Nākamajos mēnešos rūpniecības apjomi varētu augt straujāk, tomēr nenoteiktība saistībā ar Ukrainas un Krievijas konfliktu izaugsmi bremzēs, uzskata eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 2,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,9%.
Aprīlī, salīdzinot ar 2013. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,3%.
Ar ekonomistu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Ja pērn liela daļa apstrādes rūpniecības apakšnozaru piedzīvoja izaugsmes tempu palēnināšanos, tad vairumā apakšnozaru šī gada četros mēnešos izaugsme pieņēmās spēkā un paātrinājās (piemēram, datori, elektroniskās iekārtas, ķīmiskie produkti, elektriskās iekārtas, mašīnas un iekārtas). Vien atsevišķas apakšnozares (piemēram, apģērbi, tekstils, papīrs) šogad saskaras ar grūtībām kāpināt izlaides apjomus.
Lai gan līdz šim dati par apstrādes rūpniecības izlaidi ir devuši pamatu optimismam, pašu rūpnieku noskaņojuma aptauja rāda, ka pamazām plok optimisms par ražošanas gaidām, tas maijā noslīdējis līdz zemākajam rādītājam teju četru gadu laikā. Jājautā, vai aptaujas rezultāti sākuši atrauties no realitātes vai drīzumā redzēsim lēnāku apstrādes rūpniecības izaugsmi, kas tik tikko vien sākusi nostāties uz kājām.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Vērtējot apstrādes rūpniecības perspektīvas, jāsecina, ka sagaidāmais pieprasījuma pieaugums, gan iekšējā tirgū, gan eksporta tirgos (galvenokārt Eiropas Savienībā) būs labs priekšnoteikums nozares sekmīgai izaugsmei arī turpmākajos mēnešos. Tajā pašā laikā joprojām pastāv liela nenoteiktība saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
#3/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Priecē būtisks pieaugums metālapstrādes apakšnozarē. Līdz 2013. gadam tā bija pieradinājusi pie straujiem izaugsmes tempiem, tomēr pagājušajā gadā tie būtiski sabremzējās. Cerams, ka gada sākumā novērotā izaugsme šajā apakšnozarē saistīta ar Eiropas Savienības valstu tautsaimniecību atkopšanos un attiecīgu pieprasījuma palielinājumu pēc mūsu rūpnieku iespētā. Lielas mēneša svārstības saglabājas krietni paplucinātajai metālu ražošanas nozarei (-29.5%). Arī aprīlī tā bija viena no apakšnozarēm, kas būtiski mazināja apstrādes rūpniecības kopējo veikumu.
Turklāt aprīļa mēneša dati uzrāda vājus rezultātus tekstilizstrādājumu (-10.9%) un apģērbu (-3.4%) ražošanas nozarēs, kurām abām Krievija ir svarīgs noieta tirgus, un kurās jau ilgāku laiku ir vērojama lejupejoša tendence.
Arī Eiropas Komisijas apkopotie nozares noskaņojuma rādītāji pēdējos mēnešos ir kļuvuši nedaudz svārstīgāki un negatīvāki. Tas arī saprotams, jo ģeopolitiskā situācija aprīlī un maijā mainījās strauji. Maijā rūpniecības noskaņojuma rādītājs noslīdēja līdz zemākajai atzīmei pēdējā gada laikā. Nedaudz pasliktinājās rūpnieku redzējums par nākotnes pasūtījumu apmēriem, tomēr no otras puses – šis rādītājs pagaidām saglabājas 2013. gada vidējā līmenī.
Visticamāk arī turpmākajos gada mēnešos apstrādes rūpniecības gada pieaugums būs pozitīvs, ko noteiks ar vien mazāki negatīvie bāzes efekti no Liepājas Metalurga slēgšanas. Šomēnes īpaši svarīgi varētu būt apstrādes rūpniecības realizācijas dati, ko Centrālā statistikas pārvalde publicēs 9. jūnijā. Tie, iespējams, sniegs vairāk informāciju par ģeopolitiskās situācijas ietekmi, jo ekonomisko šoku gadījumā parasti pirmais signāls nāk no realizācijas, kas ar nelielu laika nobīdi liek rūpniekiem mazināt rūpniecības izlaidi.
#4/4
Finanšu ministrija
Ne visās apstrādes rūpniecības nozarēs aprīlī bijis kāpums. Piemēram, samazinājās apjomi apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā, ko, visticamāk, izraisīja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un ģeopolitiskie saspīlējumi reģionā. Tā kā liela daļa šajās nozarēs saražotās produkcijas tiek realizēta tieši Krievijā, ekonomiskās un finanšu problēmas valstī ierobežoja pasūtītāju iespējas norēķināties par produkciju un samazināja kopējo pieprasījumu. Arī metālu ražošanā joprojām vērojams būtisks samazinājums. Lai arī AS Liepājas metalurgs ietekme izzudīs līdz ar nākamā mēneša datiem, nozares kritums mēneša griezumā norāda uz problēmām metālu ražošanā kopumā.
AS Liepājas metalurgs slēgšana ietekmējusi arī samazinājumu elektroenerģijas un gāzes apgādē, kas šā gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi saruka par 16,4%. Šo kritumu veicināja arī sausāki un siltāki laika apstākļi salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, negatīvi ietekmējot elektroenerģijas ražošanu Latvijas hidroelektrostacijās. Tādējādi sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos negatīvais bāzes efekts izzudīs un elektroenerģijas un gāzes apgādes apakšnozare pakāpeniski atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem.