Jaunākais izdevums

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

90% pašvaldību ir īpašs atbalsts biznesa uzsācējiem – grantu konkursi biznesa uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanai konkrētajā teritorijā. "Tā kā šobrīd situācija ir mainījusies, pašvaldības transformē grantu programmas un uz atbalstu var pretendēt ne tikai jaunie uzņēmumi, bet arī tie, kas krīzes ietekmē ir radījuši ko jaunu. Visbiežāk grantu konkursi notiek divas reizes gadā un ir redzams, ka vēl rudenī bija orientācija uz inovatīvām idejām, bet tagad tiek atbalstīti tie, kas šajā laikā māk pārprofilēties, rada jaunus produktus vai pakalpojumus. Krīzes situācijā ir ārkārtīgi vērtīgi, ka pašvaldības ir spējušas veikt transformāciju, jo šajā laikā ir jādomā citādāk. Ja uzņēmējs ir pratis krīzes laikā izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu, tas ir pelnījis atbalstu," viņa uzskata.

"Ir pašvaldības, kas veicina komersantu klasterus, piemēram, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas nebūtu izveidojies, ja nebūtu Vidzemes plānošanas reģiona," teic A. Feldmane. Vēl viens labs atbalsta mehānisms viņas skatījumā ir vietējā ražojuma zīmols, kā tūrisma informācijas centru veikaliņi, kas mājražotājiem ir papildu kanāls, kā nonākt pie pircējiem. Vērtīgs pašvaldību atbalsta instruments vietējiem uzņēmumiem ir arī kopdarba telpas. Šobrīd dažas pašvaldības ir radušas iespēju samazināt maksu par strādāšanu kopdarba telpās, piemēram, Cēsīs un Valmierā nomas maksa ir samazināta par 75%. Pašvaldības veicina arī sociālo uzņēmējdarbību. Tās dod iespēju šiem komersantiem nomāt telpas un zemi par samazinātu vērtību vai pat nodod lietošanā bez maksas.

"Domāju, ka šī krīze radīs fundamentālas izmaiņas ekonomikā un tajā, kā mēs skatāmies uz vietējiem uzņēmējiem. Mazo un vidējo uzņēmēju valstī ir visvairāk. Tāpēc šajā laikā ir jādara viss, lai attīstītos mazie un mikro uzņēmēji un lai viņi varētu pārvarēt šo krīzi. Ir būtiski dot darbu vietējiem uzņēmējiem, lai to maksātie nodokļi paliek Latvijā. Jāsaprot, ka valsts ieņēmumus veido uzņēmēju nomaksātie darbaspēka nodokļi, tāpēc jāpērk sejas maksas un dezinfekcijas līdzekļi no vietējiem uzņēmumiem. Jā, Ķīnā ražotas maskas ir lētākas, bet valsts no tā nesaņem darbaspēka nodokļus. Piemēram, Liepājā pašvaldība iepērk vietējo komersantu ražotās sejas maskas. Tas ir fantastisks piemērs, jo uzņēmējiem ir svarīgs pieprasījums un noiets," teic A. Feldmane.

Tūrisms un sabiedriskā ēdināšana ir nozares, kur bizness ir apstājies teju vai 100% apmērā. Viņas skatījumā labs piemērs tam, kā pašvaldība atbalsta vietējos komersantus, ir Olaine, kur skolu ēdinātāji turpina strādāt un pieved skolēniem pusdienu paciņas. "Tā Olaine izglābj savu komersantu, lai tam nebūtu jāaiziet dīkstāvē," saka A. Feldmane.

Viņai ir bažas par to, kā no krīzes izies uzņēmēji, kam ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ ir bijis jāpārtrauc bizness – uzņēmums šajā laikā nav strādājis, nav pelnījis, bet visi maksājumi krājas. Tāpēc viņa cer, ka valsts atbalsta programmās krīzes skartajiem uzņēmumiem tiks pievērsta uzmanība iepriekš nomaksātajiem nodokļiem.

"Nedrīkst sausi skatīties tikai rentabilitāti. Šajā brīdī ir nežēlīgi svarīgi skatīties nomaksātos nodokļus – ja uzņēmējs ir maksājis nodokļus, krīzes situācijā tam ir tiesības nomaksāto nodokļu apmērā saņemt atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem. Lai nebūtu tā, ka bankrotē teju visi vietējie ēdināšanas uzņēmumi un paliek vien hamburgeri, ir svarīgi, kā uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem skatīsies Altum un Ekonomikas ministrija," norāda A. Feldmane.

"Ārkārtīgi svarīgs uzņēmējdarbības atbalsta instruments ir biznesa inkubatori," uzskata A. Feldmane. Viņa min piemēru – Kuldīgas biznesa inkubatora uzņēmumi ir sākuši ražot sejas aizsargus, lai gan iepriekš ar to nenodarbojās. Kuldīgas pašvaldībai, slimnīcai, policijai, sociālajam dienestam un citām iestādēm ir vajadzīgi sejas aizsargvairogi un vietējie uzņēmumi tos ražo – tie ir pieejami uzreiz, nevis pēc nedēļas vai mēneša.

"Jā, inkubatori ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programma un tā sedz administratīvās izmaksas, bet tie nevarētu eksistēt, ja nebūtu aktīvs pašvaldības atbalsts – tā nodrošina telpas, organizē biznesa forumus, diskusijas utt. Tieši pašvaldība zina savus uzņēmējus un tic tiem visvairāk," spriež A. Feldmane.

Viņa gan norāda, ka šī perioda inkubatoru programmā ir sašaurināts biznesa inkubatoru tīkls un Gulbenē un Saldū to vairs nav. Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka šīs filiāles ir nozīmīgas un ir nepieciešams tās atjaunot. "Tur ir ārkārtīgi daudz mazo un vidējo uzņēmēju un mēs redzam, ka esošie inkubatori nespēj šos uzņēmējus apkalpot. Problēma ir arī attālums, piemēram, uzņēmējiem no Saldus aizbraukt līdz Liepājai vai Kuldīgai ir pārāk tālu. Tāpat Gulbenes uzņēmējiem ir sarežģīti izbraukāt uz inkubatoru Madonā," norāda A. Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pirmsakselerācijas programmā "Primer" atlasīti 14 uzņēmumi no Latvijas un ārzemēm.

"Starptautiskajai pirmsakselerācijas programmai "Primer", ko rīko enerģētikas jomas akselerators "InnoEnergy" kopā ar programmas partneriem "TechHub Riga" un "BuildIT Latvia" kopā atlasīti 14 uzņēmumi gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Diemžēl neparedzētu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums programmas īstenošanu pārcelt uz 2020. gada pavasari," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Tāpēc līdz pavasarim vēl citi jaunuzņēmumi, kuri jūt nepieciešamību pēc pieredzējušu ekspertu padomiem tieši sagatavošanās posmam uzņēmējdarbībā un kas nepaguva pieteikt savu dalību "Primer" programmā, arvien ir aicināti pieteikties.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais enerģētikas akselerators "InnoEnergy" kopā ar partneriem "TechHub Riga" un "Buildit Latvia" ir vienojušies par kopīgas starptautiskas pirmsakselerācijas programmas "Primer" īstenošanu. Tās mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus straujākam un precīzākam startam starptautiskā uzņēmējdarbībā. L. Kuplā jau norādījusi, ka straujai un mērķtiecīgai jaunu tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un ilgtspējai aizvien svarīgāks kļūst tieši sagatavošanas posms. Programmas "Primer" mērķis ir sagatavot jaunuzņēmumus turpmākām investīcijām, un tā veidota, balstoties uz "InnoEnergy" starptautiskā tīkla metodoloģiju, palīdzot uzsācējiem izprast svarīgākos aspektus uzņēmējdarbībā. Programma ietver gan attālinātu, gan klātienes apmācību procesu un tās dalībnieki pieredzējušu ekspertu vadībā strādās pie sava biznesa modeļa, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģijas, tirgus stratēģijas, konkurētspējas analīzes, kā arī investīciju piesaistes un plānošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Teiksim "nē" "kaķim maisā" jeb jāizskauž ēnu ekonomika lietotu auto tirgū

Edgars Cērps , AS "Longo Group" valdes loceklis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu auto tirdzniecības segmentā Latvijā vienmēr bijušas nepilnības, un viena no lielākajām sektora problēmām ir ēnu ekonomika. Aizvadītajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus gandrīz visās lietotu auto tirgotāju pārbaudēs, kārtējoreiz nepārprotami norādot uz problēmsituācijām lietotu auto tirgū un nepieciešamību sakārtot nozari.

Jau pašlaik tirgū ir dalībnieki, kas iestājas par godprātīgu un caurskatāmu darbību, jo ir ieinteresēti klientiem nodrošināt uzticamus pakalpojumus un līdzdarboties kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tomēr efektīva nozares sakārtošana būs iespējama tikai tad, kad vairums tirgus spēlētāju aptvers, ka pretlikumīga darbība nekad nekļūs par veiksmīgu un plaukstošu ilgtermiņa biznesu.

Uzskatu, ka situācija lietotu auto tirgū ir jārisina ne vien katram uzņēmējam individuāli pārdomājot savu darbību, bet arī politiskā līmenī – ar efektīviem sodiem negodprātīgajiem spēlētājiem līdz pat to ekonomiskās darbības apturēšanai nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un ārvalstu jaunuzņēmumiem vēl trīs dienas, līdz 15. novembrim, ir iespēja pieteikties starptautiskai pirmsakcelerācijas programmai PRIMER, ko rīko akcelerators enerģētikas jomā InnoEnergy kopā ar programmas partneriem TechHub Riga un BuildIT Latvia. Programmas PRIMER mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus vēl straujākam un precīzākam startam starptautiskajā uzņēmējdarbībā.

Programma PRIMER ir piemērota jaunuzņēmumiem, kuriem ir svarīgs tieši sagatavošanās posms uzņēmējdarbībā – programmas ietvaros pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja plānot investīciju piesaisti, izvērtēt esošo biznesa modeli, izstrādāt īpašuma tiesību aizsardzības un tirgus stratēģijas un tamlīdzīgi. Šādas līdzīgas programmas tiek īstenotas vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, un no 20. novembra līdz 12. decembrim tiks īstenota arī Latvijā.

InnoEnergy Hub vadītāja Latvijā Liene Kuplā norāda: «Programma PRIMER ir veidota, lai tās uzsācējs varētu saprast svarīgākos uzņēmējdarbības aspektus, pirms spert soli tālāk sava uzņēmuma veidošanā. Programmas dalībniekiem nav specifisku nozaru ierobežojumu, kā arī nav prasību attiecībā uz projekta gatavības stadiju. Šī programma sniedz iespēju satikt citus jaunuzņēmumus ar līdzīgiem izaicinājumiem, socializēties, dalīties savā pieredzē un uzzināt par citu kļūdām uzņēmējdarbībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Sun Finance Group dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs

Armanda Vilciņa, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pelnošu biznesu, nereti nepietiek tikai ar atbilstošām zināšanām, pieredzi un gatavību smagi strādāt - lielu lomu spēlē arī veiksme, uzskata Toms Jurjevs, AS Sun Finance Group dibinātājs un vadītājs.

Veiksme palīdz būt tev īstajā laikā un vietā jeb - tikt iekšā pa durvīm, zināšanas un pieredze - saprast, kā šo veiksmes faktoru izmatot, savukārt smags darbs - ļauj panākumus saglabāt arī ilgtermiņā, norāda T.Jurjevs. Tāpat liela nozīmē biznesa veiksmes stāstā ir arī profesionālai komandai, spriež Sun Finance Group dibinātājs. Vadītājam nekad nevajadzētu baidīties, ka viņa darbinieki kādās konkrētās jomas ir gudrāki par viņu pašu, gluži pretēji - ar to ir jālepojas, jo tieši zinoša komanda ir tā, kas uzņēmumu vedīs pretim panākumiem, domā T.Jurjevs.

Attīsta uzņēmēja gēnu

Bērnībā es sapņoju kļūt par miljonāru, atminas T.Jurjevs. “Man nebija nekādas konkrētas sapņu profesijas, bet zināju, ka nākotnē gribu būt pats sava laika noteicējs un laimes kalējs - vēlos radīt kaut ko savu un būt pelnošs uzņēmējs. Savā ziņā varētu teikt, ka šo sapni sāku īstenot jau sešu gadu vecumā, kad mājās atvēru savu restorānu. Kamēr vecāki bija darbā, es pagatavoju vairāku kārtu vakariņas, ko pēc tam piedāvāju mammai un tētim. Atceros, ka mans restorāns nebija no tiem lētākajiem, jo cenas bija krietni virs tā laika vidējā restorānu līmeņa, taču citu opciju vecākiem nebija - bija jāatbalsta mans mazais bizness,” smej T.Jurjevs, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, izvēlējās studēt tieši uzņēmējdarbību.“Tolaik lieliskas iespējas jaunajiem uzņēmējiem sniedza Rīgas Ekonomikas augstskola (REA), ko joprojām uzskatu par labāko augstskolu Latvijā. Toreiz mācības šajā universitātē bija bezmaksas, tāpēc konkurss bija milzīgs - vismaz padsmit cilvēki uz vienu vietu, taču es sevi pierādīju un tiku uzņemts. Kopumā jāsaka, ka tā man bija lieliska iespēja ne tikai gūt jaunas zināšanas un iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, bet arī iemēģināt savu roku reālā uzņēmējdarbībā. Pēdējos kursos studiju ietvaros izveidoju vairākus mazos biznesus, kas mārketinga ziņā bija diezgan veiksmīgi, kā rezultātā saņēmu arī pirmo nopietno darba piedāvājumu,” stāsta T.Jurjevs, kurš 2009. gadā pievienojās AS 4 Finance komandai un jau kopš pirmās dienas kļuva par šī uzņēmuma biznesa vadītāju Latvijā. “Man bija 22 gadi - biju pavisam jauns bez jebkādas vadības pieredzes, taču arī cilvēki, kas mani pieņēma darbā bija jauni, augt griboši un biznesu attīstīt spējīgi. Viņi saredzēja mani potenciālu un domāja, ka kopā varam sasniegt nospraustos mērķus, un tā izrādījās taisnība,” atzīmē T.Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 15.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 20. aprīļa numurā:

  • Statistika - pētījumi un attīstība – esam pēdējie!
  • Tēma - Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) – ES “astē”.
  • Intervija - Anastasija Udalova, Dzintars kosmētikas ražotāja H.A. Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.
  • Spēles noteikumi - lobiji nav labi, mums būs interešu pārstāvji! Intervija ar auditorkompānijas PwC Latvija vadošo partneri Zlata Elksnina-Zascirisnka.
  • Aktuāli - restorānu nozare ceļ trauksmi un aicina valdību atvērt terases.
  • Portrets - Ieva Tetere. SEB Latvia bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.
  • Tendences - kad “programmēt” varēs pašu naudu.
  • Dienas Bizness Konferences - Intervija ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.Energopārvaldība – pirmais solis uz energoefektīvu darbību.
  • Brīvdienu ceļvedis - Ketija Karlsone, KURTS c o f f e e un AUCH beauty home īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieaugot klimata pārmaiņām, uzņēmēju atbildība palielinās

Ivars Šmits, tekstila nomas servisa uzņēmuma "Lindstrom" vadītājs Latvijā, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu

Romāns Meļņiks, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunuzņēmumi ir modernas ekonomikas dzinējspēks. Kādu artavu var dot augstskolas?

Romāns Putāns - Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunās studiju programmas Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība vadītājs, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu. Tā pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu īstenošanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Mērogojamība latviešu valodā ir salīdzinoši jauns vārds, kas atbilst angļu scale-up, savukārt jaunuzņēmums ir angļu vārda start-up termins latviešu valodā.

Mūsdienās visvairāk jaunuzņēmumu ir tehnoloģiju nozarē, un bieži vien tie ir starpdisciplināri, piemēram, finanšu un medicīnas tehnoloģijās. Tieši tehnoloģiju dēļ mūsdienu digitālajā laikmetā ir iespējams sasniegt globālu mērķauditoriju. Šis aspekts arī nosaka izaugsmes potenciālu un plašas mērogojamības iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrolats Holding plāno atteikties no biznesa vairākās ārvalstīs

LETA, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Linėja Transport” Baltijas valstīs kravas pārvadā arī ar refrižeratoriem

Sadarbības materiāls, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumi nemaina attīstības plānus Euribor kāpuma dēļ, bet sākuši taupīt

Db.lv, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīga uzņēmējdarbība – tā ir ne tikai jaunu klientu meklēšana. Bez citiem svarīgiem faktoriem, kuri ietekmē veiksmi, sevišķi svarīgas ir pastāvīgas naudas plūsmas, kuras ģenerējat šodien.

Taču dažkārt notiek tā, ka, laicīgi nesaņemot ienākumus, var tikt izjaukta visa notikumu ķēde. Tas diemžēl ļoti daudziem izraisa nemieru un stresu, iedegas gluži spilgti vai sarkana lampiņa, ka kaut kas nav labi un ir apstājusies ienākumu plūsma. Ko darīt, ja pārskaitījumi nav saņemti laikā? Kā izvairīties no nemiera un stresa iestrēgušas ienākumu plūsmas dēļ?

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv projekta koordinators, dalās ar 5 padomiem, kā Jums izsargāties no kavētiem maksājumiem:

1. Jau iepriekš norādiet skaidrus apmaksas nosacījumus

Ļaujiet klientiem un partneriem visvienkāršākajā un tiem pieņemamākajā veidā norēķināties ar Jums. Līgumos un rēķinos obligāti norādiet apmaksas termiņus. Gan līgumā, gan katrā rēķinā skaidri un detalizēti norādiet, kur veikt maksājumu. Ja Jums ir iespēja, ļaujiet izvēlēties no vairākiem apmaksas variantiem. Sniedziet iespēju klientam norēķināties viņam visērtākajā veidā. Izmantojiet jaunākās tehnoloģijas, noslēdziet debeta līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru