Ir sperts solis pretī godīgiem tiešmaksājumiem un garajās sarunās ir panākts rezultāts, kas ir labāks par Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, tomēr vienlīdzība starp Eiropas Savienības valstīm joprojām saglabājas kā nākotnes mērķis.
Kaut
arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt
no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems
vairāk nekā 150% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr
pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un
mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju.
Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo
maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu
kaimiņiem.
Jāatzīst,
ka ar premjera panākto vienošanos, spiediens uz Latvijas nacionālo
budžetu īpaši nemazināsies, jo nāksies kompensēt paredzēto
samazinājumu Lauku attīstības fondam. Minimums, kas būtu jāizdara
Latvijas valdībai - ar tai pieejamajiem resursiem jānodrošina
Lauku attīstības fonds vismaz šī perioda līmenī, lai sekmīgi
attīstītu mazās, vidējās saimniecības un sasniegtu izvirzītos
vides un klimata mērķus.
Raksti par tēmu
Kā premjers jau minēja, tagad sāksies mājasdarbi!
Ir ļoti svarīgi, lai katru no Briseles iegūto eiro ieguldām attīstībā – ražošanas modernizācijā, produktivitātes celšanā, lai katrs ieguldītais eiro nākotnē nes darba augļus lauksaimniekiem un nodokļus budžetam. Vienkāršāk sakot – iestādām ābeli, kas nes zelta augļus, nevis nopērkam ābolus no kaimiņzemes tikko pie naudas tiekam!
Diemžēl pēdējie paziņojumi plašsaziņas
līdzekļos liecina par to, ka atsevišķi politiskie spēki grib šo
lauksaimniecības nozares naudu ļoti ātri aizpludināt uz valsts
budžetu, radikāli palielinot nekustamā īpašuma nodokli par
lauksaimniecības zemi. Tā ir tuvredzīga īstermiņa stratēģija,
jo lauksaimnieki nespēs attīstīties, ja trūks līdzekļu ilgtspējīgai investīciju veikšanai. Minētais lēmums var novest
pie situācijas, kad lauksaimnieki būs spiesti pāriet uz
intensīvāku ražošanu savās platībās, vienlaicīgi nesasniedzot
vides un klimata mērķus, kuri prasa ļoti lielus ieguldījumus.
Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda padara produktīvākas Latvijas saimniecības, un nes augļus ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības īstermiņā.
