Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Lai arī pašlaik Krustpils lidlaukā saražotais finieris tiek eksportēts uz Vjetnamu un Ķīnu, netiek izslēgta arī šī produkta piegāde citu valstu pircējiem, tostarp Latvijā strādājošajiem liekti līmēto mēbeļu ražotājiem.

Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs atzina, ka šis pašlaik ir otrs lielākais rūpniecības projekts novadā aiz SIA "Latgran" kokskaidu granulu ražotnes. Pašvaldības vadītājs atzina, ka robeža starp Jēkabpili un Krustpils novadu ir visai izplūdusi, jo teju vai uz tās atrodas vairāki lieli koksnes pārstrādes objekti — SIA "Gaujas koks", SIA "Jēkabpils kokapstrāde", SIA "Latgran" un tajos darbu rod gan tie, kas dzīvo pilsētā, gan arī tie, kas dzīvo novadā.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzina, ka SIA "Amberbirch" jaunā ražotne ir nozīmīgs ieguldījums reģiona tautsaimniecības attīstībā. Ministrs norādīja, ka tie laiki, kad bija lieli rūpniecības flagmaņi kā "VEF", "RAF", "Alfa", "Liepājas metalurgs" ir pagātne, tagad lielākais uzsvars ir uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu salīdzinoši nelielās rūpnīcās. «Kokapstrāde ir viena no Latvijas tradicionālajām nozarēm, kurai ir labas attīstības perspektīvas,» uzsvēra R. Nemiro.

Plašāks raksts būs lasāms 26.novembra žurnālā Dienas Bizness.

Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AmberBirch finiera ražotnē darbs notiek jau trīs maiņās

Zane Atlāce - Bistere, 21.01.2020

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) un "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krustpils novadā pērn novembrī atklātā "AmberBirch" kokapstrādes rūpnīca no janvāra uzsākusi darbu trīs maiņās, ražošanā iesaistot jau 50 darbiniekus.

Nedaudz vairāk kā trešā daļa jeb 17 darbinieku ir reemigrējuši no ārvalstīm. Ar kāpināto jaudu rūpnīcā gada laikā plānots pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru bērza sīkfiniera kluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera.

Pašlaik saražotā produkcija tiek pārdota Dienvidaustrumāzijā, taču drīzumā tiks uzsāktas pirmās piegādes arī Eiropas valstu pircējiem. Līdztekus finiera ražošanai uzņēmums gatavo tirgū pieprasītus produktus, kas top no ražošanas atlikumiem. Finiera ražošanā tiek izmēģinātas arī jaunas koku sugas.

"Rūpnīcā veiksmīgi noslēdzies izmēģinājuma cikls, un esam uzsākuši darbu trīs maiņās. Lai arī iepriekš nedaudz bažījāmies par darbaspēka trūkumu, šobrīd darbinieku netrūkst. Īpaši priecē fakts, ka katrs trešais darbinieks ir reemigrējis no ārvalstīm. Acīmredzot adekvāts atalgojums, stabila darba vieta un cieņpilna darba devēja attieksme pret darbiniekiem ir visefektīvākā reemigrācijas stratēģija," uzsver "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmumam SIA “Kokapstrāde 98” vakar, 17.decembrī, reģistrēta 926,38 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS “Luminor Bank”, kam par labu kokapstrādes uzņēmums ieķīlājis vairākus ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Gunāram, Pēterim Eduardam un Viktoram Aleksandram Dzeņiem piederošais SIA “Kokapstrāde 98” pagājušajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 13,54%, tam samazinoties līdz 21,22 miljoniem eiro, savukārt peļņa sarukusi par 8,69% līdz 1,81 milj.EUR. Pēc apgrozījuma apjoma SIA “Kokapstrāde 98” pērn bijis otrs lielākais uzņēmums Siguldas novadā.

SIA “Kokapstrāde 98” ir kapitāldaļu turētājs 2012.gadā reģistrētajam finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmumam SIA “ Kokapstrādes 98 Houses”, kā arī pirms desmit gadiem dibinātajam SIA “Allažu enerģija”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visstraujāk augošie uzņēmumi pēc neto apgrozījuma pieauguma

Indra Urtāne, Daiga Kiopa, Lursoft IT, 07.11.2019

Pirmajā pozīcijā ierindojies uzņēmums AlphaLane, kas piedāvā auto līzingu.

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un to kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis teju septiņas reizes

Kamēr Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis par 17,48%, tam pērn sasniedzot 63,01 miljardu eiro, TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem izdevies šajā pašā periodā apgrozījumu kāpināt par 592,04%. Strauji augusi arī to peļņa, kas kopš 2016. gada kāpusi par 737,38%, tai pēc nodokļu nomaksas 2018. gadā sasniedzot 57,54 milj. eiro. Lursoft dati rāda, ka TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi 2018. gadā nodarbinājuši 1803 darbiniekus – par 171,95% vairāk nekā 2016.gadā.

TOP 100 ir uzņēmumi no 30 pašvaldībām. Protams, vislielākajā skaitā pārstāvēta Rīga – ar 58 uzņēmumiem. Galvaspilsētā reģistrēts arī saraksta līderis – SIA AlphaLane. Automašīnu ilgtermiņa nomas, autoparku vadības pakalpojumu sniedzējs, kā arī mazlietotu automašīnu tirgotājs savu apgrozījumu kopš 2016. gada kāpinājis par 2869,16%, pērn sasniedzot 4,83 milj. eiro, bet peļņu – 197,73 tūkst. eiro. Tas nodarbināja sešus darbiniekus, un, lai turpinātu augt, nozīmīgs solis būs jaunu darbinieku piesaiste un esošā darbaspēka kvalifikācijas celšana, gada pārskatā atzinusi uzņēmuma vadība. Auto nomas pakalpojumu sniedzējs iecerējis apgūt arī Baltijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 210 tūkstošu eiro apmērā industriālo ventilatoru ražotājam SIA Ventspils ventilatoru rūpnīca. Līdzekļus uzņēmums investēs divu jaunu iekārtu iegādē.

Ventspils ventilatoru rūpnīcā tiek izgatavoti visa veida un modifikācijas industriālie ventilatori – zema, vidēja un augsta spiediena radiālie ventilatori, dūmu nosūcēji, putekļu, jumtu un ass ventilatori, kā arī dažāda veida metālkonstrukcijas. Uzņēmums nodrošina pilna cikla produkcijas ražošanu: ventilatoru detaļas ar lāzeru tiek izgrieztas no tērauda, alumīnija vai nerūsējošā tērauda loksnēm, tālāk tās apstrādā metināšanas speciālisti, noslēgumā detaļas tiek attīrītas un krāsotas mūsdienīgi aprīkotajā pulverkrāsošanas cehā.

Uzņēmums plāno papildināt ražotnes aprīkojumu ar divām jaunām iekārtām, kas palielinās ražošanas jaudu un nodrošinās kvalitatīvus metāla griešanas un locīšanas pakalpojumus, ļaujot uzņēmumam būtiski palielināt apgrozījumu un paplašināt sadarbību ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Kopējās jauno iekārtu izmaksas ir 259 tūkstoši eiro, no kuriem 210 tūkstošus nodrošina Luminor banka ar Altum garantiju nodrošinājumu, bet atlikušie 49 tūkstoši ir uzņēmuma paša ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lielākie tūrisma objekti - viena apsaimniekotāja rokās

Ilze Žaime, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka logu un durvju, kā arī kokskaidu granulu ražotājs SIA "Staļi" saņēmis "Luminor" bankas finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā, kas ietver ilgtermiņa kredītu 850 tūkstošu eiro apmērā, 900 tūkstošu eiro kredītlīniju, kā arī faktoringa limitu - 750 tūkstošus eiro, informē bankā.

"Kokapstrāde ir viena no būtiskām Latvijas tautsaimniecības nozarēm un viens no mūsu valsts eksporta balstiem. Kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā ir labs attīstības potenciāls, tāpēc priecājamies sniegt savu atbalstu uzņēmumam "Staļi", kas ir pieredzējis un sevi pierādījis, kā arī vienlaikus attīsta ilgtspējīgu un videi draudzīgu ražošanu," stāsta "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

"Mums kā uzņēmumam, kas vēlas paplašināt ražošanas kapacitāti un kāpināt ražošanas jaudas, ir būtiski, ka varam saņemt nepieciešamo finansējumu, lai varētu realizēt attīstības plānus. Šajos laikos tas nav iespējams bez banku atbalsta un līdzdarbošanās," pauž "Staļi" izpilddirektore Sanita Kameņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lēnāka izaugsme par prioritāti izvirza produktivitāti

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka savā šomēnes izdotajā kārtējā Makroekonomisko norišu pārskatā ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3.5% uz 2.9%, norādot, ka IKP kāpuma temps 2019. gada 1. ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts.

Lielā mērā to noteica vājais ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmēja mūsu eksportētāju sniegumu. Ja runājam par ārējiem riskiem, tad Latvijas ekonomikas izaicinājumi vispirms ir saistīti ar lēnāku izaugsmi galvenajos eksporta tirgos, kas nozīmē mazāku pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka manevra iespēju procentu likmju pazemināšanai arī nav, jo Eiropas Centrālā Banka joprojām tās tur rekordzemā līmenī, komercbankām par saviem noguldījumiem piemaksājot. Protams, neskaidrību rada Brexit, kur lielais jautājums ir par to, vai tas notiks ar vai bez vienošanās.

Pasaules ekonomikas izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs arī neatrisinātais ASV un Ķīnas tarifu karš. Ja runājam par mūsu ekonomikas iekšējiem riskiem, tad tie ir saistīti ar darbaspēka deficītu un salīdzinoši zemo produktivitāti. Labā ziņa gan ir tā, ka Latviju sagaida apjomīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nopietnu investīciju ieplūdi. Vismaz būvnieki pagaidām par savām nākotnes izredzēm ir gana optimistiski, ko gan nevar teikt par radniecīgo ceļu būves nozari, kas ir neziņas un pesimisma pārpilna. Ja runājam par tādiem mūsu eksporta flagmaņiem kā kokapstrāde un metālapstrāde, tad tur veiksmi lielā mērā noteiks pieprasījums ārējos tirgos. Zināms iekšējs risks ir mūsu budžets, kas vēl joprojām ir ar deficītu. Gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome jau ilgstoši norāda, ka ir īstais laiks, lai veidotu, līdzīgi kā Igaunijā, budžetu vismaz bez deficīta, ja ne ar pārpalikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu nozarei

Db.lv, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Novembrī rietumu vēji sasnieguši Latviju

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī, visticamāk, ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Artūrs Jukšs: Interese par mūsu kredītiem ir ļoti liela

Natālija Daine, žurnāliste, speciāli Dienas Biznesam, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Interese par saules paneļiem pieaug kokapstrādē, metālapstrādē un nekustamo īpašumu jomā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums "Erte Grupa" energoefektivitātes uzlabošanā ieguldījis tuvu miljonam eiro, no tiem 471 tūkstotis eiro saņemti aizdevuma veidā no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".

Uzsāktais energoefektivitātes projekts skar trešo daļu no kopējām uzņēmuma tehnoloģiskajām jaudām un ļaus samazināt enerģijas izmaksas uz ražošanas vienību līdz 35%.

"Darbojamies jau vairāk nekā desmit gadus, arī daļa no iekārtām ir novecojušas, tāpēc pakāpeniski audzējām ražošanas apjomus, lai peļņu reinvestētu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanā. Pateicoties "Altum" aizdevumam uzņēmuma energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanai, šobrīd esam investējuši jaunā ražošanas līnijā resnajai koksnei. Būtiski, ka aizdevumam netiek prasīts nodrošinājums, izņemot projektā iegādātās iekārtas, kā arī fakts, ka finansējums pieejams 85% apmērā no visu iekārtu izmaksām. Jau šī gada aprīlī sasniedzām rekordlielu apgrozījumu, kas ir viens no investīciju ieguvumiem. Šādi turpinot, tuvākajos gados pastāv iespēja aizdevumu dzēst pirms termiņa vai pārfinansējot kredītiestādē, par to nesaņemot soda procentus," stāsta "Erte Grupa" finanšu un attīstības vadītājs Alvis Šepte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru