Tuvāko piecu gadu laikā Eiropas Savienībā iecerēta pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sistēmas reforma, kas mainīs pašreizējo šī nodokļa norēķinu kārtību, iegādājoties un piegādājot preces no ES darījumu partneriem

Jaunā kārtība novērstu dažādus PVN sistēmas defektus, bet vienlaicīgi tā var radīt arī papildu apgrūtinājumus. Tādu ainu rāda izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotā konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam.

Lai arī par pašreizējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas modernizāciju Eiropas Savienībā tiek runāts un diskutēts jau vairākus gadus un kaut arī vēl lielie lēmumi par tās reformēšanu vēl saskaņojami starp dalībvalstīm, tomēr tiek lēsts, ka šādas reformas iedzīvināšanas termiņš varētu būt no 2022. gada. Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins izteica šaubas par minētā termiņa realitāti, jo diskusijas par sistēmas maiņu turpinās. Jāņem vērā, ka par šo iecerēto – jauno PVN sistēmu vēl nav iespējams runāt detalizēti, bet gan tikai vispārējā līmenī, vienlaikus ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Taču, lai uzņēmumi būtu gatavi ne tikai pārmaiņām šajā sistēmā, bet arī līdzdarbotos PVN jaunās arhitektūras izstrādē, par to ir jārunā jau šodien. Galu galā, Latvija kā ES dalībvalsts piedalās tās izstrādē un arī Ministru kabinetam būs jāpieņem konkrēti lēmumi attiecībā par to.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.

Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš pieņemtās izmaiņas, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» skaidroja Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

Sākot ar šo gadu noteiktas labvēlīgākas normas komersantiem, kas strādā ar akcīzes precēm. Lai veicinātu mazo alus darītavu eksporta iespējas, samazināto akcīzes nodokļa likmi ar 2019.gada 1.janvāri piemēro pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitru alus, kas nodoti patēriņam Latvijā (iepriekš pirmajiem saražotajiem).

Ar 2019.gada 1.februāri stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības izveidot apvienoto noliktavu», kas jaunā redakcijā izsaka pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumus Nr.705.

Ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts ka darbības apvienotajā noliktavā varēs veikt ne tikai ar fasētām precēm, bet arī ar naftas produktiem; tiesības izveidot apvienoto noliktavu ir nodokļu maksātājiem, kurš vismaz vienu gadu ir veicis darbības atbilstoši izsniegtajai akcīzes preču noliktavas licencei vai muitas noliktavas atļaujai, vai atļaujai preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai darbībai ar precēm brīvajā zonā; veicot darbības ar naftas produktiem, nepieciešams rezervuārus, kuros uzglabā preces, aprīkot ar elektroniskām un automatizētām naftas produktu daudzuma mērīšanas iekārtām, kuras nodrošina vēsturisko datu saglabāšanu pēc katras darbības ar precēm.Savukārt PVN jomā patlaban dienaskārtībā ir sekojoši jautājumi: viennozīmīgs PVN piemērošanas tiesiskais regulējums darījumos ar apbūves tiesībām; ES direktīvu pārņemšana:

PVN krāpšana, runājot par preču kustību, vēl ir 50 miljardu eiro jautājums visā Eiropas Savienībā, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja BDO Latvia vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis.

«Pēdējā laikā plaši izskan jau sen aktuālais fakts, ka PVN jomā ir problēmas un tiek izkrāpti nozīmīgi līdzekļi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka problēma jau pastāv no 1993.gada, un 26 gadus Eiropas līmenī neviens nebija saņēmies to risināt, tomēr 2022.gadā šī problēma daļēji tiks atrisināta,» skaidro eksperts.

Mērķis ir aizsargāt nodokļu maksātājus pret ļaunprātīgiem komersantiem.

Izmaiņas 2022.gadā paredz vairākus jaunumus. Viens no tiem ir lielāka brīvība institūcijām samazināto PVN likmju samazināšanā (0% un no 5% līdz standartlikmei). Tādējādi Finanšu ministrija ar nodokļu administrāciju varēs izvēlēties plašāku nozaru klāstu, kam samazināt likmes.

Eiropas Savienības publisko pakalpojumu sektors ievērojami kavē investīciju veikšanu digitālajās tehnoloģijās, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja Accenture Inovāciju vadītājs Kristaps Banga.

Kā liecina Accenture veiktais pētījums, tikai 28,4% Eiropas publiskā sektora uzņēmumu vadītāji aktīvi veic investīcijas digitālajās tehnoloģijās, salīdzinot ar 41,5% privātā sektora uzņēmumiem.

Patlaban šādu investīciju veikšanu izvērtē 52,8% publiskā sektora uzņēmumi, pretstatā ar 11,3% privātā sektora uzņēmumiem.

Savukārt 16% publiskā sektora uzņēmumi atbildējuši, ka investīcijas digitālajās tehnoloģijās neattiecas uz viņu darbību. Šādi atbildējuši tikai 0,4% privāto uzņēmumu vadītāju. Savukārt 2,7% publiskā sektora uzņēmumu pārstāvji un 1% privātā sektora uzņēmēji atbildējuši, ka viņiem nav digitālā biznesa stratēģijas.

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

2019. gada 3. ceturksnī HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 6,118 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 3.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 2% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 2.ceturksni.

2019. gada 9 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 17,999 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 12% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 9 mēnešu periodu.

2019. gada 3. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,942 miljoni EUR un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,028 miljoni EUR. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 21% palielinājumu pret 2018. gada 3. ceturksni un 2% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 2. ceturksni. 2019.gada 3.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 14,40% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja zvērināta advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte.

Lai Latvijā varētu samaksāt nodokļus, ir nepieciešams bankas konts, viņa uzsver, piebilstot - ja iepriekšējos gados sadarbība ar bankām bija miermīlīga, tad pērn tā bija stresa pilna un ne vienam vien klientam radās neizpratne, kāpēc jāatbild uz tik daudz jautājumiem.

Viņa raksturoja, ka bankām šis periods ir sarežģīts, jo jāievēro aizvien stingrāki klientu vērtēšanas kritēriji un prasības, turklāt paralēli jādomā, kā izdzīvot spraigā konkurences cīņā, jo tirgū aktīvi ir citi dalībnieki, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, ātrie kreditētāji. Tomēr viņa uzsvēra, ka tendence pastiprināt nosacījumus vērojama visā pasaulē. Banka jūs nepārtraukti novēro, un jebkurā laikā tai ir tiesības ziņot par klientu, sacīja V. Liberte.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

2019. gada 2. ceturksnī AS HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu 5,973 miljonu eiro apmērā, kas ir 15% pieaugums pret 2018. gada 2. ceturksni, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 2.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 1% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 1.ceturksni. 2019. gada 6 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 11,881 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 7% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 6 mēnešu periodu. 2019. gada 2. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,960 miljoni eiro un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,054 miljoni eiro apmērā. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 1% samazinājumu pret 2018. gada 2. ceturksni un 14% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 1. ceturksni. 2019.gada 2.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 16,07% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Restorānu skaits, ar ko sadarbojas ēdienu piegādes platforma "Wolt", 2019. gada beigās pieaudzis līdz 330, bet kurjeru skaits - līdz 1200.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums Rīgā sadarbojās ar 180 restorāniem un 700 kurjeriem. "2019. gadā mūsu bizness Baltijā turpināja augt un pārsniegt mūsu cerības un Rīga nebija izņēmums. Arvien vairāk un vairāk klientu ir atraduši savu ceļu pie "Wolt" pakalpojuma," teic Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas "Wolt" vadītāja Baltijā.

Paplašināt restorānu skaitu, no kuriem tiek veiktas piegādes, nozīmē plašākas izvēles klientiem, kas savukārt nozīmē vairāk darba kurjeriem. "Mēs priecājamies par izaugsmi un esam pateicīgi saviem klientiem," uzsver L. Ristala.

Šobrīd "Wolt" strādā 80 pilsētās 20 valstīs. "Divu gadu laikā pilsētu skaits, kurās "Wolt" pieejams, ir audzis vairāk nekā piecas reizes, " viņa piebilst. Uzņēmumam ir vairāk nekā četri miljoni reģistrēto lietotāju. "Wolt" globāli piedāvā ēdienu no deviņiem tūkstošiem restorānu, ko pie klientiem izvadā 20 tūkstoši kurjeru. Arī darbinieku skaits strauji aug. Noslēdzot 2018. gadu, "Wolt" komandā bija 108 darbinieki, bet 2019. gada nogalē to skaits sasniedza 700. Detalizētāku informāciju par biznesa apmēriem konkrētās valstīs uzņēmums neatklāj saistībā ar augsto konkurenci šajā jomā.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.