Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut veikt likvidējamai ABLV Bank, AS (ABLV) kredītu portfeļa daļas, kas izsniegta privātpersonām hipotekārās kreditēšanas ietvaros jeb ar ABLV klientiem noslēgto daļu tipveida līgumu, pāreju akciju sabiedrības ''Citadele banka'' (Citadele banka) īpašumā atbilstoši 30.martā. iesniegtajam ABLV likvidatoru priekšlikumam.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, FKTK secinājusi, ka, iesniedzot ABLV uzņēmuma pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri izvēloties Citadele banka, ABLV likvidatori ir rīkojušies atbilstoši noteiktajam principam – nodrošināt ABLV kreditoru interešu aizsardzību.

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli  

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai...

Izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tirgus nosacījumiem un ABLV likvidācijas plānam, tiks atgūti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Minētā ABLV kredītu portfeļa pāreja uz Citadele banka notiks pakāpeniski un plānots, ka tā noslēgsies 2021. gada otrajā pusē. Ar tiem ABLV klientiem, kuru hipotekārie kredīti tiks pārvesti uz Citadele banka, gan Citadele banka, gan ABLV sazināsies personīgi, lai informētu par tālākajiem soļiem, kas tiks veikti saistībā ar konkrētā kredīta pāreju uz Citadele banka.

Veicot kredītu pāreju uz Citadele banka, kredītu līgumu nosacījumi paliks nemainīgi. Līdz pārejas paziņojuma saņemšanai klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības tāpat kā līdz šim, veicot kredītu atmaksu uz ABLV kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Tas aptvers vairākus tūkstošus hipotekāro kredītu līgumus vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā.

Ievērojot darījuma apjomu, to plānots pabeigt šī gada otrajā pusē un katrs darījumā iekļautais klients tiks savlaicīgi informēts individuāli par turpmāko rīcību, t.sk. kredīta atmaksas kārtību.

Parakstītais līgums paredz, ka klientiem visi ar likvidējamo ABLV Bank noslēgtie kredītlīgumi līdz kredīta termiņa beigām paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

“Esam Baltijas banka vietējiem iedzīvotājiem, un mūsu mērķis ir sniegt mūsdienīgākos finanšu pakalpojumus ar unikālu klientu apkalpošanas pieeju. Šī kvalitatīvā hipotekārā kredītportfeļa iegāde ir vēl viens solis mūsu izaugsmē un mūsu apņemšanās atbalstīt vietējos klientus. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju finanšu pakalpojumiem un produktiem, piedāvājot īpašus nosacījumus,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut AS “AB City” izteikt AS “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ir pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.

FKTK informē AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā iesaistītos, ka Administratīvajā apgabaltiesā ierosinātajā lietā, pamatojoties uz pieteicēju Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 2021. gada 14. jūlija lēmumu, 2021. gada 24. augustā tiks izskatīti lietas dalībnieku lūgumi par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Ņemot vērā situācijas steidzamību un ievērojot radušos jautājumus par pieteikuma iesniegšanas ietekmi uz akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi, FKTK bija tiesā iesniegusi lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, jo FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā FKTK lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs. FKTK lūdza šo lūgumu izskatīt steidzamības kārtībā līdz 2021. gada 17. augustam, kas ir noteiktais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas procedūra ir apturēta, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgusi Administratīvo tiesu atļaut "AB City" turpināt un pabeigt procedūru, pavēstīja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Šteinberga 26.jūlijā ir pieņēmusi "Olainfarm" mazākuma akcionāru Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 14.jūlija lēmuma, ar kuru "AB City" atļauts izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, atcelšanu un ierosinājusi administratīvo lietu. To plānots izskatīt rakstveida procesā.

Jansone skaidroja, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs, vērtējot, piemēram, no "Olainfarm" mazākuma akcionāru, kuri izvēlējās izmantot piedāvājumu, viedokļa. Tāpēc ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam, norāda regulators.

"Ņemot vērā minēto, FKTK ir iesniegusi lūgumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot, ka pārsūdzētā lēmuma darbība tiek daļēji atjaunota, atļaujot "AB City" turpināt un pabeigt iesākto "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas procedūru attiecībā uz tiem "Olainfarm" mazākuma akcionāriem, kuri izvēlēsies izmantot pārsūdzētajā lēmumā atļauto piedāvājumu," pauda Jansone.

"Olainfarm" Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvis Auce pavēstīja, ka, kaut arī "Olainfarm" akciju obligātais atpirkums ir apturēts līdz brīdim, kamēr Administratīvā apgabaltiesa izskata biedrības pārstāvju prasību par pagaidu aizsardzību, FKTK un "Olainfarm" valde par to nav sniegusi publisku informāciju.

Pēc Auces vēstītā, atbilstoši likumam "Olainfarm" valdei par šo faktu, ka obligātais atpirkums ir apturēts, vajadzēja informēt biržu "Nasdaq Riga".

"Manuprāt, šādi tiek maldināti gan citi mazākuma akcionāri, gan arī konkurējošā piedāvājuma izteicēji. Tāpat nav skaidrs, kā šī obligātā akciju atpirkuma apturēšana ietekmēs kopējo procesa termiņu," pauda Auce.

Viņš informēja, ka piektdien, 6.augustā, FKTK arī ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā, lai atjaunotu obligātā atpirkuma procedūru. Taču šis lūgums ar tiesneša lēmumu atstāts bez virzības, apgalvo Auce.

"Neskatoties uz to, Administratīvā apgabaltiesa ir noteikusi, ka mazākuma akcionāru lūgums par pagaidu aizsardzību izskatīs rakstveida procesā šā gada 24.augustā, tomēr FKTK nevēlas gaidīt šo lēmumu. Tā vietā tiek tērēts administratīvais resurss, lai panāktu speciālo regulējumu no tiesas, lai obligātais atpirkums varētu turpināties, kamēr paralēli tiesā tiek skatīta mazākuma akcionāru prasība. Saprātīgi un loģiski būtu sagaidīt šo tiesas lēmumu," uzskata Auce.

Vienlaikus Auce informēja, ka viņš jau ceturtdien, 5.augustā, ir lūdzis Administratīvo apgabaltiesu lietu izskatīt steidzamības kārtā līdz 16.augustam, lai "Olainfarm" akcionāriem nerastos materiāls kaitējums sakarā ar apstrīdētā prettiesiska administratīvā akta izpildi.

Pēc Auces paustā, FKTK vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un izmeklēt informāciju, ko jau ilgstoši pauž gan mazākuma akcionāri, gan citi investori. Proti, ka joprojām nav skaidrs, uz kā pamata "Repharm" grupa ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" - 30,84% akciju balsstiesību.

"Viena no "Olainfarm" valdes loceklēm, proti, Signe Baldere-Sildedze, kas ir nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas aizbildne, vairākkārt publiski ir paudusi pretrunīgu informāciju kontekstā ar "Repharm" teikto. Februārī "Repharm" ziņoja par vienošanos ar Annu Emīliju Maliginu par tiesību iegūšanu uz 21,97% "Olainfarm" akciju pirkumu un balsstiesību iegūšanu, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" meitasuzņēmumu SIA "Farma Fund". Vienlaikus Baldere-Sildedze februārī izplatīja paziņojumu, ka "Repharm" melo par akciju iegādi ar mērķi sagrābt "Olainfarm"," norādīja Auce.

Viņš arī atgādināja, ka vēl augusta sākumā Sildedze-Baldere savā publiskajā viedoklī apgalvojusi - "viena no "Olmafarm" īpašniecēm jau 2019.gada 30.oktobrī bija noslēgusi līgumu, ar kuru tiesības noteiktā termiņā iegūt no akcijām izrietošās balsstiesības nodeva SIA "Farma Fund"".

"Mani pārsteidz, ka pēc šādiem izteikumiem FKTK nerodas interese izmeklēt faktiskos apstākļus. Pārdot divas reizes vienu un to pašu parasti nevar, taču divas reizes nopirkt vienu un to pašu, ja pārdevējs, iespējams, maldina, gan var," piebilda Auce.

Baldere-Sildedze, būdama "Olainfarm" ievērojamas akciju daļas pārvaldniece, ir agrāk publiski nosaukusi "Repharm" grupas pārstāvjus par meļiem un noliegusi, ka "Repharm" kontrolētajai "Farm Fund" ir kādas tiesības uz Annas Emīlijas Maliginas akcijām, bet tagad apgalvo pilnīgi pretējo, izbrīnu pauž Auce.

"Atbilstoši publiski izskanējušai informācijai par Valērija Maligina testamentu, mantinieki savas akcijas nedrīkst pārdot piecus gadus pēc viņa nāves. Šis ir termiņš vēl nav pagājis. Šis aizliegums neatteicas uz "Olmafarm" piederošajām akcijām, ar kurām var rīkoties valde," skaidroja Auce.

Viņš arī norādīja, ka FKTK faktu, ka obligātais akciju atpirkums ir apturēts, var izziņot tikai tām pusēm, kas ir prasījušas to apturēt un attiecīgi citām iesaistītajām pusēm.

"Mūsu ieskatā iesaistītās puses ir visi "Olainfarm" akcionāri. Protams, var sausi pildīt likumu, taču tad tikpat sausi vajadzētu pieiet citiem aspektiem šajā lietā, piemēram, publiskot informāciju, kas ir FKTK rīcībā un apliecina, ka "Repharm" uzņēmumu grupa ir ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" leģitīmā un caurskatāmā veidā," piebilda Auce.

Jau ziņots, ka 19.jūlijā sākās "Repharm" grupas uzņēmuma "AB City" izteica zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas noslēgsies 17.augustā plkst.16, bet piedāvājuma rezultāti tiks paziņoti līdz 24.augustam, kad arī paredzēts veikt norēķinus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 9,26 eiro.

FKTK padome 14.jūlijā atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

FKTK informēja, ka "AB City" uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ir ieguvusi no "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 30,85% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma prospektā minēts, ka "AB City" akciju atpirkšanai būs nepieciešami 90 194 335,34 eiro, jo atpirkšanai varētu tikt piedāvātas 9 740 209 "Olainfarm" akcijas.

Paralēli Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko "Olainfarm" akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Black Duck Invest" paziņojumā medijiem iepriekš norādīja, ka "Repharm" kontroli "Olainfarm" pārņēmusi pretlikumīgi un "Black Duck Invest" turpinās aizstāvēt savas tiesības Latvijas un Čehijas tiesās, lai panāktu ar "Olmafarm" noslēgtā "Olainfarm" akciju iegādes darījuma izpildi.

Tāpat "Black Duck Invest" paziņojusi, ka FKTK lēmums atļaut "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu ir prettiesisks, un kompānija to apstrīdēs. Uzņēmuma pārstāvji savu nostāju pamato ar to, ka piedāvājuma pamatā ir iecere, kas daļēji balstās uz tādu akciju balsstiesībām, kas iepriekš esot tikušas pārdotas "Black Duck Invest".

Holdingkompānija "AB City" reģistrēta 2018.gadā, tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav norādīti, bet uzņēmuma padomē strādā "Repharm" līdzīpašnieki Andrejs Leibovičs, Jānis Oskerko un Aleksandrs Livšics. Savukārt "AB City" valdē ir "Repharm" līdzīpašnieki Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājā 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Savukārt "Repharm" ir veselības aprūpes jomā strādājošu Latvijas uzņēmumu grupa, kas apvieno "Sentor Farm aptiekas" (zīmols "Mēness aptieka"), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija", "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "Recipe Plus". "Repharm" uzņēmumu grupa ir izveidota 2009.gadā. 2019.gadā "Repharm" koncerna apgrozījums bija 283,008 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 34,56 miljoni eiro.

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā AS "Repharm" mātes uzņēmums “AB City” gatavs turpināt iegādāties mazākuma akcionāriem piederošās “Olainfarm” akcijas, informē "AB City" pārstāvis zvērināts advokāts Rihards Mors.

“Ar šo apņemšanos mēs vēlamies kliedēt iespējamo nenoteiktību “Olainfarm” sakarā, un apliecināt mūsu nodomus ilgtermiņā. Lai realizētu šo darījumu, esam rezervējuši līdzekļus 90 miljonu eiro apjomā,” skaidro “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko.

Šā gada 21.jūlijā divi AS “Olainfarm” mazākuma akcionāri Agris Auce un Mārcis Judzis, kuriem kopā pieder niecīga daļa no AS “Olainfarm” apmaksāto pamatkapitālu veidojošajām akcijām, ir vērsušies tiesā, apstrīdot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu, ar kuru “AB City” tika atļauts izteikt AS “Olainfarm” akciju obligāto atpirkumu.

Šie paši divi AS “Olainfarm” akcionāri izplatīja informāciju, ka uzsāktais AS “Olainfarm” akciju obligātais atpirkums, kam ir jānoslēdzas 2021.gada 17.augustā, ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AB City nodrošinās Olainfarm mazākuma akcionāriem iespēju pārdot akcijas par FKTK apstiprināto cenu

Db.lv, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “AB City” atzinīgi vērtē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) centienus aizsargāt “Olainfarm” mazākuma akcionārus, kuri vēlas izmantot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Kamēr FKTK cenšas noregulēt situāciju, mazākuma akcionāriem jebkurā gadījumā tiks dota iespēja pārdot savas akcijas par obligātajā piedāvājumā definēto cenu 9,26 eiro, jo “AB City” ir apliecinājis gatavību iegādāties mazākuma akcionāriem piederošās “Olainfarm” akcijas arī pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17. augustā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

"Mēs rēķinājāmies, ka būs centieni kavēt akciju atpirkšanas gaitu, jo par to “Black Duck Invest” paziņoja publiski uzreiz pēc atpirkšanas piedāvājuma atļaušanas, un nav izslēgts, ka būs vēl kādi mēģinājumi. Tāpēc arī esam rīkojušies, lai mazinātu jebkuru nenoteiktību šajā procesā. Mēs, “AB City”, esam pauduši gatavību nopirkt mazākuma akcionāru akcijas un esam gatavi darīt to arī tiešu darījumu veidā. Lai veiktu darījumus ar mazākuma akcionāriem, AS “AB City” ir rezervējusi līdzekļus 90 miljonu eiro apjomā," informēja “AB City” valdes priekšsēdētājs Sergejs Korņijenko.

Apturēta Olainfarm obligātā akciju atpirkšanas procedūra 

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS...

"Lūdzot Administratīvo tiesu atļaut “AB City” turpināt un pabeigt akciju atpirkuma procedūru, FKTK ir centusies normalizēt situāciju, kurā atsevišķi spēlētāji, neizprotamu motīvu vadīti, izmantojot likumdošanas robus, mēģina torpedēt likumā noteiktu un stingri reglamentētu procesu – obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu," komentē S.Korņijenko.

“AB City” pievienojas FKTK paustajam, ka kavēt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai tāpēc, ka kāds ir vērsies tiesā, apšaubot FKTK lēmumu, ir nesamērīgi un faktiskajai situācijai neatbilstoši. “AB City” ir vienisprātis ar FKTK, ka ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam. Taču vēl būtiskāk ir rast ilgtermiņa sistēmiskus risinājumus, kas saknē novērš iespēju ļaunprātīgi manipulēt ar obligātā akciju atpirkuma procedūru.

“AB City” pauž gatavību sadarboties ar FKTK un citām institūcijām, lai sistēmiski pilnveidotu regulējumu darījumiem ar akcijām nākotnē un mazinātu neskaidrības un dažādas interpretācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četrām no kopumā 14 bankām Latvijā 2020.gada beigās finanšu noziegumu novēršanas jomā bija vidēji zems vai zems riska līmenis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Septiņām bankām 2020.gada beigās bija vidēji augsts riska līmenis, bet trim bankām bija augsts riska līmenis.

FKTK dati liecina, ka attiecīgo četru banku, kuru riska līmenis ir vidēji zems vai zems, tirgus daļa pēc aktīvu apmēra 2020.gada beigās veidoja kopumā 84%, kamēr septiņu banku ar vidēji augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 9%, bet trīs banku ar augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 7%.

FKTK norāda, ka iepriekšējo četru gadu laikā Latvijas bankās ir būtiski samazinājies riska līmenis. "Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos - kredītiestādēs un maksājumu iestādēs," informē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Buimisters ilgstoši bija KNAB aģents un mēģināja izprovocēt Rimšēviču maksāt par liecību maiņu

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze un pieprasījuma mazināšanās nav skārusi mājokļa kredītus, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš arī norāda, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis un saistībā ar to decembrī ieviestie papildu ierobežojumi dažādās dzīves jomās nav satricinājuši banku sistēmas darbību. "Finanšu sektors saglabājis stabilitāti. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi turpinājuši palielināt uzkrājumus savos banku kontos. Lai gan banku riska izvērtējums, noslēdzoties saistību izpildes moratorijam, un piesardzība investīciju lēmumu pieņemšanā bremzēja kreditēšanas atkopšanos, tomēr nebija vērojams tālāks kredītportfeļa sarukums," norāda Purviņš.

Viņš min, ka pastiprinātie patēriņa ierobežojumi, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās stimulēja piespiedu un piesardzības uzkrājumu veidošanu, aizvien paaugstinot noguldījumu pieauguma tempu. Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 16,1% jeb augstāko līmeni kopš 2007.gada).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11. martā, Ministru kabinets izskatīs likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju no 2023. gada 1. janvāra. Par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26. februārī saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums, informē Finanšu ministrija.

FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Ievērojot ECB atzinumā izteiktos priekšlikumus, paredzēts tehniski precizēt jauno Latvijas Bankas likumu. Tad šie trīs likumprojekti vienotā paketē kopā ar 24 pavadošajiem likumprojektiem tiks iesniegti Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riskos balstīta pieeja top banku un FKTK kopdarbā

Jānis Goldbergs, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pēc premjera Krišjāņa Kariņa izteikumiem, ka bankām vajadzētu izmantot riskos balstītu pieeju, Finanšu sektora attīstības padome gada nogalē vienojās par veselu pasākumu plānu, kas to veicinātu.

Nupat Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir banku uzraugs, publiskojusi savus 2020. gada darba rezultātus, un varam secināt, kas gada gaitā mainījies kopš brīža, kad, pateicoties drastiskai pieejai, Latvija nenokļuva Moneyval pelēkajā sarakstā.

Par uzraudzības pieejas maiņu un rezultātiem Dienas Bizness iztaujāja FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktoru Kristapu Markovski.

Fragments no intervijas

Nupat publicēts institūcijas paziņojums par aktīvu darbu 2020. gadā, lai novērstu finanšu noziegumus, lai Latvijas finanšu iestādes netiktu izmantotas naudas atmazgāšanai. Norādīts, ka pieeja darbā mainīta un sasniegti labi rezultāti. Kas mainījies? Pēc kā nosakām, ka rezultāti ir labi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele iegādājusies ABLV Bank hipotekārā kredīta portfeli 120 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigta darījuma pirmā daļa starp banku Citadele un likvidējamo ABLV Bank par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi. Citadeles hipotekāro kredītu portfelis tagad ir papildināts ar vairākiem tūkstošiem hipotekāro kredītu līgumiem vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā.

Noslēdzoties darījuma pirmajai daļai, klienti, kuru kredīti tika nodoti Citadelei, tiks individuāli apzināti un informēti par jauno kārtību esošo hipotekāro saistību izpildē. Līdz gada beigām ir plānots pabeigt otro darījuma daļu, kuras hipotekāro kredītu līgumu apmērs būs aptuveni 50 miljoni eiro.

"Esam cītīgi strādājuši, lai šo apjomīgo darījumu noslēgtu iespējami īsākajā laikā. Būsim gandarīti mūsu jaunajiem klientiem sniegt pieeju modernajiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, izcilu klientu servisu un plašo digitālo pakalpojumu klāstu," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

"Līdz ar lielākās hipotekāro kredītu portfeļa nodošanu bankai Citadele esam noslēguši nozīmīgāko aktīvu atgūšanas projektu un esam akumulējuši naudas līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Esam gandarīti, ka darījuma pirmo daļu noslēdzām salīdzinoši īsos termiņos un turpmāko klientu apkalpošanu veiksmīgi pārņēmusi Citadele. Noslēgumā vēlos pateikties nu jau mūsu bijušajiem hipotekāro kredītu klientiem par līdzšinējo labo sadarbību," piebilda Andris Kovaļčuks, likvidējamās ABLV Bank likvidators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

TF Bank atver filiāli Latvijā

Db.lv, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, Zviedrijā reģistrētā TF Bank AB paziņo par filiāles atvēršanu Latvijā.

Atļauju "TF Bank" filiāles darbībai 1.septembrī izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pēc veiksmīgi aizvadītiem pieciem gadiem Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū, bankas kredītportfelis ir sasniedzis vairāk nekā 60 miljonus eiro un jau tuvāko mēnešu laikā plānots ieviest jaunus, inovatīvus finansēšanas risinājumus.

“Nodibinot bankas filiāli, nostiprinām savas pozīcijas Latvijas tirgū un plānojam turpināt attīstīt patēriņa finansēšanu, lai efektīvāk apkalpotu arvien augošo klientu skaitu,” saka TF Bank Latvijas filiāles vadītājs Juris Pūce.

Līdz šim banka sniedza patērētāju kreditēšanas pakalpojumus pārrobežu kārtībā no Zviedrijas un ar filiāles atvēršanu Latvijā tā iegūs elastību produktu un procesu attīstībā.TF Bank biznesa modelis ir balstīts uz atbildīgu aizdošanu, un populārākie aizdevumu mērķi Latvijā ir mājokļa uzlabošana, automašīnas iegāde un klientu jau esošu kredītsaistību pārfinansēšana uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vidējā izsniegto aizdevuma summa ir aptuveni pieci tūkstoši eiro.“Mūsu interesēs nav izsniegt kredītus, kurus klienti nespēs atdot, tāpēc piedāvājam neapgrūtinošus un elastīgus aizdevumus ar saprātīgiem atmaksas nosacījumiem,” norāda J.Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma

Db.lv, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Luminor" savās iekšējās procedūrās jānorāda, kā tā pastāvīgi izvērtē nepieciešamību papildināt resursus un informācijas tehnoloģiju risinājumus visā grupā un atsevišķās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda FKTK. Tāpat uzraudzības iestāžu ieskatā jāuzlabo bankas apkopoto datu kvalitāte, kā arī darījumu uzraudzības sistēma.

Vienlaikus "Luminor" arī jānodrošina savlaicīga un kvalitatīva klientu padziļinātā izpēte, paredzot tam atbilstošus resursus.

FKTK atgādina, ka pagājušajā gadā Igaunijas finanšu inspekcija "Finantsinspektsioon", FKTK un Lietuvas Banka veica klātienes pārbaudi "Luminor" visās trīs Baltijas valstīs. Tās pārbaudīja, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma un "Luminor" iekšējie noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Uzraudzības procedūras tika veiktas pastāvīgā naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu kolēģijas sadarbībā, ko izveidoja "Finantsinspektsioon" kā "Luminor" vadošais uzraugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru