Jaunākais izdevums

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēc būtības šī aina atklāj arī banku ikdienu - ja katru kontu uztveram kā paciņu, bet banku kā busiņu, kas naudu nogādā pāri robežai. Ir tūkstošiem paciņu, un visas ir satītas dažādos iepakojumos. Ja šoferis rīkotos pēc banku noteikumiem, viņam būtu jāveic pārrunas ar klientu, jāsaprot, kas viņš tāds un vai nav riskants, jāprasa, ko licis paciņā, kur iepriekš ceļojis, ar ko draudzējas, vai nav politiski ietekmīgs u.tml. Saprotams, ka pat gadījumā, ja busiņa šoferis nolemtu visas pakas atvērt un pārbaudīt drošības nolūkos, tas aizņemtu pārāk daudz laika un bizness kļūtu nerentabls.

No šīs līdzības arī redzama tā saucamā riskos balstītā prakse. Proti, biznesu bankas grib paturēt un tādēļ, pamatā atkarībā no regulatora prasībām, uz paciņām – kontiem - skatās tik stingri, cik tiek prasīts. Kur likums ļauj uzticēt izmaksas klientiem, pārbauda pat uzticamus un labus klientus. Drošībai, protams, lai nedabūtu sodu, bet tam ir sekas – laiks, izmaksas un dažkārt nesaprašanās ar klientiem.

Sodu ārkārtas stratēģija

Skaidrs, ka situāciju, kad vainīgs var būt pats bankas klients un banka neko nav zinājusi, var izmantot arī ļaunprātīgi, un pat tad, ja tas nav ar ļaunu nodomu, problēmas ir tādas pašas. Tiek grauta kopējā finanšu sistēmas drošība un drošība kopumā. Brīdī, kad ir skaidrs, ka glābiņa nav un citādi vairs nevar, sodītāji banku sektorā rīkojas līdzīgi kā uz Lielbritānijas robežas - ja atklāj, tad zem preses. Pēc būtības ABLV Bank slēgšana ir busiņa līdzības ilustrācija Latvijas finanšu nozarē. Ir minētajai bankai bijis brīdinājums, ka jābūt uzmanīgākiem. Proti, jau pirms slavenā ASV FINCEN paziņojuma 2018. gadā ABLV Bank 2016. gadā tika piemērots 3 166 682 eiro liels sods par NILLTFN likuma pārkāpumiem tepat Latvijā. 2018. gadu var saukt par tādu kā robežšķirtni, kad Latvija pieņem lēmumu finanšu sektorā nešķirot – zināja banka vai nezināja - un par biedinājumu visiem likvidēt lielu spēlētāju, lai glābtu valsts finanšu sistēmu kopumā.

Patiesībā arī šāda lēmuma argumentācija līdzinās Lielbritānijas muitas lēmumiem par cigarešu kontrabandas apkarošanu. Proti, ja nevar vairs glābties un ir par traku, tad zem preses. Šis britu un amerikāņu paņēmiens visnotaļ labi strādā, un parasti, kad problēma ir atrisināta, noteikumus atkal mīkstina, bet pagaidām bankām noteikumi kļūst tikai vairāk un bargāki, jo cīņa ar naudas atmazgāšanu pasaulē un Latvijā tiek aktualizēta aizvien skarbāk.

Par sodiem ārzemju bankām informācijas maz

Pavisam vienkāršoti runājot – vietējās bankas tiek sodītas Latvijā, bet ārzemju bankas - par to filiāļu vai meitas banku darbību Latvijā kaut kur ārzemēs. Pēc būtības sodīšanas principi skaitās vieni un tie paši. Cita lieta, ka pastāv vienotas informācijas trūkums. Proti, Latvijas Banka dod visu iespējamo sodu sarakstu par vietējām bankām un tām izrakstītajiem sodiem, bet par Baltijas valstīs realizētajiem nedarbiem sodi ārzemju bankām jāmeklē dažādos ārvalstu reģistros vai medijos.

Fakts, ka vietējās bankas soda pašmāju uzraugs - Latvijas Banka, tomēr arī šajā gadījumā ir nianses, kuras lūdzām skaidrot. “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas novēršanas uzraudzību nacionālais uzraugs nodrošina visām – gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām - bankām. Savukārt prudenciālo uzraudzību (tādu uzraudzības pasākumu kopumu, kas veicina drošu praksi un samērīgu risku uzņemšanos bankas darbībā) veic atbilstoši banku dalījumam – nozīmīgajām to īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB) ar nacionālo uzraudzības iestāžu ekspertu iesaisti, bet mazāk nozīmīgajās bankās to veic nacionālā uzraudzības iestāde, kas Latvijas gadījumā ir Latvijas Banka. Attiecīgi par jomu atbildīgā uzraudzības iestāde pārkāpumu gadījumā ir tiesīga piemērot sankcijas tās uzraudzībā esošajām bankām,” Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dace Jansone.

360 miljonu sods no zviedru regulatora

Paraugoties uz Latvijas Bankas kā uzrauga (iepriekš FKTK) noteiktajiem sodiem vietējām bankām (skat. tabulu) pēdējos piecos gados, jebkuram var rasties jautājums, kādēļ simtiem miljonu lielas soda naudas par pārkāpumiem neuzliek Baltijas valstu regulatori, bet Zviedrijas regulators, kad sodītas tiek tieši zviedru bankas par pārkāpumiem Baltijā.

Piemēram, par pārkāpumiem, kurus konstatēja jau 2019. gadā, Zviedrijas Swedbank saņēma 360 miljonus eiro lielu sodu, konkrēti par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās Baltijas valstu filiālēs. Vēl mūsu pašu Latvijas Swedbank pērn piekrita pārskaitīt 3,4 miljonus ASV dolāru, lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteikto Krimas sankciju pārkāpumu. Dienā parādījās neliela ziņa par izlīgumu, un daudzi šo sīkumu uz 360 miljonu fona jau aizmirsuši, lai arī uz Latvijas uzrauga sodu fona šī summa ir samērā liela.

Par līdzīgiem pārkāpumiem, konkrēti - par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošanā Baltijas valstīs -, Zviedrijas regulators 2020. gadā 95 miljonus eiro lielu sodu uzlika Zviedrijas SEB Group.

Ko zviedru bankas dara Krievijā?

Krimas sankciju izlīgums mudināja uzmest skatu pašreizējām aktivitātēm Krievijas Federācijā, kur priekšplānā ir Austrijas Raiffeisen bankas darbības nosodīšana. Ko dara mums pazīstamās bankas? Interesējoties, ko zviedru bankas vēl dara Krievijā vai arī tiešām, kā solīts, nedara, interneta vietni seb.ru man izdevās atvērt, un viss liecina, ka banka vēl aizvien Krievijas Federācijas teritorijā kaut ko dara. Piemēram, portāls Djelovoj Peterburg vēl pērnā gada decembrī raksta, ka “par aiziešanu no Krievijas paziņojusī zviedru banka SEB vēl aizvien nav slēgusi savu filiāli Pēterburgā un interneta banka ir darba kārtībā”.

SEB Grupas komentārs par šo darbību skan: “Kopš 2022. gada marta SEB Grupa ir faktiski pārtraukusi savu darbību Krievijā, tomēr regulējošo un juridisko saistību dēļ ir nepieciešams laiks, lai to pabeigtu pilnībā un palīdzētu Ziemeļvalstu klientiem atstāt Krievijas tirgu. SEB Grupa ir veikusi uzkrājumu sava ieguldījuma vērtības norakstīšanai 1,4 miljardu SEK apmērā. SEB Grupas darbība Krievijā ir bijusi vērsta tikai uz Ziemeļvalstu, Vācijas un Lielbritānijas korporatīvo klientu meitas uzņēmumu atbalstīšanu, banka nepiedāvāja pakalpojumus vietējiem uzņēmumiem, iestādēm vai privātpersonām. SEB Latvija pārtrauca visus maksājumus ar Krieviju no 2022. gada, visi norēķinu konti slēgti.” Šis vairāk parāda nevis kādu pārkāpumu, bet gan to, ka bankas darbojas klientu un akcionāru interesēs un, kamēr interese un vajadzība ir, dara, kas nepieciešams.

Kādēļ Baltijas regulatoriem kripatas?

Kopumā runājot par šīm Zviedrijas banku Baltijas meitasbankām, bieži pavīd tieši Igaunija kā izmeklēšanas sākums, runa ir par visām banku meitiņām visā Baltijā un divos lielo sodu gadījumos runa ir par sistēmiskiem pārkāpumiem, nevis atsevišķu, augsti stāvošu bankas darbinieku pārkāpumiem. Pēdējā piebilde ir būtiska, apskatot citu Latvijas banku sodus ārvalstīs. Proti, jautājums ir, kādēļ Baltijas valstu regulatori turpat 450 miljonu eiro soda naudas summu pat paostīt nedabū? Uzreiz jāsaka, ka Eiropas Centrālā banka ar Zviedrijas bankām nenodarbojas, jo Zviedrija nav SSM (Single Supervisory Mechanism) dalībvalsts.

“SEB Group un Swedbank gadījumā Zviedrijas uzraudzības iestāžu piemērotie sodi attiecas uz mātesbankām, kas, protams, ir saistītas ar meitas banku darbību. Mātes banka kopumā atbild par grupas līmeņa iekšējās kontroles sistēmas darbību, lai arī bankas Latvijā ir atsevišķas juridiskas vienības,” skaidro D. Jansone no Latvijas Bankas, piebilstot, ka Latvijas uzraugs arī tepat Latvijā ir sodījis daudz banku, tostarp dažas jau minētās. Latvijā sodīto banku uzskaitījums sīkāk redzams rakstam pievienotajā tabulā.

Trūkstošie pierādījumi un kazino nospēlētā pensionāru nauda

Tas, kas īpaši liek aizdomāties, ir nupat izbeigtā krimināllieta Igaunijā pret Swedbank. Stāsts ir visnotaļ interesants, jo zināmā mērā Swedbank jau ir saņēmusi sodu no Zviedrijas regulatora par sistēmiskiem pārkāpumiem un tas ir pamatīgs, kā arī nomaksāts.

2022. gada martā Igaunijas prokuratūra apsūdzēja Swedbank Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam. Un, tā kā aizdomās tiek turēti Swedbank pārvaldnieki, var iznākt, ka banka beigās par gandrīz to pašu ķezu var maksāt vēlreiz. Zviedrijas regulators Swedbank sodīja par sistēmiskiem pārkāpumiem, izskatot pārkāpumus laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam. Proti, dažādu valstu medijos publicētais liecina, ka viens gads abu valstu izmeklēšanās pārklājas, kas gan nenozīmē, ka izskatītas tās pašas naudas plūsmas un lietas, vien parāda, ka pārkāpumu pārklāšanās iespēja pastāv.

Zviedrijas regulators savu banku soda laikā, kamēr Igaunijas prokuratūra vēl tikai gudro par lietu. 2024. gada martā Igaunijas prokuratūra apsūdzības atsauc. Soda apmērs par sākotnēji nosauktajiem pārkāpumiem, visticamāk, būtu nopietns, tomēr lieta līdz tiesai nenonāk, jo “iegūt papildu pierādījumus nav iespējams” un Igaunijas likumsargi spiesti palikt bez “lielā ķēriena”. Kopējos secinājumus šajā Zviedrijas banku sadaļā atstāšu lasītāja ziņā, jo pat tad, ja kāds sods ir uzlikts un nomaksāts, īsti nav iespējams pateikt, ka banka ir ļoti vainīga, un otrādi - ja tas atsaukts, tad arī nav skaidrības, vai tiešām neviens neko sliktu neizdarīja, turklāt fonā vēl ir darbības, kur par sodīšanu neviens nerunā, bet smuki arī tās neizskatās.

Kā odziņa visai pārkāpumu, izmeklēšanu un sodu kūkai ir pēdējais skandāls ar ieguldījumu fondu BaltCap, no kura, kā tiek lēsts, pazuduši kādi 40 miljoni eiro. Tos bijušais pārvaldnieks Šarūns Stepukonis pamanījies notriekt kazino, 23. februārī rakstā BaltCap mācības. Kā nemanāmi nozagt daudz miljonu. Un tas tiešām bija iespējams? vēstī LSM. Nauda no fonda aizplūdusi laikā no 2018. gada līdz 2023. gadam, un blēdīšanās atklājusies kāda “urķīga analītiķa dēļ”. BaltCap ir Baltijā lielākais nebanku tiešo investīciju pārvaldītājs. Igaunijas portāls err.ee vēstī, ka BaltCap fondā lielākās Baltijas bankas – Swedbank, LHV, SEB - ir turējušas pensiju fondu naudu. Saprotams, ka pret kopējo pensiju fondu summu daži desmiti miljonu ir tikai tās neliela daļa, tomēr runa ir par pašu precedentu, kā tas iespējams un šī raksta kontekstā - kurš, nesakaitot Šarūnu Stepukoni, un par ko saņems sodus?

Bankas vai personas pārkāpums - kas un ko soda?

Interesants uz iepriekšējo banku sodīšanas fona man šķita arī Latvijas vietējās bankas gadījums ārvalstīs. 2017. gada 6. jūlijā tika paziņots Parīzes pirmās instances tiesas spriedums, uzliekot Rietumu Bankai naudassodu 80 miljonu apmērā procesa ietvaros pret Francijas uzņēmumu France Offshore par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Banka sadarbojās ar Francijas tiesvedības institūcijām visā izmeklēšanās gaitā. 2021. gadā 6. aprīlī Parīzes Apelācijas tiesa piekrita Rietumu Bankas argumentiem un samazināja iespējamo naudassodu bankai par 75%, ko ārvalstu medijos nodēvēja par bankas uzvaru.

Pamatā mērķis nav analizēt bankas vainu vai tiesas procesu, bet galvenais jautājums ir, kādēļ banku tieši nesoda Latvijas uzraugs, kā Zviedrijas bankas soda Zviedrijas uzraugs. Saprotams, arī soda nauda tad iekristu Latvijas maciņā, bet atkal nekā.

Latvijas Banka, skaidrojot to, ka pārkāpumu izskata Francijas tiesa, uzsver, ka strikti jānodala divas lietas: finanšu sektora uzraudzības iestādes vērtē banku iekšējās kontroles sistēmas – vai bankās ir izdarīts viss, lai efektīvi identificētu klientiem piemītošos riskus un atbilstoši tos vadītu, veicot atbilstošu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, vienlaikus nodrošinātu kvalitatīvu procesu vadību. Sodi tiek piemēroti par trūkumiem vai pārkāpumiem šajās sistēmās.

Savukārt finanšu noziegumu, arī tādu, kur, iespējams, ir iesaistītas bankas amatpersonas, izmeklēšanu veic tiesībaizsardzības institūcijas, kā tas ir noticis, piemēram, jau pieminētajā gadījumā. “Pēc veiktajām procesuālajām un izmeklēšanas darbībām apsūdzību uzturēja Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra un tiesā prasīja visiem atbildētājiem solidāri atmaksāt Francijas valstij radītos zaudējumus,” sacīja D. Jansone.

Vienkāršāk sakot, ja stāsts ir par nodokļu slēpšanu vai citādām kriminālām darbībām, kurās vainojami konkrēti cilvēki, nevis bankas sistēmiskā pārraudzība, tad kriminālapsūdzības izvirza vietā, kur pārkāpumi notikuši, tostarp apsūdzot arī konkrētas personas.

Te jāpiebilst, ka šī lieta nemaz vēl nav beigusies. Nupat publicētajā Rietumu Bankas pārskatā ir teikts, ka banka joprojām “ir iesaistīta tiesas prāvā”. Vienkārši runājot, lēmums šajā sakarā vēl jāpieņem Latvijas tiesai.

Sodi, to salīdzināmība un izlīgumi

Kaut vai no Latvijā uzlikto sodu lieluma redzams, ka tie ir ļoti dažādi - sākot ar tūkstošiem eiro un beidzot ar miljoniem, un nav skaidrs, vai, raugoties tikai uz skaitļiem, tos vispār var salīdzināt kā aritmētiskus lielumus. Latvija ir Eiropas Savienības valsts, un mūsu uzraugs rīkojas līdzīgi citu valstu uzraugiem Eiropā, tādēļ arī varam pieņemt, ka Latvijas Bankas skaidrojums par soda lieluma formēšanos ir diezgan droši attiecināms uz visu Eiropu, tomēr, piemēram, Guntars Gūte Diena.lv 2021. gada 8. martā rakstā Latvijā bankas soda bargāk nekā citur to arī secina, ka Latvijas bankas proporcionāli pret to apgrozījumu soda bargāk, lai arī principi Eiropā ir līdzīgi.

“Soda naudas apmērs tiek noteikts pēc vienotas metodoloģijas un ir proporcionāls bankas apgrozījumam, proti, līdz 10% no bankas gada apgrozījuma. Bargākus sodus var piemērot, ja pārkāpumi bijuši nozīmīgi un ilgstoši, savukārt soda apmēru var mazināt, piemēram, tas, vai banka konstatētos pārkāpumus atzīst, ir gatava slēgt administratīvo līgumu, vienojoties par pārkāpumu novēršanas plānu, soda naudas samaksu, kā arī citu uzraudzības iestādes noteiktu tiesisko pienākumu izpildi. Līdz ar to soda naudas apmēri savā starpā nav salīdzināmi, jo katrā situācijā ir atšķirīgi faktiskie apstākļi, kas tos ietekmē. Tāpat saistībā ar pārkāpumiem situācija var būt atšķirīga, jo izlīgumu puses var noslēgt arī tiesvedības procesā, kad banka ir pārsūdzējusi lēmumu par soda piemērošanu un līdz ar to tiek atrisināts strīds par senāk notikušiem konstatējumiem,” tā D. Jansone. Latvijas Bankas interneta vietnē ir iespēja iepazīties ar dokumentu Ieteikumi sankciju noteikšanai personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību regulējošos normatīvos aktus, kas sniedz izvērstu informāciju par Latvijas Bankas pieeju sankciju piemērošanā. Ieteikumos ir noteikts, kā Latvijas Banka vērtē pārkāpuma smagumu, tos iedalot grupās.

Proti, lai arī redzam, ka viens sods ir krietni lielāks par citu, tas vēl nenozīmē, ka banka pēc būtības ir vairāk sagrēkojusi nekā cita, bet daļā gadījumu arī to, ka bankas izvēlētā politika ir strīdēties. Starp citu, no visām sodītajām Latvijas komercbankām lielākie strīdnieki par soda lielumu ir Rietumu Banka.

Lielā cīņa un baiļu faktors

“Banku uzraudzība ir dinamisks process. Veicot uzraudzību, notiek pārbaudes, tiek konstatēti trūkumi vai pārkāpumi, pēc tam seko pasākumu plāns, kas bankai jāveic, lai trūkumus un pārkāpumus novērstu. Visām Latvijas bankām nav vienāds riska līmenis, un tas nozīmē, ka bankām, kurās ir lielāka riska apetīte, ir jābūt spēcīgākām iekšējās kontroles sistēmām un tām ir arī pastiprināta uzrauga uzmanība šajā jomā,” norāda D. Jansone.

Tā skan lielās cīņas ar slikto naudu īsais apraksts, tomēr visam ir sekas. Baņķieri baidās, jo sodi ir drastiski. Uzraugs gudro, kā panākt, lai bankas kaut nedaudz riskē, un ir aizvien jauni piedāvājumi, par kuriem nesen varējāt lasīt Dienas Biznesa intervijā ar Santu Purgaili.

Turklāt riski ir pamatīgi sarukuši. Nerezidenti valstī ir jāmeklē ar uguni, bet kontroles sistēmas aizvien samilst. Pēc ABLV Bank slēgšanas riska apetīte ir sarukusi līdz nullei, un to atjaunot neizdodas. Līdztekus saprotams, ka cīņa ar sliktajiem ir radījusi problēmas, par ko liecina kaut vai ASV vēstnieka Krisofera Toda Robinsona publiskie izteikumi LTV raidījumā 1:1.D. Jansone norāda, ka arī šobrīd notiek regulējuma pilnveidošana, bet, kādi būs praktiskie rezultāti, mēs varam tikai minēt.

Cilvēks atklātu pārkāpumu dēļ nošaujas

2014. gadā gaismā nāca Danske Bank Igaunijas filiāles nedarbi. Togad Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumus. Proti, uzraugi bija sarēķinājuši, ka no 2007. gada līdz 2015. gadam caur bankas filiāli, iespējams, atmazgāti aptuveni 200 miljardi eiro. 2019. gada septembrī, kad lieta jau caurmērā bija diezgan skaidra, Danske Bank Igaunijas filiāles bijušais vadītājs Aivars Rehe tika atrasts miris savā dārzā. Viņš bija izdarījis pašnāvību.

Jāpiebilst, ka, lai arī prokuratūra izmeklēja lietu un turēja aizdomās desmitiem darbinieku, pret Rehe lieta nebija ierosināta. Viņš intervijā Postimes pirms nāves bija izteicies, ka jūtas atbildīgs par notikušo. 2019. gadā tika uzsākta Danske Bank Igaunijas filiāles likvidācija. 2022. gada decembrī Danske Bank atzina savas filiāles iesaisti pārkāpumos un apstiprināja, ka maksās 2 miljardus ASV dolāru vērto sodu, kuru bija noteikusi ASV Tieslietu ministrija nodarītā kaitējuma dēļ valsts finanšu sistēmas integritātei.

Šo gadījumu pieminu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja soda ASV, tad tas ir krietni trakāk nekā jebkurā citā gadījumā. Otrkārt, jāuzsver, ka godprātīgi baņķieri tiešām nopietni uztver savu atbildību, ko pierāda Rehes rīcība, un būtu muļķīgi domāt, ka citi godprātīgi baņķieri, kuri vēl ir pie labas veselības, gribētu pieļaut savās bankās kaut kādas atkāpes no normas, kas ir skaidri noteikta. Proti, sakot baņķieriem par riskos balstītu praksi, vienmēr der atcerēties Aivara Rehes piemēru.

Sodu salīdzinājums

Latvijas uzrauga noteikto sodu (ievērojot samazinājumus) summa no 2018. gada līdz 2023. gadam – 17,9 miljoni eiro

Zviedrijas uzrauga sodu summa Zviedrijas bankām Swedbank un SEB Group par pārkāpumiem Baltijā – 533 miljoni eiro

ASV Tieslietu ministrijas sods Danske Bank par pārkāpumiem Igaunijas filiālē – 2 miljardi ASV dolāru

AVOTS: LB un mediju publikācijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,16.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Jānis Goldbergs,28.11.2024

Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izveidojusies uzņēmēju paaudze, kas iztiek bez kredītiem

Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plaši izvērsto diskusiju par to, kāpēc Latvijā uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītus, un ka bankas uzskata ka visiem kam varētu izsniegt kredītus, tas jau ir izdarīts - gribētu dalīties ar dažiem novērojumiem, kas radušies laika gaitā strādājot ar finansējuma piesaisti ar Latvijas uzņēmumiem.

Šobrīd Latvijā kreditēšanas apmēru ziņā izveidojusies patiesi traģiska situācija – izsniegto kredītu apjoms Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir apmēram trīs reizes zemāks nekā vidējā Eiropas Savienības valstī. Sekas šādai situācijai ir lēna ekonomikas attīstība, valsts budžeta sastādīšanas grūtības un arvien augošā sajūta, ka ES valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajā laikā mums panākt neizdosies.

Tomēr jāsaka, ka problēma ir krietni dziļāka nekā tikai banku nevēlēšanās kreditēt. Daži no šīs situācijas iemesliem, piemēram, ir dziļi iesakņojusies uzņēmēju neuzticība banku sistēmai, nevēlēšanās aizņemties bankās, kā arī neprasme to darīt. Uzņēmēji šobrīd drīzāk aizņemsies no kāda drauga, centīsies sarunāt pēcapmaksas nosacījumus no preču piegādātāja vai priekšapmaksu no klientiem, nevis ies uz banku. Un pietiekami daudziem uzņēmējiem izdodas šādā veidā regulēt sava uzņēmuma naudas plūsmu un laimīgi dzīvot bez kredītiem. Jāsaka, problēmas ir arī banku pusē – ja uzņēmējam pretī gadīsies ieinteresēts un uzklausīt gatavs klientu menedžeris, tad viņš, ticamāk, ka kredītu saņems. Un gluži otrādi – vairāki šobrīd Latvijas bankās strādājoši klientu menedžeri jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, jo vienmēr atbild uzņēmējiem ar “nē”. “Oferta Finance” savā pagaidām neilgajā vēsturē ir saskāries ar vairākiem biznesa klientiem, kas pārstāv dažādus uzņēmumus ar pilnīgi dažādu finanšu situāciju, kas no vieniem un tiem pašiem klientu menedžeriem bankās saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes uz kredīta pieprasījumiem – proti, “nē’”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 305,657 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 776,22 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi pieauga 3,3 reizes un sasniedza 208,46 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,324 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 3% - līdz 50,466 miljoniem eiro.

2024.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,629 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% jeb 382,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sunly piesaista 300 miljonus eiro

Db.lv,27.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Rotaslietas ir piemērotas gan sievietēm, kas iecienījušas minimālismu, gan tām kas vēlas izcelt savu personalitāti, padarot to par neaizstājamu ikvienas sievietes garderobes sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com/ freepic.diller

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB: Solidaritātes iemaksu likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs kredītiestāžu darbības nosacījumus

LETA,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru