12 nozarēs vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro 

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Zane Atlāce - Bistere, 02.12.2019

Foto: pixabay.com

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) - par 1,1 %.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pārskata periodā par 45 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju - 1 124 eiro (privātajā - 1078 eiro), taču gada pieauguma tempi abos sektoros bija līdzīgi - attiecīgi 8,5 % un 8,4 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1081 eiro jeb par 8,9 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Tiesa, darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga ko saņem vismaz puse strādājošo šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņaprāt, par pietiekoši strauju ienākumu pieaugumu liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu kāpums Latvijas komercbankās, kas šī gada desmit mēnešos ir palielinājies par 7,4%. Līdzvērtīgi spēcīgs algu kāpums 8-9% robežās šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan darbaspēkā nodokļu samazinājuma rezultātā Lietuvā algu pieaugums pēc nodokļiem šogad pārsniedz 10%.

Tevi varētu interesēt

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps...

2015. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 785 eiro,...

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu,...

Vidējā darba samaksa 2014. gada 2. ceturksnī augusi lēnāk nekā šā gada...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām,...

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas...

Latvijas nebanku kredītdevējs SIA "Latvijas hipotēka" pārtraucis sniegt reversās nomas pakalpojumus,...

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas...

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas...

Japānas reitingu aģentūra "R&I" paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot...

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV...

Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība,...

Jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem varētu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās...

AS SEB banka piešķīrusi finansējumu 19,7 miljonu eiro apjomā Magnum Medical grupai,...