Transports un loģistika

Aviācijas nozarē brīdina par maksātnespējas draudiem privātajā sektorā

Jānis Goldbergs, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Šā gada kritiskākie trīs Covid-19 krīzes mēneši – marts, aprīlis un maijs – ir aizvadīti, lidojumi tiek atsākti, tomēr aktivitāte gaisā vēl ir tālu no 2019. gada nogales rādītājiem. Atgriešanās normālā darba ritmā aviācijas nozarei būs lēna, jo krīze turpinās.

Aviācijas nozare dalās trīs pamatvirzienos – infrastruktūra, lidsabiedrības un gaisa satiksmes atbalsts. Visos trīs pamatvirzienos darbojas lielas, valstij piederošas kompānijas, tādēļ arī nozares pasargāšana primāri ir atkarīga no šo kompāniju īpašnieka, proti, valsts, nostājas un rīcības un pēc tam jau no individuāli katra uzņēmuma aktivitātēm. Tajā pašā laikā privātajā sektorā ir līdzvērtīgs apgrozījums, strādājošo skaits, bet atbalsta saņemšanas iespējas krietni atšķiras no valsts aviācijas milžiem.

"Mēs apzināmies, ka aviācijas nozare pēc krīzes atkopjas lēni, bet arī skaidri redzam, ka tas notiek konsekventi un pārliecinoši. Mēs saprotam, ka Rīga ir Baltijas reģiona aviācijas centrs," žurnālam "Dienas Bizness" pauž Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Aviācijas nozares ekosistēma nevar efektīvi pastāvēt un darboties bez privātajā sektorā strādājošiem uzņēmumiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," atklātā vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam, satiksmes ministram T. Linkaitam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un citiem pauž biedrības Latvijas Aviācijas asociācija valdes loceklis Artūrs Kokars. Asociācijas pētījums liecina, ka teju visi aviācijas nozares uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar pasažieru apkalpošanu un gaisa kuģu apgādi, darbojas ar operacionāliem zaudējumiem. Kopumā ir runa par vairāk nekā pusi no privātajā sektorā strādājošajiem aviācijas nozares uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu pērn virs 300 miljoniem eiro un vairāk nekā 1300 labi atalgotiem darbiniekiem. Vēstulē uzsvērts, ka valstī kopumā ārkārtas situācija ir izbeigta, bet aviācijas nozarē tā turpinās, tāpēc draud uzņēmumu darbības izbeigšana.

Visu rakstu lasiet 1. septembra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izjauktu ceļojumu parāds ir 18 miljoni eiro, ko mudina atgūt vaučeros

Zane Atlāce - Bistere, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms un aviācija ir nozares, kuras pirmās ziņoja par krasu pieprasījuma samazināšanos Covid-2019 dēļ. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziņoja par kolektīvo atlaišanu. Par nonākšanu reanimācijā ziņoja arī ēdināšanas bizness. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī kafejnīcas un restorāni nīkuļo. Arī dažādu pasākumu rīkošanai ir norauts stopkrāns.

Uzņēmēju cerība ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Tas viss Latvijai ir jāpiedzīvo uzreiz pēc pūlēm, kas tika veltītas, lai neiekļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Koronavīruss izrādījies pārāks par Moneyval?

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 17.marta numurā:

  • viedokļi - #COVID19 un ārkārtas situācija valstī
  • aktuāli - kā #COVID19 ietekmē nozares
  • tēma - Latvijas finanšu tirgus skaitļos
  • investors - naftas tirgus "mežonīgajos Rietumos"
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām
  • tirdzniecība - intervija ar Apranga Group ģenerāldirektoru Rimantu Perveņecki
  • enerģētika - transportā mazināsies CO2 izmešu apjomi
  • ražošana - moduļu māju ražotājs Vudis mērķē uz Skandināviju
  • ēdināšanas bizness - Street Burgers attīsta jaunu ēdināšanas konceptu
  • dzīvesstils - koka spēļu virtuves Midmini paplašina eksportu
  • pie stūres - Peugeot 2008 brauks ar elektrību
  • brīvdienu ceļvedis ar Līvu Pērkoni, Konsultāciju aģentūras "Helve" īpašnieci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām, atstās minimālu iespaidu uz ceļojumu intensitāti kopumā un neglābs aviācijas nozari no pasažieru krituma.

Tam nepieciešama kopēja ES valstu koordinēta rīcība.

Jau Rīgas Aviācijas forumā 2020, kas notika septembra sākumā, nozares pārstāvji skaidri definēja, ka aviācijas nozare ir viena no ekonomikas atgūšanās atslēgām, jo ir tieši saistīta ar Covid krīzes smagāk skartajām nozarēm, kas atkarīgas no ceļotāju daudzuma.

Viena no foruma galvenajām tēmām bija aviācijas nozares atgūšanās no Covid krīzes gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Skaidra ir norāde, ka tieši valstu radītie ierobežojumi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās riskiem, ir izraisījuši pasažieru pārvadājumu kritumu un tieši šo ierobežojumu pārskatīšana un koordinēšana var kļūt par iemeslu uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) uzdevusi lidostai “Rīga” atsākt e-apliecinājumu QR kodu pārbaudes Latvijā ielidojošajiem pasažieriem. Pārbaudes ir atsāktas ar šodienu, 23. oktobri.

Lai veicinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu, lidostā “Rīga” ielidojošajiem pasažieriem, kuri ierodas Latvijā, tiks lūgts uzrādīt QR kodu, kas apliecina tīmekļvietnē www.covidpass.lv elektroniskās anketas aizpildīšanu par epidemioloģisko prasību ievērošanu.

E-apliecinājumi jāaizpilda jau pirms lidojuma un jāuzrāda pirms iekāpšanas gaisa kuģī. E-apliecinājumu var aizpildīt 48 stundas pirms lidojuma.

CAA bija lūgusi lidostām līdz 18. oktobrim kontrolēt, vai Latvijā ielidojošie pasažieri ir aizpildījuši elektronisko anketu un saņēmuši QR kodus. Pagājušajā nedēļā QR kodu vidēji bija ieguvuši 87,4% lidostā “Rīga” ielidojošo pasažieru. Daļa tranzīta pasažieru nebija aizpildījuši e-apliecinājumus. Tā kā lidostā pagājušajā nedēļā tika veikta QR kodu pārbaudes, tad 100% pasažieru, kuri šķērsoja Latvijas robežu, bija aizpildījuši elektroniskās anketas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro cena ASV dolāros kopš maija vidus ir palēkusies jau par 10% un pietuvojusies 1,2 ASV dolāru līmenim. Jeb – tik dārgs eiro, kāds tas ir šobrīd, nav bijis jau divus gadus.

Eiro kļuvis spēcīgāks arī pret citu lielāko reģiona tirdzniecības partneru valūtām. Eiro cena britu mārciņās dažu pēdējo mēnešu laikā palielinājusies par 6%, savukārt eiro cena Ķīnas juaņās pieaugusi par 5%.

Notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt netīkamāku peļņas bildi. Dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Savukārt plaukt un zelt šādos laikos var imports, kas kļūst lētāks un vēl papildu var sist pa ceļiem vietējai ekonomikai.

Sliktais ir tas, ka šobrīd neskaidro faktoru par ekonomikas nākotni jau tā ir vesels lērums. Katrā ziņā viens no riskiem, kas var slāpēt kontinentālās Eiropas tautsaimniecības atgūšanos, var būt dārga vietējā valūta, ko var daļēji uzskatīt par sava veida tirdzniecības tarifu. Šo efektu var pastiprināt arī pavisam jaunas reālas tirdzniecības barjeras, kas var būt visai drīza Eiropas realitāte gan attiecībās ar britiem, gan, iespējams, ar ASV un Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" krīze skar ne tikai uzņēmējus, bet arī darba ņēmējus un katram, kurš spējīgs pierādīt krīzes tiešo ietekmi, būtu jāsaņem valsts atbalsts, uzskata Latvijas aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

"Centīsimies uz samilzušo problēmu norādīt rītdienas, 24. marta, valdības sēdē, jo līdz šim aviācijas nozarē darbinieku atbalsts atstāts novārtā," "Dienas Biznesam" norādīja D. Kavasa.

Šobrīd aviācija ir viena no nozarēm, kuru Covid-19 krīze skāra pirmo, un notiek sarunas par darbinieku atlaišanu uzņēmumā "AirBaltic". D. Kavasa norādīja, ka pašreizējā valdības nostāja ir vienpusēja, vairāk raugoties uzņēmējdarbības virzienā, kā piemēru minot nozari, kuru pārzina.

Arodbiedrības pārstāve pauž, ka patlaban arodbiedrība netiek aicināta uz krīzes vadības sarunām, kā arī saņem ierobežotu informāciju par turpmākajiem plāniem.

"Es uzskatu, ka vienošanās un pieprasījumu sistēmai, kas garantētu darbinieku sociālo drošību, ir jābūt. Arodbiedrībām ir jāpiedalās sarunās. Nedomāju, ka rīt to panāksim, bet es ceru, ka nākotnē tas notiks. Visbeidzot mēs atbalstām palīdzību uzņēmējdarbībai un šajā kontekstā saredzam, ka aviācijas nozarē ir iespējams ne tikai domāt par darbinieku atlaišanu, bet arī par dīkstāves kompensācijām uzņēmējiem, kas paredz iespēju neatlaist darbiniekus," skaidro D. Kavasa, uzsverot, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita nostāja šobrīd robežojas vien ar skaidrojumiem par to, kādi varētu būt darbinieku atlaišanas noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā ar 3D printeri ražos lielizmēra detaļas lidmašīnām

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka izsniegusi 0,804 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA "AM Craft", kas nodarbojas ar industriālo 3D drukāšanu, ražojot gan plastmasas detaļas aviācijai, gan funkcionālus palīglīdzekļus medicīnai.

Par piešķirto finansējumu uzņēmums ir iegādājies četras lielizmēra 3D drukas iekārtas.

"3D drukāšana nodrošina iespēju ātri radīt unikālus un ļoti specifiskus plastmasas izstrādājumus visdažādākajiem pielietojumiem. Aviācija un medicīna ir starp lielākajām nozarēm, kas ievērojami palielinājušas 3D drukas izmantošanu," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

3D drukāšanas uzņēmums iegādājies četras lielizmēra (ar darba laukumu 90x90x90 cm) ražošanas iekārtas un plāno izveidot Eiropā pirmo automatizēto industriālās 3D drukāšanas centru, koncentrējoties uz aviācijas un tehniskās ortopēdijas nozarēm. "AM Craft" plāno automatizēt šobrīd manuāli veicamus procesus, kas ļaus būtiski palielināt iekārtu kopējo ražību un uzlabot visa ražošanas procesa digitālo kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc starptautisko lidojumu atsākšanas uz katriem 8 tūkstošiem pasažieru vēlāk vienam tiek konstatēta Covid-19 saslimšana, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) dati. Tas apliecina, ka gaisa satiksme ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem arī Covid-19 pandēmijas laikā, informē CAA.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona. Aviācija ir arī viena no stingrāk kontrolētajām un uzraudzītajām nozarēm, tādēļ ievestos gadījumus var izsekot, operatīvi konstatējot visas kontaktpersonas, norāda CAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, "Bankas Citadele" ekonomists, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš informēja, ka līdz 27.augustam LIAA saņēma aptuveni 700 pieteikumus, lai gan kopējais prognozētais apjoms bija 7500.

"Var teikt, ka līdz šim pieteikumu ir mazāk nekā mēs sagaidījām. Vienlaikus man arī ir jāatzīst, ka ar pieteikumu izskatīšanu mums iet grūtāk. Mēs izskatām mēneša laikā, kā bijām solījuši, bet tas ir iespējams tādēļ, ka interese nav tik milzīga, kā gaidījām. Pašlaik mums dienā ienāk aptuveni tikpat pieteikumu, cik mēs spējam izvērtēt. Taču no sākuma aktivitāte bija lielāka un ar šo pieteikumu izskatīšanu darbs iekavējās," sacīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja uz atšķirībām tūrisma un eksportētāju programmās. Pēc Rožkalna skaidrotā, tūrisma uzņēmumu pieteikumus LIAA var izvērtēt daudz ātrāk, jo tajā ir tikai divi vērtēšanas kritēriji, turpretī eksporta uzņēmumu struktūra parasti ir daudz sarežģītāka un attiecīgi izvērtēšana prasa ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rail Baltica stacijas būvniecību lidostā Rīga

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība iepirkumā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "B.S.L. Infra".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova sacīja, ka uzņēmumam nav informācijas par sūdzības iemesliem, taču pieļāva iespēju, ka ar sūdzību personu apvienība "B.S.L. Infra" mēģina iegūt papildu laiku tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai.

"Iepirkuma otrās kārtas dalībnieki ir starptautiski uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi interesējas par specifikācijām un citiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sazināšanās ar starptautiskiem uzņēmumiem ir ilgāka, mēs jau iepriekš pagarinājām piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iespējams, ka tagad tiek mēģināts iegūt vēl papildu laiku," skaidroja Voronkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem

Zane Atlāce - Bistere, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms "Covid-19" epidēmijas bankā par kredītbrīvdienām interesējās vien pāris klienti mēnesī, tad šobrīd jau nedēļas laikā kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem, informē bankas pārstāve Inese Kronberga.

Lielākoties tās bijušas nepieciešamas tieši hipotekārajiem kredītiem. Ņemot vērā ārkārtas situācijas radītās finanšu grūtības, "Luminor" pieejamas kredītbrīvdienas hipotekārajam kredītam līdz sešiem mēnešiem, patēriņa kredītam un līzingam - līdz trīs mēnešiem. Tās tiek piešķirtas, nemainot līguma nosacījumus un bez komisijas maksas.

Redzam, ka šobrīd lielāko interesi izrāda tieši pašnodarbinātie, individuālie komersanti un mikrouzņēmēji. Savukārt skatoties pa nozarēm, dominē klienti, kas strādā tūrisma un dažādās transporta un pārvadājumu jomās.

"Galvenais, aicinām pie mums vērsties, tiklīdz saprot, ka varētu saskarties ar finanšu grūtībām. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc attālinātām konsultācijām ir pieaudzis gandrīz uz pusi, aicinām klientus būt saprotošiem, ja nākas nedaudz uzgaidīt - konsultantu jauda jau ir palielināta, un noteikti sniegsim atbildi, tiklīdz tas būs iespējams," uzsver Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā gaidīts

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Komentāri

Pievienot komentāru