Finanses

12 nozarēs vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 02.12.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) - par 1,1 %.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pārskata periodā par 45 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju - 1 124 eiro (privātajā - 1078 eiro), taču gada pieauguma tempi abos sektoros bija līdzīgi - attiecīgi 8,5 % un 8,4 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1081 eiro jeb par 8,9 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Tiesa, darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga ko saņem vismaz puse strādājošo šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņaprāt, par pietiekoši strauju ienākumu pieaugumu liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu kāpums Latvijas komercbankās, kas šī gada desmit mēnešos ir palielinājies par 7,4%. Līdzvērtīgi spēcīgs algu kāpums 8-9% robežās šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan darbaspēkā nodokļu samazinājuma rezultātā Lietuvā algu pieaugums pēc nodokļiem šogad pārsniedz 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmējis cenu pieaugums ceļu būves materiāliem

Žanete Hāka, 25.10.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas palielinājās par 0,3 %, strādnieku darba samaksa – par 0,2 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,1 %.

Septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme dolomīta šķembām, kā arī asfaltbetonam). Salīdzinot ar 2018. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,6 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 5,6 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8 %.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,9 %, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pārdalīs šā gada budžetā ieekonomētos 31,17 miljonus eiro

LETA, 29.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

TOP 500: Latvijas lielākie uzņēmumi

DB, 13.11.2019

Fotogrāfs: Sasch Fjodorov

Jaunākais izdevums

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algas sasniegs jaunas virsotnes

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 02.12.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Uzvirmojušās krīzes gaidas un izaugsmes bremzēšanās ir ietekmējusi uzņēmēju noskaņojumu un attīstības plānus ne tikai Latvijā. Taču mūsu veiktās aptaujas norāda, ka izmaiņas noskaņojumā ir nebūtiskas, jo, lai arī izaugsmes tempi sabremzējas, situācija ir tālu no kritiskās.

Turklāt darba tirgus, kas jau kļūst reģionāls, turpina diktēt savus nosacījumus. Inerce darba samaksas jomā var turēties ilgāk un kādu laiku ignorēt makro tendences. Tādēļ algu kāpuma paātrināšanās 3. ceturksnī līdz 8.3%, sasniedzot 1091 eiro, ir nosacīts pārsteigums.

Noteikti, ka gada pēdējā ceturkšņa kāpums būs tikpat iespaidīgs un algas sasniegs jaunas virsotnes. Pozitīvais aspekts ir labāki dzīves apstākļi un dilstoša interese doties strādāt citviet.

Nākamgad tempiem ir jāpalēninās līdz 6-6.5%. No otras puses tas joprojām ir augsts temps un daudzām nozarēm arvien grūtāk risināms izaicinājums. Šāds temps ne visiem būs noturams, kas nozīmē, ka pie izteiktākas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, to skaits, kam rodas finansiālas grūtības, pieaugs. Īpaši tas skartu reģionus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdra "iedzen" ķīļus

Māris Ķirsons, 10.01.2020

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas Latvijā aug

Lelde Petrāne, 28.01.2020

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis

Māris Ķirsons, 19.02.2020

Foto: Caro/Westermann/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro saņēmuši 25,8% strādājošo

Lelde Petrāne, 24.02.2020

Foto: Caro/Ramesh Amruth/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru