Ekonomika

Eksperimentāli slēgtajās Rīgas ielās nevarēs arī piegādāt preces un atstāt automašīnas

LETA, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Īstenojot iniciatīvu katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksmei slēgt kādu no Rīgas centra ielām, dienas laikā tajās būs liegts veikt arī preču piegādes, kā arī atstāt automašīnas stāvēšanai, vienlaikus ar samazinātu braukšanas ātrumu turpinās kursēt sabiedriskais transports.

Sākot ar 4.janvāri, katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksme būs slēgta kādā no Rīgas centra ielām.

Pirmā "izmēģinājumā" piedalīsies Tērbatas iela, kura šajā dienā būs slēgta posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai.

Kā žurnālistiem stāstīja pašvaldības atbildīgās amatpersonas, privātie transportlīdzekļi Tērbatas ielu varēs šķērsot tikai Lāčplēša ielas krustojumā, kur tiks nodrošināta divvirzienu satiksme. Savukārt sabiedriskais transports turpinās savus ierastos maršrutus, attiecīgajā posmā tikai samazinot braukšanas ātrumu.

Slēgtajās ielās būs liegta arī transportlīdzekļu stāvēšana, kā arī laika posmā no plkst.10 līdz plkst.20 nebūs ļauts veikt piegādes uzņēmumiem. Stāvvietas būs slēgtas jau no 3.janvāra plkst.20.

Uzņēmējiem slēgtajās ielās, saskaņojot ar domi, būs iespēja izvietot dažādas tirdzniecības vietas un tirgot, piemēram, karstvīnu vai kādus citus dzērienus un preces.

Februāra pirmajā sestdienā, 1.februārī, slēgta būs Blaumaņa iela, posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Brīvības ielai, bet marta pirmajā sestdienā, 7.martā, slēgti būs Krišjāņa Barona ielas posmi.

Patlaban plānots, ka šāda veida iniciatīva notiks vismaz pusgadu.

Rīgas domes Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa sacīja, ka Satiksmes departaments savlaicīgi slēgto ielu posmos izvietos ceļa zīmes, kuras autovadītāji ir aicināti ievērot.

Taujāta, vai uzņēmējiem neērtības tomēr neradīs liegtā iespēja dienas laikā veikt piegādes, Reveliņa pauda pārliecību, ka ikviens uzņēmums, savlaicīgi plānojot savu darbu, varēs nodrošināt preču saņemšanu vai nu 3.janvārī, vai arī 5.janvārī. Turklāt līdz plkst.10 arī 4.janvārī preces varēs piegādāt.

"Aicinu gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus savlaicīgi plānot savu transporta loģistiku. Mums ir jāsāk virzīties uz to, kā tas ir Eiropas valstu galvaspilsētās un jāsāk domāt par pilsētas cilvēkiem, viesiem un to, ka pilsētai ir jābūt zaļai," pauda pašvaldības pārstāve, aicinot iedzīvotājus būt tolerantiem vienam pret otru.

Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš žurnālistiem norādīja, ka šāda iniciatīva nav nekas jauns un gājēju ielas pastāv vairākās Eiropas pilsētās.

"Mēs ielu nevis veram ciet, bet beidzot nododam pilsētniekiem un gājējiem. Tam bija jānotiek jau sen un mums jau sen bija jārada iedzīvotājiem patīkama vide," sacīja Celmiņš.

Pēc viņa teiktā, "pilsētai ir jābūt dzīvojamai arī bez svētkiem un visos gadalaikos", tādēļ arī janvāris šīs iniciatīvas sākšanai ir labs laiks. "Šādi mēs raidām signālu, ka gribam, lai ielas ir pieejamas un drošas visiem," sacīja eksperts.

Savukārt Rīgas Centra attīstības biedrības pārstāvis Toms Krilovs norādīja, ka šādā veidā grib dot stimulu uzņēmējiem, tādēļ biedrība ir gatava arī uzņemties komunikāciju ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un skaidrot šo izmaiņu ieguvumus un mērķus.

Pēc viņa teiktā, biedrība apmeklējusi visus, kopumā vairāk nekā 70, Tērbatas ielas uzņēmējus un tikai deviņi bijuši pret šādu ieceri. "Daži pat aicināja ielu slēgt uz divām dienām," atzina Krilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kas ieguva un kas zaudēja, slēdzot Rīgas ielas autosatiksmei

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jēkabpilī sāk lēni brukt pilsētu aizsargājošais dambis, to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus

LETA, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk 28 miljonus eiro vērtos Rail Baltica integrēšanas projektus Rīgas centrā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas pulēšana ir ne tikai kosmētiska procedūra, bet arī svarīga jūsu transportlīdzekļa regulāras kopšanas sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, vai automašīna ir jauna vai ir izmantota vairākus gadus, pulēšanai ir daudz priekšrocību, kas pozitīvi ietekmē automašīnas izskatu un stāvokli.

Automašīnas pulēšanas plusi

Spožuma atjaunošana: Laika gaitā un, pakļaujoties tādiem vides faktoriem kā saules gaisma, lietus, putekļi un citi piesārņotāji, automašīnas virsbūve var zaudēt savu sākotnējo spīdumu. Pulēšana palīdz noņemt nelielus skrāpējumus un traipus, atjaunojot krāsas spilgtu un dziļu krāsu.

Defektu novēršana: Pulēšana spēj noslēpt vai novērst nelielus skrāpējumus, skrāpējumus un citus nelielus bojājumus uz korpusa virsmas. Tas ļauj uzturēt automašīnu ideālā stāvoklī un pasargāt to no papildu bojājumiem.

Krāsas aizsardzība: Korpusa virsmas pulēšana izveido aizsargkārtu, kas var aizsargāt krāsu no ārējiem agresoriem. Tas palīdz novērst krāsas oksidēšanos un izbalēšanu, kas ir īpaši svarīgi saulainā klimatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā samazinās kontrabandas preču pieejamība

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā būvdarbu sezonā Rīgā plānots asfaltēt 120 000 kvadrātmetru brauktuvju par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Pašvaldība norāda, ka Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta Vienības gatvē no Rītausmas ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas.

Darbi turpinās 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai un Rātsupītes ielas posmā, bet drīzumā tiks sākti Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Aleksandra Čaka ielas seguma atjaunošanas būvdarbiem, taču izveidot velojoslu ielas atjaunošanas projekts neparedz.

Iepirkums paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas ielā un Aleksandra Čaka ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Pieteikties iepirkumam pretendenti var līdz 6.maijam.

Kā pastāstīja Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante, atsevišķas veloinfrastruktūras izbūve seguma atjaunošanas darbu laikā gan nav plānota, jo tās ierīkošanai būtu nepieciešama ielas pārbūve, sašaurinot ietvi.

"Šī būs tikai seguma atjaunošana, jo, ja ielu rekonstruētu pilnībā, tas izmaksātu par vairākiem, iespējams, pat desmitiem miljoniem eiro vairāk, jo būtu jāpārbūvē arī visi inženierkomunikāciju tīkli," sacīja Dimante.

Tomēr pēc seguma atjaunošanas uz ielas plānots veikt labiekārtošanas darbus ar velostatīvu izbūvi, soliņiem un zaļās zonas labiekārtošanu, kas gan notiks tikai nākamgad. Labiekārtošanas laikā plānots iestādīt kokus, piemēram, uz Aleksandra Čaka ielas sadalošās joslas no Ērgļu ielas līdz Pērnavas ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru