DB Viedoklis

Izdevēja komentārs: Vismaz panācām, ka neizlaupa banku

Jānis Maršāns, DB izdevējs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem.

Liels zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir politiski motivētā ārvalstu klientus apkalpojošā banku sektora, kas tika būvēts 25 gadus, faktiskā likvidācija, īsā laikā atvadoties no 10 miljardiem eiro, kas bija Latvijas bankās. Tomēr labāk, ka 12 bankas mēģina atrast jaunus biznesa modeļus, nekā aiziet bojā, nonākot maksātnespējā un likvidācijā. Diemžēl mums nav izdevies nosargāt to savu finanšu nozares daļu, faktiski pusi savas valsts finanšu nozares, kas apkalpoja ārvalstu klientus. Iespējams, to būtu iespējams izdarīt, ja būtu politiskā griba. Tas, kas mums ir izdevies, ir nepieļaut vienas bankas un vēl desmit citu banku saplosīšanu.

Lielā mērā tas ir izdevies, pateicoties Latvijas likumos un Eiropas Savienības normās noteiktajai finanšu regulatora neatkarībai. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai šis bija smaga darba un pārbaudījumu laiks. Bija un ir milzīgs politiskais spiediens uz finanšu regulatora darbu. Ir ticis ignorēts, ka šāds spiediens uz neatkarīga finanšu regulatora darbu ir pilnīgi nepieļaujams un savā būtībā nelikumīgs. Ne valdība, ne premjers, ne kāda cita iestāde nav tiesīga iejaukties finanšu regulatora darbā, dot norādījumus FKTK. Diemžēl tas ir bijis klaji redzams pat publiskajā telpā. FKTK priekšsēdētājam Pēteram Putniņam bija vajadzīgs mugurkauls, un mēs ieraudzījām, ka viņam tik tiešām tāds ir. Bieži nenākas dzirdēt, ka augsta amatpersona saka, – labāk atlaidiet mani, nekā es pieņemšu prettiesiskus lēmumus! No Putniņa kunga to mēs esam dzirdējuši vairākkārt, acīmredzot tāpēc, ka šis nepieņemamais politiskais spiediens uz FKTK pastāv jau labu laiku un saglabājas arī tagad. Šajā numurā ir publicēta intervija ar P. Putniņu, kurā viņš stāsta par lūzuma punktu Latvijas banku sistēmā, kas izmainīs to līdz nepazīšanai, iespējams, uz visiem laikiem. Notikumu hronoloģija ABLV Bank notikumu sakarā atgādina ģeopolitisko kontekstu, ko ignorēt nav iespējams. Mēs varam cīnīties par savām tiesībām, un mums pat var būt taisnība, bet mēs nevaram apturēt procesus, kas ir lielāki par mūsu valsts mērogiem. Vienlaikus nevajag jaukt divas lietas – ģeopolitiku un atsevišķu personu grupu biznesa intereses. Lielais ģeopolitiskais fons nereti tiek izmantots kā piesegs savtīgu mērķu sasniegšanai. Neviens nevar iebilst pret cīņu ar naudas atmazgāšanu, kas ir krimināli sodāms nodarījums. Taču mēs iebildīsim, ja redzēsim, ka ar cīņu pret naudas atmazgāšanu tiek piesegti citi krimināli sodāmi nodarījumi. Piemēram, ļaunprātīga kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai, reideriska pārņemšana vai naudas izspiešana no bankām un to klientiem. Ir saprotams, ka noteiktas personu grupas vēlas, lai informācija par procesiem, kas skar Latvijas bankas, tiktu pasniegta vai nu tikai oficiālu lozungu veidā, vai arī noklusēta. Taču Dienas Bizness turpinās informēt savu lasītāju tieši tāpat, kā tas notika, turot roku uz ABLV Bank pašlikvidācijas pulsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau divdesmit trešais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus pirmā reize, kad vienā izdevumā būs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiks publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Pirms trim gadiem kopējais Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. Tagad kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Aivars Lembergs - Ventspils biznesa plāns

Jānis Maršāns, Dienas Biznesa izdevējs, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Būt devīgiem uz svešu kabatu rēķina nav liela māka."

Žurnāla Dienas Bizness izdevējs Jānis Maršāns intervijā ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu uzzina, kāpēc pašvaldības vadītājs kritiski vērtē Saeimas koalīcijas darbu.

Skaties video, lai uzzinātu vairāk par:

  • Tranzīta nozares ģeopolitiskajiem izaicinājumiem,
  • Ventspils attīstību un vīziju,
  • Tiesas procesa progresu, lielākajiem šķēršļiem un netīrajām shēmām, kuras izmanto valsts.

Ja vēlies redzēt konkrētus sarunas fragmentus dodies uz:

00:00:00 - Nozares, kuras Ventspilī rada lielāko pievienoto vērtību

00:02:40 - Krievijas un ASV ģeopolitiskā cīņa un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks saskarsies ar virkni iepriekš nepieredzētu izaicinājumu, kas skar gan mūsu pašu lēmumus, gan ģeopolitiskos procesus.

Par to, ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras Mārtiņam Kazākam, diskutē Fiskālās Disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore, dr.habil.oec, Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše un Eiropas parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs, dr.oec. Roberts Zīle. Diskusiju vada Dienas Biznesa valdes loceklis Jānis Maršāns.

Diskusijā apspriež:

  • Pārmērīgo naudas drukāšanu visā pasaulē
  • Milzīgo un neilgtspējīgo kredītportfeļa izmēru
  • Tirgus digitalizāciju un kriptovalūtu ietekmi uz nākotnes risinājumiem
  • FKTK pievienošanu Latvijas Bankai
  • Pārspīlējumu izskaušanu no politiskās ikdienas

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Avionozare bankrotēs, ja valdība nepalīdzēs

Jānis Maršāns, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Avionozare ir uz bankrota robežas un visu noteiks tas, vai valdības vēlēsies tās glābt. Ir jādara viss iespējamais, lai pasargātu darbiniekus!

Jānis Maršāns, Dienas Biznesa izdevējs, uz sarunu aicināja Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes locekli Arturu Kokaru.

Skaties un uzzini vairāk, kāpēc avionozare visā Eiropā ir katastrofālā stāvoklī, kāda situācija ir Latvijas tirgū un kāpēc, pēc Kokara kunga domām, ārkārtas stāvoklis netiks atcelts 14. aprīlī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēdējais brīdis atvērt durvis Holivudai

Ilze Žaime, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

SHIELD48 - No prototipa līdz biznesam nedēļas laikā

Jānis Maršāns, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes apstākļos skaistums ir jāliek pie malas. Galvenā ir funkcionalitāte un ātra problēmu risināšana.

Laika posmā no 17.-19. martam norisinājās Latvijas virtuālais hakatons HackForce, kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī. Gala rezultātā tapa sejas aizsargvairogs, kas pasargā ārstus pacientu aprūpes laikā.

Jānis Maršāns uz sarunu aicināja idejas līdzautoru Didzi Dejus, Baltic3D.eu dibinātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Latvijai jākļūst par Ziemeļeiropas kino centru

Jānis Maršāns, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus pamazām atveras, koronavīrusa ierobežojumi - mīkstinās, un ir jāsāk domāt, kādi būs mūsu nākamie soļi. Šoreiz kino industrijā.

Neilgi pirms karantīnas sākšanās, Dienas Biznesa izdevējs Jānis Maršāns uz sarunu aicināja vienu no zināmākajiem Latvijas kinoproducentiem Andreju Ēķi, lai apspriestu iespējas attīstīt Latvijas kino nozari, mūsu lielākās un negaidītākās priekšrocības, kā arī kādi ir mūsu nākamie soļi. Ko latvieši var darīt jau pavisam drīz? Skaties video un uzzini!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns

Ilze Žaime, 19.06.2020

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns atklāj, kā Covid-19 radītās situācijas ietekmē nācies pielāgoties mediju videi.

Līgo svētkos viņš visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru