Doņeckas centrā.

Virkne Krievijas lielāko mediju kā patiesu pārpublicējuši EUObserver 1.aprīļa joku rakstu, ka Francija Krievijai būvēto Mistral klases desantkuģi piegādās Latvijai.

Ziņu kā patiesu pārpublicējuši virkne Krievijas oficiālo mediju, kā aģentūra RIA Novosti, TASS, Intarfax un arī angliski rakstošais Sputnik.

Nedaudz vēlāk informācija atsaukta, atsaucoties uz ES diplomātu komentāriem, kas Krievijas žurnālistiem esot norādījuši, ka raksts ir EUObserver joku ziņa.

EUObserver vēstīja, ka viens no Krievijai paredzētajiem Mistral klases karakuģiem Sevastopol tiks piegādāts Latvijai, lai pasargātu Baltijas valstis no Krievijas draudiem.

Karakuģis tikšot pārsaukts par Junker, par godu Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram, jokoja izdevums.

Krievijas prezidenta limuzīna modeli varēs iegādāties jebkurš interesents. Tiesa gan, tirdzniecībā nonāks krietni vienkāršota limuzīna versija, citējot prezidenta lietu pārvaldnieka Vladimira Kožina (Владимир Кожин) pausto, ziņo RIA Novosti.

«Tas, ko man izdevās redzēt, vieš zināmu optimismu. [..] Tā būs laba automašīna. Vai tā būs labāka par Mercedes – Benz? Dzīvosim – redzēsim,» pauda V. Kožins, kuram bija iespēja aplūokt automobiļa projektu.

Kad jaunais automobilis varētu tikt prezentēts, pašlaik vēl nav zināms, pauda Kremļa pārstāvis.

Automobiļus izstrādā Centrālais zinātniski pētnieciskais automobiļu un motoru institūts, bet montāža notiks Zil vai Gaz rūpnīcā.

Limuzīni, kas piemēroti patēriņa tirgum, astoņu gadu laikā aizņems 10-20% no kopēja Krieviajs luksusa klases automašīnu tirgus, aplēsušas Krievijas amatpersonas. Līdz ar limuzīnu izstrādāts tiks arī standarta sedans, apvidus automobilis, mikroautobuss un sportiska kupeja.

Atbildes sankcijas Rietumiem un rubļa vērtības kritums rosina Krievijas iekšējo tirgu; sevišķi iegūst zivsaimnieki

Krievijas valdības pūliņiem ar pašmāju pārtikas rūpniecību aizvietot importu no Rietumiem ir acīmredzami panākumi. Tā Ļeņingradas apgabalā pēdējos pāris gados lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoms ir pieaudzis pat divarpus reizes, raksta Kommersant. Medijs sevišķi izceļ zivsaimniecības modernizāciju, kas nozīmē tās efektivitātes celšanu. Piemēram, samu audzēšanu jau minētajā Ļeņingradas reģionā efektivizācijas dēļ plānots palielināt no 45 līdz 80 tonnām gadā.

Savukārt RIA Novosti ziņo par Krievijas lielākā lašu audzētāja Russkaya akvakultura ievērojamo uzrāvienu un plāniem iegūt 30% pašmāju tirgus, iekļūt pasaules lašu un foreļu ražotāju desmitniekā un audzēt peļņu no 2,5 miljardiem RUB (35 mlj. EUR) līdz 21,6 miljardiem rubļu (309 mlj. EUR) 2025. gadā. Par šāda optimisma pamatu Krievijā raksta arī Financial Times – ka konkrēti Russkaya akvakultura ražošanas apjoms šā gada pirmajā pusē ir audzis par fenomenāliem 664% pret šo periodu pērn. Izaugsme ir industrijas ģeometriskās ekspansijas dēļ, un arī nākamajā gadā ir plānots dubultot izaudzēto zivju apjomu. Kompānija FT komentē, ka labie rādītāji jau tuvākajā nākotnē liek apsvērt atkārtotu akciju emisiju.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Ceturtdienas sanāksmē Krievijas Centrālā banka pazemināja bāzes procentu likmi no 14% līdz 12,5%, uzsverot, ka inflācija un rubļa riski ir mazinājušies, taču ekonomikas izaugsme aizvien ir slikta, raksta RIA Novosti.

Šis ir jau trešais likmes pazeminājums šajā gadā, un banka uzsvērusi, ka pastāv nozīmīgs ekonomikas atvēsināšanās risks. Martā likme tika samazināta par vienu procentpunktu, bet janvārī – par diviem procentpunktiem.

«Rubļa vērtībai palielinoties un ievērojami sarūkot patērētāju pieprasījumam laika posmā no februāra līdz aprīlim, mēneša patēriņu cenu pieaugums sarūk un gada inflācija stabilizējas,» paziņojumā norāda Centrālā banka.

Jaunā likme stāsies spēkā 5. maijā, un banka deva mājienus, ka pazemināšana vēl nav beigusies.

«Ņemot vērā, ka inflācija mazināsies vēl, Krievijas Banka būs gatava samazināt bāzes likmi,» liecina paziņojums.