Būvnieki sitas ar ēnu 

Patlaban celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Būvnieki ekonomikas ēnā gaida, kad tirgū ieplūdīs Eiropas Savienības (ES) jaunā plānošanas perioda nauda, vērtē kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface Centrālās un Austrumeiropas galvenais ekonomists Gžegožs Šilevics.

Didzis Meļķis, 2016. gada 25. oktobris plkst. 9:57

Fragments no intervijas:

Latvijā viena no biznesa problēmām ir atliktie maksājumi, kas labākajā gadījumā karājas gaisā un iesaldē naudu. Cik nopietna ir šī situācija?

Viena šīs problēmas daļa ir iespēja, ka tādēļ kompānijas var kļūt maksātnespējīgas, tomēr, manuprāt, tas Latvijā ir mazākais no iemesliem, kāpēc kāds bankrotē. Bet kā risks tas pastāv un būs arī turpmāk, sevišķi līdz ar varbūtējiem satricinājumiem ārējos tirgos.

Lai gan Latvijā bezdarba kritums šķiet apstājies, iekšējam patēriņam ir vēl jāaug. Tā ir laba ziņa, piemēram, mazumtirgotājiem, tomēr šai sektorā Latvijā ir liela konkurence un spiediens uz peļņas maržu. (Sk. arī DB 28.09.2016.) Tāpēc atliktie maksājumi šādām kompānijām sīvas konkurences apstākļos ir veids, kā tās noturas tirgū. Tā ir atbilde uz situāciju tirgū un konkrētā tirgus standartiem, kas arī nosaka šādu rīku lietojumu. Tas noteikti ir riskanti un bīstami, jo ar zemu peļņas maržu jums nav manevra iespējas, ja, piemēram, pieaug spiediens uz darba samaksas celšanu.

Vērtējot atliktos maksājumus mūsu Latvijas biznesa portfelī, ir vērts iedziļināties sektoru detaļās, kur, protams, riski ir atšķirīgi. Visriskantākais sektors Latvijā pašlaik ir celtniecība. Tur defolta riska līmenis, salīdzinot, piemēram, ar pakalpojumu sektoru, ir pat ārkārtīgi atšķirīgs. Celtniecībā ir vairāk maksātnespēju, vairāk atlikto maksājumu un citas problēmas. Celtniecība ir ievērojama daļa no Latvijas biznesa, tāpēc tā ir šādi izceļama.

Vai tā ir sakritība, ka celtniecība ir arī Latvijas ekonomikas pelēkākais sektors?

Celtniecība vispār ir viens no pelēkākajiem sektoriem. Arī Polijā tas ir problemātisks. Paradoksāli ir arī tas, ka it kā labi laiki celtniecībā var nozīmēt pretējo – ka tie ir slikti laiki. Kad Polijā 2012. gadā bija futbola čempionāts, sektorā viss it kā plauka un zēla, un pieprasījums bija milzīgs – tika būvēta infrastruktūra, jauni ceļi un kas tik vēl ne. Bet iznākumā daudzi apakšuzņēmēji nesegto maksājumu dēļ bankrotēja, un nozarē kopumā pēc čempionāta bija pamatīga krīze.

Pašlaik celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Pagājušais gads bija labs, jo tika apgūti ES iepriekšējam finanšu plānošanas periodam piekritīgie līdzekļi, bet pašlaik ir pretēji – jaunā perioda finansējums kavējas, un īpaši to izjūt celtniecībā. Jaunais budžets stājas spēkā ļoti lēni, un zināms laiks paiet arī no lēmuma sākt kādu būvniecības projektu līdz reālam būvlaukumam. Tāpēc gan šis gads, gan, pieļauju, lielākā daļa no 2017. gada celtniecībai būs grūta.

Varbūt nav pareizi tā teikt, tomēr, pēc manām domām, tas arī ir skaidrojums, kāpēc liela daļa būvniecības ir pelēkajā ekonomikā – tas ir celtnieku veids, kā noturēties tirgū. Tas nav ētiski, tas ir arī bīstami, bet tas ir saprotami, ka viņi šādi cenšas noturēties tirgū, tādēļ esmu tiešām skeptisks par Austrumeiropas būvniecības sektora perspektīvu. Tā atlabšanai būs vajadzīgs kāds laiks, un maksātnespējas šai sektorā turpināsies vēl tad, kad kopējā situācija it kā būs uzlabojusies.

Visu interviju Būvnieki sitas ar ēnu lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 24. oktobris plkst. 13:11

Apmēram 95% no SIA Art Fairs Service apgrozījuma nodrošina tehniskais atbalsts mākslas...

2016. gada 24. oktobris plkst. 10:39

SIA Pure Chocolate plāno dubultot ražošanas apjomus, eksporta noietā turpinās palielināt...

2016. gada 24. oktobris plkst. 9:46

Atbildīgāka patēriņa vārdā Zviedrija ieviesīs nodokļa atlaidi dažādu sadzīves lietu remontam,...

2016. gada 24. oktobris plkst. 9:27

Mežu īpašnieki tiek pakļauti ne tikai globālajiem koksnes izstrādājumu pieprasījuma tirgus...

2016. gada 24. oktobris plkst. 8:53

Lai kompensētu realizācijas apjomu kritumu Dienvidaustrumāzijā, SIA Stenders strādā pie jauniem...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2016. gada 20. oktobris plkst. 15:55

VEF kultūras pilī turpinās pavasarī, 2.maijā uzsāktie rekonstrukcijas un restaurācijas darbi,...

2016. gada 20. oktobris plkst. 9:06

AS Merko Ehitus grupas uzņēmums SIA Merks noslēdzis līgumu ar SIA Cēsu...

2016. gada 18. oktobris plkst. 12:30

Skrīveru novada dome trīs gadus tiesājas ar SIA V Service par izbūvētās...

2016. gada 18. oktobris plkst. 10:36

Lai atvieglotu satiksmi Salu tilta kompleksa rekonstrukcijas laikā, Rīgas domes Satiksmes departaments...

2016. gada 18. oktobris plkst. 9:44

Ceļu būvniecības uzņēmums un viens no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Eiropā STRABAG...

2016. gada 17. oktobris plkst. 15:58

Ādažu mācību bāzē, kur pirmdien 17.oktobrī sākās militārās mācības Sudraba Bulta, tika...

2016. gada 17. oktobris plkst. 11:33

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pirmdien, 17.oktobrī iesniedza Saeimas priekšsēdētājai...

2016. gada 17. oktobris plkst. 10:29

Otrdien, 18. oktobrī Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā Salacgrīvas novada pārstāvji...

2016. gada 17. oktobris plkst. 10:26

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala...

2016. gada 12. oktobris plkst. 14:10

Pa topošo gājēju tiltiņu jau var šķērsot Mūsu (Bauska-Bērzkalni). To gan pašlaik...