Lauksaimniecība

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu budžeta sarunās.

Ir sperts solis pretī godīgiem tiešmaksājumiem un garajās sarunās ir panākts rezultāts, kas ir labāks par Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, tomēr vienlīdzība starp Eiropas Savienības valstīm joprojām saglabājas kā nākotnes mērķis.

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu 

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES...

Jāatzīst, ka ar premjera panākto vienošanos, spiediens uz Latvijas nacionālo budžetu īpaši nemazināsies, jo nāksies kompensēt paredzēto samazinājumu Lauku attīstības fondam. Minimums, kas būtu jāizdara Latvijas valdībai - ar tai pieejamajiem resursiem jānodrošina Lauku attīstības fonds vismaz šī perioda līmenī, lai sekmīgi attīstītu mazās, vidējās saimniecības un sasniegtu izvirzītos vides un klimata mērķus.

Kā premjers jau minēja, tagad sāksies mājasdarbi!

Ir ļoti svarīgi, lai katru no Briseles iegūto eiro ieguldām attīstībā – ražošanas modernizācijā, produktivitātes celšanā, lai katrs ieguldītais eiro nākotnē nes darba augļus lauksaimniekiem un nodokļus budžetam. Vienkāršāk sakot – iestādām ābeli, kas nes zelta augļus, nevis nopērkam ābolus no kaimiņzemes tikko pie naudas tiekam!

Diemžēl pēdējie paziņojumi plašsaziņas līdzekļos liecina par to, ka atsevišķi politiskie spēki grib šo lauksaimniecības nozares naudu ļoti ātri aizpludināt uz valsts budžetu, radikāli palielinot nekustamā īpašuma nodokli par lauksaimniecības zemi. Tā ir tuvredzīga īstermiņa stratēģija, jo lauksaimnieki nespēs attīstīties, ja trūks līdzekļu ilgtspējīgai investīciju veikšanai. Minētais lēmums var novest pie situācijas, kad lauksaimnieki būs spiesti pāriet uz intensīvāku ražošanu savās platībās, vienlaicīgi nesasniedzot vides un klimata mērķus, kuri prasa ļoti lielus ieguldījumus.

Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda padara produktīvākas Latvijas saimniecības, un nes augļus ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības īstermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimnieku pārstāvji Briselē tiekas ar komisāru Janušu Vojcehovski

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku biedrības ar gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību sniegto mandātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Artūram Tomam Plešam iesniegušas savu prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu.

"Pēdējo mēnešu notikumi ir iezīmējuši ļoti negatīvu tendenci - tā vietā, lai atbalstītu Latvijas attīstību un lauksaimniecību, kas ir visai tautsaimniecībai svarīga nozare, ministrs ar savu vadīto Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF) ir sācis naidu kurinošas, vienpusējas, sabiedrību šķeļošas, arī klaji nepatiesas informācijas izplatīšanu par Latvijā strādājošajiem saimniekiem. Mūsu mērķis ir uzsākt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu, kas ir vērsts uz visu strādājošo lauksaimniecības veidu līdzāspastāvēšanu un attīstības sekmēšanu, nevis pretnostatīšanu. Protams, ka ceram arī uz cieņpilnu attieksmi, kurā atvainošanās Latvijas lauksaimniekiem būtu pašsaprotama un ministra stājas cienīga rīcība. Viennozīmīgi ir jāveic izmaiņas LVAF finansējuma piešķiršanas nosacījumos, lai mediju satura izstrādē tiktu pieaicināti arī zinātniskie institūti, universitātes un nozaru pārstāvji," komentē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" sadarbībā ar partnerorganizācijām – biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniegusi iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem".

Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5 % apmērā svaigiem pārtikas produktiem.

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tiks izskatīti un pārbaudīti iedzīvotāju iesniegtie paraksti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, savukārt pēc 10 000 derīgo parakstu identificēšanas iniciatīva tiks nodota izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Lai padarītu kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrībai, nemazinot dzīves kvalitāti un vienlaikus sekmētu tautsaimniecības attīstību, "Maxima Latvija" kopā ar partnerorganizācijām pērnā gada vasarā uzsāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu politikā Latvijā un tādējādi samazinātu PVN likmi 5 % visām svaigo pārtikas produktu grupām – svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru