Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

«Klients mūs uzrunāja jau 2016. gada rudenī. Toms Krūzs savā jaunajā filmā vēlējās skatītājus pārsteigt ar ko līdz šim nebijušu. Sākumā viņi izmēģināja lidošanu normāla izmēra tunelī. Tomam tas patika, bet viņš jautāja, vai varam viņam uzbūvēt kaut ko lielāku? Vārds pa vārdam un nonācām līdz idejai, ka speciāli šim projektam jābūvē pasaulē lielākais vēja tunelis. Normālos darba apstākļos apstākļos šāda projekta radīšanai būtu nepieciešams vismaz gads, taču studija mums piedāvāja vai nu radīt to 5 mēnešu laikā, vai arī neuzņemties šo projektu vispār. Šāda mēroga filmas uzņemšana izmaksā aptuveni 500 000$ dienā, tāpēc arī līgumā paredzētās soda sankcijas bija iespaidīgas. Pieņēmām šo izaicinājumu un mūsu komandai to izdevās paveikt laikā,» stāsta Ivars Beitāns, Aerodium valdes priekšsēdētājs

Filmas oficiālā pirmizrāde Latvijā notiks š.g. 2.augustā k/t Forum Cinemas, kuras laikā skatītājiem būs iespēja klātienē uzzināt un redzēt lidošanas ainu uzņemšanas aizkulises.

Aerodium ir vertikālo vēja tuneļu ražotājs izklaides, šovbiznesa un militārajām nozarēm. Uzņēmuma radītie vēja tuneļi izmantoti vairāk kā 40 pasaules valstīs, tai skaitā ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā, Spānijā, Itālijā, Indonēzijā, Marokā, Apvienoto Arābu Emirātos, Lielbritānijā un citur. Aerodium klientu vidū ir tādi pasaules zīmoli kā Disneyland, Warner Brothers, Red Bull, Mercedes Benz, Guinness World Records, Superman Returns un citi. Kopš 2016. Gada uzņēmums attīsta savu franšīžu tīklu, kas veiksmīgi šobrīd darbojas ASV, Ķīnā, Bahreinā, Slovēnijā, Ēģiptē un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Beitāns: Veids, kā uzzinājām par atbalsta iespējām, līdzinājās detektīvam

Monta Šķupele, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem "Adventures zone".

Jauno piedzīvojumu parku, kas izvietots tirdzniecības parkā "Alfa", ir projektējuši "Aerodium" inženieri – komanda, kura 2018. gadā Toma Krūza filmas vajadzībām uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē.

"Adventures zone" ir jauna koncepta aktīvās atpūtas un izklaides piedzīvojumu parks bērniem un viņu vecākiem, kas vienuviet 700 kvadrātmetru platībā, divos stāvos ļauj izmēģināt spēkus dažādās aktivitātēs.

Tajā pieejama "Nindzju" šķēršļu josla, kāpšana pa māju fasādēm un klinšu sienām, četru stāvu labirinti, batuti un tīklu parks, caurspīdīgs tilts septiņu metru augstumā un attīstošas spēles.

"Man pašam ir trīs bērni, un es kopā ar viņiem regulāri apmeklēju visdažādākos rotaļu laukumus. Kā jebkurš vecāks, gribu, lai bērni rotaļās attīstās un izaug sportiski, kreatīvi un gudri. Redzēju, ka Latvijā rotaļu laukumu līmenis diemžēl ne vienmēr ir apmierinošā kvalitātē, kā arī piedāvājuma dažādības ziņā mums vēl ir krietni, kur augt. Tā arī radās doma atvest uz Rīgu labāko, ko esmu redzējis pasaulē. Esot kopā ar bērniem, man ir vēlēšanās aktīvi līdzdarboties, tādējādi gūstot gan fizisku nodarbi sev, gan kopīgu piedzīvojumu ar bērniem. Tieši tas tagad ir iespējams "Adventures zone". Mums ir svarīga arī augstākā līmeņa drošība, laukuma higiēna un serviss. Gribējās radīt augstāko kvalitāti rotaļu laukumu segmentā. Ceru, ka to pamanīs un novērtēs arī citi vecāki," stāsta jaunā parka idejas autors un izveidotājs, "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos
  • Tēma - Latvija pabaro sevi un vēl citu valstu iedzīvotājus
  • Finanšu tirgi - Plaukst un zeļ spekulācijas uz parāda
  • Biznesa ideja - Circeņi kā nākotnes pārtika
  • Portrets - Ivars Beitāns. SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies vadītājs
  • DB konferences - Par jauno atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
  • Brīvdienu ceļvedis - Ilze Grase-Ķibilde, VW un Audi importētāja vadītāja Baltijas valstīs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrakcijas ir pastāvīgs, dzīvotspējīgs un peļņu nesošs bizness, kas sevi ir pierādījis 26 gadu garumā, būdams nepārtraukts veiksmes stāsts,» laikrakstam Dienas Bizness uzsver uzņēmējs Ivars Beitāns.

99% peļņas tiek gūti ārzemēs, tomēr arī Latvijā gumijlēkšana, lidojumi vēja tunelī un nobrauciens pa gaisa trošu ceļu ļauj nopelnīt.

Pagājuša gada vasarā Sigulda Adventures (ar šo zīmolu dažādas atrakcijas piedāvā uzņēmumi SIA LGK grupa, SIA LGK Atrakcijas un SIA Aerodium) izklaides piedāvājumu portfeli papildināja ar nobraucienu pa gaisa trošu ceļu ar Zērgli.

Lidojums vēja tunelī tiek piedāvāts Belfāstā (Lielbritānijā), divu mēnešu laikā to varēs baudīt arī Floridas pilsētā Maiami un Misuri štatā (ASV), līdz šī gada beigām atrakcija būs arī Lasvegasā (ASV). «Lielbritānijā investīcijas atpelnījām nepilna gada laikā, kas no biznesa viedokļa ir ļoti ātri,» secina I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.

LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.

Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.

Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmā (ie)dvesma šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus

LETA, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 04.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

  • viedokļi - #Brexit ietekme
  • aktuāli - "ABLV Bank" Rīgā miljards gatavs izmaksai
  • numura tēma - skaidra nauda Latvijā
  • finanšu pakalpojumi - Latvija varētu kļūt par pievilcīgu strauji augošiem jaunuzņēmumiem
  • investors - kvalitatīvi saldumi ar augstu kakao īpatsvaru var sadārdzināties
  • energoefektivitāte - milzīgs siltuma patēriņš sabiedriskām ēkām
  • pakalpojumi - "Aerones" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē
  • e-komercija - jauns spēlētājs interneta aptieku nozarē "AZETA.lv"
  • izklaides bizness - "Aerodium" paplašina darbību un atver jaunu atrakciju parku "ADVENTURES.zone"
  • pie stūres - jaunais "Audi Q3 Sportback"
  • brīvdienu ceļvedis ar Evitu Mackeviču, Eiro Personāls valdes locekli un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem būs nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru