Jaunākais izdevums

Vietnes Inbox.lv īpašniece SIA Inbokss pērn par 2% audzēja apgrozījumu, sasniedzot 3,25 miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma vadība.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,18 miljoni eiro.

Tikmēr uzņēmuma peļņa aizvadītajā gadā sasniedza 532 500 eiro. Gadu iepriekš uzņēmums nopelnīja 380 354 eiro.

2014.gadā SIA Inbokss apgrozīja 2,81 miljonu eiro, bet nopelnīja 172 691 eiro.

Pērn nodokļos uzņēmums nomaksājis 863 643 eiro.

Kā norādīja Inbokss valdes priekšsēdētājs Andris Griķis, uzņēmuma nākotnes mērķi ir nemainīgi - turpināt būt populārākajam Latvijas interneta pakalpojumu resursam, saglabāt lietotākā e-pasta titulu Latvijas iedzīvotāju vidū un mobilo lietotņu līdera pozīcijas, kā arī saglabāt stabilu apgrozījuma pieaugumu.

SIA Inbokss nodarbojas ar e-pakalpojumu sniegšanu.

Uzņēmums Inbokss dibināts 2001.gadā, tā pamatkapitāls ir 28 500 eiro. Inbokss lielākais īpašnieks ir Griķis - 92%, bet atlikušie 8% pieder Jevgenijam Kuzņecovam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu apstrādes uzņēmums SIA "Inbokss", kam pieder interneta vietnes kā inbox.lt, inbox.ee, inbox.eu un inbox.lv, 2019.gadā turpināja strādāt pie mazumtirdzniecības tiešsaistes platformas izstrādes, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

Tāpat uzņēmums arī realizēja mārketinga plānu publicitātes, apmācības un reklāmas jomā par jauno produktu iespējām un priekšrocībām.

Pagājušajā gadā SIA "Inbokss" apgrozījums nav būtiski mainījies, tas bija 4,01 miljons eiro, savukārt peļņa palielinājusies līdz 411,11 tūkstošiem eiro, kas, attiecinot pret 2018.gadu, ir pieaugums par 29,43%. Līdz ar koronavīrusu izplatības ierobežošanu saistītajiem ierobežojumiem, arī SIA "Inbokss" izjutis ekonomikas attīstības samazināšanos, jo tā apjomi samazinājušies par aptuveni 20%.

Šogad SIA "Inbokss" darbībā paredzējis ieviest mazumtirdzniecības tiešsaistes platformu. Tā sākotnēji darbosies testa režīmā, bet pēc nepilnību novēršanas uzņēmums paredzējis gūt ieņēmumus no mazumtirdzniecības platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nozares eksperti: Notiekošais ap ss.lv radījis sašutuma vētru IT nozarē

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SIA Inbokss valdes priekšsēdētājam nav pretenziju pret InBoxLifestyle zīmolu

Lelde Petrāne, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā startējis moduļmāju zīmols InBoxLifestyle. Biznesa portāls db.lv vaicāja Latvijas tirgū jau sen strādājošā Inbox.lv komentāru, vai abi zīmoli un to vizuālās identitātes nav sajaucami līdzīgas.

Andris Griķis, SIA Inbokss (Inbox.lv) valdes priekšsēdētājs:

«Mums nav pretenziju pret minētā zīmola vizuālo risinājumu, jo nesaskatām, ka tas varētu ietekmēt SIA Inbokss darbību. Turklāt šā gada sākumā mainījām zīmola krāsas, kas liek Inbox.lv zīmolam vēl vairāk vizuāli atšķirties no InBoxLifestyle zīmola.»

Kā vēstīts, uzņēmums APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Izstrādes process izmaksājis aptuveni 100 tūkstošus eiro. 2,5 gadu laikā ieguldīti vēl 100 tūkstoši ražotnes izveidē un aprīkojumā. Ražošana notiek Rīgā, Ventspils ielas noliktavu kompleksā. Nākamie pasūtījumi patlaban ir saskaņošanas stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir citādāks, taču pašai veiksmei tajā parasti nav atvēlēta liela loma. Panākumu atslēga slēpjas mērķtiecīgā attīstībā, neatlaidībā un aizrautībā. Ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ko vēlies sasniegt, taču nedrīkst aizmirst – ja nemīlēsi to, ko dari no visas sirds, nav lielu cerību izveidot veiksmīgu biznesu ilgtermiņā,” saka Andris Griķis, SIA Inbokss īpašnieks. Viņa lolojuma – portāla Inbox.lv panākumu receptē ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:

Pakāpeniska, bet nepārtraukta attīstība.

SIA Inbokss, jeb Inbox.lv ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas vairāk nekā 20 gadus piedāvā savus pakalpojumus interneta lietotājiem. Šo gadu laikā, Inbox e-pasta servisa aktīvo lietotāju skaits ir sasniedzis vairāk kā 1 miljonu un jau vairākus gadus pēc kārtas, Inbox.lv atrodas Latvijas mīlētāko zīmolu topa trijniekā, kas parāda darbības rezultātus ne tikai skaitliskā, bet arī tautas atzinumā.

Jāatzīst, ka uzņēmums audzis pakāpeniski – papildus e-pasta servisam ar laiku tika ieviesti arvien jauni pakalpojumi: failu un fotogrāfiju glabāšanas un koplietošanas serviss, ērts elektroniskais kalendārs, lai plānotu sapulces, tikšanās, un dažādus pasākumus un daudzi citi produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā starp tehnoloģiju uzņēmumu SIA INBOKSS un portālu TVNET noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru elektroniskais pasta serviss @tvnet.lv turpmāk izmantos Inbox.lv tehnisko platformu.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka, sākot ar 14. aprīli, Tvnet.lv e-pasta lietotājs izmantos Inbox.lv izstrādāto un pārvaldīto e-pastu.

Pēc šīm pārmaiņām Tvnet.lv e-pasta lietotājam tiks piedāvāta elektroniskā pastkastīte ar 20 reizes lielāku ietilpību nekā iepriekš, bezmaksas tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, kā arī lejupielādei būs pieejama e-pasta mobilā lietotne. Tvnet.lv e-pasta lietotājs turpmāk varēs autorizēties Inbox.lv lapā ievadot savu lietotājvārdu ([email protected] un esošo paroli). Pastkastīšu saturs jau ir pārcelts un saglabāts nemainīgs, apstiprina Inbox.lv pārstāvji.

Inbox.lv e-pastu šobrīd izmanto 1 000 000 lietotāju, un tam pievienosies arī 60 000 Tvnet.lv e-pasta klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Elko grupas koncerna peļņa pirmajā pusgadā sasniegusi 4,827 miljonus eiro

LETA, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja Elko grupa koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 586,068 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi par 24,6%, sasniedzot 4,827 miljonus eiro, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtais finanšu pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka Elko grupas koncerns ir atteicies no ārpakalpojumiem dažu biznesa darbību nodrošināšanai, galvenokārt NVS reģionā, un optimizējis procesus, tādējādi grupas bruto peļņa ir palielinājusies. 2017.gada pirmajā pusgadā Elko grupas koncerna bruto peļņa bija 29,893 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mikrotīkla peļņa pērn pārsniegusi 66 miljonus eiro

SAF Tehnikas grupas peļņa pagājušajā finanšu gadā sasniegusi 1,733 miljonus eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

SAF Tehnikas grupas peļņa pagājušajā finanšu gadā sasniegusi 1,733 miljonus eiro

LETA, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas telekomunikāciju aparatūras izstrādātāja un ražotāja SAF Tehnika koncerns pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 17,048 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,4% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 87,3% un bija 1,733 miljoni eiro, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtais pārskats.

Tostarp finanšu gada ceturtajā ceturksnī - no šā gada 31.marta līdz 30.jūnijam - SAF Tehnikas grupa strādājusi ar 5,117 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums par 38,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu gada attiecīgo periodu, bet grupas peļņa augusi par 1,8% un bija 583 001 eiro. «Ceturkšņa pārdošanas apjoms ir augstākais pēdējo 10 gadu laikā,» piebilsts finanšu pārskata vadības ziņojumā.

Mikrotīkla peļņa pērn pārsniegusi 66 miljonus eiro

Pagājušajā finanšu gadā SAF Tehnikas grupas ieņēmumi Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstīs pieauga par 38,4% un sasniedza 9,831 miljonu eiro, veidojot 57,7% no kopējā apgrozījuma, savukārt grupas ieņēmumi Eiropas un NVS valstīs palielinājās par 16,1%, sasniedzot 5,609 miljonus eiro jeb 32,9% no kopējā apgrozījuma. Vienlaikus SAF Tehnikas grupas ieņēmumi Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs samazinājās par 9,3% un bija 1,608 miljonu eiro apmērā, kas ir 9,4% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lage Ko nodevis Gan Bei saistītajiem uzņēmumiem un sniegs grāmatvedības, mārketinga un juridiskos pakalpojumus

Db.lv, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kopējā peļņa pēc nodokļiem pērn pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi četrus miljardus eiro, un tas ir par 41% vairāk nekā 2017. gadā

To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija.

Jāatgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā kopējā uzņēmumu peļņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005., 2006. un 2007. gadā, un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads bija pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gadā iespēto. Recesijas dēļ kopējais tīrās peļņas 2008.–2010. gada apmērs kritās, un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem.

Lursoft dati liecina, ka uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn ir sasniedzis līdz šim augstākos griestus – 63,06 miljardus eiro, kas ir par 4,5 miljardiem eiro vairāk, nekā tika iespēts 2017. gadā. Pēc vairāku aptaujāto domām, jau fakts, ka pērn IKP uzrādīja labu pieauguma tempu, vedinājis prognozēt, ka 2018. gadam jābūt veiksmīgam, un kopējie neto apgrozījuma un peļņas pēc nodokļiem rādītāji to arī apliecinot. Tiesa, kopējā neto apgrozījuma pieaugums tiek izskaidrots ar preču un pakalpojumu cenu kāpumu un jo īpaši globālo cenu inflāciju; kā otrs faktors tiek minētas lielākas algas Latvijā, kas ļaujot cilvēkiem tērēt vairāk un vienlaikus arī attiecīgo preču tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem palielināt savus ieņēmumus; un ir vēl trešais faktors, proti, sava artava noteikti ir arī nodokļu politikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru