Quantcast

Jaunākais izdevums

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Proti, pašreizējā 23% šī nodokļa likme tiktu palielināta līdz 25%, turklāt to sāktu piemērot jau no12 000 (otrā variantā 14400) eiro gada ienākuma, savukārt pašlaik to piemēro tai ienākumu daļai, kura gadā pārsniedz 20 004 eiro jeb 1667 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šim komplektam vēl tiktu pievienota 36% (otrā varintā pat 37%) nodokļa likme ienākumiem, kuri pārsniedz 48 000 eiro gadā jeb 4000 (otrā variantā 4500) eiro mēnesī.

Salīdzinājumam pašlaik augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 31.4% un tā tiek piemērota ienākumiem, kuri pārsniedz 62 800 eiro gadā, jeb 5233 eiro mēnesī. Publiski savu sašutumu par šādu piedāvājumu paudis LTRK prezidents Aigars Rostovskis, ziņu aģentūrai Leta norādot, ka tas mazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju (jo īpaši, ja Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme minēto algu saņēmējiem būtu ievērojami zemāka), jo palielināsies darbaspēka nodokļu slogs.

Vēlmju - ideju - saraksts

Finanšu ministrija (FM) savā oficiālajā paziņojumā uzsver, ka pašlaik publiski izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums no visiem publiskajiem formātiem, kuros apspriestas idejas, problēmas, kā arī vēlmes Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka patlaban vienošanās koalīcijas partneru vidū neesot panākta, jo neesot skaidrs, kādā virzienā doties: “Ir nepieciešama plaša sabiedrības diskusija, kā arī gaidīsim vispusīgu analīzi no valdības sociālo partneru puses, lai tālāk sarunu ceļā nonāktu pie labākā scenārija par to, kas būtu uzlabojams nodokļu sistēmā. Mums jau vasarā ir jābūt skaidrībai, kādas varētu būt potenciālās izmaiņas no 20121.gada”.

Iespējamais virziens

Vienlaikus FM iezīmē iespējamo virzienu, proti valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam balstīsies uz nodokļu sistēmas izvērtēšanu un pārstrukturēšanu, izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus.

Lai novērstu izvairīšanos no ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas, rūpīgi tiks izvērtēti un pārskatīti nodokļu atvieglojumi. Tāpat tiks ņemta vērā Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija jeb Eiropas zaļais kurss.

Tāpēc iecerēts samazināt emisijas:

- piedāvāts likt maksāt 12 (vēlāk 15) eiro par t CO2 emisijām tiem, kuri kūdru izmanto kā kurināmo;

- būtiski no pašreizējiem 71.14 eiro/t līdz 178 eiro/t (vēlāk pieaugtu līdz 250 eiro/t) jau no 2021.gada paaugstināt dabas resursu nodokli par C kategorijas piesārņojošo darbību emisijām;

- par 10 eiro lielāks varētu būt nodoklis pirmo reizi reģitrējot auto Latvijā (pašlaik 55 eiro);

- būtiski paaugstinātu nodokļa likmes par emisijām gaisā.

Uzlabojot dzīves kvalitāti, iecerēts paaugstināt dabas resursu nodokli sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos no pašreizējiem 50 eiro/t līdz 60 un pat 80 eiro/t un bīstamjiem atkritumiem no pašreizējiem 60 eiro līdz 90 eiro/t.

OECD pārskatā par Latviju rekomendēja palielināt ar enerģētiku saistītos nodokļus un izlīdzināt spēkā esošās nodokļu likmes par CO2 un citu gaisa piesārņotāju emisiju dažādiem degvielas veidiem un pielietojumiem. Tas nozīmē, ka varētu mainīties dabas resursu nodokļa likmes - paaugstinātas, gan arī samazināti atbrīvojumi no šī nodokļa.

Db.lv jau 17.12 2019. vēstīja par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē diskutēto ideju par to, ka transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu.

Nav izslēgta arī tā dēvētā “veco transportlīdzekļu nodokļa” ieviešana - proti, importējot auto, kas vecāks par konkrētu gadu skaitu, tam piemērotu attiecīgu nodokli, taču tāds varētu netikt ieviests jaunu auto ievešanai Latvijā.

MUN un soda naudu nodoklis

Jāatgādina, ka finanšu ministrs Jānis Reirs "Latvijas radio 1" rīta programmā ša gada 30. janvārī norādīja uz valdības deklarācijā pausto apņemšanos izvērtēt 2017. gadā īstenoto nodokļu reformu, jo saņemta kritika gan par sarežģīto darbaspēka nodokļu aprēķināšanu, nespēju piesaistīt ziedojumus labdarībai utt.

Ministrs uzsvēra, ka 600 000 strādājošo un 400 000 pensionārus nodokļu sistēmas izmaiņām nevajadzētu skart, jo tie jau tagad maksā visus nodokļus.

“Visiem jāmaksā kopējā katlā - budžetā - lai uzturētu aizsardzību, medicīnu, izglītību utt. bet ir 5-6 režīmi, kuri maksā mazāk nekā pārējie,” tā J. Reirs. Kā piemēru viņs minēja mikrouzņēmuma nodokļu (MUN) režīmu, kurā strādājošais pie 700 eiro algas maksājot ievērojami mazāk nodokļos nekā parastā nodokļu režīmā strādājošais.

Jātagādina, ka mākoņi pār MUN nākotni sabiezēja jau agrāk, piemēram, pērn OECD (pārskatā par Latviju), rekomendēja to pakāpeniski pārtraukt vai arī tajā veikt pārmaiņas. Šajā kontekstā arī iederas minētās iespējas jaunās nodokļu politikas kontekstā - palielināt MUN likmi no pašreizējiem 15% līdz 25% no tā apgrozījuma un arī samazināt tajā nodarbināto skaitu no pašreizējiem pieciem līdz pat vienam un pat samazināt tā apgrozījuma griestus no pašreizējiem 40 000 eiro gadā līdz 20 000 eiro, vienlaikus ieviešot “soda naudu nodokli” tām juridiskajām personām, kuras izmantos MUN maksātāja pakalpojumus.

Minimālās apdrošināšanas lieta

J.Reira ieskatā biznesa uzsācējiem ir jāsaglabā vienkāršā grāmatvedība, taču sociālajam nodrošinājumam jābūt vismaz minimālā līmenī: “21. gadsimtā darba vietai jābūt tādai, kura darbiniekam nodrošina vismaz minimālo sociālo apdrošināšanu”. Viņš norādīja uz shēmu, kad, palielinot valstī noteiktās minimālās algas apmēru, pieaugot pusslodzes, ceturtdaļslodzes un pat astotdaļslodzes darbs, kas esot nodokļu optimizācijas pasākums un darbinieks strādājot sev nenodrošina minimālo sociālo nodrošinājumu. “Stāsti par slimības pabalstiem piecu centu apmērā dienā un bezdarbnieku pabalstiem septiņu centu apmērā dienā ir realitāte. To nedrīkstam pieļaut,” uzsvēra J.Reirs.

Viņš norādīja, ka veidojot darba vietu par to jābūt veiktām minimālām sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Ja uzņēmējs, pašvaldība vai valsts par konkrēto darba vietu nevar samaksāt minimālo sociālās apdrošināšanu, tad tāda darba vieta nav vajadzīga un tās pienākumi jāuzliek kādam citam cilvēkam, kurš jau strādā un viņam maksāt lielāku algu, nevis veidot darba vietu astodaļslodzi,” norādīja J. Reirs.

Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tā apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē tas tika atcelts.

“Šķiet, ka esam palikusi vienīgā valsts Eiropā, kur nav ieviesta minimālā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksa un arī Lietuvā, kurā iepriekš nebija šādas normas to ieviešot minimālās algas saņēmēju skaits dienvidu kaimiņvalstī no 270 000 saruka līdz aptuveni 10 000 - 15 000, turklāt Lietuva attīstās straujāk nekā Latvija,” norādīja J. Reirs.

Pie minimālās algas 430 eiro mēnesī minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēram būtu jābūt 150.89 eiro, bet pie iecerētās 500 eiro jau 175.45 eiro. Būtībā tas nozīmētu, ka cilvēkam, kurš strādā vairākās darba vietās nepilnu slodzi pirms šī minimālā obligātā apdrošināšanas maksājuma piemērošanas, tiktu summēts šo maksājumu apmērs. Savukārt, ja nepilnu darba laiku strādā tikai vienā darba vietā, tad minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu būtu jāveic vienīgajam darba devējam.

Savukārt Veselības ministrija piedāvā viena procentpunkta sociālā iemaksu likmi veselības aprūpei tiktu attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

PVN lieta

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi, arī medikamenti. Jāatgādina, ka no 2018. gada tika ieviesta PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme. Tiesa, šī likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem.

Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada K.Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. Atbildīgajā komisijā arī skanēja aicinājums samazināt PVN likmi no pašreizējās 21% līdz 12% arī sabiedriskajā ēdināšanā. Jāņem vērā, PVN nodoklis Latvijā ir galvenais valsts budžeta finansējuma avots, no kā apmaksāti ļoti daudz valstij būtisku izdevumus, tāpēc ir šaubas par to vai visas pieteiktās PVN likmes samazināšanas iniciatīvas būtu iespējams īstenot, jo tādējādi šajā nodoklī ienākumi varētu sarukt 110 - 140 milj. eiro apmērā.

Aug visu laiku

Db.lv 7.01.2020. jau vēstīja, par uzņēmēju ieteikumu : prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem. Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Ir piedāvājums ir noteikt akcīzes nodokli par 1000 cigaretēm 82.6 eiro, bet ne mazāku kā 120.4 eiro, pašlaik likme ir 78.7 eiro +20%, bet ne mazāk kā 114.7 eiro. Vienlaikus varētu tikt būtiski kāpināts akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem.

NĪN joma

Db.lv jau vēstīja, ka Tieslietu ministrija, sabiedriskai apspriešanai nodevusi grozījumi divos likumos "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Par nekustamā īpašuma nodokli", ar kuriem rosināts atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim. Piedāvāts atcelt NĪN primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību. Piedāvātās izmaiņas paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam. Tādējādi nosakot, ka par primārajiem mājokļiem (privātmāja/ dzīvoklis) ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN būtu nulle - tiktu atcelts. Ja mājokļa vērtība pārsniegtu 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (proti, nodokļa aprēķinam izmanto 20% no iegūtās starpības).

Svarīgs konkurētspējas aspekts

Vairāki aptaujātie nodokļu eksperti un uzņēmēji uzskata, ka nodokļu sistēmā var atrast ļoti daudz dažadu problēmu, taču vienlaikus tiek uzvērts, ka tāda sistēma, kurā problēmu nav, diez vai eksistē. Vienlaikus tika pausta vienprātība par to, ka pagaidām vēl nodokļu izmaiņu “pīrāga” gatavošana neesot sākta, bet gan tikai fragmentētas idejas, kuras pat īsti “nelīmējas kopā”.

Uzņēmēji uzskata, ka vissvarīgākais būs tieši konkurētspējas aspekts, kur visbūtiskākā ietekme būs ne tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajam minimumam (pašlaik maksimums 300 eiro), bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un tās piemērošanas sliekšņiem un, protams, minimālajai mēnešalgai, kuru solīts paaugstināt līdz 500 eiro (pašlaik 430 eiro) jau no 2021. gadā. Tā kā kalmbūrīgais diferencētais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir izraisījis daudz negāciju un problēmu, gan fiziskajām personām, gan nodokļu administrētājiem, tāpēc arī tas, visticamāk, tiks pakļauts revīzijai. To, ka vienoties nebūs viegli atzīst ne tikai uzņēmēji, nodokļu eksperti, bet arī finanšu ministrs.

Cukura nodoklis

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro. Pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem. Saeimas deputāts Andris Skride, diskutējot par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu saldinātajiem dzērieniem atgādināja, ka, tā dēvētais, cukura nodoklis tikai 2019. gadā ir ieviests 28 valstīs tad jāiet uz priekšu, jāskata jautājums par sāli, cepumiem, biskvītiem un citiem produktiem.

Eiropas procesi

Jāņem vērā, ka Latvijas nodokļu sistēmu ietekmē arī Eiropas Savienībā notiekošais. FM informē, ka J.Reirs un ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kurā skatīs secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2021. gadam.

Eirogrupas laikā paredzēts uzklausīt Eiropas Komisijas prezentāciju par Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) prioritātēm un prezentāciju par Ekonomikas pārvaldības pakotni. Plānota arī tematiskā diskusija, vērtējot nodokļu slogu nodarbinātībā un diskutējot par nodokļu pārcelšanu no nodarbinātības uz citu nodokļu formu. Tāpat paredzēts izskatīt Īrijas pēc-programmas uzraudzības jautājumus, Eiropas Komisijas ziemas prognozes par ekonomikas situāciju eirozonā, kā arī 2020. gada eirozonas rekomendācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu politikas izmaiņas samazinās budžeta ieņēmumus un kaitēs iedzīvotāju veselībai

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu

Db.lv, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) vadība tikusies ar koalīciju veidojošajām partijām, lai pārrunātu plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā. Tikšanās laikā panākta vienošanās par nepieciešamajiem darbiem, lai palielinātu konkurētspēju gan nodokļu sistēmā, gan saistītajās darbaspēka izmaksās.

LTRK norāda, ka mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu un nodrošinot papildus ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti. Tāpat ir nepieciešams straujāks darbaspēku nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

LTRK ieskatā valdībai būtu tūlītēji jāuzsāk darbs pie plāna izstrādes, kurā definēti precīzi soļi kā trīs gados sasniegt mērķi - konkurētspējīgākās darbaspēka nodokļu likmes un darbaspēka izmaksas Baltijas reģionā, darbaspēka iesaiste un nodokļu nomaksas veicināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par fiskālo disciplīnu jeb kāpēc šaušana sev kājā reti ir pareizais risinājums

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas jādara

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina. "Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Baltijas valstīm ir jākoordinē akcīzes nodokļa politika

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: Esošā VSAOI/IIN proporcija nav taisnīga pret autoratlīdzību saņēmējiem

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Banku analītiķi: rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var sekmēt ēnu ekonomiku

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums

Db.lv, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nepieciešams izstrādāt efektīvu, ilgtspējīgu un viegli administrējamu mazā biznesa nodokļu regulējumu, saglabājot iespēju legāli strādāt arī mazajiem komersantiem.

Tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome. "Mēs uzskatām, ka ir jābūt dažādām uzņēmējdarbības formām, atļaujot arī maziem uzņēmējiem strādāt un realizēties, tāpēc pašreiz gatavojam savu piedāvājumu mikrouzņēmumu transformācijai jeb tālākai evolūcijai," teic prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK padome vienojusies par pamatprincipiem nodokļu sistēmas evolūcijai, par virsmērķi nosakot, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Uzņēmēju biedrības pārstāvji vienojās, ka nav nepieciešams veikt nodokļu politikas reformu, bet jākoncentrējas uz sistēmas evolūciju, kur tiek saglabāts labākais un labots kļūdainais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 18.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas izraisītās krīzes laikā nodokļu palielināšana var samazināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.

Neatkarīgi no nodokļa, kuru palielina, turklāt, ja nodokļu izmaiņas tiek izziņotas īsi pirms to spēkā stāšanās, tas ietekmē uzņēmējdarbības vides stabilitāti, tādējādi ne tikai radot neērtības vietējiem uzņēmējiem, bet parādot Latvijas nodokļu sistēmu kā nestabilu, kas liedz ārvalstu investoriem īstenot paredzamu ilgtermiņa ieguldījumu politiku.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. augusta numurā:

  • viedokļi - vai uzņēmējiem un valdībai ir vienādas prioritātes nodokļu politikā?
  • aktuāli - briest kārtējā nodokļu sistēmas revolūcija
  • tēma - krīzes laikā nodokļus paaugstināt nedrīkst
  • intervija - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs par Latvijas ekonomikas attīstības plāniem
  • finanses - kredītu standarti kļūst stingrāki, likmes – augstākas
  • degvielas tirgus - degvielas cenas "sāpīguma" mērījumi Latvijā un pasaulē
  • iepakojums - SIA "Smurfit Kappa Baltic" par tendencēm produktu iepakojumā
  • semināri - daļa pasākumu turpināsies tiešsaistē arī pēc pandēmijas
  • brīvdienu ceļvedis - Rita Laudere, SIA "Lauder Architects" arhitekte un dizainere

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Portālā manabalss.lv vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Nodokļu reformas jomā solis pareizā virzienā

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu. Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%. 11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru