Jaunākais izdevums

SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka līdz ar robežu slēgšanu Covid-19 dēļ, uzņēmumam šovasar varētu trūkt darba rokas. Radot nopietnus zaudējumus, jau atkal bojā varētu iet raža.

Pērn augļu un ogu pārstrādes uzņēmumam uz lauka palika 70 tonnas nenolasītu dzērveņu. Ierasti šīs ogas nolasa ar kombaina palīdzību, taču laika apstākļu dēļ pērn tas nebija iespējams. Atrast vietējos darbiniekus, kas darbu varētu izdarīt ar rokām, arī neizdevās cilvēku trūkuma dēļ.

Bez viesstrādniekiem raža sapūs 

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu...

Nopelnīt var labi

G.Sauškina apliecina, ka problēma nav uzņēmuma piedāvātajā atalgojumā. “Problēma nav naudā, bet gan cilvēku daudzumā. Par ogu lasīšanu maksājam tikpat cik Vācijā un Polijā. Esam attīstījušies no dažu hektāru lielas saimniecības, ieguldījuši naudu un paļāvušies, ka būs iespējams algot arī darbiniekus. Bet, diemžēl, vairs nav, kas strādātu,” teic uzņēmēja.

Atalgojums par padarīto darbu uzņēmumā svārstās no apmēram 100 eiro līdz 350 eiro (neto) nedēļā, atkarībā no tā, cik daudz darbinieks padarījis.

Visu cauru gadu uzņēmums nodarbina 17 darbiniekus, taču, jūlijā vidū sākoties ogu lasīšanas sezonai, tam ik dienu ir nepieciešami vismaz papildus 30 līdz 40 strādnieki. Saimniecība kopumā apsaimnieko 36 hektārus, no kuriem 16 veido aveņu, zemeņu un melleņu stādījumi, pārējo - dzērvenes.

Uzņēmums atrodas Apes novada Gaujienas pagastā, un G.Sauškina teic, ka atrast nepieciešamos sezonas darbiniekus vietējā mērogā praktiski nav iespējams. “Pirms Covid-19 bezdarbs tuvējos novados praktiski nebija. Skolotāji, studenti un maiņu darba veicēji pie mums mēdz strādāt līdz augusta vidum, taču ogu lasīšanas sezona ilgst līdz oktobrim. Pērn, meklējot darbiniekus, nācās apbraukāt visu Latgales teritoriju, līdz pat Daugavpilij,” stāsta vadītāja.

Aicina palīgā viesstrādniekus

Pērnā gada sezonā “Very Berry” pirmo reizi izmēģināja dot darbu arī viesstrādniekiem. Pēc zemeņu lasīšanas sezonas beigām citā Latvijas saimniecībā trīs Uzbekistānas un divi Kazahstānas pilsoņi pamēģināja darbu “Very Berry”.

Šogad vadītāja plānoja turpināt šo sadarbību un kopumā darbam uzņēmumā jau ir reģistrējusi 9 viesstrādniekus no Kazahstānas. Taču tā kā robežas uz valstīm ārpus Eiropas Savienības joprojām ir slēgtas, viņu māc satraukums par to, vai izdosies atrast citus, vietējos darbiniekus.

Šā gada pavasarī Lauku atbalsta dienestā sezonas darbam “Very Berry” saimniecībā reģistrējušies jau 47 cilvēki. Kopš reģistrēšanās ir pagājis tikai mēnesis, taču vadītāja atklāj, ka šonedēļ darbā ieradušies vien 16 darbinieki.

Tam par iemeslu esot nesagatavotība smagajam lauku darbam, uzskata vadītāja. Vieni no aktīvākajiem darbiniekiem uzņēmumā patreiz esot tie, kas pamēģinājuši darbu saimniecībās ārzemēs. “Šogad viņi vai nu nevarēja aizbraukt, vai vairs to nevēlējās, un tagad daži no viņiem arī apgalvo, ka ir gatavi šeit palikt uz visu sezonu. Atšķirības starp darbu šeit un ārzemēs ir tādas, ka ārzemēs jāpierod pie vēl stingrāka režīma, īsākām darba pauzēm un vēl smagākas slodzes.”

Attīstoties jāpiesaista jauni strādnieki

Attiecībā uz viesstrādnieku piesaistīšanu darbam uzņēmumā, vadītāja teic, ka labprātāk dotu priekšroku vietējiem darbiniekiem, taču realitātē viņa apzinās, ka darba roku trūkst, un, lai raža neietu bojā, darbinieki ir jāpiesaista arī no tālākām zemēm.

“Tam par iemeslu ir tas, ka lauksaimniecība kopumā Latvijā ir attīstījusies. Pirms 20 gadiem pirmās saimniecības stādīja pirmos hektārus ar ogām, tagad mums visiem ir nepieciešami vairāk darbinieki,” norāda vadītāja. Arī samaksa par darbu ir vienāda viesstrādniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Atšķirība ir valsts likumdošanā - par viesstrādnieku reģistrēšanu darbam saimniecībā gan uzņēmumam, gan darbiniekiem nākas maksāt nodevas, līdz ar to viesstrādnieki uzņēmumiem izmaksā pat nedaudz vairāk. Par šogad jau reģistrēto deviņu viesstrādnieku uzņemšanu uzņēmums samaksājis 600 eiro, norāda G.Sauškina.

Viņa teic, ka patreiz gaida, kad atjaunosies Latvijas vēstniecību darbs ārzemēs un tiks meklēti risinājumi tam, lai viesstrādnieki šeit varētu ierasties. Tāpat nozīmīgs ir jautājums par ceļošanas ierobežojumiem. Pērnajā gadā melleņu raža mežos bijusi zema, līdz ar to izdevās atrast gana daudz darbinieku, kas palīdzētu lasīt mellenes saimniecībā. Taču šogad vadītāja paredz, ka ja ogu raža mežos būs labāka, saimniecībai būs problēmas tikt galā ar darbu savā teritorijā. Un nenolasītā raža radīs būtiskus zaudējumus tā turpmākajai darbībai.

LASI ARĪ:

Veiksmes stāsts: Dabīgos vitamīnus pērk vairāk 

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus,...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija: Autokravu pārvadājumu nozarē daļai uzņēmumu jau ir bankrota stāvoklis

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autokravu pārvadājumos šogad vērojams kritums aptuveni 30-40% apmērā, un daļai uzņēmumu jau ir bankrota stāvoklis, informēja pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Viņš uzsvēra, ka pašreiz situācija nozarē ir slikta, jo daudzās valstīs turpinās dažādi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, turklāt Eiropas Savienība jūlijā atbalstīja autokravu transporta reformu, kas neatbilst Latvijas interesēm.

Pociluiko stāstīja, ka kravu apjomi, salīdzinot ar aprīli vai maiju, nav pieauguši. "Kravu apjomi nav lieli - rūpnīcas nestrādā vai strādā samazinātā apjomā, daudzās valstīs ir dažādi ierobežojumi. Turklāt nav normāli, ka ir valstis, kur iebraucot kravas auto šoferiem jāievēro 14 dienu pašizolācija," stāstīja asociācijas vadītājs, skaidrojot, ka pārvadātāju uzņēmumam tas dārgi izmaksā.

Šogad aptuvenais kravu apjoma kritums pret pērno gadu ir 30-40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonas sākuma darbiem mums ir pietiekami resursi, biznesa portālam db.lv stāsta ogu audzētāja "Blueberry land" vadītājs Aleksejs Fomičovs.

"Uz turpmāko sezonu gan skatāmies ar bažām, jo jau daudzus gadus sezonas darbu veikšanai pieņemam viesstrādniekus, kas šogad nebūs iespējams. Varētu teikt, ka šogad ir daudz brīvu darba roku Latvijā, bet tas ir samērā riskanti, jo potenciālie darbinieki, kas piesakās darbā, ir raduši pārsvarā strādāt citās nozarēs. Neskatoties uz to, ka darbs augļu dārzā fiziski nav ļoti smags, cilvēki nespēj pielāgoties, jo organismam nav rūdījuma vienveidīgu darbu veikšanai piespiedu pozā, piemēram, ravējot. Atsakās muguras, neklausa plaukstas un nākas izbeigt darbu mūsu saimniecībā," novērojis A. Fomičovs.

Vasaras vidū, kad saimniecībā izaudzētās krūmmellenes dod ražu, uzņēmuma laukos audzētās ogas var iegādāties daudzos Latvijas tirdzniecības tīklos, atsevišķos veikalos, degvielas uzpildes stacijās, Centrāltirgū, bet aptuveni 40% tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WolliMolli" biznesa nišu saskata termoregulējošā, hipoalerģiskā un ergonomiskā apģērbā bērniem no karaliskās alpakas dzijas

Sandrai Artai Kanaškai ideja par "WolliMolli" radās pirms trim gadiem, kad viņa kļuva par tanti vecākās māsas dēliņam. "Šajā laikā pamanīju vecāku raizes par mazuļa pašsajūtu sezonas mainīgajos laikapstākļos. Vecāku vidū populārākie uzdotie jautājumi saistās ar to, vai mazulis jūtas labi, vai bērns nejūtas nosalis vai pārkarsis, vai ir optimāla termoregulācija," viņa teic. Tāpēc radās doma par termoregulējošu, hipoalerģisku un ergonomisku apģērbu bērniem no karaliskās alpakas dzijas.

Šā gada laikā "WolliMolli" ir krietni attīstījies un tagad produkcija ir pieejama ne tikai interneta veikalā, bet arī Latvijas, Austrijas un Vācijas bērnu apģērbu veikalos. "Šogad kā liels atskaites punkts "WolliMolli" komandai bija dalība starptautiskajā izstādē "Bazaar Berlin" Berlīnē, kur ieguvām atzinību un daudz komplimentu no izstādes apmeklētājiem, klientiem un dalībniekiem par kolekcijas dizainu, stilu un kvalitāti," stāsta S. A. Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Andelemandele.lv jauni rekordi

Anda Asere, 06.05.2020

Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā cilvēki ar jaunu sparu nododas mājas kārtošanai un aug interese pārdot sev vairs nevajadzīgās lietas.

"Pirmajās divās nedēļās pēc ārkārtējā stāvokļa izziņošanu valstī portāla apmeklētāju un ievietoto "pērļu" daudzums kritās pat līdz 30%. Cilvēkiem bija jāpierod pie reālās situācijas - mājmācība, darbs no mājām utt. Taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies un portālā katru dienu aug ievietoto "pērļu" daudzums un 12. aprīlī tas sasniedza rekordlielu skaitu - 5200 preces," stāsta Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Martā portālu apmeklēja 176 tūkstoši unikālo lietotāju, no kuriem 95,6% ir no Latvijas, 2,6% no ASV un pārējie no Eiropas. 92% apmeklētāju ir sievietes, bet no kopējā reģistrēto lietotāju skaita, kas ir 151,6 tūkstoši, 94% ir sievietes. 36,1 tūkstotis reģistrēto lietotāju pēdējā mēneša laikā ir ienākuši portālā. Jaunu reģistrēto lietotāju skaits dienā pieaudzis par 35%. Februārī jauno reģistrēto lietotāju skaits bija 2738, martā 2737, aprīlī - 3403.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ierobežojumi ieceļošanai no Igaunijas veicinājuši viesnīcu noslogojuma kritumu par 35-40%

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas noteiktie ierobežojumi ieceļošanai no Igaunijas veicinājuši viesnīcu noslogojumu kritumu par 35-40% no kopējā apjoma, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa atklāja, ka no 12.septembra Latvijas viesnīcās viesi no Igaunijas nav un tuvākajā laikā nav gaidāmi, jo visas rezervācijas ir atceltas. Tajā pašā laikā Graikste atzīmēja, ka tuvojas sezonas beigas, līdz ar to aktīvu ceļošanu kopumā vairs nevar gaidīt. Piemēram, arī Lietuvas ceļotāji Latvijā viesojas arvien mazāk.

Graikste atzīmēja, ka tirdzniecība un viesnīcas būs tie divi biznesi, kas no šiem ierobežojumiem cietīs visvairāk, jo Igaunijas iedzīvotāji uz Latviju brauca ne tikai atpūsties, bet arī iepirkties.

"Tagad ir pilnīgs klusums," viņa sacīja. Runājot par nākotnes plāniem, Graikste atklāja, ka viesnīcas sadarbojas ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju, plānojot kopīgas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu vietējo ceļotāju. Lielākoties viesnīcas koncentrējas uz vietējo tirgu, lai tuvākajā laikā spētu ieinteresēt vietējo ceļotāju, dodoties uz kādu koncertu, mākslas izstādi, pavadīt nakti viesnīcā. Jau ziņots, ka, ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem jāievēro pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu darbības, tiek pārdota vasaras kafejnīca "Cafe Palete" Vecāķos, liecina sludinājums sociālajā tīklā "Facebook".

Biznesa portālam "Db.lv" uzņēmuma pārstāvis Andrejs Sūrums pastāstīja, ka sezonālā kafejnīca tiek pārdota, jo viņam radusies nepieciešamība pēc finansējuma lielākiem projektiem. Viņš norādīja, ka divu gadu darbība bijusi veiksmīga, bez sarežģījumiem, bet ar visdažādākajiem pārbaudījumiem un spriedzes situācijām.

Visbiežākā kafejnīcas auditorija ir vecumā no 20 - 50 gadiem, 90% - krievvalodīgie iedzīvotāji. "Auditorijas tips ir budžeta ar īpašību, ka reti apmeklē restorānus ar viesmīļu apkalpošanu," paskaidroja A.Sūrums.

Kafejnīcas piedāvājumā 90% bijusi fastfood produkcija un šašliks.

Bizness tiek pārdots par 15 900 eiro.

"Pārdošanas cena tika noteikta, izanalizējot visu tuvāko konkurentu cenu politiku, aprēķinot labāko cenu piedāvājumu no mūsu puses," komentēja A.Sūrums. Viņaprāt, ieguldījumu var atpelnīt vienā sezonā. Pēc A. Sūruma stāstītā, sezonas reālā peļņa ir no 10 000 līdz 20 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas administratoram steidzami ir jāapstiprina pilsētas budžets, jo pretējā gadījumā patreizējā ārkārtas stāvokļa ietekme uz ekonomiku būs vēl stiprāka," pārliecināts ilggadējais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors, iepriekšējā domes sasaukuma Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

"Apstiprinot Rīgas budžetu tiks nodrošināts, ka būvniecības sezonā pašvaldība varēs veikt izglītības iestāžu remontdarbus, savlaicīgi veicot iepirkumus atsevišķu kabinetu, stāvu, ēku daļu remontdarbiem. Uz šiem darbiem varēs pretendēt vidējie un mazie būvniecības uzņēmumi, tādējādi būs nodrošināts darbs diezgan lielam cilvēku skaitam, kas būs ļoti svarīgi, jo izskatās, ka ārkārtas situācija Latvijā un pasaulē atstās lielu ietekmi uz ekonomiku," saka Burovs.

"Ieguldījumi infrastruktūrā ir viens no labākajiem veidiem, kā sildīt ekonomiku pēckrīzes periodā, tas ir zināms sen un darīts daudzās valstīs. Arī Rīgā tas ir iespējams, ja būs apstiprināts budžets un departamenti varēs pilnvērtīgi plānot un pasūtīt remontdarbus un būvdarbus," norāda eksmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIDEO: Āgenskalna tirgus zaudējumus atgūst internetā

Ilze Žaime, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pārmaiņām pircēju paradumos, Āgenskalna tirgus komanda dažu dienu laikā izveidoja iepirkšanās platformu internetā, tirgošanos turpinot tiešsaistē.

Sūtījumi tiek komplektēti sadarbībā ar Kalnciema kvartāla tirgu, un reaģējot uz pieprasījumu, izsniegti Āgenskalna tirgus paviljonā "Siltumnīca" vai piegādāti mājās trīs reizes nedēļā. Tirgus pārstāve Una Meiberga skaidro, ka tik ātri nodrošināt šādu pakalpojumu izdevies, pateicoties jau esošajai zemnieku un mājražotāju datu bāzei, kā arī pieredzei šajā jomā. "Tas darbojas tā, ka zemnieki atved produkciju mums, mēs to sašķirojam, un tad cilvēki lielākoties paši brauc pakaļ, vai izvēlas piegādi mājās. Programmēšanas speciālisti darbojas, lai optimāli risinātu tehniskos jautājumus, un piegādes veic vairāki kurjeri, kas tikko zaudējuši darbavietas citos uzņēmumos," stāsta U.Meiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru