Izdevēja komentārs: Vismaz panācām, ka neizlaupa banku 

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Jānis Maršāns, DB izdevējs, 2019. gada 21. marts plkst. 6:40

Jānis Maršāns

FOTO: NO DB ARHĪVA

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem.

Liels zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir politiski motivētā ārvalstu klientus apkalpojošā banku sektora, kas tika būvēts 25 gadus, faktiskā likvidācija, īsā laikā atvadoties no 10 miljardiem eiro, kas bija Latvijas bankās. Tomēr labāk, ka 12 bankas mēģina atrast jaunus biznesa modeļus, nekā aiziet bojā, nonākot maksātnespējā un likvidācijā. Diemžēl mums nav izdevies nosargāt to savu finanšu nozares daļu, faktiski pusi savas valsts finanšu nozares, kas apkalpoja ārvalstu klientus. Iespējams, to būtu iespējams izdarīt, ja būtu politiskā griba. Tas, kas mums ir izdevies, ir nepieļaut vienas bankas un vēl desmit citu banku saplosīšanu.

Lielā mērā tas ir izdevies, pateicoties Latvijas likumos un Eiropas Savienības normās noteiktajai finanšu regulatora neatkarībai. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai šis bija smaga darba un pārbaudījumu laiks. Bija un ir milzīgs politiskais spiediens uz finanšu regulatora darbu. Ir ticis ignorēts, ka šāds spiediens uz neatkarīga finanšu regulatora darbu ir pilnīgi nepieļaujams un savā būtībā nelikumīgs. Ne valdība, ne premjers, ne kāda cita iestāde nav tiesīga iejaukties finanšu regulatora darbā, dot norādījumus FKTK. Diemžēl tas ir bijis klaji redzams pat publiskajā telpā. FKTK priekšsēdētājam Pēteram Putniņam bija vajadzīgs mugurkauls, un mēs ieraudzījām, ka viņam tik tiešām tāds ir. Bieži nenākas dzirdēt, ka augsta amatpersona saka, – labāk atlaidiet mani, nekā es pieņemšu prettiesiskus lēmumus! No Putniņa kunga to mēs esam dzirdējuši vairākkārt, acīmredzot tāpēc, ka šis nepieņemamais politiskais spiediens uz FKTK pastāv jau labu laiku un saglabājas arī tagad. Šajā numurā ir publicēta intervija ar P. Putniņu, kurā viņš stāsta par lūzuma punktu Latvijas banku sistēmā, kas izmainīs to līdz nepazīšanai, iespējams, uz visiem laikiem. Notikumu hronoloģija ABLV Bank notikumu sakarā atgādina ģeopolitisko kontekstu, ko ignorēt nav iespējams. Mēs varam cīnīties par savām tiesībām, un mums pat var būt taisnība, bet mēs nevaram apturēt procesus, kas ir lielāki par mūsu valsts mērogiem. Vienlaikus nevajag jaukt divas lietas – ģeopolitiku un atsevišķu personu grupu biznesa intereses. Lielais ģeopolitiskais fons nereti tiek izmantots kā piesegs savtīgu mērķu sasniegšanai. Neviens nevar iebilst pret cīņu ar naudas atmazgāšanu, kas ir krimināli sodāms nodarījums. Taču mēs iebildīsim, ja redzēsim, ka ar cīņu pret naudas atmazgāšanu tiek piesegti citi krimināli sodāmi nodarījumi. Piemēram, ļaunprātīga kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai, reideriska pārņemšana vai naudas izspiešana no bankām un to klientiem. Ir saprotams, ka noteiktas personu grupas vēlas, lai informācija par procesiem, kas skar Latvijas bankas, tiktu pasniegta vai nu tikai oficiālu lozungu veidā, vai arī noklusēta. Taču Dienas Bizness turpinās informēt savu lasītāju tieši tāpat, kā tas notika, turot roku uz ABLV Bank pašlikvidācijas pulsa.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 22. jūnijs plkst. 8:21

«Tā kā aptuveni desmit gadu esmu nostrādājis arī valsts struktūrās vairākos amatos...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...