Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane, 25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

«Sortimentu nedomāju paplašināt. Esmu prātojis, ja tirgotu alkoholu, tad ienākumi būtu krietni lielāki. Patiess prieks par vietējiem klientiem, kuri nāk uz «Boldžas kafijas» un ļoti novērtē, ka nav atvērta kārtējā spēļu zāle vai lombards. Kādu brīdi pārdevu arī smalkmaizītes, cēlos sešos no rīta un pats cepu, bet tās nepirka. Par ēšanu atbild kebabs un es sagatavoju dzērienus. Bija doma, ka varētu iegādāties treileri un nolikt Vakarbuļļu pludmalē, jo tur ir ļoti daudz cilvēku. Lokācijas vieta šai kafijas bodītei nav tā labākā, tā kā mēs principā dzīvojam pateicoties Bolderājas Gvatar kebabam - ja nebūtu tas, «Boldžas kafija» nebūtu ilgi pastāvējusi,» domā M.Rozenbergs.

Kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 3000 eiro. «Kafijas aparāts, piemēram, pat nav mūsu, jo mums ir sadarbība – pērkot noteiktus kilogramus kafijas, mums tiek piešķirts kafijas aparāts. Īre «Boldžas kafijas» telpām salīdzinoši bija ļoti dārga - 250 eiro īre un +/- 60 eiro komunālie maksājumi. Izīrētājs skaidroja, ka ir liela cilvēku plūsma. Reālā situācijā reti kuram no plūsmas interesē kafija,» skaidro M.Rozenbergs. Bija brīdis, kad uzņēmējs nolēmis telpas pamest, taču izīrētājs samazinājis īres maksu par 50%. «Ļoti jauks žests no izīrētāja, tas deva cerību stariņu, ka «Boldžas kafija» turpinās darbību. Siltajam laikam sākoties, apmeklētāju skaits palielinājās. Mēs strādājām nosvīduši un aptuveni 10 cilvēki stāvēja rindā un gaidīja, kad viņiem pārdos svaigi spiestu sulu un pagatavos gardu kafiju. Iekšējā sajūta bija ļoti patīkama, pat neaprakstāma. Projekts, kurš bija nolemts iznīcībai, atkal uzplauka,» atceras M.Rozenbergs.

Arī tagad viņš ir pārliecināts, ka «Boldžas kafija» agri vai vēlu turpinās savu darbību, ja vien būs darbinieki un kaut kas nenoies greizi. Un ar darbiniekiem viņam esot ļoti paveicies – uzticami, godprātīgi, latviešu jaunieši ar ļoti labām krievu valodas zināšanām. «Viņi bija ieinteresēti un viņiem patika mana ideja. Katras nedēļas beigās sūtīja man Excel tabulas ar ienākumiem/izdevumiem un dažādām līknēm, kā arī dalījās ar mārketinga idejām. Viņi strādāja ar degsmi, ko es ļoti novērtēju. Nevēlējos, lai viņi iet strādāt kādā citā nozarē, tāpēc uzrunāju Reini Silovu, kuram pieder «Tornis» un piedāvāju uz laiku nodarbināt savus darbiniekus, tagad viņi piestrādā tur. Uzskatu, ka ar savu atrašanās vietu neesmu konkurents citām Rīgas centra kafijas vietām,» skaidro M.Rozenbergs.

Uzņēmēja tālākajos plānos ir oktobra sākumā kopā ar draugu Uģi Pineti atvērt kafijas bodīti arī Mārupē. Nosaukums noteikti būs cits, jo Mārupei nav nekādas saistības ar «Boldžu». «Mārupē dzīvo turīgāka sabiedrības daļa, līdz ar to noteikti kafijas un apkalpošanas kvalitātei jābūt visaugstākajā līmenī. Esam novērojuši, ka Mārupē gardas kafijas vietas ir deficīts, tādēļ nolēmām, ka kafijas bodīte būtu forša vieta, kurā Mārupes iedzīvotājiem iegriezties,» novērojis M.Rozenbergs.

Zeme, uz kuras tiks novietots kafijas namiņš, tiks nomāta. Kopējās investīcijas Mārupē plānotas aptuveni 4000 eiro. Iespējams, ka nākotnē līdzīgs projekts tiks īstenots arī Jomas ielā Jūrmalā. Uzņēmējs biznesu turpmāk plāno attīstīt Pierīgā. «Rīgā nevēlamies līst, jo tur jau ir liela konkurence. Teju katrā kafejnīcā ir iespējams nopirkt labu kafiju, bet Bolderājā nebija neviena vieta, kur nopirkt svaigi pagatavotu kafiju. Bija tikai kafijas aparāti, līdzīgi kā degvielas uzpildes stacijās. Savs šarms kafijas bodītei tomēr piemīt, sākot ar pagatavošanu un beidzot ar pasniegšanu,» domā M.Rozenbergs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Boldžas kafija īpašnieks Mārtiņš Rozenbergs kopā ar draugu Uģi Pineti Mārupē atvēris kafijas bodīti Coffee Stop.

Investīcijas un ieguldītā darba apjoms izrādījies lielāks nekā uzņēmēji sākotnēji plānojuši, taču vienlaikus ar to rēķinājušies. Šobrīd kafijas bodītes atvēršanā Mārupē investēti aptuveni 6000 eiro.

Pēc U. Pinetes stāstītā, kafijas namiņš atvērts, jo novērota nepieciešamība pēc šāda veida produkta Mārupē. «Arī šobrīd, kad sākam izziņot, kas mēs tādi esam un ko piedāvāsim, atsaucība un interese ir samērā liela. Tas dod cerību, ka ar ideju neesam nošāvuši pilnīgi greizi un Mārupes iedzīvotājiem esam interesanti. Iespējams, neesam izvēlējušies pašu piemērotāko laiku atvēršanai, jo līdz ar rudeni cilvēkiem parasti vairāk patīk pavadīt laiku mājās, Bet tā nu viss ir sanācis un ceram, ka spēsim piedāvāt produktu, kas liks Mārupes iedzīvotājiem un viesiem biežāk izkustēties ārpus mājas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

"Šis projekts nāca ļoti negaidīti un paši to uztvērām kā eksperimentu, iespēju, kuru ir nepieciešams izmantot. Laiks rādīs, vai mūsu koncepts un pieeja būs piemērota Rīgas mikrorajonam. Varbūt tas atklās iespējas, par kurām līdz šim nemaz nebijām domājuši," stāsta M.Rozenbergs.

Viņš atzīst, ka, neskatoties uz to, ka šis ir trešais "Coffee Stop" kafijas namiņš, uzņēmuma īpašnieki uz to neskatās kā tikai uz biznesu. Strādā soli pa solim, lai pilnveidotos un sasniegtu pašu izvirzītos mērķus.

"Mūsu izveidotais tirdzniecības vietas koncepts ļoti labi pielāgojas ārkārtas situācijas ierobežojumiem, tādēļ nevaram sūdzēties par apgrozījuma kritumu. Cilvēki vairāk laika velta pastaigām svaigā gaisā, un mēs spējam nodrošināt, lai šīs pastaigas papildina dzērieni. Šajos krīzes apstākļos pieņēmām Iļģuciema izaicinājumu. Tas notika labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, jo nebija nepieciešamas salīdzinoši lielas investīcijas un cits mūsu projekts, kas tiek plānots jau ilgāku laiku, mazliet ir aizkavējies," komentē M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Iekšpagalmu sakārtošanā Rīgā lielas problēmas rada privātīpašumi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot šā gada rezultātus, Rīgas dome iekškvartālu atjaunošanas programmu turpinās arī nākamgad vietās, kur tas būs iespējams, jo lielas problēmas rada privātajā īpašumā esošie zemesgabali.

Tā trešdien, aplūkojot iekšpagalmu remondarbu norisi Bolderājā, kvartālā starp Finiera ielu un Gobas ielu, atzina Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Bolderājā līdz augusta beigām būs aptuveni 10 000 kvadrātmetru jauna asfalta uz ielām un ietvēm, kā arī tiks labiekārtota zaļā zona.

Pārdaugavā kopumā šogad darbi tiek veikti 32 adresēs Daugavgrīvā, Bolderājā, Dzirciemā, Āgenskalnā un Ziepniekkalnā, tam atvēlot aptuveni 725 000 eiro.

Dome solās ņemt vērā arī iedzīvotāju viedokļus, piemēram, ja būs sūdzības par pārāk ātru braukšanu atjaunotajos ielu posmos, tiks uzstādīti ātrumvaļņi.

Patlaban Finiera ielā tiek veikti ietves un brauktuvju apmaļu montāžas darbi un šķembu ieklāšana, kā arī asfalta apakškārtas izbūve brauktuvēm. Līdz augusta beigām turpināsies darbs pie ietvju asfaltēšanas, asfalta dilumkārtas izbūves brauktuvēm un apzaļumošanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 818 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" apskats.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 0,1 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas otro mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2 % mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos. Vairākās Rīgas lielākajās apkaimēs, kā arī Pierīgā cenas saglabājās nemainīgas.

2020. gada sākumā piedāvājumu skaits strauji palielinājās, bet martā un aprīlī tas noslīdēja zem pagājušā gada līmeņa. Arī dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā būtiski saruka – par 20 %. Ievērojamākais piedāvājuma kritums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas samazinājās par 27 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bolderājā uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras, bet nākamās izvietos Vecmīlgrāvī, informē Rīgas dome.

Kameru uzstādīšana Bolderājā izmaksājusi nepilnus 500 tūkstošus eiro.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais informē: «Protams, ar videonovērošanas kameru izvietošanu vienā mikrorajonā darbs neapstāsies. Nākamā apkaime, kur uzstādīs kameras, būs Vecmīlgrāvis.»

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass skaidro: «Kā pirmais mikrorajons, kur uzstādīt kameras, tika izvēlēta Bolderāja. Tagad par kārtību un drošību apkaimē rūpējas ne tikai autopatruļas, bet arī Videonovērošanas centra darbinieki. Ir uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras. Vēl trīs kameras drīzumā tiks uzstādītas pludmaļu tuvumā, kas kļūs aktuāli, kad atsāksies peldsezona. »

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Investīcijas digitalizācijā vairo konkurētspēju

Māris Ķirsons, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Digitālajos risinājumos un tehnoloģijās investēti aptuveni 1,5 miljoni eiro, kas palielinās korpusa mēbeļu ražotāja SIA "Bolderāja serviss" konkurētspēju.

"Šīs investīcijas ļauj ne tikai ātri un efektīvi saražot klientiem nepieciešamo produkciju, bet arī ātri mainīt ražotās produkcijas sortimentu," žurnālam "Dienas Bizness" pamato SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis.

Būtībā ir veikts tehnoloģisks lēciens darba efektivitātē un ražīgumā, produkcijas kvalitātē un materiālu taupības jomās.

""Bolderāja serviss" ir nacionālā kapitāla kompānija un modernākā korpusa mēbeļu ražotne Latvijā, kas ražo produkciju no laminētām kokskaidu plātnēm, un arī visas investīcijas ir uzņēmuma pašu nopelnītā nauda," uzsver V. Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ikea ienākšana Latvijā ietekmējusi mēbeļu ražotājus?

Māris Ķirsons, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums ir bijis galvenais dzinējspēks nozares labākiem rādītājiem un vietējā tirgus pārdošanas apjomu svārstībām, kaut arī labākus darbības rādītājus gaida no 2019. gada

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati.

Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 53,22 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis par 7,8% jeb 3,83 milj. eiro. Eksporta ienākumu apjoms pērn pieaudzis par 5,26 milj. eiro jeb 17% salīdzinājumā ar 2017. gadā iespēto. Kopumā asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem pērnais gads ir jāvērtē kā veiksmīgs, ko gan nevar sacīt par visu mēbeļu ražošanas nozari kopumā.

«Dati liecina, ka pērn pretēji bažīgajām prognozēm saistībā ar Ikea ienākšanu Latvijā ir pieaugums,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš atzīst, ka kopējais pieaugums par 7,8% nav ļoti liels, tomēr ražotājiem tas jāuzskata par labu, vēl jo īpaši, ja vairāki asociācijas biedri pērn iespējuši audzēt savus ienākumus par 13-15% un pat par 40-47%. «Katram uzņēmumam ir sava izaugsmes formula, sava recepte un savs plāns, un no tā īstenošanas, kā arī notiekošā ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu noieta tirgos ir arī atkarīgi sasniegtie rezultāti,» norāda J. Griķis. Viņš arī atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri palielinājuši savus ienākumus, realizējot produktus ārzemēs, un ir arī otrādi – kad pieaugums tiek panākts tieši no Latvijas klientiem. «Mēbeļu ražotājus ietekmē dažādi procesi – ne tikai pircēju vēlmju maiņa un arī ienākumu apmērs, bet inflācija attiecībā uz ražošanai nepieciešamo,» stāsta J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Zane Atlāce - Bistere, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties: mēneša laikā tās pieauga par 0,3 %, vidējai cenai sasniedzot 810 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 1,7 %.

2019. gada maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās gandrīz visos Rīgas lielākajos mikrorajonos, tomēr pieaugums vairs nebija tik būtisks kā aprīlī. Divistabu dzīvokļu cenas maijā saglabājās nemainīgas, bet mazāku un lielāku dzīvokļu cenām bija tendence palielināties.

Arī Rīgas apkārtnē turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums. Visvairāk cenas maijā palielinājās Ogrē (0,7 %) un Jūrmalas mikrorajonā Kauguros (0,9 %). Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumam 2019. gada pirmajā ceturksnī bija līdzīgas tendences kā 2018. gadā, tomēr pēc aprīļa straujā piedāvājuma samazinājuma maijā sekoja straujš pieaugums. Piedāvājums joprojām bija zemāks nekā pirms gada maijā (- 6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bolderājas un Daugavgrīvas nekustamā īpašuma kontrasti - no graustiem līdz glaunām privātmājām

Laura Mazbērziņa, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bolderāja ir viens no jaunākajiem Rīgas mikrorajoniem, kas, salīdzinot ar citiem, atrodas tālu no Rīgas centra. Šis attālums ir izveidojis lokālu kultūru. Attālums, apkārtējā vide un drošība ir faktori, kurus izvērtē nekustamā īpašuma pircēji, biznesa portālam db.lv stāsta Inese Krieva, SIA «Latio» nekustamā īpašuma aģente.

Dzīvokļu cena Bolderājā ir par 10% zemāka nekā blakus esošajā Daugavgrīvas apkaimē, kas ir pieprasītāka un tiek uzskatīta par kvalitatīvāku dzīvošanai – galvenokārt tiešā jūras tuvuma dēļ. Citur Pārdaugavā līdzvērtīgu dzīvokļu cenas ir par 20%, bet Āgenskalnā pat par 30% augstākas.

«Bolderājas apkaimē mājokļu tirgus nav aktīvs, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka ir iedzīvotāju grupa, kas ir ļoti pieraduši pie šīs apkaimes un citur nevēlas dzīvot. To ietekmē arī nekustamā īpašuma cenu līmenis,» komentē I. Krieva.

Kā galveno Bolderājas problēmu viņa min lielo attālumu no Rīgas centra un relatīvo nošķirtību satiksmes ziņā, jo vienīgais savienojums ar Rīgas centru ir autoceļš, pa kuru kursē 3. autobuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta, Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem un būvniekiem šodien apsekoja jaunizveidoto atpūtas un sporta laukumu Bolderājā, Lemešu ielā 7, informē Rīgas dome.

Darbs pie atpūtas vietas izveides tika sākts jau 2016. gadā, kad projekta pirmās daļas ietvaros izbūvētas sešas aktivitāšu zonas – «mazo bērnu zona», «aktīvā zona», «bērnu zona», «šūpoļu zona», «senioru zona» un «sporta zona». Ir iestaigātas takas apkārt aktivitāšu zonām un savienojumi ar Lielupes ielu.

«Darbi rit uz priekšu kā plānots, un, ja laikapstākļi ļaus, visus labiekārtošanas un bruģēšanas darbus varētu pabeigt vēl šoruden, līdz oktobrim. Iespēju robežās ņemsim vērā arī iedzīvotāju idejas, lai šo vietu, kas būs lielākais atpūtas laukums Bolderājā, padarītu visiem ērtu un patīkamu,» sacīja A. Rosļikovs.

Projekta ietvaros vēl plānots izveidot gājēju celiņus gar atpūtas elementiem, atkritumu urnām, soliem, informācijas stendiem un citur. Plānots arī izbūvēt polikarbonāta sienu, lai norobežotu bērnu rotaļu laukuma šūpoļu zonu. Tāpat veiks teritorijas apzaļumošanu, labiekārtošanu un apgaismojuma ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) Bolderājā ir uzsācis dzīvojamo māju kompleksa trešās kārtas būvniecību. Projektā paredzēts uzcelt trīs savstarpēji savienotu ēku kompleksu, kurā būs 218 sociālie dzīvokļi, informē Rīgas dome.

Ēku pirmajos stāvos izbūvēs veselības centru, Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru, sociālā dienesta dienas centru. Papildu tiks izveidotas telpas ar izmitināšanu 16 personām – bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Projekta pasūtītājs ir RPB, celtniecības darbus veic būvkompānija Velve. Rīgas dome ir atļāvusi RPB ņemt aizņēmumu projektēšanai un būvniecībai līdz 15,2 miljoniem eiro. Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar skaidu plākšņu ražotāja «Kronospan Rīga» plānoto modernizāciju un darbības paplašināšanu augusta beigās notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, liecina paziņojums medijos.

Tajā teikts, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2018.gada 15.jūnijā pieņēma lēmumu par ietekmes uz visi novērtējuma procedūras piemērošanu izmaiņām uzņēmuma piesārņojošajā darbībā saistībā ar uzņēmuma saražotās produkcijas apmēra pieaugumu.

Plānots, ka «Kronospan Rīga» saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetriem gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā, bet nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs līdz 900 400 tonnām gadā.

Ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana notiks 2019.gada 26.augustā, plkst.18 «Kronospan Rīga» pirmā stāva zālē Daugavgrīvas šosejā 7b, Rīgā. Savukārt rakstiskus priekšlikumus par kompānijas paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz šā gada 2.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā finansiālajam atbalstam, uzsākti celtniecības darbi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centra paplašināšanai Imantā.

Projekta ietvaros tiek celta piebūve esošai ēkai, kurā atradīsies brigāžu mediķu un autovadītāju darbam nepieciešamās telpas, kā arī vieta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu apkopei.

Būvniecības darbus veic Latvijas uzņēmums SIA "Abora" un projektu pārrauga ASV armijas Inženieru korpuss.

NMPD brigāžu atbalsta centrs "Imanta" ir viens no vecākajiem un lielākajiem brigāžu atbalsta centriem Rīgā, kas nodrošina 17 mediķu brigāžu darbu, kuras pagājušajā gadā devās uz vairāk nekā 50 000 izsaukumiem. "Imantas" brigāžu pamatdarbības teritorija ir Pārdaugava, Bolderāja, Ziepniekkalns, arī Piņķi, Ķekava un Olaine, kur kopumā dzīvo gandrīz 270 000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās – mēneša laikā tās pieauga par 0,4 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena martā palielinājās līdz 802 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 0,6%.

Martā sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā kvadrātmetru cena marta beigās pārsniedza 800 EUR/m² atzīmi. Visstraujāk cenas 2019. gada pirmajā ceturksnī palielinājās tieši martā. Arī Pierīgā turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums – visvairāk cenas pirmajā ceturksnī pieauga Jelgavā un Ogrē – tur cenu pieaugums šogad jau pārsniedza 2 %.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumam 2019. gada sākumā bija līdzīgas tendences kā 2018. gadā – piedāvājums martā bija ievērojami lielāks.

Tomēr tas joprojām bija būtiski zemāks (-15 %) nekā pirms gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima šomēnes atklās trīs veikalus

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima Latvija oktobrī atklās trīs veikalus – pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vērs Maxima XX veikals Mūkusalas ielā un Maxima X Viestura prospektā, kā arī jauns Maxima X veikals Gaigalas ielā, informē uzņēmumā.

Paplašinātais un modernizētais «Maxima X» veikals Viestura prospektā 26 durvis pircējiem vērs jau 3. oktobrī, veikalu Mūkusalas ielā pēc atjaunošanas darbiem plāno atklāt 10.oktobrī, bet jaunais veikals Bolderājā pircējus plāno sagaidīt 17.oktobrī.

«Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu iepirkšanās pieredzi gan nelielos piemājas veikalos, gan plašākos «XX» formātu veikalos, mēs esam ieguldījuši ne tikai veikalu interjera uzlabošanā un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, bet arī atvēlējuši ievērojamu daļu investīcijas visu trīs veikalu aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām. Pašapkalpošanās kases, multimediju svari, moderni skeneri un citas inovācija padarīs iepirkšanos ātrāku un ērtāku, kā arī atvieglos ikdienu veikala darbiniekiem. Ļoti ceram, ka jaunie veikali kalpos kā ikdienas palīgs steidzīgajā ikdienā, ko novērtēs ik katrs pircējs», komentē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TIEŠRAIDE: Seminārs Kā iegūt vēlamo rezultātu, ieguldot mazāk resursu jeb SAGE ienākšana Latvijā

Dienas Bizness, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot informācijas apjomam, klienti kļūst zinošāki, konkurenti neatlaidīgāki, produktu dzīves cikls samazinās, prasības kvalitātei palielinās. Aktuālāks kļūst jautājums – kā iegūt vēlamo rezultātu, ieguldot mazāk resursu? Kā mainīt ierasto uz inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu. Kā pārdomāta loģistika, noliktavas un iekārtu racionāla darbība vai biznesa procesu optimizācija var dot gaidīto rezultātu? Kā darīt lietas pareizi un kā darīt pareizās lietas?

Programma

9.30 – 10.00 Dalībnieku ierašanās un reģistrācija

10.00 – 10.10 Semināra atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore

10.10. – 10.30 SAGE ienākšana Latvijā

Jeremy Cocqueel, SAGE Jauno reģionu biznesa attīstītības vadītājs

10.30 – 10.50 Bolderāja Serviss: Procesu caurspīdība jeb kā ieraudzīt pilnu bildi

Ronalds Šulcs, Aletio projektu vadītājs

10.50 – 11.10 Billerudkorsnas Latvia: Nozares specifika nav šķērslis ērtai procesu vadībai

Artūrs Agadžanovs, Aletio valdes loceklis

11.10 – 11.30 Compaqpeat: Dubultais darbs ir izslēgts

Gundars Gulbis, Aletio valdes loceklis

11.30 – 12.00 Kafijas pauze, tīklošanās

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NordBrik: Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto

Db.lv, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto, tomēr pirmā ražošanas sezona kopumā ir vērtējama pozitīvi, vērtē AS NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš.

Nordbrik betona bruģa ražotnē Bolderājā, Rīgā kopš 2018. gada pavasara top gan klasiskie bruģa ķieģeļi, gan īpaši apstrādāts bruģakmens ar visadažādākajām krāsu gammām un formām, kā arī ceļu un ietvju apmales.

Tā kā iegādātā ražotne tika būtiski modernizēta ar papildus apstrādes moduļiem, ražošana varēja sākties nedaudz vēlāk, bet ar iespēju piedāvāt klientiem plašāku sīkbetona izstrādājumu sortimentu.

Uzsākot aktīvu ražošanu, audzis saražotās produkcijas apjoms un realizācija. Pēc klientu nogaidošā un vērtējošā perioda, vasaras otrajā pusē jaunā rūpnīca jau saņēma lielākus pasūtījumus no ceļu būves kompānijām, pašvaldībām, kā arī privātpersonām. Ņemot vērā lielo ekonomisko aktivitāti būvniecībā kopumā, pieprasījums pēc sīkbetona produktiem ir saglabājies stabili augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notikusi kratīšana RD Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Rosļikova kabinetā

LETA, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kratīšana Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Alekseja Rosļikova (S) kabinetā veikta Valsts drošības dienesta (VDD) sāktā kriminālprocesā par nacionālā, rasu un etniskā naida izraisīšanu, informēja VDD.

Dienestā norādīja, ka procesuālās darbības tiek veiktas vairākos objektos. Izmeklēšanas interesēs VDD no plašākiem komentāriem atturējās.

VDD darbinieki domes telpās atradušies aptuveni pusstundu un apmeklējuši tikai Rosļikova kabinetu, informē Rīgas domē. Sīkākas informācijas par notikušo domei neesot.

Latvijas Televīzija vēsta, ka pēc kratīšanas Rosļikovs operatīvo darbinieku pavadībā pametis Rīgas domi. Rosļikovs uz zvaniem neatbild. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka VVD darbinieki paviesojušies arī Rosļikova mājas.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) apliecināja, ka bija klāt šajās procesuālajās darbībās, ko paredz viņa kā domes pagaidu vadītāja amats. Vienlaikus neko sīkāk viņš nekomentēja, uzsverot, ka ir parakstījies par ziņu neizpaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru