Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Tātad šādās publikācijās, jūsuprāt, netiek aprakstīti reāli noziegumi?

Nu ko šie mediji raksta? Tas pārskaitīja tam. Tas pārskaitīja šitam. Tam brālis ir tas. Tur kaut kāds augsts ierēdnis. Bet kur ir noziegums? Ja ir noziegums, ir jābūt kriminālprocesam, kādam par to ir jāatbild. Ja visu laiku par to tiek publicēti raksti, bet pie atbildības neviens nav saukts, tad kas tas ir? Līdzīgā situācijā pirms vairākiem gadiem kā tagad Swedbank bija mūsu nu jau likvidējamā banka. Bija dažādi raksti, materiāli par dažādiem notikumiem. Mēs paši, tos lasot, arī bijām pārsteigti. Lūdzām policiju pārbaudīt. Bet, kad tiek pārbaudīts, izrādās, ka tur nekā nav, ka informācija par to, ka notiek kaut kāda noziedzīga rīcība, ir diezgan apšaubāma.

Vai Swedbank situācija tiešām ir līdzīga, kādā savulaik nonācāt jūs?

Pirmkārt es gribu pateikt to, ka esmu pārliecināts, ka šīs bankas iekšējās kontroles sistēmas un lietas, kas saistītas ar AML procesiem, ir visaugstākās kvalitātes. Man par to šaubu nav. Bet kopumā Swedbank sāga ir ļoti interesanta. Tā labi parāda, ka neviena banka nestrādā izolēti. Bankas pasaulē sadarbojas viena ar otru. Nauda tiek pārskaitīta nepārtraukti. Visu pārbaudīt arī nav iespējams. Bankas nav cietums, kur ir visstingrākais caurlaižu režīms pie ieejas un izejas. Ekonomika pieprasa ātru naudas kustību. Jūs un jūsu klienti taču grib, lai nauda tiek pārskaitīta tūlīt, vai ne? Pieņemsim, ka tagad bankā būs tikai rezidentu klienti. Taču riski paliek, ja klienti rezidenti strādā ar ārzemju partneriem. Ir ofšoru klienti. Tas jau tagad bīstams vārds. Pat pateikt bīstami. Bet vēl pirms pieciem gadiem visur – arī tepat Rīgā – notika konferences, kā pārstrukturēt uzņēmumu darbību, izmantojot ārzonas. Tāpēc tagad ar šodienas skatu mesties virsū tam, kas notika pirms desmit gadiem, un rīkot pārbaudes? Piedodiet, bet te, man šķiet, ir savdabīga interese. Atklāti redzams, ka ir interese, lai skandināvu kapitāls šeit samazinātu savu klātbūtni. Un man ir ļoti žēl, ka Latvijā nav sava finanšu sektora – vietējā kapitāla bankas. Kaut kad valsts to ļoti nožēlos.

Visu pārbaudīt arī nav iespējams. Bankas nav cietums, kur ir visstingrākais caurlaižu režīms pie ieejas un izejas.

To, ka valstij nav savas bankas?

To, ka valstī ir spēcīgas bankas ar vietējo kapitālu. Mēs kādreiz ļoti gribējām par to būt. Plānojām pagājušajā gadā iet uz biržu, sākt kotāciju. Bet esam tur, kur esam. Ja valstij nav sava vietējā kapitāla finanšu sektora dalībnieku, nav runas, ka tā nevar kaut ko kontrolēt. Valsts nevar neatkarīgi attīstīties. Vai vismaz uz pusi neatkarīgi. Jo tad visi stratēģiski lēmumi, kādas nozares attīstīt, kādus uzņēmumus finansēt, kur ieguldīt naudu, ko kreditēt, ko nekreditēt, tiek pieņemti tikai ārpus Latvijas. Un tas, protams, ierobežo jebkuras valdības spējas kaut ko attīstīt. Normālā valstī, ja vajag attīstīt kādu svarīgu sfēru, banku vadītāji tiek pasaukti uz brokastīm vai vakariņām, viņiem tiek izskaidrota valdības politika, un viss sāk darboties. Protams, ņemot vērā biznesa riskus utt. Kā mums ir? Tu vari vietējo ārvalstu banku filiāļu vadītājus saukt, vari nesaukt, bet viņiem nav gandrīz nekādas spējas pieņemt stratēģiskus lēmumus uz vietas.

Pēters Putniņš laikrakstam sacīja, ka mērķis ir panākt, lai 2018. gada 13. februāra ASV FinCEN paziņojums tiktu atsaukts, un FKTK padome pie tā strādā. Ja FinCEN paziņojums tiks atsaukts, ko tas nozīmēs?

Ja tas notiks, galvenais, ko tas nozīmēs, ka atjaunojas valsts prestižs. Man šķiet, ka Latvijas valstij tas pienākas, ņemot vērā visu to, kas notika, lai tās reputāciju grautu. Mēs kā bijusī bankas vadība un esošie likvidējamās sabiedrības akcionāri visu to informāciju, kas bija mūsu rīcībā par FinCEN ziņojumā pieminētajiem faktiem, iesniedzām jau pagājušā gada aprīlī. Mums arī šobrīd nav saprotams mums pārmestais. Neskatoties uz milzīgām pūlēm. Mēs pārbaudījām visu banku. Ar savām rokām, ar piesaistītām rokām, ar amerikāņu kompānijām. Un es šodien varu pateikt, ka man nav zināmi fakti, ka ABLV Bank pārkāptu kaut kādas sankcijas. Man nav saprotams tas viss, kas ir tajā paziņojumā. Piemēram, ka mēs ar kaut kādu koruptīvu darbību palīdzību sagaidījām kaut kādus sev labvēlīgus risinājumus. Kas tas ir? Tas man nav saprotams. Pateikšu tā – ABLV jau lielākoties ir daļa no vēstures. Bet es ļoti ceru, ka mēs kaut kad uzzināsim patiesību, kas toreiz notika. Jo neatbildētu jautājumu palika ļoti daudz.

Pēc likuma jūs tieši par to neatbildat, jo bankā strādā likvidatori. Tomēr tīri cilvēciski kreditori šo atbildi sagaida arī no jums – kad varētu sākties bankā iesaldētās naudas izmaksas?

Uz šo jautājumu precīzi tik tiešām ir jāatbild likvidatoram. Es varu tikai novērot procesu kā bijušais bankas valdes priekšsēdētājs. Uzstādījums no regulatora un valsts puses bija, ka izmaksām ir jābūt ar 100% kontroli. Bija jāizdara milzīgs darbs, lai šādas prasības īstenotu dzīvē. Un prasību ir ļoti daudz. Vispār tā būs viena no unikālākajām likvidācijām pasaulē. Tik plašas, tik dziļas pārbaudes, cik es varu saprast no man pieejamās informācijas, vispār nekur nekad nav bijis. Tas, protams, kavē kreditoru izmaksas. Un tas ir precedents pasaules līmenī. Likvidatoriem priekšā ir milzīgs darbs. Likvidējamās sabiedrības darbiniekiem ir milzīgs darbs. No vienas puses, mēs kā akcionāri esam ieinteresēti, lai pārbaude būtu. Jo tikai pārbaude var atbildēt uz jautājumu, kāds patiešām bija lietu stāvoklis mūsu bankā. No otras puses, ar katru dienu pieaug zvanu skaits no bijušajiem klientiem, kreditoriem un neapmierinātība aug. Tāpēc, ka ir pagājis jau vairāk nekā gads un daudzām personām, uzņēmumiem ir nobloķēta nauda. Turklāt nauda ir – likvidējamā sabiedrība ir pārpildīta ar naudu. Negribu izteikt prognozes. Nesen bija akcionāru sapulce. Tur bija daudz jautājumu par darbu ar kreditoriem, par paredzētajiem termiņiem. Likvidatori ziņoja, ka ātrākais ir vasara – parastiem gadījumiem, kad fiziskas personas sāks saņemt naudu. Kaut kad jūlijā, augustā. Es ļoti ceru, ka viss būs sagatavots un tas tiks uzsākts.

Jūs pieminējāt cīņu ar noziedzību, ko valsts uzliek par pienākumu bankām. Taču jādomā, ka lielākā bankas klientu daļa nav noziedznieki, bet uzņēmēji, kuru nauda tagad ir iesaldēta, kaut gan viņi ne pie kā nav vainīgi. Kādam varbūt tas izraisa problēmas biznesā?

Milzīgas problēmas. Piemēram, manām kompānijām bankā ir lieli resursi. Un mēs neko ar tiem nevaram darīt. Nauda bankā ir bankas meitas uzņēmumiem. Arī ar to neko nevar darīt – ne ieguldīt celtniecībā, ne kur citur. Mums ir jāatliek projekti. Jāmeklē nauda citur. Protams, ka tas atspoguļojas biznesa rādītājos. Neskatoties uz to, mēs esam ieinteresēti, lai pārbaudes notiek, dažreiz gan liekas, ka tās ir kaut kādas pārliekas prasības, kas tur ir uzstādītas. Redzēsim, kā būs. Jāsaprot, ka likvidācija, tā sauktās metodoloģijas radīšana, tās ieviešana dzīvē – tas viss notiek par akcionāru naudu. Tas ir, par mūsu naudu. Mēs to principā atbalstām, bet likvidācija mums izmaksās desmitiem, ja pat ne simtiem miljonu eiro. Bet ko darīt? Jāstrādā tālāk!

Līdz Māra Kučinska valdības laikam mēs visos valsts plānošanas dokumentos sevi pozicionējām kā reģionālais finanšu centrs. Tad pēkšņi – ņemot vērā, ka vairāk nekā divdesmit gadus mēs tāds bijām, – valdība to no valsts dokumentiem izsvītroja. Tomēr biznesa sakari un zināšanas ir palikušas. Arī bankas vēl ir. Vai ārvalstu finanšu pakalpojumu sektors pēc kāda laika Latvijā var atjaunoties?

Es nedomāju. Domāju, ka šeit būs tikai atlūzas no tā biznesa, kas te bija. Tas diemžēl skar ne tikai finanšu jomu. Bet galvenais nav tas, ka kaut kādas bankas šeit kaut ko grib vai negrib darīt. Galvenais ir tas, ka tomēr katra valsts formulē savu politiku. Latvijas valdība pagājušajā gadā un šogad arī ļoti precīzi noformulēja, ka reģionālais finanšu centrs, finanšu pakalpojumu centrs Latvijai nav nepieciešams. Tas automātiski skar arī tā saukto finanšu eksportu. Taču līdz ar to mēs katru dienu varam dzirdēt, ar kādām grūtībām saskaras tie investori, kurus varētu nosaukt par «nepareizajiem» investoriem, jo viņi vienkārši ir gadījušies no austrumiem, nevis no citām pasaules malām. Mēs dzirdam, kādas problēmas viņiem tagad ir ar investīcijām šeit, Latvijā. Grūti prognozēt, kādā veidā un cik veiksmīgi beigsies izmaksas, piemēram, ABLV kreditoriem, no kuriem daudzi šeit ir investori. Latvija ir deklarējusi – nu tas ir Danas Reiznieces-Ozolas lozungs – par 5% nerezidentu īpatsvaru. Es domāju, ka tie investori, kas šeit ir ieguldījuši, ļoti uzmanīgi monitorē situāciju. Un viņi ļoti labi saprot, ka vienā brīdī ir kļuvuši par šeit nevēlamām personām. Ja kāds domā, ka kādreiz bija ļoti viegli šo nerezidentu biznesu attīstīt, piesaistīt visus šos ārvalstu klientus un uzņēmumus, es labāk tad to nekomentēšu. Finanšu centra izveide šeit, Latvijā, bija desmitiem gadu darbs. Tajā ir ieguldīti pat ne simti miljonu, bet miljardi eiro. Un šis sektors nebija slikts. Protams, bija daudz kļūdu un valsts netika līdzi attīstībai, kontrolei. Protams, dažreiz bija maz saprotami spēles noteikumi. Bet to varēja transformēt.

Ārvalstu klientu banku sektora nebūs nekad. Protams, kaut kādas nelielas intereses, kaut kādas biznesa atlūzas būs, bet šeit nekad nebūs lielu klientu.

Tomēr, ņemot vērā visu notiekošo, valdība pieņēma lēmumu atteikties no šī sektora vispār. Kariņa valdība šo visu tagad pabeidz. Es domāju, ka šeit vairs ārvalstu klientu banku sektora nebūs nekad. Protams, kaut kādas nelielas intereses, kaut kādas biznesa atlūzas būs, bet šeit nekad nebūs lielu klientu. Tas atstās ietekmi ne tikai uz banku sektoru. Tas atstās ietekmi uz visu. Pavisam neliels piemērs. Mūsu banku gada laikā apmeklēja 9 līdz 10 tūkstoši ārvalstu klientu. Ļoti turīgi klienti. Viņi nakšņoja viesnīcās, turklāt labās. Mūsu aviokompānijās lidoja biznesa klasē. Ļoti daudzi no viņiem sāka investēt Latvijā. Izveidoja kopuzņēmumus, veica investīcijas, pirka vasarnīcas un dzīvokļus. Viņi gribēja būt šeit, strādāt un dzīvot šeit. Bija mums klienti no Ukrainas, kuri šeit bērnus sūtīja mācīties latviešu skolās. Formēja dokumentus, gribēja šeit pavadīt pensijas gadus. Tas viss tagad ir beidzies. Tāpēc, ka izmainījās valsts attieksme. Nu, ko var pateikt – tāda biznesa šeit vairāk nebūs. Valsts savu vārdu ir pateikusi. Biznesa sakari paliks, bet tie paliks vairāk atmiņās, nevis reālajā dzīvē. Ko tas nozīmēs valstij, laiks rādīs. Šobrīd politiķi lozungos tikai runā par pozitīvajiem ieguvumiem, taču valsts budžets arī kaut kā ir un būs jāpapildina, jo cilvēku prasības pieaug, savukārt nodokļus paaugstināt neviens negrib.

Redziet, līdz šim mums bija līdzsvars starp Eiropas, Amerikas un austrumu puses valstu investīcijām. Tagad vairs tāda līdzsvara bilancē nebūs. Ne ar rītdienu, bet ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka tiklīdz iestāsies kāda krīze attiecīgajās pasaules malās, un tādas neizbēgami būs, tas var stipri atspoguļoties Latvijā. Investīciju plūsma var sarukt. Tāpēc, ka tā vairs nebūs tik diversificēta kā bija līdz šim.

Valsts politika izraisa ne tikai finanšu darījumu, bet biznesa pārtraukšanu vispār?

Jā. Jūsu pašu avīzē ir daudzi raksti par uzņēmējiem, kuriem tiek slēgti banku konti, un viņi tos Latvijā nevar atvērt. Tādu gadījumu ir daudz. Man šķiet, ka tā ir apzināta rīcība, lai panāktu, lai tādu investoru šeit nebūtu. Kurš grib investēt valstī, kur viņam jāstāv rindā, lai atvērtu kontu? Un jāgaida mēnešiem. Vai mēs domājam, ka mēs dzīvojam kādā izolētā pasaulē? Es dažreiz nevaru saprast tos izteicienus, kas nāk no valsts amatpersonu puses. Kas varētu būt labāks, kā investīcijas no citas pasaules malas? Atbrauc cilvēki, iegulda savu naudu, izveido ražošanu, uzbūvē noliktavu. Bet «reputācijas» dēļ – nevis tāpēc, ka ir kaut kādi reāli likumpārkāpumi – viņam slēdz kontus! Turklāt, no kā sastāv šī «reputācija»? Viņš kaut ko sliktu ir izdarījis? Nē, viņam ir kaut kāds ne tāds radinieks, bilde varbūt kaut kur kopā ar kādu «ne tādu» valsts amatpersonu. Un viss, pietiek – viņš ir «sliktais». Un ko tad mēs domājam, ka šie cilvēki kādreiz atkal investēs Latvijā? Es domāju, ka viņi vairāk domā par savu investīciju pārdošanu un došanos kaut kur citur. Godīgi pateikšu – man reāli žēl. Tāpēc, ka divdesmit piecus gadus es strādāju, lai piesaistītu Latvijai investorus, lai piesaistītu šeit biznesu no visām pasaules malām. Bet izrādās, ka valstij tas nebija nepieciešams.

Jums bija banka Latvijā un Luksemburgā, un šīs bankas vienlaikus saskārās ar problēmām. Vai varat salīdzināt Latvijas un Luksemburgas valsts varas attieksmi?

Luksemburgā valsts attieksme bija vairāk profesionāla. Bet vienlaikus mēs tur nebijām liels spēlētājs. Mūsu Luksemburgas banka pavisam neliela. Patreiz tur notiek pārdošanas process, domāju, ka tas beigsies veiksmīgi. Nevis piespiedu likvidācija. Vismaz kādi mūsu darbinieki saglabās darbavietas un ar jauno saimnieku varēs dzīvot tālāk. Man būs vismaz kāds morāls gandarījums par to. Latvijā mēs bijām otra, trešā lielākā banka. Liels spēlētājs ar milzīgu biznesu. Ko varu pateikt? Varu priecāties, ka mums vismaz tiek turpināta pašlikvidācija, nevis kaut kāda bankas izlaupīšana.

Tomēr publiskajā vidē arī no valsts amatpersonu puses joprojām parādās paziņojumi, ka ABLV Bank pašlikivdācija, iespējams, ir bijusi kļūda. Valdība uz Saeimu ir nosūtījusi likuma grozījumus, kuru mērķis ir politiski pirms termiņa nomainīt FKTK padomi. Joprojām kāds no malas cenšas piekļūt pie ABLV bankā esošās naudas? Vai tie ir maksātnespējas administratori?

Es daudz esmu dzirdējis par maksātnespējas administratoru ietekmi. Ir maksātnespējas gadījumi – kā Trasta komerc- banka vai Latvijas Krājbanka –, kur nepārtraukti notiek kaut kādi kriminālprocesi. Tāpēc mūsu gadījumā bankas pašlikvidācija stingrā FKTK uzraudzībā pār kreditoru izmaksām ir, manuprāt, labākais risinājums. Man grūti komentēt Znotiņas kundzes izteicienus, domāju, viņai būs visas iespējas pierādīt, cik profesionāli viņa vada savu iestādi. ABLV bankas likvidācija būs daudziem izaicinājums mūsu valstī. Nekur nav rakstīts, cik gadus var likvidēt – piecus gadus, divdesmit piecus gadus? Runājot par likuma grozījumiem un FKTK padomi – manuprāt, un atkal sanāk atsaukties uz Swedbank, bet tās vadītājs Latvijā šo jau ļoti labi nokomentēja. Es stingrāku regulatora darbu, kāds tas bija pēdējos trijos gados, nekad nebiju pieredzējis. Nekad. Varbūt tas kādam traucēja, nezinu, bet tas jau ir politiķu dienaskārtības jautājums un lēmums.

Jums ir milzīga pieredze banku jomā. Vai pieļaujat, ka varētu kādreiz atgriezties banku biznesā?

Es domāju, ka nē. Esmu jau pārgājis pāri tam punktam. Faktiski esmu pavilcis svītru, un emocijas tagad jāatstāj vēsturei. Pirmkārt, es apzinos, ka man vienkārši ir atņemta iespēja strādāt. Var teikt, ka man ir uzlikts «profesionālais aizliegums» uz nezināmu laiku. Bez pierādījumiem. Bez faktiem. Bez kaut kāda tiesas lēmuma. Bet de facto tāds aizliegums ir. Es nedrīkstu būt ne bankas vadītājs, ne īpašnieks. Bet galvenā lieta ir tāda, ka pats vairs negribu. Es divdesmit piecus gadus strādāju kā banku vadītājs un izdarīju visu, kas ir iespējams. Kopā ar Oļegu (Fiļu) izveidojām tādu spēcīgu spēlētāju banku vidē kā ABLV Bank. Tehnoloģiju, aktīvu kvalitātes, darbinieku motivācijas ziņā mēs bijām līderi. Jā, bija kļūdas. Bet, kā mēs tagad lasām avīzēs, kļūdas, izrādās, ir visiem. Diemžēl notiek kaut kāda spēle, un tajā mums ir iedalīta loma tikt likvidētiem. Jā, man bija emocionāli grūti pārdzīvot notikušo. Es nevaru samierināties, ka mans vārds šādā veidā tiek nolaupīts, ka mana reputācija tiek sabojāta. Ļoti gaidu pārbaudes rezultātus bankā, kas atklāsies likvidācijas gaitā, tur būs atbilde uz tiem jautājumiem, kurus uzdeva FinCEN. Taču no jauna sākt veidot kādu banku? Nē. Šajā laukā es jau esmu sasniedzis visu, ko nevarēju pat iedomāties divdesmit gadus atpakaļ.

Un jūs nemaz «nevilks» atpakaļ pie bankām?

Visā pasaulē patreiz finanšu nozare ir visvairāk no valsts puses regulētā nozare. Bet to, kas notiek Latvijā, piedodiet, bez rupja vārda es vispār nevaru pateikt. Tāpēc, ka tas jau vairs nav privāts bizness. Tā ir nepārtraukta valsts jaukšanās privātās lietās. Ja pirms pagājušā gada notikumiem man kā banku vadītājam skaidrošanās ar valsti, AML riski un visas tās lietas aizņēma 80% laika, tad tagad, runājot ar esošajiem banku vadītājiem, es dzirdu, ka tas viņiem aizņemot, jau «vairāk nekā 100% laika» (smejas). Es to vienkārši negribu! Kāpēc man tērēt savas dzīves laiku visu šo prasību īstenošanai. Es saprotu, ka ir profesionāļi, kuriem tas var šķist aizraujoši, bet ne man. Un es saprotu, ka prasības tikai pieaugs.

To, kas notiek Latvijā, piedodiet, bez rupja vārda es vispār nevaru pateikt. Tāpēc, ka tas jau vairs nav privāts bizness. Tā ir nepārtraukta valsts jaukšanās privātās lietās.

Kopumā, jā, gribu nodarboties ar kaut ko jaunu. Tomēr pieredze ir. Mūsu banka finansēja ļoti daudzus uzņēmumus, ļoti daudzas nozares – ne tikai Latvijā, arī ārpus tās. Mēs ļoti daudz ko zinām un saprotam. Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kas notiek finanšu jomā un sevišķi Latvijā. Jūs taču medijos varat izlasīt, ka ir pat lēmumi, kas faktiski ir prettiesiski, bet uz tādiem mediju rakstiem neviens nereaģē. Vienkārši ignorē. To es nesaprotu.

Valstij ir vēlme bankas pataisīt par kaut ko līdzīgu valsts iestādēm, kas pilda novērošanas, kontroles un arī nodokļu savākšanas funkciju?

Tā ir. Atbildību par to visu jau tagad prasa nevis no valsts iestādēm, bet galvenokārt no bankām. Tāpēc man arī vairs nav intereses atgriezties darbā bankā. Visas prasības var izpildīt. Bet jābūt vēlmei strādāt un attīstīt biznesu, nevis katru dienu izpildīt tikai valsts uzliktas procedūras.

Kādi ir jūsu biznesa plāni?

Vispirms ir nepieciešams stabilizēt esošo biznesu. Lielākā daļa mūsu biznesa atradās ABLV Bank. Virknē biznesu ir nobloķēta nauda, apgrozāmie līdzekļi. Tā nav kaut kāda nauda. Tā ir nauda, kas bija paredzēta attīstībai. Attīstības, celtniecības projektu realizācijai. Tāpēc mēs koncentrējamies vispirms uz šo problēmu risināšanu. Kad atrisināsim esošās problēmas, tad būs laiks domāt par kaut ko jaunu. Tas, kas mums patreiz ir, – nekustamie īpašumi, viesnīcas, diezgan liels lauksaimniecības uzņēmums, kaut kādi projekti medicīnā, jauna finiera rūpnīca. Pat- reiz koncentrējamies uz šo uzņēmumu darbu. Pēc pusotra gada varēsim domāt, kur investēt un ar ko nodarboties tālāk. Tad arī meklēsim jaunas nozares.

Latvijā vai ārpus tās?

Kāpēc Latvijā? Visur. Bet līdz šim vienīgais bizness ārpus Latvijas man bija banka Luksemburgā. Visus divdesmit piecus gadus mēs domājām tikai, kā veidot biznesu Latvijā. Nākotnē būs citādāk.

Jūsu biznesā centrālā struktūra bija ABLV Bank. Kas tagad ir jūsu biznesa centrs?

ASG Resolution Capital, tā ir mana privātā investīciju kompānija. AmberStone Group, un, protams, vēl daudz laika veltu Pillar kompānijām. Tas ir New Hanza rajons, kur darbojas bankas meitaskompānijas. Taču galvenās mūsu investīciju kompānijas nākotnē ir divas holdinga kompānijas – ASG Resolution un AmberStone.

Kad pabeigsiet New Hanza rajonu?

Ievērojamākie projekti ir apturēti. Taču vasaras beigās mēs plānojam pabeigt Hanzas Peronu, kas ir Pillar projekts. Tas ir spilgts projekts, tā ir kvalitatīva pasākumu un kultūras notikumu vieta, kas paredzēta visai Latvijai. Mums jau sen trūka kvalitatīvu konferenču ēku platību. Ļoti ceru, ka rudenī tur jau būs pirmie apmeklētāji.

Kas ir šie logo, ko redzu aiz muguras?

Tas ir mūsu jaunais zīmols, kas tiek gatavots nākotnei. Pagaidām, lūdzu, tā nosaukumu nerakstiet, jo mēs vēl domājam. Mēs gatavojam jaunu brendu, ko gribam «palaist» līdz gada beigām. Tad arī gribam paziņot par jauno nosaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank tiesā prasa piedzīt 414,7 miljonus eiro no ECB un Vienotā noregulējuma valdes

LETA, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Spekulācijām par bankas kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidācijas procesā esošā banka "ABLV Bank" tiesā uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) strīdā par 966 865 eiro nodokļu pārmaksu.

Administratīvajā rajona tiesā informē, ka 1.februārī tiesa lēmusi par labu "ABLV Bank", uzdodot VID pārbaudīt, vai "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa 966 865 eiro apmērā ir korekti aprēķināta, kā arī apstiprināja "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu deklarētā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu.

"ABLV Bank" sagatavoja un 2018.gada 15.novembrī iesniedza uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu. Sagatavojot 2018.gada finanšu pārskatu, banka laboja 2017.gada pārskatu, savukārt 2021.gada 13. un 27.aprīlī banka iesniedza precizētu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank finiša taisnē ir atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudes

LETA, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai «ABLV Bank» piederošās «ABLV Bank Luxembourg» aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem - līdz 2019.gada 4.jūlijam.

«Lūgums par aizsardzības mehānisma pagarināšanu Luksemburgas komerctiesā tika iesniegts, lai aizsargātu esošo noguldītāju intereses, kā arī lai dotu pietiekami daudz laika »Duet Group Limited« bankas iegādes pabeigšanai,» skaidroja «ABLV Bank».

Bankā atgādināja, ka 2019.gada 8.janvārī «ABLV Bank» un «Duet Group Limited» noslēdza līgumu par 100% «ABLV Bank Luxembourg» akciju iegādi, taču pirkuma darījums vēl ir jāapstiprina Luksemburgas finanšu uzraudzības iestādei «Commission de Surveillance du Secteur Financier» un Eiropas Centrālajai bankai.

«Ievērojot »Duet Group Limited« interesi par bankas aktuālo pakalpojumu klāstu un vēlmi nākotnē paplašināt savu darbību, puses ir apņēmušās pabeigt darījumu pēc iespējas ātrāk,» atzīmēja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Pēc tikšanās ar FinCEN neredzam šķēršļus ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā

Žanete Hāka, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN- Financial Crimes Enforcement Network) ielūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības un ekspertu delegācija pagājušajā nedēļā bija darba vizītē ASV un tikās ar FinCEN pārstāvjiem, informē FKTK.

Tikšanās notika, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā un ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas procesa virzību FKTK uzraudzībā, t.sk. likvidatoru sagatavoto un FKTK padomes saskaņoto ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju.

ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas gaitā FKTK sadarbojas ar tiešās sadarbības iestādi ASV – FinCEN, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem pasākumiem, kā arī vienotos par virzību atbilstoši klientu pārbaudes metodoloģijas izstrādes un piemērošanas fāzēm.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta: «Mums ir bijusi informācijas apmaiņa par metodoloģijas izstrādes norisi jeb pirmo posmu, kurā bija jānodrošina atbilstība visu normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošana šādas kontroles sistēmas īstenošanai. Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu – kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā "ABLV Bank" saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā aicina kreditorus, kuri vēl nav pieteikuši prasījumus, izdarīt to pēc iespējas ātrāk, teikts "ABLV Bank" paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"ABLV Bank" vērš uzmanību, ka 2023.gada 8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 15.jūlijā.

Attiecībā uz "ABLV Bank" likvidācijas procesu grozījumi cita starpā paredz, ja kreditors nav pieteicis prasījumu līdz 2028.gada 15.jūlijam, šāds kreditors zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, bet naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem iestājas noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

Tāpat grozījumi piešķir tiesības kredītiestādes likvidatoram attiecībā uz tādiem kreditoriem, kas ilgstoši nekomunicē ar likvidējamo kredītiestādi vai nesniedz likvidatora pieprasīto normatīvu prasību izpildei nepieciešamo informāciju, atzīt šādu kreditoru prasījumus par nepieteiktiem. Tādējādi arī uz šādiem prasījumiem tiks attiecināts grozījumos minētais noilgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju Syzygy Capital

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS «Syzygy Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc «Firmas.lv» datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā «Syzygy Capital» iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī.

«Syzygy Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes uzņēmums «Syzygy Capital» tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS «ASG Resolution Capital», kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, pēc būtības neietekmē, pauda "ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte.

"Eiropas Savienības un citu pasaules valstu jaunu sankciju noteikšana attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju pēc būtības neietekmē likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu. Kreditoru pārbaudes veic neatkarīgs ārpakalpojuma sniedzējs "Ernst & Young" (EY), un tās paredz arī sankciju risku pārvaldīšanu," sacīja Bunte.

Viņš arī norādīja, ka pārbaužu process norit atbilstoši plānotajam, proti, paredzēts, ka process noslēgsies šā gada otrajā pusē.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,57 miljardus eiro.

Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no EY. Līdz 2022.gada februāra beigām pārbaudes pabeigtas 1870 kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut veikt likvidējamai ABLV Bank, AS (ABLV) kredītu portfeļa daļas, kas izsniegta privātpersonām hipotekārās kreditēšanas ietvaros jeb ar ABLV klientiem noslēgto daļu tipveida līgumu, pāreju akciju sabiedrības ''Citadele banka'' (Citadele banka) īpašumā atbilstoši 30.martā. iesniegtajam ABLV likvidatoru priekšlikumam.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, FKTK secinājusi, ka, iesniedzot ABLV uzņēmuma pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri izvēloties Citadele banka, ABLV likvidatori ir rīkojušies atbilstoši noteiktajam principam – nodrošināt ABLV kreditoru interešu aizsardzību.

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli  

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai...

Izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tirgus nosacījumiem un ABLV likvidācijas plānam, tiks atgūti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Minētā ABLV kredītu portfeļa pāreja uz Citadele banka notiks pakāpeniski un plānots, ka tā noslēgsies 2021. gada otrajā pusē. Ar tiem ABLV klientiem, kuru hipotekārie kredīti tiks pārvesti uz Citadele banka, gan Citadele banka, gan ABLV sazināsies personīgi, lai informētu par tālākajiem soļiem, kas tiks veikti saistībā ar konkrētā kredīta pāreju uz Citadele banka.

Veicot kredītu pāreju uz Citadele banka, kredītu līgumu nosacījumi paliks nemainīgi. Līdz pārejas paziņojuma saņemšanai klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības tāpat kā līdz šim, veicot kredītu atmaksu uz ABLV kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestēto "ABLV Bank" klientu līdzekļu kopsumma pašlaik veido apmēram 900 miljonus eiro, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu," sacīja Rozenbergs.

Viņš arī minēja, ka to bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita likvidācijas sākumā. Tostarp starp klientiem, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, ir arī daži Latvijas uzņēmumi.

Jautāts, vai par visiem šiem 900 miljoniem eiro, kas ir arestēti, vēl ir gaidāms tiesas lēmums, Rozenbergs pieļāva, ka daļa no lietām tiks izbeigta policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. "Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru