Jaunākais izdevums

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Jūs minējāt, ka lielu uzmanību pievēršat lokācijas izvēlei. Kurās apkaimēs līdz šim esat attīstījuši savus projektus?

Primāri mēs vienmēr cenšamies atrast tādas vietas, kas ir pievilcīgas un kurās cilvēki vēlas dzīvot. Tas mums, kā attīstītājam, kurš nāk no citas valsts, sākotnēji bija sava veida izaicinājums un galvenais uzdevums, jo mūsu zināšanas, salīdzinot ar vietējiem uzņēmējiem, bija daudz limitētākas. Veicot izpēti, mēs secinājām, ka Āgenskalns ir ļoti dinamiska apkaime ar lielu potenciālu, un tādējādi mums tas ir labs sākuma punkts. Šobrīd Hepsor šajā Rīgas apkaimē ir vairākas ēkas, tāpat dzīvojamo ēku projektus esam attīstījuši arī Mārupē, bet Dreiliņos esam uzbūvējuši jaunu A klases stokofisa kompleksu, ko šobrīd paplašinām, būvējot otro kārtu. Stokofiss vienkopus apvieno gan biroja telpas un veikalus, gan noliktavas. Tāpat mums arī ir vairāki projekti attīstības stadijā - būvējam dzīvojamās ēkas Imantā, Juglā, komercsegmenta ēkas centrā, kā arī vērtējam iespējas paplašināties citās galvaspilsētas apkaimēs.

Vai jūs esat domājuši par iespējām attīstīt projektus arī ārpus Rīgas?

Jā, teorētiski arī Mārupe ir ārpus Rīgas, taču skaidrs, ka šī apkaime ir lieliski savienota ar galvaspilsētu un fiziski atrodas tai ļoti tuvu. Ja mēs runājam par citiem rajoniem, kas savukārt atrodas tālāk no Rīgas, jāatzīst, ka tas ir liels izaicinājums. Būvniecības iespējas ir ierobežotākas, jo liela daļa materiālu ražotāju koncentrējas Rīgā, kas nozīmē, ka būvniecības izmaksas potenciāli varētu būt augstākas. Ja mēs runājam par lieliem projektiem, tieši šīs izmaksas rada lielākos izaicinājumus, tāpēc mēs šobrīd esam izvēlējušies fokusēties uz Rīgu.

Ja runājam par nekustamā īpašuma jomu kopumā, kādas ir bijušas pēdējo gadu tendences - kas ir mainījies piecu, desmit gadu laikā?

Pirmkārt, es teiktu, ka klienti vienmēr meklē labāko cenu un šī tendence nekad nav mainījusies. Respektīvi - cilvēki vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar vislielāko pievienoto vērtību un par maksimāli zemāko cenu. Šīs pievienotās vērtības, ko klienti meklē, fokuss pēdējos gados mainās. Un attīstītājam ar savu piedāvājimu ir jābūt maksimāli tuvu šai vērtībai. Klientiem ir svarīga gan ēkas atrašanās vieta un pieejamā infrastruktūra, gan ēkas energoefektivitāte un videi draudzīgā domāšana, kam cilvēki pēdējos gados, izvēloties jaunu mājvietu, piešķir arvien lielāku vērtību. Klienti sāk apzināties, ka energoefektivitāte ilgtermiņā būtiski ietekmē viņu komunālos maksājumus, tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu krīzes un arvien pieaugošās Eiropas savienības prasības, cilvēki labprātāk izvēlas dzīvot jaunās un videi draudzīgās mājās. To veicina arī ārējie faktori, jo, piemēram, saņemot bankas līdzfinansējumu dzīvokļa iegādei A klases ēkā, noteikumi ir klientiem daudz draudzīgāki, nekā, pērkot dzīvokli kādā no vecajām ēkām. Jebkurā gadījumā mums, kā attīstītājam, ir jābūt elastīgam un jāprot ieklausīties klientu vēlmēs, mēģinot saprast, kas ir tās lietas un vērtības, ko šobrīd viņi vērtē visaugstāk.

Saprotu, ka visām Hepsor būvētajām ēkām ir A klases energoefektivitātes sertifikāts - kāpēc tas ir būtiski?

Energoefektivitāte pēdējos gados ir ļoti aktuāla tēma, tāpēc arī mēs, kā attīstītājs, šim aspektam pievēršam ļoti lielu uzmanību. Taisnība, gandrīz visām mūsu ēkām ir A klases energoefektivitātes sertifikāts. Bez tam mūsu projekts Mārupes Dārzs 2024. gadā ieguva arī pirmo vietu konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā nominācijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2024. Jaunbūve. Šī projekta ietvaros esam nosiltinājuši gan ēkas ārsienas, jumta pārsegumu, gan pagraba grīdu, tādējādi maksimāli izvairoties no potenciālajiem siltuma zudumiem. To palīdz nodrošināt arī laika apstākļu kompensācijas funkcijas kontrolieri, kas mēra ārtelpas gaisa temperatūru un attiecīgi regulē apkures sistēmas plūsmas temperatūru. Papildus tam uz jumta ir uzstādīti arī saules kolektori, kas silda ūdeni - tādējādi nodrošinot vēl lielāku enerģijas ietaupījumu. Tāpat šī projekta ietvaros teritoriju un ēkas esam aprīkojuši arī ar energoefektīvu apgaismojumu, elektrotransporta uzlādes vietām, kā arī katrā dzīvoklī iebūvējuši autonomu dūmu detektoru. Pēc līdzīgiem principiem darbojamies arī citos projektos, ieguldot daudz laika un enerģijas, lai radītu ilgtspējīgas un energoefektīvas ēkas ar patiešām pārdomātiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tajā pašā laikā jāatceras, ka energoefektivitāte jāsabalansē arī ar cilvēku dzīves kvalitāti. Ja cilvēks vēlas, lai telpās būtu svaigs gaiss, viņam ir divas opcijas - atvērt logu, kas, piemēram, ziemā nozīmētu siltuma zaudēšanu, vai izmantot ventilācijas sistēmas ar siltuma atguvi. Šī iemesla dēļ mūsu nami ir aprīkoti arī ar modernām ventilācijas sistēmām, kas nozīmē, ka energoefektivitāte nepazemina dzīves kvalitāti un mikroklimata rādītājus. Turklāt energoefektivitātei ir ārkārtīgi būtiska vērtība arī komercsegmentā. Energoefektivitātes sertifikāti mūsdienās ir, es teiktu, obligāta prasība no uzņēmumu - nomnieku puses.

Skaidrs, ka pēdējie pāris gadi visiem uzņēmējiem ir bijuši ļoti izaicinoši. Kā Hepsor darbību ietekmēja pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā?

Jāatzīst, ka pēdējos četrus, piecus gadus mēs visi esam dzīvojuši nepārtrauktos krīzes apstākļos. Kā amerikāņu kalniņos - brīžiem mēs strauji esam traukušies lejup, tad augšup, bet pēc mirkļa - jau atkal lejup. Pandēmija un Krievijas karš Ukrainā ir tikai daļa no piedzīvotajiem izaicinājumiem, jo papildus tam mēs esam cīnijušies arī ar enerģētikas krīzi, inflāciju, banku procentu likmju pieaugumu, piegādes ķēžu problēmām un citiem būtiskiem jautājumiem. Tas viss, protams, spēcīgi ietekmēja mūsu darbību, jo mainījās vairākas lietas. Viena no tām bija īpašumu pieejamība un to cenu atbilstība klientu ienākumiem - tirgus cenas auga strauji, taču ienākumi būtiski nepalielinājās, kā rezultātā cilvēki vienkārši nevarēja atļauties iegādāties vēlamos īpašumus. Otrs aspekts bija arī uzticība - situācija pasaulē bijusi tik neskaidra, ka cilvēki nolēma pirkumus atlikt, cerot sagaidīt labākus laikus. Šādos apstākļos tirgus iet uz leju, un to mēs redzējām arī nekustamā īpašuma jomā. Izteiktu kritumu piedzīvojām 2022. gada beigās, kad būtiski sāka pieaugt procentu likmes. Šī iemesla dēļ attīstītājiem, arī Hepsor, šis ir bijis izaicinājumiem piepildīts periods. Tajā pašā laikā labā ziņa ir tā, ka nekustamā īpašuma attīstības cikls ir ļoti garš, tāpēc kopējā situācija nav tik dramatiska. Šobrīd tirgus ir stabilā punktā, zemā, taču ar redzamu potenciālu izaugsmei.

Kādas ir jūsu prognozes par izaugsmes tempiem?

Es teiktu, ka kopš šī gada sākuma publiskajā telpā parādās arvien vairāk informācijas par to, ka procentu likmes samazinās, tāpēc klienti atgriežas pie domas par jauna īpašuma iegādi. Kopš vasaras vidus novērojam arvien aktīvāku pircēju interesi. Šobrīd cilvēki atkal vēlas saprast, cik lielu aizdevumu viņi var saņemt un kādi ir pieejamie produkti. Potenciālie klienti sāk iedziļināties darījumos un tas tirgum ir labs signāls. Vērojot tirgus aktivitāti, mēs esam noskaņoti optimistiski. Galvenie makroekonomiskie faktori virzās pozitīvā virzienā, procentu likmes samazinās, darba tirgus ir stabils, tāpēc mēs ceram uz izaugsmi. Jebkurā gadījumā mēs Rīgas tirgū saskatām ļoti lielu potenciālu, bez tam tas attīstītājiem ir arī pieejamākais, ja raugāmies Baltijas kontekstā. Pircēji pamazām aktīvi atgriežas tirgū un domāju, ka nākamais gads projektu ziņā Hepsor būs rekordgads gan dzīvojamajā, gan komercsegmentā, jo redzam, ka aktivitāte nekustamo īpašumu jomā pamazām atkal pieaug. Nākamajā gadā esam gatavi uzsākt sešu jaunu projektu būvniecību ar kopējo plānoto investīciju apjomu aptuveni 90 miljonu eiro apmērā, bet, protams, galīgais lēmums par investīcijām tiks pieņemts atkarībā no tā, kādas būs prognozes un tirgus apstākļi attiecīgajā brīdī.

Kurās valstīs Hepsor šobrīd darbojas?

Pašlaik mēs esam aktīvi trīs valstīs - Igaunijā, kas ir mūsu māju tirgus, Latvijā, kā arī Kanādā, kur darbu uzsākām salīdzinoši nesen. Mēs vēlējāmies attīstīties lielākos tirgos, un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, izvēlējāmies valsti, kas atrodas citā kontinentā. Kanādā esam sava ceļa sākumā, un saredzam šajā valstī lielu potenciālu un iespējas. Ja runājam par uzņēmuma attīstību, jāatzīmē, ka milzīgs solis šajā gadījumā bija arī publisko akciju piedāvāšana biržā. Un tas arī bija viens no galvenajiem soļiem, kas ļāva ieiet tādā tirgū kā Kanāda.

Kas, jūsuprāt, ir galvenās atšķirības starp Latvijas, Igaunijas un Kanādas tirgiem?

Kā jau minēju, uzskatu, ka Kanādas tirgum ir ļoti liels potenciāls - pieprasījums ir augsts un biznesa vide ļoti laba, jo valsts ir darījusi visu iespējamo, lai atbalstītu uzņēmējus. Igaunijas un Latvijas tirgi savukārt ir daudz piesardzīgāki attiecībā uz dažādām jaunajām tendencēm, arī uzņēmējdarbības vides līmenis ir zemāks, nekā Kanādā. Tāpat mums joprojām ir augsta inflācija, kas arī, protams, ietekmē biznesu. Lēmumu pieņēmēji Igaunijā un Latvijā, šķiet, ne vienmēr ieklausās uzņēmēju vajadzībās, taču pēdējā laikā sastopamies ar pozitīvām tendencēm šajā jomā, īpaši Latvijā. Pēdējos gados institūciju līmenī ir notikušas ievērojamas pārmaiņas - digitalizācija, zaļais koridors lielajiem investīciju projektiem. Tas ir ļāvis procesus padarīt daudz efektīvākus, caurredzamākus un raitākus.

Kas, jūsuprāt, ir nepieciešams, lai uzsāktu veiksmīgu biznesu Latvijā?

Primāri tas, protams, ir atkarīgs no tā, kāda veida biznesu jūs vēlaties veidot. Ir tāds teiciens - ja vēlies iet ātri, ej viens, bet ja vēlies iet tālu, ej ar kādu kopā! Šis teiciens, manuprāt, daļēji atspoguļo Latvijas domāšanas veidu, jo liela daļa vietējo lēmumu pieņēmēju un uzņēmēju vēlas darīt lietas ātri. Bieži vien mērķis ir nopelnīt naudu un par nākotni domāt vēlāk, taču ir jāsaprot, ka ilgtermiņa bizness ir jāveido visiem kopā - valdībai sadarbojoties ar uzņēmējiem un citiem iesaistītajiem. Mums ir jāmācās vienam no otra un jāpalīdz valstij augt - jo vairāk kvalitatīvu līderu mums būs, jo efektīvāki būs arī lēmumu pieņemšanas procesi un biznesa vide kopumā. Konkrēti atbildot uz jautājumu, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu veiksmīgu biznesu Latvijā, es teiktu, ka vispirms uzņēmējam būtu jābūt pareizam un reālistiskam skatījumam.

Kādi ir Hepsor ilgtermiņa mērķi Latvijā?

Mēs vēlamies cilvēkiem nodrošināt maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam. Mūsu misija ir būvēt nevis ēkas, bet mājas cilvēkiem un uzņēmumiem - un pēc šī vadmotīva strādājam. Ieguldām daudz resursu, lai Hepsor ēkas būtu ilgtspējīgas, inovatīvas un kvalitatīvas. Ja runājam par skaitļiem, mājokļu segmentā mēs noteikti gribētu saglabāt savu stabilo pozīciju tirgū un būt labāko attīstītāju top pieciniekā. 2023. gadā bijām stabilā 3.pozīcijā. Mēs jau esam spējuši īstenot vairākus veiksmīgus projektus un vēlamies palielināt savu portfeli. Nākamgad mēs plānojam Latvijas dzīvojamo segmentu papildināt ar vairāk nekā 200 dzīvokļiem, un šādu tendenci vēlamies arī saglabāt turpmāk - 100, 200 dzīvokļi gadā. Šobrīd tā ir mūsu komforta zona. Redzam, ka daži tirgus spēlētāji ekspluatācijā reizēm nodod pat 600 dzīvokļus gadā. Bez šaubām esam gatavi konkurēt par līderpozīcijām, taču pagaidām mēs koncentrējamies uz mazākiem apjomiem, par prioritāti izvirzot kvalitāti un ilgtspēju. Tāpat noteikti plānojam turpināt attīstīties arī komerciālajā segmentā, kur arī saredzam milzīgu potenciālu, un mūsu plānos jau ir projekti ar kopējo platību 140 000 kvadrātmetru. Lielākais un ambiciozālais no tiem ir Krasta City.

Kā jūs kopumā vērtējat konkurenci nekustamo īpašumu jomā Latvijā?

Konkurence ir, taču es neteiktu, ka tā ir ļoti sīva. Tajā pašā laikā konkurence atspoguļo arī to, kas tirgū notiek, ja raugāmies no pieprasījuma viedokļa. Šobrīd Latvijā, Rīgas apkārtnē, gadā eksplutācijā tiek nodoti apmēram 1000 - 1500 jaunu dzīvokļu, taču potenciāls ir daudz lielāks - 3000 un pat vairāk. Ja mēs paraugāmies uz to, cik daudz cilvēku dzīvo Rīgā un tās apkārtnē, ir skaidrs, ka vieta attīstībai ir. Brīdī, kad palielināsies pieprasījums, noteikti augs arī konkurence. Šī iemesla dēļ mēs uz konkurenci raugāmies kā uz kaut ko pozitīvu, jo tas nozīmē, ka tirgus ir nobriedis, veselīgs un cilvēki saredz tajā iespējas. Cerams, ka tuvākajā nākotnē tirgū ienāks vairāk vietējo nekustamā īpašuma attīstītāju. Jo lielāka unikālu projektu daudzveidība būs pieejama klientiem, jo vairāk viņi iesaistīsies, kas savukārt palīdzēs augt nekustamā īpašuma tirgum un ļaus Rīgai sākt pilnībā realizēt savu potenciālu. Rīgai ir liels potenciāls, tā ir kā Baltijas, Eiropas, apslēptais dārgums – pilsēta ar plašām iespējām, kas vēl nav pilnībā izmantotas. Tā ir vieta, kur ir daudz iespēju izaugsmei, un mēs esam gatavi ieguldīt tās attīstībā, lai Rīga kļūtu par vēl pievilcīgāku dzīvesvietu gan iedzīvotājiem, gan vietējiem un starptautiskiem investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor”, ieguldot 13 miljonus eiro, Dreiliņos izbūvē multifunkcionāla biroju kompleksa “StokOfiss” otro kārtu: jaunu, videi draudzīgu piecstāvu biroju ēku “StokOfiss U34”.

Šis projekts uzņēmumiem piedāvās pieprasītā “trīs vienā” koncepta telpas, kur vienuviet iespējams izvietot biroju, noliktavas un veikalu, nodrošinot ērtāku loģistiku un optimālākas izmaksas. Plānots, ka "StokOfiss U34" būs pieejams nomniekiem no 2025. gada vasaras.

Kopumā aptuveni 8520 kvadrātmetru plašajā kompleksā komersantiem nomai būs pieejamas telpas 43 m2 līdz pat 735 m2 platībā. Katru no telpām būs iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku vajadzībām, tajā skaitā, vairākas telpas varēs apvienot vienā. Ēka ir sadalīta divās galvenajās daļās - piecu stāvu biroju ēkā un divu stāvu ēkā, kur pirmajā stāvā atrodas veikalu un noliktavu platības un otrajā stāvā biroju daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vilina ne tikai jūra, bet arī īpašumu cenas – kāpēc lietuvieši pērk mājokļus Liepājā?

Db.lv,09.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

  • 70 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (70 – jūnijā; 75 – maijā; 75 – aprīlī; 76 – martā; 76 – februārī; 78 – janvārī);

  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (9% - jūnijā; 9% - maijā; 9% - aprīlī; 9% - martā; 9% - februārī; janvārī – 9%);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūnijā – 17%; maijā – 18%; aprīlī – 19%; martā – 21%; februārī - 22%; janvārī – 22%);

  • 59% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūnijā – 52%; maijā – 55%; aprīlī - 53%; martā – 50%; februārī – 46%; janvārī – 45%);

  • - 10%** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (jūnijā – 4%; maijā – 11%; aprīlī – 11%; martā – 18%; februārī – 14%; janvārī – 14%). Šobrīd izdevīgāk pirkt.

  • 26% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos (maijā – 24%; aprīlī – 26%; martā – 26%; februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas vēsturisko īpašumu atdzīvināšanas izaicinājumi

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,07.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“1 37 digital agency" ir uzņēmums, kas nodarbojas ar Rīgas vēsturisko ēku un tajos esošo dzīvokļu atjaunošanu un piedāvāšanu nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd esam jau atjaunojuši ap 150 vēsturisko dzīvokļu vairākās ēkās, tādēļ man šķiet, ka mēs varam pretendēt uz būtiskākā tirgus dalībnieka statusu Rīgas renovēto vēsturisko ēku un dzīvokļu tirgū. Tādēļ spējam arī izteikt viedokli par dažām šī tirgus tendencēm un iespējām.

Ja 2021. gadā pieprasījums pēc renovētiem dzīvokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā un vēsturiskajās ēkās sasniedza gandrīz 50% no visa pieprasījuma tirgū, tad šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās atkal apsteidzis pieprasījumu pēc dzīvesvietām vēstures un labas arhitektūras apdvestajās vietās. Kādēļ tā noticis, nav liels noslēpums, jo pēdējo gadu grūtības visvairāk skārušas tieši sabiedrības viduslāni, kas ir galvenais šādu īpašumu pircējs. Pie vainas ir gan “Euribor” likme, kas sadārdzinājusi hipotekāros kredītus un gan arī pēdējo gadu inflācija, kas palielinājusi dzīves dārdzību un, tātad, samazinājusi to naudas daudzumu, kādu pircējs var novirzīt hipotekāro kredītu maksājumiem. Piemēram, ja agrāk saņemot vienādu algu pircējs varēja atļauties 120 tūkstošus eiro lielu kredītu, tad tagad vairs tikai 80 tūkstošus lielu. Nevar noliegt, ka abu šo faktoru iedarbība šobrīd mazinās – inflācija ir nokritusi zem viena procenta robežas un “Euribor” likme slīd lejup - nekustamo īpašumu tirgus tomēr pagaidām nav atjēdzies no pēdējo gadu šokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha gadā – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (+1.6 %);
  • 13 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šī gada 3. ceturksnī (darījums jūlijā – Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads);
  • 3% - par tik pieaugusi lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru (salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija nekustamo īpašumu tirgū Latvijā ir stabilizējusies, un šobrīd ir vērojams neliels nekustamo īpašumu darījumu skaita un kreditēšanas pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Vienlaikus viņš skaidro, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, Latvija izjūt arī izaicinājumus un tie galvenokārt ir saistīti ar joprojām augstajām EURIBOR procentu likmēm un stagnējošo valsts ekonomiku.

Bože informē, ka aizvadīto gadu milzīgā inflācija un energoresursu cenu kāpums šobrīd atsaucas uz darījumiem, proti, cilvēki iegādājas jaunos īpašumus, kas ir energoefektīvi, mazākas platības un kompaktāki, tā veidojot arī mazākus ikmēneša maksājumus par apkuri un komunālajiem pakalpojumam.

Božē uzsver arī faktu, ka šobrīd būvmateriālu cenas ir stabilizējušās, tomēr turpina pieaugt darba samaksa celtniecības nozarē, piemēram, šobrīd jau līdz 10%. Bozē atzīst, ka arī "YIT Latvija" jūnijā veiktā aptauja atklāja, ka 38% Latvijas iedzīvotāju no nekustamā īpašuma iegādes attur valsts ekonomiskā situācija un raizes par savu finansiālo stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

YIT LATVIJA attīsta projektu, dibinot kopuzņēmumu ar čehu investoriem

Db.lv,10.12.2024

Projektu realizē kopuzņēmums SIA "YIT Mārpagalmi 2" un būvkompānija SIA "YIT LATVIJA”. SIA “YIT Mārpagalmi 2” ir pirmais YIT izveidotais kopuzņēmums sadarbībā ar čehu investīciju grupu “RSJ Investments”. Projekta “Mārpagalmi” otrais nams īstenots, piesaistot bankas “BluOr Bank” līdzfinansējumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Giraffe360 investēs datu centra paplašināšanā

Db.lv,17.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finanšu līzingu 444 tūkstošu eiro apmērā tehnoloģiju uzņēmumam “Giraffe360”, kas ir izstrādājis un visā pasaulē veiksmīgi attīsta mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu nekustamo īpašumu nozarei.

Finansējums paredzēts datu centra paplašināšanai, jo strauji augošajam uzņēmumam ir nepieciešama papildu kapacitāte klientu datu drošai un ātrai apstrādei.

“Novērtējam, ka SEB banka ir pievērsusies tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanai. Tie darbojas nozarē, kuras potenciālu ir grūti apjaust, taču tās attīstība ir strauja, dinamiska un vērienīga. No sešiem cilvēkiem 2016. gadā, esam izauguši jau līdz vairāk nekā 200 darbinieku komandai, kas lielākoties nodarbināti Rīgā un Liepājā, bet mums ir arī biroji Londonā un Mančestrā, Apvienotajā Karalistē, kā arī Maiami, ASV. Klientus apkalpojam 30 valstīs. Apmēram 70% mūsu apgrozījuma veido klienti ASV un Apvienotajā Karalistē. SEB bankas piešķirto finansējumu izmantosim mūsu datu centra paplašināšanai un tas ļaus uzņēmumam kļūt vēl efektīvākam,” saka “Giraffe360” finanšu direktors Gints Sloka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Estateguru mazie investori finansē jaunus projektus 8 miljonu eiro vērtībā

Db.lv,18.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī investori platformā Estateguru, kas piedāvā ar nekustamo īpašumu nodrošinātos aizdevumus, finansēja jaunus projektus 8 miljonu eiro apmērā, un tas ir lielākais platformas ikmēneša aizdevumu apjoms šogad.

Platformai pievienojās arī gandrīz tūkstotis jaunu investoru.

Pēc Estateguru izpilddirektora Mihkela Stamma (Mihkel Stamm) teiktā, šo rekordlielo aizdevumu apjomu septembrī veicināja vairāki faktori. "Katrs ieguldījums ir saistīts ar risku, un pēdējā laikā investori saviem naudas līdzekļiem meklē drošākas pozīcijas un novērtē uzticamības un drošības sajūtu, ko sniedz ar nekustamo īpašumu nodrošinātie aizdevumi," komentē Mihkels Stamms, atzīmējot, ka līdztekus pašreizējai Euribor tendencei ir samazinājies arī dažādu drošāku ieguldījumu produktu ienesīgums. "Tajā pašā laikā mūsu portfelis pēdējo pāris gadu laikā ir uzrādījis stabilus rezultātus, un tas ir padarījis ar nekustamo īpašumu nodrošinātos aizdevumus, kas piedāvā aptuveni 10% peļņu, atkal populārus," piebilst Estateguru izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamo īpašumu pārdošana un iegāde – ko varam mācīties no dabas katastrofām?

Austra Grīnberga, AVER valdes locekle,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes postošās vētras “Boris” izraisītās lietusgāzes skāra lielu daļu Centrāleiropas, radot ievērojamus nekustamo īpašumu un infrastruktūras postījumus, kas varētu būt mērāmi aptuveni 2-3 miljardu eiro apmērā.

Latvija lielāko daļu gada ir pasargāta no dabas katastrofu ietekmes, tomēr vasarā piedzīvotā vētra un spēcīgās lietusgāzes, kuru seku novēršana, piemēram, smagi skartajai Jelgavas pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 13 miljonus eiro, pierāda – arī mums ir jādomā ilgtermiņā un jārūpējas gan par savu, gan nekustamo īpašumu drošību.

Plūdu risku novērtēšana pirms darījuma veikšanas

Viens no pirmajiem soļiem pirms jebkura īpašuma iegādes ir plūdu risku novērtēšana attiecīgajā teritorijā. Vērtīgs informatīvais resurss ir platforma geolatvija.lv, kas palīdzēs noskaidrot, vai īpašums atrodas potenciāli applūstošā teritorijā. Svarīgi atcerēties – kaut gan daudzi īpašumi ietilpst šajā kategorijā tikai tāpēc, ka tie atrodas piemēram, ezeru vai upju tuvumā, tas ne vienmēr nozīme, ka tie ir applūduši. Tāpat ir vērtīgi apmeklēt noskatīto īpašumu pēc spēcīga lietus un pārbaudīt ūdens uzkrāšanās pazīmes, piemēram, pagrabā vai pagalmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaņojums mājokļu tirgū lēnām sāk uzlaboties, novērojuši nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” darījumu vadītāji.

Pircēju uzmanības starmešos nonāk jaunie projekti otrreizējā tirgū. Sevišķi augsta interese manāma privātmāju segmentā, kur interese sastopas ar zemu piedāvājumu – trūkstot labas kvalitātes savrupmājām, sākas pircēju cīņa par izdevīgāko piedāvājumu. Analizējot nekustamā īpašumu tirgus rādītājus, atklājas vēl viena nianse – būtiska plaisa starp mājokļu patieso vērtību un cenām, kas norādītas oficiālajos darījumos. Proti, 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 35 000 tūkstošiem EUR, turklāt daļā darījumu pirkuma maksa ir vien 1 EUR. Lai gan zem eiro vērtā darījuma visticamāk slēpjas dāvinājuma līgumi, aktuāls kļūst jautājums, kā šādi tirgus dati pēcāk ietekmē nekustamā īpašuma vērtēšanu un kreditēšanu un cik lielā daļā gadījumu pircējs īpašniekam daļu darījuma summas maksā neoficiāli. Darījumu zemūdens akmeņi pētīti jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvia Sotheby’s International Realty, nekustamo īpašumu zīmola Sotheby’s International Realty pārstāvis Latvijā, paziņojis par nozīmīgu un uz attīstību vērstu darījumu Rīgas nekustamo īpašumu tirgū ar kādreizējās dzērienu rūpnīcas Veldze teritoriju un ēkām - Matīsa ielā, Rīgā.

“Lai vērienīgais darījums notiktu, iepriekš bija jāveic īpašuma pirms pārdošanas restrukturizācijas process un jārisina dažādi jautājumi, kas saistīti ar pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas apbūvi un izmantošanu,” norāda Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko. “Mūsu uzņēmuma vadībā veiksmīgi veicinājām ieinteresēto pušu sadarbību un savstarpējo viedokļu apmaiņu. Ieguldītais darbs sekmēja to, ka darījums Rīgas nekustamo īpašumu tirgū noslēdzās ar rezultātu, kas, manuprāt, būs vērtīgs ieguvums gan Rīgas pilsētai, gan tās iedzīvotājiem un viesiem.”

Darījuma veiksmīgo gaitu un nonākšanu līdz sekmīgam iznākumam veicināja vairāki iesaistītie palīgi un konsultanti - juristi, arhitekti, pilsētplānotāji un citi. Advokātu birojs ZAB “Ellex Kļaviņš” konsultēja Igaunijas un Latvijas investorus par multifuncionālā īpašuma iegādi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Mārpagalmi 2" sadarbībā ar būvkompāniju SIA "YIT LATVIJA" (YIT) Āgenskalnā ekspluatācijā nodevis projekta “Mārpagalmi” otro namu, Zemaišu ielā.

Projekts ir īstenots, piesaistot “BluOr Bank” līdzfinansējumu.

“Mārpagalmi” otrajā namā piedāvātie dzīvokļi ir ar pilno apdari, cenas robežās no 2465 līdz 3013 eiro/m2. Šobrīd pieejami 88 dažādas platības dzīvokļi. Daļai dzīvokļu pircēju ir iespēja iegādāties arī pagalma vai pazemes autostāvvietu, kā arī noliktavas telpu.

“Jau šobrīd gandrīz 40% dzīvokļu ir rezervēti un potenciālo pircēju interese pieaug. Šobrīd redzam, ka līdz ar Euribor likmes un banku pievienoto likmju samazināšanos, pircēju interese strauji palielinās, īpaši 3 un 4 istabu dzīvokļu segmentā,” komentē SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē.

YIT novērojis, ka nekustamo īpašumu tirgū jūtama aizvien lielāka interese par dažādiem energoefektivitātes risinājumiem daudzdzīvokļu namos, tai skaitā par risinājumiem, kas paredz aprīkot ēkas ar saules paneļiem. Reaģējot uz nekustamo īpašumu tendencēm un pircēju pieprasījumu, arī projekta „Mārpagalmi“ katra ēka ir aprīkota ar saules paneļiem, kā arī katram dzīvoklim iebūvēta rekuperācijas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā bāzētais investīciju uzņēmums “Summus Capital” turpina darbības izvēršanu Polijā, iegādājoties biroju ēku “Lakeside” Varšavā.

Šī ēka iegādāta no nekustamo īpašumu attīstītāja “Atenor” un darījuma vērtība ir 61,9 miljoni eiro.

Biroju ēkas “Lakeside” iegāde seko “Summus Capital” ieiešanai Polijas tirgū. Iepriekš šogad tika paziņots par vienošanos iegādāties biroju ēku “React” Lodzā. Šis jaunākais darījums apliecina “Summus Capital” apņemšanos veidot diversificētu un augstas kvalitātes komerciālo nekustamo īpašumu portfeli Centrālajā un Austrumeiropā.

“Lakeside” ir pilnīgi jauna A klases biroju ēka, kas nodrošina augstas klases darba telpas 23 834 kvadrātmetru platībā. Ēka ir projektēta atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, un tā novērtēta ar “BREEAM Outstanding” līmeņa sertifikātu un saņēmusi “WELL Gold” novērtējumu, kas atspoguļo apņemšanos nodrošināt ilgtspējību, energoefektivitāti un īrnieku labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas veicināšanai reģionos nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma nelieliem kredītiem

LETA,20.09.2024

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies

Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomists,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kadastra vērtību radītā nervozitāte

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,13.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man šķiet, ka jebkuram nekustamā īpašuma attīstītājam un jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam bažas izraisa fakts, ka tagad Latvijā ir divas nekustamā īpašuma vērtības – viena nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet otra – visām pārējām vajadzībām.

Pirmā balstās uz 2012. gada nekustamo īpašumu kadastra vērtībām, otra – pielīdzināta pašreizējai tirgus situācijai.

Skaidrs, ka šādas otras, aktualizētas, kadastra vērtības parādīšanās ir pazīme virzībai uz jaunu nekustamā īpašuma nodokļu noteikšanu, jo ilgstoši uzturēt divu kadastra vērtību sistēmu nav nekādas jēgas. Domāju, ka šo divu kadastra vērtību parādīšanās galvenais mērķis ir pieradināt sabiedrību pie domas, ka kadastra vērtības agri vai vēlu mainīsies uz augšu. Tādēļ nevajadzētu ļauties iemidzinošajiem vārdiem, ka tuvākajā laikā nekustamā īpašuma nodokļa likmes mainītas netiks. Sagaidīs piemērotu brīdi un mainīs gan, vai nu tādēļ, ka atkal nevarēs sastādīt budžetu vai kāda cita iemesla dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2024. gada pirmā pusgada neto apgrozījums sasniedzis 23,98 miljonus eiro, kas ir par 5,99% jeb 1,36 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, ziņo VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičš.

“Pirmā pusgada finanšu rezultāti liecina par kapitālsabiedrības spēju pielāgoties tirgus izmaiņām. Mūsu mērķis ir turpināt augt un attīstīties, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu un efektīvu valsts īpašumu pārvaldību,” norāda R. Griškevičš. “Esam sasnieguši EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) 8,80 miljonu eiro apmērā, kas liecina par stabilu operacionālo veiktspēju. Neto peļņa pirmajā pusgadā sasniegusi 2,01 miljonu eiro.”

Pirmajos sešos mēnešos VNĪ nodrošinājusi stabilus ieņēmumus no nomas maksām, kas saglabājušies 2023. gada līmenī. Savukārt ieņēmumu daļa no citiem avotiem ir pieaugusi. Būvniecības starpniecības pakalpojumu ieņēmumi palielinājušies par 0,32 miljoniem eiro, savukārt īpašumu pārvaldīšanas ieņēmumi pieauguši par 0,87 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus Latvia vadītāja amatā iecelts Mārcis Ornicāns.

Dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu risinājumu sniedzēja Baltijā Ober-Haus pamatkompetence ir īpašumu vērtēšana, kur uzņēmums katru gadu apstrādā aptuveni 20 000 ekspertu ziņojumu, pateicoties 80 sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju komandai Baltijas valstīs.

Ober-Haus ir daļa no lielākas uzņēmumu grupas. Ārpus Baltijas filiāle Kiinteistömaailma darbojas Somijā, kur tās 540 brokeri padara to par valsts lielāko nekustamā īpašuma brokeru pakalpojumu sniedzēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Vastint Latvia 5.septembrī nosvinēja spāru svētkus Magdelēnas kvartāla trešajā būvniecības kārtā.

Ēku Strēlnieku ielā 4C plānots nodot lietošanā 2025. gada rudenī un tajā būs 57 pilnībā aprīkoti dzīvokļi īrei, kā arī divas komerctelpas.

Īres nama būvniecība ir turpinājums 2015. gadā aizsāktajai Magdelēnas kvartāla attīstībai, kuras gaitā 2018. gadā tapušas divas pirmās kārtas ēkas ar 116 dzīvokļiem.

Pašlaik norit arī otrās kārtas – divu biroja ēku būvniecība Antonijas ielā 17 un 21. Kopumā kvartālā būs piecas kārtas, kurās atradīsies 300 dzīvokļi, kā arī vairāk nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru plašas komerctelpas un biroji. Kvartāla pilsētbūvniecības koncepcijas autors ir arhitekts Gatis Didrihsons.

"Pabeidzot šos būvdarbus un otrās kārtas būvniecību, būsim uzcēluši tikai nedaudz vairāk par pusi no kopējā šeit iecerētā apjoma, tādēļ liels darbs vēl ir priekšā," saka Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platforma Estateguru, kas piedāvā kredītus ar nekustamā īpašuma ķīlu, augustā atmaksās saņēmusi astoņus miljonus eiro, investoru peļņai sastādot vienu miljonu eiro. Jaunu aizdevumu apmērs augustā bija 6,3 miljoni eiro, no kuriem 1,2 miljoni eiro izsniegti Latvijā.

"Augusts bija darbīgs mēnesis, un, salīdzinot ar jūliju, pieauga gan izsniegto kredītu skaits, gan atmaksas, gan atgūtās kredītu summas," stāsta Estateguru izpilddirektors Mihkels Stamms (Mihkel Stamm). Pēc viņa teiktā, interesei par ar nekustamo īpašumu nodrošināto kredītu piedāvāšanu ir neliela pieauguma tendence, un augustā platformai pievienojās gandrīz tūkstotis jaunu investoru.

Visvairāk kredītu pagājušajā mēnesī finansēts Igaunijā, kopumā 2,9 miljonu eiro apmērā, kam seko Lietuva ar 1,9 miljoniem eiro un Latvija ar 1,2 miljoniem eiro. "Vasaras mēnešos investori turpināja būt aktīvi un aizdeva vairāk nekā 18 miljonus eiro jauniem nekustamo īpašumu projektiem," turpina Mihkels Stamms, norādot, ka kopējais ar platformas Estateguru starpniecību šajā gadā finansēto kredītu apjoms šobrīd sasniedzis 53 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru