Jaunākais izdevums

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Reirs klāstījis, ka ASV Finanšu ministrijas vēršanās pret "ABLV Bank" izraisījusi bankas noguldījumu aizplūšanu un ir ietekmējusi investīcijas.

Finanšu ministrs norādījis, ka ASV lēmums varētu būt saistāms ar kādas Eiropas bankas, kuras nosaukumu Reirs neatklāja, izvēli neienākt Latvijas tirgū.

"Tas nepalīdzēs nevienai institūcijai vai cilvēkiem," viņš uzsvēris, piebilstot, ka ierobežojumu atcelšana ir "nepieciešama valsts drošībai, finanšu drošībai un ekonomikas drošībai".

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) nesenās vizītes laikā runājuši par ASV Finanšu ministrijas noteikto ierobežojumu atcelšanu, Eglītis apliecinājis LTV.

ASV Finanšu ministrija nav atsaukusies "Bloomberg" aicinājumam sniegt komentārus.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, pēc būtības neietekmē, pauda "ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte.

"Eiropas Savienības un citu pasaules valstu jaunu sankciju noteikšana attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju pēc būtības neietekmē likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu. Kreditoru pārbaudes veic neatkarīgs ārpakalpojuma sniedzējs "Ernst & Young" (EY), un tās paredz arī sankciju risku pārvaldīšanu," sacīja Bunte.

Viņš arī norādīja, ka pārbaužu process norit atbilstoši plānotajam, proti, paredzēts, ka process noslēgsies šā gada otrajā pusē.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,57 miljardus eiro.

Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no EY. Līdz 2022.gada februāra beigām pārbaudes pabeigtas 1870 kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?

Jānis Goldbergs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Latvijā ir vēl dažas bankas, ar kurām varētu runāt par apvienošanos

LETA, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcionētajiem "iesaldē" līdzekļus, īpašumus un pat ganāmpulkus

Jānis Goldbergs, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktajām sankcijām Latvijā tiek iesaldēti līdzekļi bankās, aptur iespējas veikt darbības ar nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, pat ganāmpulkiem.

Ik nedēļu iesaldē līdzekļus Latvijas bankās par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija.

Bankās iesaldēto līdzekļu apjoms aug

Līdz ar noteiktajām sankcijām Latvijas bankās līdz 8. aprīļa dienas beigām bija iesaldēti apmēram 56 miljoni eiro.

Pēdējās nedēļas laikā sankcionētās summas kopvērtība aug daudz lēnāk, vēstī FKTK. Pēc FKTK ziņām, Latvijas bankās identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās. Personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti. Ievērojot, ka tiek noteiktas aizvien jaunas sankcijas, paredzams, ka iesaldēto līdzekļu apjoms turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Māris Ķirsons, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Znotiņas atkārtotu virzīšanu FID priekšnieces amatā

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

13.maijā Valsts kanceleja paziņoja, ka FID priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējais konkurss uz FID vadītāja amatu notika 2018.gadā. Toreiz Znotiņa tika izvēlēta kā labākā no deviņiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru