Jaunākais izdevums

Igaunijas transporta un loģistikas organizācijas pieļauj, ka varētu atjaunoties tendence pirkt degvielu Latvijā, ja valsts neiesaistīsies degvielas cenu regulēšanā.

Igaunijas transporta un loģistikas organizāciju izplatītajā paziņojumā teikts, ka visiem degvielas lietotājiem ir divas nozīmīgas ziņas - Eiropas Savienība gatavojas noteikt embargo Krievijas naftai un Latvija plāno uz laiku atcelt prasību par biopiedevām degvielai.

"Ja finanšu ministre neizpildīs savu iepriekš doto solījumu un valsts nerīkosies, tas nozīmē, kas cenas degvielas uzpildes stacijās saglabāsies augstas un var atjaunoties pārrobežu tirdzniecība," brīdināts organizāciju paziņojumā.

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis 

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā...

"Pat piecu centu cenas atšķirība degvielas uzpildes stacijās mudinās Igaunijas pārvadātājus degvielas tvertnes piepildīt Latvijā. Vienlaikus Latvijā cer cenu samazināt par 12-14 centiem," norādīja Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācijas valdes loceklis Herki Kitsings, piebilstot, ka tie visi ir būšot Igaunijas valsts budžetam zaudēti līdzekļi.

"Valsts vēstījums līdz šim ir bijis ļoti labs attiecībā uz akcīzes nodokļa politikas un citu degvielas cenu ietekmējošu regulējumu līdzsvarošanu ar kaimiņvalstīm. Pienācis laiks, kad var atjaunoties senā situācija ar pārrobežu tirdzniecību un Igaunijas uzņēmumi zaudēs konkurētspēju, ja vien valsts nerīkosies," brīdināja asociācijas padomes loceklis Rainers Rohtla.

Asociācija atgādina, ka tad, kad akcīzes nodoklis degvielai Igaunijā bija augstākas nekā kaimiņvalstīs, valsts zaudēja miljoniem eiro, jo pārvadātāji degvielu pildīja citās valstīs. Tāpat Igaunijas uzņēmumu konkurētspēja kritās, jo nodevas bija augstas un tika zaudēta liela tirgus daļa ārvalstu kompānijām.

Pērn novembrī Igaunijas parlaments nolēma atlikt šogad plānoto akcīzes nodokļa degvielai celšanu, un pēc tam ārējās tirdzniecības dati liecināja, ka zemāka nodeva ļāvusi valsts ienākumus no transporta sektora trīs mēnešos palielināt septiņas reizes salīdzinājumā ar vidējiem ienākumiem pēdējo četru gadu laikā, kad nodeva bija lielāka, klāsta asociācija.

"Ministri ir teikuši, ka, samazinot jebkuru nodokli, ir nepieciešama ienākumu kompensācija. Pēc iepriekšējās akcīzes nodokļa samazināšanas valstij un Igaunijas Statistikas departamentam jau ir konkrēti dati, kas liecina, ka zemāks akcīzes nodoklis sniedza lielākus ienākumus valstij, jo sektors atguva konkurētspēju," paziņoja Kitsings.

Viņš arī apgalvoja, ka visneaizsargātākā sabiedrības daļa vairs nevar atļauties degvielu, lai aizbrauktu uz darbu.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Latvijas valdības koalīcija konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas no šā gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām.

Eiropas Komisijas piedāvātajā sestajā sankciju paketē paredzēts noteikt Krievijas naftas embargo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenu samazinājumu nevar panākt ar ačgārniem argumentiem un lēmumiem

Indulis Stikāns, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vēlētājiem – pabalsti, bet visiem – lielāki izdevumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkls Circle K investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro degvielas vedēju autoparkā, papildinot to ar desmit jaunākās paaudzes modeļiem.

Tie aprīkoti ar inovatīvām tehnoloģijām, kas rūpējas par nemainīgi augstu degvielas kvalitāti pārvadāšanas laikā un ceļu satiksmes drošību, kā arī ir ekonomiskāki un videi draudzīgāki.

Transportēšanas un glabāšanas tehnoloģijas tieši ietekmē to, kādu degvielu rezultātā ielejam automašīnas bākā, – ja tās ir novecojušas vai pārvadāšanas procesi netiek uzraudzīti, pastāv risks, ka degviela zaudē kvalitāti.

“Degvielas vedējiem un to tehnoloģijām ir ļoti nozīmīga loma kopējā degvielas ceļā no rūpnīcas līdz auto bākai. Degviela ir “dzīvs produkts”, tāpēc tās kvalitāti nenosaka tikai rūpnīcā izdots sertifikāts, izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta. Mēs turpinām investēt arvien jaunos tehniskos risinājumos, kas garantē, ka klientu bākās nonāk kvalitatīvs produkts, kas atbilst augstākajiem ES standartiem pēc visiem parametriem. Jaunie transporta modeļi ir ne tikai aprīkoti ar modernākām tehnoloģijām, bet arī nodrošina zemāku CO2 izmešu daudzumu un ir ekonomiskāki, tā samazinot transportēšanas ietekmi uz apkārtējo vidi,” par investīcijām plašāk stāsta Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija var apēst konkurētspēju

Māris Ķirsons, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas cena no 1.aprīļa pieaugs par 10-12 centiem litrā.

Tā jau iepriekš informēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Kopumā degvielas izmaksas mazumtirdzniecības gala cenā veido 40%. Biodegvielas pieaugums indikatīvi cenā veidos 10-12 centus litrā, kas ir 5-6% no cenas.

Dīzeļdegvielas cenu palielinošais obligātās biokomponentes regulējums paliks spēkā 

Regulējums, kas paredz obligātās biokomponentes īpatsvara palielināšanu tirdzniecībā esošajai...

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis skaidroja, ka degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti līgumi, degviela ar biopiejaukumiem ir sagādāta un iepildīta krātuvēs, lai no 1.aprīļa to sāktu tirgot.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 29.martā pieņēma lēmumu aicināt Ministru kabinetu (MK) steidzamības kārtībā nākt klajā ar risinājumu degvielas cenu pieauguma novēršanai, lai saistībā ar biodegvielas piejaukumu iedzīvotājiem vēl straujāk nepieaugtu izmaksas par degvielu laikā, kad degvielas cenas strauji kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso aicina atcelt gāzes apkures katlu aizliegumu

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank SE akciju emisijas rezultātā piesaistījusi pamatkapitālam 12 miljonus eiro, tādējādi uzsākot sadarbību ar trīs jauniem akcionāriem, lai attīstītos ne tikai vietējā, bet arī Eiropas Savienības un globālajā tirgū.

Jaunie akcionāri ir Tomass Šaeitti no Šveices, Adels Al Širavi un Šeihs Hamads bin Khalifa bin Muhameds Al Nahians no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Banka piesaistīja jaunos akcionārus, emitējot bankas akcijas, kas ļāva palielināt bankas kapitālu par 12 miljoniem eiro. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns Bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Pašlaik notiek palielinātā kapitāla iekļaušana Bankas normatīvos.

Turpmāk plānots turpināt strādāt pie pakalpojumu attīstības gan Latvijā, gan klientiem Eiropas Savienībā. Palielinātais kapitāls ir rīks attīstībai jaunajos tirgos un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts papildus kapitāls, lai banka kļūtu par nozīmīgu starptautisko tirgu dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozēja, ka 2022.gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt augušas par 3%, inflācijai gada laikā sasniedzot 11,2%."Būtiskākie inflācijas virzītāji pagājušajā mēnesī, visticamāk, bija degviela, pārtika, kā arī ar mājokli saistītās izmaksas," sacīja Orleāne.

Viņa norādīja, ka elektrības vidējā cena "NordPool" biržā martā bija par gandrīz 60% augstāka nekā februārī. Arī augsto dabasgāzes cenu rezultātā ar mājokli saistītas izmaksas Latvijā saglabājās augstas, taču to pieaugumu un lomu inflācijā slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Tāpat, lai gan pasaulē naftas cenās reģistrētas svārstībās, to līmenis saglabājās augsts, virzot uz augšu arī degvielas cenas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 01.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību

Armanda Vilciņa, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamā īpašuma attīstītāji ziedo Ukrainai un pie ēkām izkar Ukrainas karogus

Db.lv, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot Ukrainas tautu un valsti, kas varonīgi pretojas Krievijas agresijai, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri pauž solidaritāti ar Ukrainas iedzīvotājiem un sniedz gan simbolisku atbalstu, izkarot Ukrainas karogus pie komercīpašumiem Rīgā un Latvijā, gan praktisku atbalstu, ziedojot līdzekļus un nodrošinot nepieciešamās darba vietas Ukrainas bēgļiem Latvijā.

Lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem grūtajā situācijā, NĪAA biedri katrs savu iespēju robežās ziedo līdzekļus ar labdarības organizācijas ziedot.lv starpniecību un aicina to darīt arī uzņēmumos strādājošos darbiniekus.

Saziedotie līdzekļi ziedot.lv tiek nodoti tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Jau šobrīd sadarbībā ar Aizsardzības ministriju uz Ukrainu tiek sūtīta degviela un pirmās palīdzības preces. Tāpat NĪAA biedri apņēmušies savu iespēju robežās pieņemt darbā Ukrainas bēgļus, tiklīdz šāda nepieciešamība radīsies. Tas ietver darbus gan attīstības sfērā, gan būvniecībā, tā radot iespējas cilvēkiem nodrošināt sev iztiku jaunā mītnes valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri

Māris Ķirsons, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu salīdzinājumā ar daudzām citām ES dalībvalstīm, taču, neraugoties uz to, lauksaimniekiem var nākties ieviest arvien jaunas prasības, kas būtiski samazinās vietēji izaudzēto pārtikas produktu daudzumu, būtiski paaugstināsies pārtikas cenas, un tas padarīs to nepieejamu mazo ienākumu saņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Viņaprāt, tas nav pareizi, ir jābūt zaļiem, arvien zaļākiem, bet pieaugošo zaļo prasību cena nedrīkst būt cilvēku iztika, pārtikas pieejamība un labklājība. Ir jārod līdzsvars – un tas ir ļoti, ļoti nopietns izaicinājums mūsdienu pasaulē. Tāpēc jautājumi, kuri skar primāro pārtiku, tās ražošanu, ir jāvērtē ļoti skrupulozi, lai neizraisītu problēmas ne tikai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, bet arī patērētājiem. Par to tiks runāts Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopā ar Zemkopības ministriju, SIA Izdevniecība Dienas Bizness un laikrakstu Diena rīkotajā nozares pavasara konferencē PVN samazinājums kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, lai rastu atbildes uz lauksaimniecības un saistīto nozaru svarīgākajiem ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 30.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank piesaista trīs jaunus akcionārus no Šveices un Tuvajiem Austrumiem. Kas motivē investēt banku biznesā Latvijā un kādas šai jomai saskatāmas perspektīvas - saruna ar investoru no Šveices Tomasu Šaetti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30. novembra numurā:

  • Statistika - analizējam biznesa reģistrēšanas un likvidēšanas statistiku. Kā rāda Eurostat dati, 2021. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jaunu uzņēmumu reģistrācija Latvijā sarukusi par 7,2%, kas ir trešais sliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • Žurnāla centrālā tēma - kā mainās transports un piegādes pandēmijas un Zaļā kursa ietekmē. Globālās tendences, tirgotāju, lauksaimnieku un mežsaimniecības biznesā nodarbināto pielāgošanās jaunajai situācijai.
  • Kāda būs OlainFarm nākotne pēc izstāšanās no biržas - intervija ar AB City valdes locekli Robertu Tavjevu.
  • Tendences - par degvielas cenām dažādās pasaules valstīs, tostarp kāpēc Latvijā degviela ir tuvu dārgajam galam.
  • Aktuāli - kā sankcijas pret Baltkrieviju maina minerālmēslu tirgu.
  • Portrets - šoreiz par SIA Puratos Latvia ģenerāldirektoru Aigaru Balodi.
  • DB konferences - kā mainās pieprasījums pēc CNG.
  • Brīvdienu ceļvedis - Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima neskata grozījumus degvielas cenu kāpuma bremzēšanai ar mazāku akcīzi

LETA, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija akcīzes nodokļa līmeni degvielai varētu pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim

LETA, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Viņš skaidroja, ka kopumā darba grupas dalībnieki, kuru vidū bija visu koalīcijas partiju pārstāvji, pret šādu ideju nebija. Vienlaikus tās ieviešanai vēl būtu nepieciešama papildu analīze, proti, precīzi analizējot Lietuvas un Igaunijas pašreizējo situāciju šajā jomā, kā arī uzzinot kaimiņvalstu tuvākās nākotnes plānus, par kuriem jau arī daļēji parādījusies informācija publiskajā telpā.

"Ņemot vērā, ka arī šodien publiskajā telpā ir lasāms, ka ir iespējamas akcīzes izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, tas uzdevums, kuru mēs risināsim jau nekavējoties, ir noskaidrot, kāda ir gan esošā situācija Lietuvā un Igaunijā, gan viņu plāni," sacīja Butāns.

Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts. Ir paredzams, ka pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (EM) būs veikusi analīzi par situāciju Lietuvā un Igaunijā saistībā ar akcīzes nodokli degvielai, jau vienā no nākamajām darba grupas sēdēm par risinājumu varētu būt jāpieņem arī politiska izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pieci izplatītākie izaicinājumi ar kuriem saskaras IT risinājumu pasūtītājs

Sadarbības materiāls, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu digitālā realitāte diktē savus spēles noteikumus un šobrīd jau teju katra uzņēmuma eksistence nav iedomājama bez vietnes plašajā tīmeklī, IT rīkiem ikdienas darba organizācijai, uzskaitei, kontrolei un efektivitātes celšanai. Savukārt, vēloties nonākt sava klienta vai darbinieka rokas stiepiena attālumā, tiek radītas arvien jaunas lietotnes viedierīcēm.

Pēdējo gadu laikā būtiski mainījusies arī ikdienas savstarpējā saziņa un uzņēmumu iekšējā kultūra, ko sekmējis attālinātais darbs. Šie apsvērumi ir tikai veicinājuši jaunu IT sistēmu attīstīšanu un digitālu risinājumu ienākšanu teju katrā jomā.

Ikdienā strādājot un radot IT risinājumus, komunikācijā ar klientiem un izzinot viņu vēlmes, uzņēmums “Modalit” apkopojis piecus izplatītākos izaicinājumus ar kuriem saskaras IT risinājumu izstrādē tieši pasūtītāji:

• Projekta realizācijas posmu un darba gaitas caurskatāmība un izsekojamība.

• Reakcijas ātrums un komunikācija problēmsituāciju gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klauss: Koksne nebūs risinājums elektrības ražošanai tuvākajā laikā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā koksne nebūs risinājums elektrības ražošanai tuvākajā laikā, ceturtdien biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Mūsu atbildība ir siltums," norādīja Klauss, piebilstot, ka Latvijas kopējā enerģētikas bilancē, kas saražota no visu veidu kurināmā, siltumenerģija veido virs 60%, elektrība - mazāk par 20%, bet transporta degviela - nedaudz virs 20%.

Tāpat LKF vadītājs pauda, ka Latvijā koksne ir lētākais siltuma avots, taču nevar aizmirst arī par blaknēm, kas rodas, izmantojot koksni kā kurināmo, tostarp dūmiem un pelniem. Lai risinātu šīs problēmas, jāizvēlas atbilstošs apkures inventārs un materiāli.

Klauss arī atzīmēja, ka kurināmo koksni Latvija eksportē granulu formā, kas ir dārgākais mehāniski ražotais kurināmais.

Jau ziņots, ka ceturtdien notika "Zemnieku saeima" ikgadējais kongress, kurā nozares eksperti diskutēja par pārtikas cenu kāpumu un energoresursu pietiekamību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru