Jaunākais izdevums

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Dragi ECB prezidentūras spilgtākais moments, šķiet, ir viņa «lai ko tas arī prasītu» («whatever it takes») runa 2012. gadā, kad plauka bažas par eiro monetārā reģiona vienotību. Toreiz ECB vadītājam ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu izdevās pārliecināt finanšu tirgus dalībniekus, un dažādiem eiro apokalipses scenārijiem tika norauts stopkrāns.

Ar Dragi kunga paradumiem saistīti arī daži citi interesanti novērojumi. Par samērā populāru kustību kļuvusi, piemēram, viņa kaklasaites vērošana.

Proti, gluži kā tāda sazvērestības teorija ir, ka atliek vien uzmest aci, kādā krāsā tā ir, lai aptuveni būtu skaidrs lielā mērā, kāds ir konkrētā mēneša sapulces monetārās politikas ziņojums. Ja Dragi kaklasaite ir zila, tad sapulces noskaņa vairāk saistīta ar ekonomikas sildošu monetāro politiku (un eiro cena sarūk), bet, ja sarkana, tad starp rindiņām doti mājieni, ka atbalstošā monetārā politika varētu iepauzēt vai pat kļūt nedaudz stingrāka (un pieaug eiro cena). Nedaudz mistiskāka sapulces galvenā doma, kas attiecīgi nozīmējusi ne pārāk skaidru reakciju finanšu tirgos, bijusi tad, ja Dragi kungs izvēlējies violetu vai zaļu kaklasaiti. Protams, Dragi kaklasaites indikatoram ir zināms komisks piesitiens.

Visu rakstu lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju tirgi demonstrē kāpumu pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi saskāries ar pretestību ierosinājumam atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļi pretojušies prezidenta Mario Dragi galu galā veiksmīgajiem centieniem atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, liecina situāciju labi pārzinošu personu sniegta informācija.

Iepriekš nepieredzēta mēroga pretestība tikusi piedzīvota ECB padomes sanāksmē ceturtdien, kurā Francijas centrālās bankas prezidents Fransuā Vilruā de Galo pievienojies Nīderlandes kolēģim Klāsam Knotam un Vācijas kolēģim Jensam Veidmanam, aicinot vēl neatsākt obligāciju uzpirkšanas programmu, norāda personas, kuras šo informāciju izpaudušas anonīmi, jo šādas diskusijas ir konfidenciālas. Amatpersonas vēsta, ka starp opozicionāriem bijuši arī kolēģi Roberts Holcmans no Austrijas un Madiss Millers no Igaunijas, kā arī ECB valdes locekļi, tostarp Sabīne Lautenšlēgere un Benuā Koērs.

Šāda nevienprātība saistībā ar būtiskiem monetārās politikas lēmumiem iepriekš Dragi astoņus gadus ilgajā pilnvaru laikā nav novērota. Tas varētu pavērt iespējas institūcijas kritiķiem apšaubīt tās lēmumu leģitimitāti. Taču, neskatoties uz šīm domstarpībām, Dragi ierosināja pieņemt lēmumu atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, jo bija pietiekams atbalsts šāda lēmuma pieņemšanai. Kā viens no opozīcijas iemesliem bijis arguments, ka šo programmu labāk pietaupīt ārkārtas situācijām, piemēram, gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstātos bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gatavo augsni jaunam monetāro eksperimentu vilnim

Jānis Šķupelis, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Itālija atceļ karantīnu iebraucējiem no ES, Lielbritānijas un Izraēlas

LETA/AFP, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija no svētdienas atceļ prasību ievērot karantīnu tiem iebraucējiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un Izraēlas, kuriem Covid-19 tests ir negatīvs.

Itālija arī atļaus vairāk tā dēvēto Covid-brīvo lidojumu, kas pašreiz tiek veikti uz un no ASV, uz Kanādu, Japānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Papildus Romai un Milānai šādi avioreisi turpmāk apkalpos arī Neapoli un Venēciju, šodien paziņoja Itālijas Veselības ministrija.

Tai pat laikā tiks pastiprināti ierobežojumi ieceļošanai no Brazīlijas.

Itālijas premjerministrs Mario Dragi ir norādījis, ka tūristu atgriešanās ir būtiska Itālijas ekonomikas atlabšanai.

Itālijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 8,9 procentiem, un kopš pandēmijas sākuma pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu Itālijā miruši vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Pagājušajā mēnesī Itālija atļāva kafejnīcām un restorāniem atvērt terases un darbu atsākuši muzeji un kinoteātri, bet nakts komandantstundas joprojām ir spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra vidus paies nozīmīgu centrālo banku sapulču zīmē, un tam droši vien vēl ilgi būs ietekme gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan arī ekonomikā.

Jau šo ceturtdien gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mītiņš, un tirgus dalībnieki no šī pasākuma gaida procentu likmju samazināšanu un vēl kādus nestandarta pasākumus, lai pasargātu reģiona tautsaimniecību no atgriešanās mazasinīgas izaugsmes un deflācijas slazdā. Būtībā tiek pieņemts, ka ECB šefs Mario Dragi pirms šī amata atstāšanas nometīs kārtīgu monetārās politikas «atombumbu».

Problēma gan šoreiz tāda, ka likmes jāsāk samazināt jau no eksperimentāli zema līmeņa, un centrālā banka savas nesen iepauzētās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau ir uzpirkusi gigantisku kaudzi vērtspapīru. Eiro refinansēšanas likme ir nulle, depozītu likme bankām ir negatīvos ūdeņos un atrodas pie -0,4%. Šobrīd tiek lēsts, ka šī likme negatīvajā teritorijā tiks vesta vēl dziļāk un ceturtdien tiks noteikta -0,5% vai uzreiz -0,6% apmērā. Tas nozīmē to, ka bankām par savu lietā nelikto naudu būs jāmaksā vairāk, kam pamatā ir doma – tas spiedīs tās izsniegt aizdevumus un tādā veidā stimulēt ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga otro dienu pēc kārtas, turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela signāliem par lielāku iespējamību, ka tiktu samazinātas procentlikmes.

Eiropas biržu indeksi mēreni pieauga pirms gaidāmas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Naftas cenas kritās pēc ASV komerciālo jēlnaftas rezervju negaidītas palielināšanās un datiem par ASV naftas ieguves pieauguma turpināšanos, kā arī reaģējot uz tirdzniecības konfliktiem, kuri samazina globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

«Ir tāda sajūta, ka jēlnaftas un naftas produktu ir daudz,» sacīja «IAF Advisors» analītiķis Kails Kūpers. «Ekonomikas dati vedina uzskatīt, ka pieprasījuma pieaugums palēninās.»

Pasaules banka (PB) otrdien pazemināja globālās ekonomikas pieauguma prognozi, ņemot vērā tirdzniecības konfliktus, finanšu problēmas un negaidīti krasu ekonomikas pieauguma palēnināšanos turīgākajās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņojusi, ka tās valdes locekle Sabīne Lautenšlēgere oktobra beigās pametīs valdi, ņemot vērā saspīlējumu saistībā ar ECB prezidenta Mario Dragi veiktajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. S. Lautenšlēgere iebilda pret aktīvu uzpirkšanas programmas atsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūti atrast racionālus izskaidrojumus vēl augstākiem akciju cenu līmeņiem, teic eksperts

Neskatoties uz to, ka akciju vērtība lielākajos Rietumvalstu tirgos pēdējos mēnešos ceļojusi augstāk, eksperti teic, ka globālā makroekonomikas aina saglabājas relatīvi drūma. Līdz ar to fons vēl turpmākam straujam akciju cenu pieaugumam saglabājas visai izaicinošs.

Līdzīga 2007. gadam

Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka pamatā bijuši divi galvenie pozitīvie katalizatori, kas spēlējuši par labu augstākai akciju cenai - centrālo banku īstenotā monetārā politika un ASV nostāja pret citām valstīm iespējamo tarifu ziņā. Proti, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi paziņoja, ka tiek apsvērta turpmāka likmju samazināšana tālāk negatīvajā teritorijā un apjomīgāka aktīvu uzpirkšana, ja tuvākajā laikā ekonomiskā situācija Eiropā neuzlabosies. Turpinājumā arī ASV Centrālās bankas (FRS) vadītājs apliecināja, ka varētu tikt īstenota dolāra procentu likmju samazināšana. Akciju tirgiem šīs ziņas bija pozitīvas, turpinājās kopš 2009. gada novērotais – papildus monetāro stimulu paziņojumiem seko akciju cenu pieaugums. Tikmēr otrs iemesls tirgus optimismam bija saistīts ar ASV ārējo politiku - globālais tirdzniecības karš jūnijā neturpināja saasināties. ASV turklāt paziņoja par tarifu nepiemērošanu Meksikai - abas valstis spēja panākt zināmu kompromisu migrācijas jautājumos. Vēl arī G20 sanāksmes laikā ASV un Ķīnas līderi nepievīla, jo tika panākta vienošanās atsākt sarunas pēc divu mēnešu pārtraukuma un pagaidām nepiemērot jaunus tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība ceturtdien paziņoja par vairāku vietējo vēlēšanu atlikšanu uz rudeni, jo valstī vēl turpinās jaunā koronavīrusa pandēmija.

Vairākās svarīgās pilsētās, tostarp Romā, Milānā, Neapolē, Turīnā un Boloņā, jūnijā bija paredzēts ievēlēt jaunus mērus, tomēr pandēmijas situācijas saasināšanās apgrūtinātu vēlēšanu kampaņu rīkošanu.

Šīs vēlēšanas tagad ir pārceltas uz vēl nenoteiktu datumu starp 15.septembri un 15.oktobri, pēc valdības sēdes paziņoja premjerministra Mario Dragi birojs.

Valdības lēmums paredz atlikt uz rudeni arī Kalabrijas reģiona vēlēšanas, kas bija gaidāmas aprīlī, un citas vietējās vēlēšanas, tai skaitā papildvēlēšanas dažu nacionālā parlamenta deputātu ievēlēšanai.

Itālija ir starp jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm ar gandrīz trim miljoniem inficēšanās gadījumu, kas ir apmēram 5% no valsts iedzīvotāju skaita, un gandrīz 99 000 nāves gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB prezidenta amatā stājas Kristīne Lagarda

LETA--AFP, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta amatā piektdien stājas bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Francijas pārstāve Lagarda eirozonas centrālās bankas prezidenta amatam tika izvirzīta Eiropas Savienības samitā jūnijā.

ECB prezidenta amatā viņa nomaina Mario Dragi no Itālijas, kuram beidzas pilnvaru termiņš. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Lagarda bija SVF izpilddirektore kopš 2011.gada, bet pēc izvirzīšanas ECB prezidenta amatam viņa pārtrauca pienākumu pildīšanu. Pirms darba SVF viņa ieņēma vairākus ministru amatus Francijas valdībā, tostarp bija ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre no 2007. līdz 2011.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija no 6.augusta pastiprinās ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, pieprasot vakcinācijas, izslimošanas vai negatīva testa pierādījumu, lai varētu apmeklēt tādas vietas kā sporta zāle, peldbaseins vai muzejs.

Itālijas valdība, kas ceturtdienas vakarā paziņoja par šo lēmumu, arī pavēstīja, ka ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts līdz gada beigām.

Ierobežojumi tiek pastiprināti, reaģējot uz Covid-19 gadījumu skaita strauju pieaugumu, sevišķi jauniešu vidū.

"Delta paveids ir draudīgs, jo tas ātri izplatās," sacīja premjerministrs Mario Dragi.

Veselības ministrs Roberto Speranca aicināja cilvēkus vakcinēties.

Jaunie noteikumi no augusta noteiks arī to, kā tiks klasificētas riska zonas, kas ir baltā, dzeltenā, oranžā vai sarkanā krāsā. Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvā rādītāja vietā par noteicošiem parametriem kļūs tas, cik lielā mērā ir aizpildītas slimnīcu Covid-19 palātas un intensīvās aprūpes nodaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien atbalstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas virzīšanu ECB prezidenta amatam.

Padome pauda vērtējumu, ka Lagarda ir cilvēks «ar atzītu pozīciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos».

ECB padomei ir jāsniedz savs vērtējums par Eiropadomes virzīto kandidātu eirozonas centrālās bankas vadītāja amatam.

Gaidāms, ka septembra beigās vai oktobra sākumā Lagardu iztaujās Eiropas Parlamenta deputāti.

ECB padomes un Eiroparlamenta viedokļiem ir konsultatīva nozīme. Pēc šo viedokļu saņemšanas ECB prezidentu oficiāli apstiprina Eiropadome.

Pašreizējā ECB prezidenta Mario Dragi astoņu gadu pilnvaru termiņš beigsies 1.novembrī. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības samitā jūnijā Briselē tika nolemts izvirzīt 63 gadus veco Lagardu ECB prezidenta amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda šodien stājas Eiropas Centrālās bankas prezidentes amatā, šajā postenī nomainot astoņu gadu pilnvaru termiņu nostrādājušo Mario Dragi. 63 gadus vecā K.Lagarda ir pirmā sieviete šajā amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.

Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.

Ķīnas ekonomikai pirmajā ceturksnī rekordstrauja izaugsme 

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi...

Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.

DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.

Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Deputāti atbalsta Kristīnes Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Lelde Petrāne, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas amatam.

Aizklātā balsojumā K. Lagardas kandidatūru atbalstīja 394 deputāti, 206 bija pret, bet vēl 49 atturējās, informēja Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Eiropas Parlaments sniedz nesaistošu atzinumu par kandidāta piemērotību ECB vadītāja amatam, bet galīgo lēmumu pieņem Eiropadome. Paredzams, ka K. Lagarda 1. novembrī stāsies pašreizējā ECB vadītāja Mario Dragi vietā.

Otrdien plenārsēdē notika arī debates par K. Lagardas piemērotību amatam.

Jautājums par K. Lagardas kandidatūru tagad tiks iekļauts oktobra Eiropadomes dienaskārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru