Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonas sākuma darbiem mums ir pietiekami resursi, biznesa portālam db.lv stāsta ogu audzētāja "Blueberry land" vadītājs Aleksejs Fomičovs.

"Uz turpmāko sezonu gan skatāmies ar bažām, jo jau daudzus gadus sezonas darbu veikšanai pieņemam viesstrādniekus, kas šogad nebūs iespējams. Varētu teikt, ka šogad ir daudz brīvu darba roku Latvijā, bet tas ir samērā riskanti, jo potenciālie darbinieki, kas piesakās darbā, ir raduši pārsvarā strādāt citās nozarēs. Neskatoties uz to, ka darbs augļu dārzā fiziski nav ļoti smags, cilvēki nespēj pielāgoties, jo organismam nav rūdījuma vienveidīgu darbu veikšanai piespiedu pozā, piemēram, ravējot. Atsakās muguras, neklausa plaukstas un nākas izbeigt darbu mūsu saimniecībā," novērojis A. Fomičovs.

Vasaras vidū, kad saimniecībā izaudzētās krūmmellenes dod ražu, uzņēmuma laukos audzētās ogas var iegādāties daudzos Latvijas tirdzniecības tīklos, atsevišķos veikalos, degvielas uzpildes stacijās, Centrāltirgū, bet aptuveni 40% tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm.

Uzņēmuma nākotnes plāni kopumā ir nemainīgi, viņš saka. "Plānojam attīstīt saimniecību, skatīties uz priekšu, saglabāt esošo un nezaudēt sasniegto, turpināt realizēt noteiktos mērķus eksportā un iekšējā tirgū," piebilst "Blueberry land" vadītājs.

2020.gadā "Blueberry land" plāno turpināt nodarboties ar līdzšinējiem darbības veidiem, kā arī uzlabot jaunā krūmmelleņu dārza augšanas kvalitāti dažiem stādījumiem apmēram 1 ha platībā, kā arī veikt citus darbus.

Uzņēmums paredzējis turpināt realizēt sezonas darbinieku infrastruktūras uzlabošanu, iegādājoties un uzbūvējot jaunas telpas darbinieku atpūtai, sagatavošanai darbam un iespējamai naktsmītnei.

Tāpat iecerēts paplašināt produkcijas realizācijas klientu loku, kooperējoties ar uzņēmumu SIA "Lauberes ogas".

Uzņēmums arī plānojis veikt ražošanas ēkas pārbūvi, lai nodrošinātu efektīvus produkcijas pirmapstrādes procesus, kā arī iegādāties papildus jaunas iekārtas, atdzesēšanas kameras ogu uzglabāšanai, augļu dārza aizsardzībai. Nupat arī noslēdzies uzņēmuma iepirkums par pretsalnu laistīšanas sistēmas iegādi ar tehnisko specifikāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Kopējā iepirkuma summa ir 126,97 tūkstoši eiro un iekārtu uzņēmumam piegādās SIA "Irrigations Systems".

Tāpat uzņēmums plāno attīstīt jaunu produkcijas pārstrādi, tās realizācijai iegādājoties speciālas iekārtas un izstrādājot ražošanas tehnoloģijas, lai papildinātu piedāvājumu ar saldēto un žāvēto produkciju.

Kompānijas gada pārskats "Lursoft" liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 190,95 tūkstošus eiro, bet peļņa - 20 tūkstošus eiro. 2018.gadā apgrozījums bija 104,8 tūkstoši eiro, bet peļņa - 15 tūkstoši eiro.

Pērn uzņēmumā strādāja četri darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru