Jaunākais izdevums

Hereford bioloģiskās gaļas audzētājs vēlas arvien vairāk patērētāju iepazīstināt ar liellopu gaļu un tās augstvērtīgajām īpašībām, izceļot gaļas pagatavošanas procesu.

Saimniecībā Hereford Agro Lubānas novadā jau 13 gadus tiek audzēti Hereford šķirnes liellopi. Savu darbību tā uzsāka ar 24 Hereford tīršķirnes telēm un vienu vaislas bulli no Dānijas. Šobrīd ganāmpulks ir izaudzis līdz 300 dzīvniekiem. Kopā saimniecībā tiek apsaimniekoti 814 ha lauksaimniecības zemes un saimnieki paši nodrošina pārtikas sagādi savam ganāmpulkam. Kopš 2008.gada saimniecībai ir bioloģiskās saimniecības statuss un tā joprojām saimnieko pēc šīm metodēm. Savukārt 2017. gada beigās tika atvērts pirmais Hereford liellopu gaļas veikals Rīgas centrā, bet šogad – Imantas Tirgū. Veikala vadītājs Gatis Incenbergs pastāsta, ka pagaidām tirdzniecības vieta Imantas Tirgū tiek uzskatīta par projektu, jo līdz šim klientu apgrozība nav tik liela un tirgus vēl tikai iemanto savu popularitāti.

Liellopi Lubānā tiek audzēti bioloģiski. Arī gaļas fermentācijas process aizņem ilgu laiku, tas arī prasa līdzekļus, tāpēc gaļas cena ir augstāka. «Protams, ka citur var atrast idejiski to pašu produktu par zemāku cenu, bet patiesībā tas ir pavisam cits produkts,» stāsta G.Incenbergs. Viņš atzīst, ka Hereford gaļu iegādājas turīgāki cilvēki. «Ir bijuši daudzi cilvēki, kas atnāk un saka, ka ļoti dārgi un tamlīdzīgi, bet es pierunāju pamēģināt un viņi atgriežas, jo saprot, ka tas ir cits produkts ar pilnīgi citu garšu un vērtību,» komentē G.Incenbergs. Viņaprāt, uzsvars pat nav uz to, ka dzīvnieki tiek bioloģiski audzēti, bet gan uz to, ka liellopi ēd to barību, kas tiek izaudzēta turpat, piemēram, auzas, rudzus, kā arī lielāko daļu gada pavada pļavās. «Viņi netiek speciāli baroti ar barību, kas viņus padarīs lielākus, bet viņi ēd to, ko paši izvēlas. Galvenais uzsvars ir uz to, ka gaļa ir fermentēta, attiecīgi liellops pēc kaušanas aptuveni 28 dienas karājas uz āķa. Fermentācijas procesā liellopa muskuļi atslābinās, sabrūk šķiedras un gaļa ir daudz mīkstāka. Tā ir tā atšķirība un daudziem cilvēkiem tas ir svarīgi. Fermentācijas procesa rezultātā sanāk pavisam cits produkts,» skaidro G.Incenbergs. Mēneša laikā saimniecība nokauj piecus līdz sešus liellopus, kuri sasnieguši 14 mēnešu vecumu.

Hereford veikalā Imantas Tirgū iespējams iegādāties ne vien bioloģiski audzētu liellopu gaļu, kuras cena svārstās no dažiem desmitiem eiro par kilogramu līdz pat vairāk nekā 100 eiro, bet arī vīnus no Itālijas, Spānijas, Vācijas, Gruzijas, Portugāles, Francijas.

Visu rakstu lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Tiek lēsts, ka Ķīnas cūku ganāmpulka kopējais apmērs minētās slimības iespaidā varētu būt sarucis aptuveni par trešo daļu. Tas novedis pie situācijas, kad cūkgaļas cena šajā valstī pieaug par 50%, liecina pieejamā informācija. Tomēr cenu kāpums uz ierobežotāka gaļas piedāvājuma fona nav aktuāls vien šajā Āzijas lielvalstī. Šogad Apvienoto Nāciju apkopotā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Piemēram, Eiropā patērētājiem par cūkgaļu nu jāmaksā aptuveni par 5% vairāk, jo lielāka daļa Vecā kontinenta gaļas produkcijas nu ceļo uz Ķīnu, izpētījis The Wall Street Journal. Tāpat vēl tiek ziņots, ka gada laikā aptuveni par trešo daļu palēcies Brazīlijas putnu gaļas eksports uz Ķīnu. Rezultātā pašā Brazīlijā šāda gaļa kļuvusi par 16% dārgāka. Brazīlijas valdības paziņojumi liecina, ka jauni līgumi ar Ķīnu noslēgti pat par ēzeļu gaļas piegādi. Līdzīgi esot arī ar Austrālijas jēra gaļu, kuras cena vidēji šajā valsī palielinājusies par 15%. Rekorddārgi liellopu gaļa esot jāpērk arī Jaunzēlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labs pamats, lai celtos gaļas produkcijas cenas arī Latvijas veikalu plauktos, uzskata eksperts.

Ķīnas cūku mēris ietekmē visas pasaules gaļas tirgu. Apvienoto Nāciju prognozētāji lēš, ka šogad pirmo reizi 20 gadu laikā globālā mērogā varētu būt gaidāms saražotās gaļas apmēru kritums. Ja tā, tad gaļa droši vien kļūs dārgāka un no tā neizbēgt arī Latvijai. Samazinājums gan varētu būt neliels – aptuveni par 0,2%, un kopš 2000. gada pasaulē gaļas ražošanas apjomi tāpat esot palēkušies par 45%, atklāj Apvienotās Nācijas.

Valdot šādam fonam, ASV preču biržā dzīvu cūku cena kopš februāra beigu daļas jau ir palēkusies par 67% un sasniegusi 90 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.

Ķīnas caurums

Jau ziņots - mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā cūkas, lai ierobežotu minētā mēra izplatību, tiek slaktētas miljoniem, un tādēļ tiek lēsts, ka šīs valsts cūku ganāmpulks šogad varētu sarukt gandrīz par trešo daļu. Spekulācijas ir, ka Ķīnai, lai tiktu galā ar cūku mēri, varētu būt nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Tas liek domāt, ka pie dārgākas cūkgaļas pasaulē, iespējams, būs jāpierod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunieši rada biznesa riskus

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trakot un vēlēties mainīt pasauli ir jauno daļa – ik pa kādām desmitgadēm tas notiek demonstratīvi. Šobrīd atkal ir tāds laiks, ko varam redzēt arī daudzviet Eiropā, kad jaunieši nepacietīgi, izlēmīgi un drosmīgi ne tikai piedalās protesta akcijās, bet uzrunā arī vadošos politiķus un lielos koncernus, pārmetot, ka vecākās paaudzes nedara pietiekami klimata krīzes novēršanai.

Nē, tā nav tikai zviedru skolniece Grēta Tunberga, kura šodienas 13–19 gadus veco jauniešu vidū ir ne mazāk pazīstama kā populāras TV vai futbola zvaigznes. No 1995. līdz 2010. gadam dzimušie jaunieši ir atkal kļuvuši tik politiski un ekonomiski ieinteresēti, kā sen nav bijis – viņi intensīvi uzdod jautājumus, ir radikāli un vizionāri noskaņoti un grib lietas mainīt uz labo pusi tūlīt, te un tagad.

Pieaugošā digitālā paaudze ir arī varens patēriņa spēks, jo tā ir salīdzinoši turīga. Tikai ASV vien tā gadā patērē ap 143 miljardiem dolāru, tātad uzņēmumiem ir ko iespringt, lai šo emocionālo, nekonsekvento un hedonistisko klientu daļu piesaistītu. Šī paaudze pārliecības dēļ lielā mērā lieto vegānu uzturu, mīl braukt ar vilcienu, velosipēdu vai elektroskūteri, personīgo mašīnu uzskata par lieku greznību, toties brīvdienās labprāt aizlido atpūsties uz Jaunzēlandi. Tā sauktā Z paaudze gan zina, ka viedtelefonu ražošanā bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet pāriet uz mazāk jaudīgu «zaļo telefonu»? Laikam tomēr ne. Viņi nesaskata jēgu, lai iepirktos lielveikalos, toties neuzticas tam, ko Google dara ar viņu datiem, bet kosmētikas produktu sastāvdaļas grib zināt visai skrupulozi. Vienlaikus šī paaudze pazīst bailes no terora, ir piedzīvojusi globālās finanšu krīzes sekas, kas rada tai papildu nedrošību par nākotni un neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru