Jaunākais izdevums

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Jūs pieminējāt neseno Re:Baltica publikāciju, kur tika izteikti pieņēmumi par jūsu demisiju?

Tas bija ļoti īpatnējs raksts, kurā uz daudzu pieņēmumu, īpaši atlasītas informācijas un tikai dažu manu izteikumu pamata ir izveidots stāsts, kas ir vērsts gan pret mani personiski, gan faktiski pret to kursu, ko patlaban īsteno FKTK kā iestāde. Es to vērtēju kā ļoti provokatīvu rīcību.

Kāda ir jūsu sadarbība ar ASV pusi?

Es pats ikdienā ar ASV pusi nestrādāju, bet mums ir cilvēki, kas nodarbojas ar šiem kontaktiem. Mums ar mūsu tiešajiem partneriem, kas ir amerikāņu FinCen, nav nekādu domstarpību. Viss ir labākajā kārtībā, sadarbība ir ilgstoša, kopš esmu šajā amatā.

Ar FinCen tātad sadarbība ir laba, bet kā ir ar ASV vēstniecību?

Vēstniecību mēs informējam par aktualitātēm, kas mūsu tirgū notiek. Tāpat kā citu sabiedroto valstu vēstniecībām - kad tas ir nepieciešams, sniedzam informāciju. Mums ir informatīvi materiāli, ko gatavojam tieši par pēdējos gados īstenoto pārmaiņu vadības procesu, jo tik radikāls pagrieziens finanšu sektora biznesa pieejā, kāds tagad tiek īstenots, tāda līdz šim nav bijis. Ņemot vērā, ka ir bijuši mājieni par kaut kādām nesaskaņām, gribu teikt, ka no manas puses nav nekādu nesaskaņu. Mēs strādājam ar ASV vēstniecību tāpat kā ar jebkuru citu ārvalstu vēstniecību. Protams, ka ABLV Bank gadījumā ir īpaša situācija, jo par to ir viņu valdības lēmuma projekts. Taču no mūsu puses nekādu nesaprašanos nav. Ir cita lieta – ja redzam, ka mūsu informācija kaut kur nav nonākusi vai varbūt tās iestādes ir bijušas informētas, bet tās personas, ar kurām mēs konkrēti kontaktējamies, par kaut ko nezina, tad mēs informējam tieši. Un to mēs arī darīsim turpmāk. Jo mūsu uzdevums ir nevis skaldīt matus par to, ko kurš ir vai nav informējis, bet panākt, lai ASV FinCen pārzina visu situāciju, kur Latvija atrodas riska mazināšanas procesos, kur atrodas ABLV Bank likvidācijas gaitā, un galu galā mūsu mērķis ir panākt, lai 13.02.2018. FinCen paziņojums tiktu atsaukts, to var izdarīt, un ar šiem uzdevumiem tagad aktīvi strādājam neatkarīgi no tā, ko kurš cenšas izsecināt no šiem procesiem.

Saskaņā ar vispārpieņemtiem principiem ES dalībvalstīs finanšu regulators ir pilnīgi neatkarīga institūcija. Sakiet, kāds ir likumiskais pamats tam, ka mēs ņemam vērā kādas ASV puses rekomendācijas?

Strikti likumiska pamata nebūtu uzklausīt nevienu ārpus iestādes. Bet ir noteikta politiska ievirze, kas izriet no militārās un cita veida sadarbības, kas Latvijai ir ar organizācijām, kur ASV spēlē pašu nozīmīgāko lomu. Līdz ar to tās sadarbības ietvaros un tās sadarbības vārdā dažās nozarēs, un tas nav tikai finanšu sfērā, mēs, protams, ieklausāmies ASV viedoklī. ASV ir liels tirgus, un ASV dolārs ir ļoti nozīmīga valūta. Visas pasaules valstu finanšu uzraugi un arī centrālās bankas respektē ASV viedokli.

Kādu iespaidu uz Latvijas finanšu sistēmu atstāja ASV FinCen 2018. gada 13. februāra paziņojums?

Pēc FinCen paziņojuma mēs pusgada laikā faktiski pabeidzām sava banku sektora pārveidi, ko bijām plānojuši divos vai pat vairāk gados, un mainījām pašu pamatu, uz kā turējās divpadsmit mūsu t.s. ārvalstu klientu banku iepriekšējais biznesa modelis. Tajā brīdī bija principiāli jāmazina ārvalstu klientu naudas radītais riska apmērs. Signāls bija nepārprotams – mūsu izolācija no finanšu tirgiem bija diezgan iespējama un arī pašlaik ir iespējama. Tie bija nozīmīgi faktori, kas radīja ļoti lielas pārmaiņas. Ar nozari nesaistīti cilvēki varbūt pagaidām vēl tās nesajūt. Bet, ja skatāmies tieši uz banku sfēru, tad pagājušais gads būs tas, ko mēs vēsturē ņemsim par atskaites punktu. Tas ir bijis lūzuma punkts, kad mainās banku biznesa vide atbilstoši jaunajai pieejai, citādam redzējumam, varbūt pat varam teikt – vērtību sistēmai. Turpmāk mainīsies biznesa apjoms, banku lielums un, iespējams, pat banku skaits kādā brīdī.

Kā sasniegums tiek pasniegta proporcijas izmaiņa starp iekšzemes un ārvalstu klientu līdzekļiem Latvijas bankās. Vai ir vēl kādas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras pievērš uzmanību šai proporcijai, un vai ir tādas, kur ir noteikta kāda norma?

Cik es zinu, tādu stingru noteikumu nav. Es arī iepriekš esmu teicis, ka tos ievērot ir pagrūti. Jūs īsti nevarat pamatot, ka 5%, 7% vai 10% būtu atbilstoši un nedrīkst būt citādi. Pamatprincips ir tāds, ka valstij ar savu atbildīgo iestāžu darbu ir jāspēj kontrolēt to risku, kas pastāv šajā gadījumā. Šaubu nav, ka 2013. gadā un pat 2016. gadā risks bija par lielu vienkārši tāpēc, ka ārvalstu naudas biznesa apjoms bija milzīgs. To visu izkontrolēt Latvijai nebija iespējams, tas ir skaidrs. Nevērtējot to, vai ārvalstu klienti ir labi vai slikti, to naudas apjomu ne Kontroles dienestam, ne policijai, ne FKTK nebija iespējams pilnībā izkontrolēt, turklāt prasības katru gadu auga.

Mēs kā valsts pašlaik izpildām starptautiski vispārpieņemtas prasības, vai tomēr Latvijai ir izvirzītas specifiskas prasības finanšu tirgus uzraudzībā un līdzekļu kontrolē?

Universālā prasība par kontroli it kā ir visur. Tā, ka Latvijai būtu kāds cits statuss vai piemērojama cita pieeja, tā nav. Bet tā ir lietas formālā puse. Cita lieta ir, kā tiek vērtēta vienas vai citas klientu grupas atrašanās vienā vai citās valstīs. Tas gan ir fakts. Jo mūsu pirmais bauslis ir: lai risku mazinātu, mēs slēdzam laukā ģeogrāfisko risku. Jo mēs redzam, ka mūsu bankas, strādājot ar austrumu naudu šeit, starptautiskā arēnā vairs nav gaidītas. Tas nozīmē, ka mūsu kā uzrauga pienākums ir dot šo ievirzi – veiciet riska mazināšanas pasākumus un atvadieties no klientiem no tādām ģeogrāfiskām vietām, kas rada paaugstinātu risku.

Vai visas valstis pašlaik atsakās no šiem klientiem «no ģeogrāfiskām vietām, kas rada risku», vai tikai Latvija?

Nu lūk, tas, kas notiek šajā jautājumā citur, ir tādas lietas, ko neviens skaļi nepauž. Mēs varam tikai to vērot. Nav jau tā, ka visa nauda no Latvijas aiziet atpakaļ uz Krieviju. No tās naudas, kas pagājušogad aizgāja no Latvijas – vasaras laikā aizgāja pieci miljardi –, tikai daļa, un ne tā lielākā daļa, aizgāja atpakaļ uz Krieviju. Tajā sarakstā, kurp aizgāja nauda no Latvijas, ir daudzas valstis – Igaunija, Vācija, Čehija, Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, arī Kipra, Malta un tamlīdzīgi. Vai tiem klientiem, kas ir pārcēlušies no Latvijas uz citām valstīm, tiek tur tālāk slēgti konti un viņi tiek ierobežoti, to es nezinu. Mums par to informācijas nav. Mūsu uzdevums bija samazināt mūsu banku risku, nepakļaut tās liekiem sitieniem. Nav tā, ka mēs bankas izsaucām un pateicām - dariet tā un tā. Tas bija un ir uzraudzības dialogs. Bankas jau arī pašas saprata, kāda ir situācija, un darīja to, kas ir jādara. To, kas ar mūsu banku klientiem pēc tam notika ārvalstīs, es nezinu. Es nedomāju, ka visi bijušie mūsu banku klienti tagad ir ar slēgtiem kontiem Rietumeiropā. Tur, lūk, parādās tās pieejas atšķirība, ka varbūt ir kāda klientu grupa, kas Latvijā rada pārmērīgu risku, bet citās valstīs uz šo risku skatās kā uz mērenu un ar šiem klientiem strādā. Tā tas vienkārši ir. Tā gan ir realitāte.

Tātad klients, ārvalsts persona - tas pats, bizness viņam tas pats, risks tas pats, bet tikai Latvijai šis risks ir par lielu?

Redziet, ir viena lieta – tā saucamais koncentrācijas risks. Es negribu pārāk aizstāvēt arī tā saucamo ārvalstu klientu biznesu, jo tas ir radījis Latvijai arī ļoti lielas problēmas, īpaši reputācijas jomā, tas ir jāatzīst. Ap 2013. gadu mums vajadzēja sabremzēt šī segmenta pieaugumu, attīrīt savu sistēmu, pārskatīt noteiktas klientu grupas, atteikties no kādas biznesa daļas, lai uzturētu pārējo biznesu. Tad bankas tomēr izšķīrās par pastiprinātu risku uzņemšanos, un ārvalstu noguldījumu līkne vēl gāja uz augšu. Virsotne bija 2014./2015. gads. Tas ir divus trīs gadus pēc tam, kad jau bija skaidrs, ka jāsāk bremzēt. Bet bankas vēl gribēja iet uz augstāku šī riska koncentrāciju. Labi, Luksemburgā, Nīderlandē, vēl kādās valstīs ir liela ārvalstu noguldītāju daļa, bet tā ekonomiskā bāze šajās valstīs ir pavisam cita. Latvija tomēr ir neliela ekonomika, kurai kaklā karājās ārvalstu noguldījumu slogs, to mūsu iestādes nespēja izkontrolēt. Mēs taču zinām, kādas pārmaiņas notika Kontroles dienestā, zinām par finanšu noziegumu novēršanu. Man ir jāatzīst, ka minētais koncentrācijas risks bija par lielu, mēs kā valsts nespējām tikt ar to galā. Cits jautājums, kā tas tika atrisināts. Mans skatījums arī, stājoties amatā, bija, ka mēs piecos sešos gados varētu šo risku samazināt pakāpeniski, nepakļaujot sistēmu milzīgiem satricinājumiem. Diemžēl šo īstenot nebija iespējams. Mēs gājām cauri pagājušā gada notikumiem ar ABLV Bank, un tajā brīdī visu vajadzēja paveikt divreiz ātrāk. Tagad mums ir jādomā, kā atjaunot uzticību mūsu finanšu sektoram. Mūsu bankām ir jāsaprot, ka situācija ar ārvalstu naudas apjomu ir sfēra Latvijā, ko vairs nevarēs atjaunot. Tas atspoguļojas arī Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) dokumentos, kur ir labota tā daļa, kas Rīgu pozicionēja kā finanšu centru. Jo, protams, mēs nevaram būt finanšu centrs, ja nevienai vietējai bankai nav pilnvērtīga korespondējošā konta ASV dolāru norēķiniem.

Daudz tiek runāts par finanšu reputācijas riskiem. Vai nav tā, ka vissliktākā finanšu reputācija, kāda vien var būt valstij, ir tā, ka kāda valsts neatmaksā klientiem bankās noguldīto naudu? Kad ABLV Bank klienti varēs sākt saņemt atpakaļ savu naudu, kas stāv bankā?

Tā ir arī FKTK atbildība, lai noguldītāji saņem atpakaļ naudu. Katrai valstij ir sava vēsture. Latvijā banku uzraudzība ir veidojusies par un ap Banku Baltija, respektīvi, risinot problēmas ar noguldījumu nepieejamību. Arī es pats esmu stāvējis rindā pēc saviem noguldījumiem, ko nekad neesmu atpakaļ saņēmis. Banku valstiskā uzraudzība primāri ir veidojusies, lai aizsargātu klientus no tādām situācijām, kas rodas, bankām sabrūkot, kad klientiem jāraizējas par savas naudas zaudēšanu. Tas kopš pirmās dienas ir bijis viens no galvenajiem FKTK uzdevumiem - rūpēties, lai noguldītāji pēc iespējas saņemtu savu naudu atpakaļ. Saskaņā ar šodienas aprēķiniem ABLV Bank gadījumā finanšu puse atļauj veikt pilnu norēķinu. Tomēr ASV iestādes FinCen 13.02.2018. paziņojums ir pamatots pārliecībā, ka šajā bankā pagātnē ir bijušas lielas problēmas ar naudas atmazgāšanas situācijām. Skaidrs, ka izmaksām paredzētā nauda tagad ir rūpīgi jāpārbauda. Tiem klientiem, kuri var pamatot savas naudas izcelsmi, kuri nav saistīti ar kaut kādām kriminālām aprindām un noziedzību, viņiem sava nauda būtu jāsaņem atpakaļ bez kavēšanās. Jūs redzat, kā tas ir ieildzis. Man ir nepieņemami, ka iekšpolitiski tiek kultivēta neskaidrība, izplatītas baumas, ka nav vēlmes pārbaudīt šo naudu, ka FKTK ir konflikti par šo. Nav nekāda kara, nav arī nekāda konflikta starp Kontroles dienestu un FKTK. Man personiski nav nekāda konflikta. Es nezinu, kā konflikts var rasties, jo katrai iestādei ir savs uzdevums – mēs apstiprinām metodoloģiju, viss tiek pārbaudīts, un aizdomīgā nauda izvērtēšanai nonāk izmeklējošajās iestādēs. Cita lieta, ja neizpratnes dēļ sāk jaukt iestāžu kompetences. Jo mazāka iejaukšanās no ārpuses šajos tehniski profesionāli veicamajos procesos, jo labāk valstij. Mēs izpildīsim visu, ko saskaņā ar likumu ir nepieciešams izdarīt. Tomēr tad, kad FKTK tiek ievilkta starpresoru mehānismos, mēs vairs nevaram atbildēt par termiņiem. Taču tas nav konflikts, tā vienkārši ir birokrātiska procedūra. Jo vairāk lēmēju, jo dabiskāk, ka process ievilksies, kas diemžēl notika ar metodoloģijas apstiprināšanu.

Pie mums ABLV Bank gadījums parasti tiek vērtēts no kāda cita, nevis no klienta skatījuma. Uz kāda pamata valsts var aizturēt klientam pienākošās naudas izmaksu no bankas, kurā nauda ir, ja klients neko nav pārkāpis, pret viņu nav kriminālprocesa? Vai ar aizdomām pamatota metodoloģija ir pietiekams tiesisks pamats, lai neizmaksātu naudu?

Klients var pateikt: jā, es saprotu, ka nauda ir jāpārbauda, bet tad parādiet man lodziņu, pie kura es tūlīt varu aiziet un iesniegt dokumentus, jo es esmu tūlīt gatavs pierādīt tās legalitāti. Turklāt šajā bankā ir arī vietējo klientu nauda, ne tikai ārvalstu. Tomēr tas, vai šie klienti varēs vai nevarēs pierādīt savas naudas izcelsmi, tagad nav vairs problēma. Tas bija reputācijas risks valstij un FKTK kā uzraugam - naudas ilgstošā nepieejamība. Nupat ir paveikts milzu darbs, unikāls starptautisks projekts – metodoloģija tagad gatava, FKTK padomes apstiprināta, un tā ir jāpiemēro. Tagad mēs varam iet uz priekšu. No malas varbūt tā liekas - nu redzat, neviens ABLV Bank kreditors jau pretenzijas neizvirzīja, neko nepieprasīja valstij. Bet neviens nezina, ar kādu darbu un par kādu cenu tas ir panākts. Ja kāds domā, ka ABLV Bank kreditori mierīgi sēž un neliekas zinis par savu naudu, viņš ļoti kļūdās. Situācija bija jāvada mierīgā gultnē, un to izdarīja FKTK. Mēs ceram, ka tagad ABLV Bank izmaksu lieta virzīsies uz priekšu. Bankas likvidatori ir teikuši, ka vasara ir tas laiks, kad varētu sākt izmaksu procesu.

Arī tos, kam nav ne centa šajā bankā, satrauc ABLV Bank gadījums kā precedents ar tai pielāgoto metodoloģiju. Tātad klientam gadiem stāv nauda bankā, nevienam nav pretenziju, un pēkšņi ir papildus kaut kā jāpierāda savas naudas izcelsme. Ir tāds vispārējs tiesību princips, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Vai var izvirzīt kādas papildu prasības, kas atšķiras no tām, kādas bija, kad klients noguldīja naudu?

Protams, jāskatās brīdis, kad banka tika aizvērta. Tajā dienā klientiem bankā bija jābūt visiem tiem dokumentiem, ko prasīja likums. Ja visi dokumenti atbilstoši likumam ir bankā, tad lieliem šķēršļiem nevajadzētu būt. Ja es kā klients esmu izpildījis savu pienākumu un banka ir izpildījusi savu pienākumu, no manis pieprasot visu nepieciešamo, tad tagad būtu salīdzinoši maz dokumentu, kas būtu jāpieprasa papildus. Cita lieta, ja ar klientu ir strādāts pavirši un nav iesniegts kaut kas, ko jau 2015. gadā vai vēlāk vajadzēja iesniegt bankā, tādā gadījumā šos dokumentus tagad prasīs. Klientam nāksies tos uzrādīt, jo tā būs bijusi bankas neizdarība.

Tas, ko jūs intervijas sākumā minējāt, ka banku skaits varētu arī samazināties, ir saistīts ar 12 komercbanku biznesa modeļu izvērtēšanas procesu?

Mēs neprasām banku jaunos biznesa modeļus sava prieka vai sirdsmiera pēc, uzraudzībai ir savs procedurālais ceļš. Jaunā biznesa pieeja ir pamats, lai izvērtētu bankai piemītošo risku profilu un noteiktu gan likviditātes, gan kapitāla prasības. Šis process beidzās ar risku izvērtējuma apstiprināšanu. Bet tas nozīmē to, ka mēs esam izvērtējuši banku jaunos plānus un mums ir šķitis, ka ir vērts bankai dot iespēju īstenot tos. Tālāk ir uzraudzības darbs, kur mēs skatīsimies, kā katrai bankai sokas, īstenojot jauno biznesa stratēģiju. Gada noslēgumā varēsim paskatīties, kā šogad būs gājis. Tad būs nākamais riska vērtēšanas process. Tad atkal būs jaunas prasības. Atbildes uz to tagad nav, vai kāda banka pazudīs, kādu pārpirks, kāda aizies strādāt uz citu tirgu, kur būs vairāk klientu vai jaudīgāka ekonomika, tas būs redzams tuvāko gadu laikā. Es nevaru to izslēgt, ņemot vērā krasās pārmaiņas, kas ir notikušas. Šīs 12 bankas faktiski ir strādājušas ar līdzīgu biznesa piegājienu. Ir attīstīts galvenokārt transakciju virziens, kur servisa līmenis tik tiešām tika sasniegts ārkārtīgi augsts. Biznesa modeļa maiņa un izvēlētā darbības virziena pārbaude ilgtermiņā ir un būs kopumā sarežģīts process.

Vai ārvalstu klientus apkalpojošais banku bizness Latvijā ir beidzies uz visiem laikiem, vai jūs pieļaujat, ka tas kādreiz varētu atjaunoties?

Baidos izteikt kaut kādu prognozi. Jo ziniet to teicienu, ka laiki mainās un mēs maināmies kopā ar tiem. Pašreiz ir tāda situācija, kad Krievijas un citu austrumvalstu klientu apkalpošana caur Latviju pēc tā modeļa, kāds bija iepriekšējos divdesmit piecos gados, vairs nav iespējama. Vai nākotnē situācija var mainīties, man ir grūti pateikt. Ar visu šo bagāžu mums ir bijušas arī politiskas problēmas. Mēs arī zinām, kāda ir starptautiskās sabiedrības, mūsu sabiedroto nostāja, kur naudas atmazgāšanas novēršanas lietas ir ļoti aktualizētas, tas ir globāli iezīmēts temats, un mēs nevaram to nerespektēt un arī nevajadzētu, mums tas ir tikpat svarīgi kā citām valstīm.

Varbūt tā ir pret mums vērsta kampaņa?

Neesam tikai mēs, šajā tematā dzīvo visas Baltijas valstis, Skandināvijas valstis, Austrumeiropas valstis, Austrija. Viss reģions, kas iepriekšējos 30 gadus bija apkalpojis bijušās PSRS finanšu līdzekļus.

Vai nopietnas finanšu struktūras orientējas pēc tā, ko ziņo masu mediji?

Diemžēl jā. Piemēram, ja skatām, kā tiek atvērti korespondentkonti. Procedūra ir tāda: lai nodibinātu korespondējošo norēķinu sistēmu, pirmā lieta, protams, ir vispārējais potenciāls, cik iedzīvotāju, kāds bizness varētu būt saistīts ar šīm transakcijām, bet nākamais solis ir finanšu noziegumu novēršanas sistēmas novērtējums valstī. Lūk, šajā novērtējumā ļoti daudz kas balstās uz informāciju, kas ir pieejama internetā, ko raksta avīzēs, kāds ir vispārējais noskaņojums, kā valstī strādājoši uzņēmumi tiek uztverti. Tādas nedefinējamas lietas, kas lielā mērā tiek uztaustītas caur mediju vidi. Paskatieties uz Danske Bank vai Swedbank jautājumu. Spriedumu pamatā ir autostacijās atrasti dati, avīžu virsraksti, informācija no filmām, klientu datus apstrādā žurnālisti, kuri nezina, kādā ceļā tie iegūti. Tas ir diezgan satraucoši. Ir tomēr katrā valstī atbildīgās iestādes, kurām ar šādu informāciju būtu jāstrādā profesionāli, nevis publiski.

No tiesiskuma tas neizklausās baisi?

Paldies par šo jautājumu. Jo īpaši gribu to uzsvērt, ka neviens no jūsu kolēģiem nav pievērsis uzmanību, ka tam visam taču ir otra puse – informācija, ļoti iespējams, ir iegūta pretlikumīgi, tie ir klientu dati, kas piegādāti kaut kur Rīgas autoostā, žurnālisti izdara secinājumus, izplata kopijas. Padomājiet - ja tur būtu jūsu dati? Vai jūs vēlētos, lai visi uzzina, par kādu ārstu jūs esat maksājis, par ko vispār norēķinājies, kurš jums ko ir ieskaitījis? Vai jūs gribat, ka jūsu privātajā sfērā, kas ar likumu tiek ļoti sargāta, kāds ielaužas? Personu dati ir viens no stingrāk glabātajiem noslēpumiem. Vai jūs vēlētos, ka Rīgas autoostā apkārt mētājas jūsu konta izraksti? Citi teiks – «trauksmes cēlāji». Jārunā par to, ar kādām metodēm tika iegūti šie Swedbank dati. Principā tas ir pirmais jautājums, jo faktiski ar tiem būtu jāstrādā Kontroles dienestam, policijai, uzraudzības iestādēm. Visā šajā burbulī mūsu bankas tika pakļautas ažiotāžai, kurā katrs nestabilitātes brīdis, piemēram, ar IT sistēmas problēmām, tiek izmantots, lai tūlīt to pastiprinātu ar informāciju par līdzekļu nepieejamību, speciāli veidotu baumu fonu sociālajos tīklos, kas robežojas ar likuma pārkāpumu par tīšu finanšu stabilitātes apdraudējumu. Pirms gadiem desmit, piecpadsmit par bankām, par finanšu tirgu, par klientu jautājumiem tika runāts ar lielu pietāti. Tie skaitījās ļoti jutīgi jautājumi. Neviens neatļāvās publiski izteikt secinājumus, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas, individuālu banku stabilitāti. Tagad jebkurā medijā pat no oficiālām personām mēs dzirdam, ka atklāti tiek runāts individuālā skatījumā par bankām, tās tiek apspriestas gandrīz kā realitātes šovā. Pazūd tas informatīvās aizsardzības žodziņš, kas ļoti jutīgajam banku sektoram kādreiz tika aplikts apkārt. Vienam otram tagad ļoti vieglprātīgi liekas, ka nekas nevar notikt, bet mēs nezinām, kurā brīdī runāšana var pārvērsties tādos procesos, kad vairs neviens nevarēs palīdzēt – ne FKTK, ne atbildīgie mediji. Banku bizness ir uzticības bizness, tā klientūra esam visi mēs, kā tas nebija pirms 100 vai 50 gadiem, un tāpēc tā ir tāda ļoti sensitīva lieta, kas saistīta ar visas sabiedrības pastiprinātu uzmanību, ar kuru nevar vieglprātīgi spēlēties lētas vienas dienas popularitātes vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci citur

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: ABLV Bank metodoloģijas saskaņošanā bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens

LETA, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas saskaņošanas gaitā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens, intervijā aģentūrai LETA atzina komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norādīja, ka paveikto darbu ar «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izstrādi piecu baļļu sistēmā vērtētu ar četri. «Piecu baļļu vērtēšanas sistēmā es likšu četri. Viss ir normāli,» sacīja Putniņš, piebilstot, ka neliktu pieci, jo tas ir tā, kā tajā anekdotē, kur profesors studentam saka: «Uz pieci es pats nezinu!».

Putniņš norādīja, ka šādas kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izveide ir diezgan unikāla lieta, jo, cik zināms, šādā veidā Eiropas Savienībā neviena banka iepriekš nav likvidēta, jo banka ir labā finansiālā stāvoklī. «Līdz ar to nācās salikt kopā piespiedu likvidācijas normas ar pašlikvidāciju un vienlaikus ar uzraudzību. To visu noteikti varēja izdarīt ātrāk, bet ir jārēķinās, ka tas gāja arī caur politikas dzirnām, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar Saeimu, bet līdz rezultātam mums nonākt izdevās, un es domāju, ka ir ļoti labi - darbs paveikts un pieredze iegūta. Metodoloģija ir saskaņota, un tālāk var pāriet pie tās ieviešanas,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sankciju politika kļūst aizvien stingrāka

Daiga Laukšteina, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku skaits vietējam tirgum ir par lielu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Skaidrs, ka vietējam tirgum banku skaits Latvijā ir par lielu. Tas ir jau vispāratzīts fakts,» teica FKTK vadītājs.

Vienlaikus Putniņš atzīmēja, ka nevar novērtēt, cik bankām Latvijas tirgū būtu vietas, jo neviena banka nestrādā tikai un vienīgi ar vietējo klientūru. «Ir saprotams, ka visiem, tādā klasiskā izpratnē, kā strādā lielās skandināvu bankas, strādāt nebūs iespējams. Tas nozīmē, ka būs jāmeklē tā saucamās nišas,» viņš sacīja.

FKTK vadītājs arī minēja, ka bankas, kuras iepriekš apkalpoja ārvalstu klientus, pamatā ir salīdzinoši mazas, tāpēc nišas produkti varētu būt vienīgais ceļš, lai tās atrastu jauno identitāti.

Tāpat Putniņš piebilda - tas, kura banka atstās tirgu un, kura turpinās darbu, būs atkarīgs no konkrētās bankas akcionāru lēmuma. «Tas tomēr ir brīvais tirgus. Tas ir bizness. Tas ir šo banku akcionāru rokās,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.

FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju esot atzinis par augsta riska valsti.

Komisijā norādīja, ka FKTK ir pārbaudījusi informāciju par Latvijas banku it kā apgrūtināto maksājumu ziņojumu apmaiņu SWIFT organizācijas pakalpojumu tīklā un Latvijas bankas ir apliecinājušas, ka visi procesi norit ierastajā kārtībā. Savukārt SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu.

Ir svarīgi saprast pirms paust publiskus paziņojumus, kas ir SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication). Tā ir organizācija, kas nodrošina bankām savu komunikāciju tīklu ziņojumu apmaiņai. Šis process notiek dažu sekunžu laikā - SWIFT sistēma piegādā maksājumu ziņojumus nekavējoties saņēmēja bankai SWIFT tīklā. SWIFT nekad nav veikusi un neveic kādas nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) pārbaudes vai skrīningu banku vietā bez banku gribas un neaiztur maksājumus. SWIFT dod iespēju bankām drošā un standartizētā veidā apmainīties ar rīkojumiem saistībā ar dažāda veida finanšu darījumiem, tostarp ar starpbanku, kā arī banku klientu maksājumu ziņojumiem. Par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā, teica Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank prezidente: Mums nav pietiekamas informācijas apsūdzību komentēšanai

LETA--BNS, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovam vēl paliks daļa PNB bankas akciju

Db.lv, 29.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņikovam vēl palikusi daļa «PNB bankas» akciju, to LNT ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.

«PNB bankas» vadītājs O.Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību. Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. G.Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

«Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,» skaidroja O. Bramvels. Viņš uzsvēra, ka «PNB bankas» darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs. «Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt kā tas vēsturiski bijis,» tā O. Bramvels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par FKTK pagaidu vadītāju varētu virzīt Kristīni Černaju-Mežmali

LETA, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu.

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

LB: Rimšēvičs nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar PNB banku

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Guseļņikovs paziņo par PNB bankas akciju pārdošanu

LETA, Db.lv, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru