Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dezinfekcijas līdzekļu tirdzniecības uzņēmums SIA Norden Group divu gadu laikā nav saņēmis pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu par 2020. gada maiju un jūniju 0,215 milj. eiro apmērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Norden Group īpašniece Inta Vilde.

Viņa atzīst, ka līdz 2020. gada maijam – jūnijam un arī pēc tam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav bijis pretenziju par attiecīgajām pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, SIA Norden Group 2021. gadā nodokļos kopumā valstij samaksājusi 275,84 tūkst. eiro, bet 2020. gadā – 77,42 tūkst. eiro.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Būtībā tā ir unikāla situācija, jo pat nesaprotu, no kā tad īsti varētu prasīt atbildību par to, ka uzņēmums jau no 2020. gada jūlija cīnās par PVN pārmaksu atgūšanu vairāk nekā 215 000 eiro apmērā, kas ir izveidojusies par 2020. gada maiju un 2020. gada jūniju. Paradoksāli, ka tā paša 2020. gada 22. martā spēkā stājās Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, kas visiem nodokļu maksātājiem paredzēja ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu, nekā paredzēja līdz tam spēkā esošās Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, taču attiecībā pret SIA Norden Group šī paātrinātā PVN pārmaksas atmaksas kārtība netika piemērota. Jāņem vērā, ka Latvijas normatīvi ļauj PVN pārmaksu pieprasījumu iesniegšanu triju gadu laikā no darījuma brīža, turklāt ir iespējas (ko SIA Norden Group arī izmantojusi) sniegt paskaidrojumus, precizējumus un arī veikt korekcijas.

Viss būtu labi, bet kontrolētāji un nodaļas no nodokļu administrācijas nemitīgi mainās, līdz ar to paralēli pieprasītajai papildu informācijai tiek uzdots atkārtoti iesniegt arī jau agrāk sniegtu informāciju. Piemēram, pirmatnējā kontrolē inspektoram radās jautājumi par konkrētā darījuma ekonomisko būtību, uzņēmums sniedza savus skaidrojumus, taču, ierodoties atkārtoti, tika atrastas citas nebūšanas, par kurām atkal jāsniedz konkrēti paskaidrojumi.

Savā ziņā nonsenss, bet, ierodoties trešajai kontrolei, tiek prasīti tieši tie paši skaidrojumi, kuri jau ir iesniegti pirmajiem kontrolētājiem. Šāda situācija vedina uz domu, ka īsti nav kaut kas kārtībā: nestrādā attiecīgā kontroles sistēma, kontrolētājiem – inspektoriem nav nepieciešamās kompetences, iemaņu vai zināšanu, jo notiek nemitīgs process, bet faktiski viss stāv uz vietas.

Neticami, bet tematiskā pārbaude teju divu gadu garumā būtībā ir pārvērtusies par auditu, kura rezultāts joprojām man kā uzņēmuma vadītājai nav saprotams.

Visu interviju lasiet 17.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru