Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Māris Ķirsons, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.

Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.

Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?

Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.

Kādēļ Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir tik niecīgi faktoringa apjomi?

Vēsturiski apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu Latvijā visbiežāk kompensē ar apgrozāmo līdzekļu kredītlīniju komercbankās, lai gan tās pašas bankas sniedz arī faktoringa pakalpojumu. Šeit gan jāņem vērā, ka tradicionālais faktoringa pakalpojums ir iespējams tikai situācijās, kad to akceptē abas darījuma puses – gan piegādātājs, gan preces vai pakalpojuma pircējs. Viens no būtiskākajiem faktoringa izmantošanas stūrakmeņiem ir finanšu sektora uzticība biznesa videi un uzņēmēju zināšanas un vēlme attīstīt biznesu, izmantojot faktoringa pakalpojumus. Latvijā vēsturiski banku sektors ir piedzīvojis daudzus satricinājumus – Banka Baltija, Parex, Krājbanka, ABLV, PNB. Tie visi kopā ir atstājuši nospiedumu risku izvērtēšanā, dažu dēļ esam spiesti daudz rūpīgāk analizēt uzņēmumu kredītriskus, bet citu dēļ būt pirmrindnieki Eiropā AML uzraudzības jomā.

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumi cenu "skrūvspīlēs" - kur meklēt izeju?

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemitīgi augošās energoresursu, izejmateriālu, transporta un arī darbaspēka izmaksas arvien vairāk uzņēmumu Latvijā nostāda smagas dilemmas priekšā - censties atrast veidus, kā ietaupīt, lai samazinātu izdevumus, vai celt produkcijas cenas, tādējādi riskējot ar noieta samazināšanos un ienākumu sarukumu.

Energorsursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

Energoresursu cenu kāpums aizsākās jau pērn, šogad turpinot sasniegt arvien jaunas virsotnes. Pēdējie publiski izskanējušie un šoku patērētājiem radījušie “triecieni” ir iespaidīgais dabasgāzes tarifu paaugstinājums 2022. gada 2. pusgadam, kas gāzes cenu mājsaimniecību patēriņam, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, paaugstinās pat līdz četrām reizēm.

Uzņēmumiem gāzes tarifi tiek pārrēķināti katru mēnesi no jauna, bet nav pamata domāt, ka arī tie nepieaugs tikpat strauji. Tāpat izskanējušas ziņas par ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu no 1. septembra, kas varētu sasniegt ap 67% (citiem vārdiem, augt par divām trešdaļām). Strauji augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu (no tiem, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā), secināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptaujā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Debitum laiž apritē ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus

Db.lv, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju platforma Debitum laidusi apritē finanšu instrumentus - ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus (ABS). Šis finanšu produkts tika izstrādāts pārejas periodā, pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gada septembrī piešķīra investīciju pakalpojuma sniedzēja licenci platformas operatoram SIA “DN Operator”.

"Mēs esam priecīgi pavērt iespējas, kas kādreiz bija pieejamas tikai "lielajiem spēlētājiem", un tādējādi ieviešam reālas pārmaiņas nozarē," komentē Debitum dibinātājs Mārtiņš Liberts.

ABS ir finanšu instruments, kas nodrošināts ar aizdevumu kopumu, ko veido pieci vai vairāk aizdevumi. Kopumu veido aktīvi (aizdevumi), tos izveido aizdevumu izsniedzēji, un veicot ar regulatoru saskaņotus izvērtēšanas un izveides procesus, Debitum izveido ABS un piedāvā tos saviem investoriem platformā.

ABS iekļautie aizdevumi ir tādi paši, kādos bija iespējams ieguldīt iepriekš - tie ir biznesa aizdevumi, faktorings, aizdevumi, kas saistīti ar videospēlēm un citām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksporta darījumos – pieprasījuma pieaugums pēc faktoringa

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā.

Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug.

Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi faktoringa finansējumu divu miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA “Poliurs”. Tas uzņēmumam ļāvis uzlabot naudas plūsmu un ieguldīt līdzekļus ražošanas procesā.

SIA “Poliurs” ražo rūpnieciski izolētus cauruļvadus un savienotājmezglus, kā arī polimēru materiālu caurules un profilveida izstrādājumus.

Uzņēmums atrodas Ozolnieku novadā un nodarbina ap 100 darbinieku. Saražotie produkti šobrīd tiek izmantoti Baltijas un Ziemeļvalstīs, Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos.

Kā top?: Caurules siltumapgādei uzņēmumā SIA Poliurs  

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolniekos, kur SIA Poliurs ražotnē top caurules...

Ņemot vērā arvien augošo pieprasījumu pēc energoefektīviem risinājumiem, “Poliurs” ražošanas apjomi pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojušies, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viktors Melnacis. “Izolēto cauruļvadu ražošanā strādājam jau kopš 1995. gada, bet tieši pēdējo gadu laikā ir jūtams ļoti liels pieprasījums. Pamatā tas saistīts ar zaļās enerģētikas un energoefektivitātes popularitāti, jo mūsu produkts ļauj būtiski samazināt enerģijas zudumus, piemēram, būvējot siltumtrases,” norāda V. Melnacis.

“Latvijas uzņēmumu vidū faktorings kā finansējuma veids kļuvis aizvien pieprasītāks, jo ļauj izrakstītos rēķinus pārvērst tūlītējā naudas plūsmā un samazina debitoru risku. Kopējais SEB bankas faktoringa portfelis šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, un mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieaugums pārsniedz 38%. Lielā mērā to veicinājis inflācijas pieaugums un nepieciešamība saglabāt finanšu plūsmas pietiekamību, tāpat arī izmaiņas piegāžu ķēdēs un eksporta pieaugums. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd strādājam pie jaunas faktoringa platformas, kas ļaus ātrāk apstrādāt rēķinus un saņemt finansējumu,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SIA “Poliurs” apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 18 miljonus eiro. Uzņēmums pērn uzsācis sadarbību arī ar pasūtītājiem Spānijā, kur realizēti videi draudzīgi apbūves projekti. “Saglabājot iepriekš noteiktos mērķus par ilgtspējīgu darbu esošajos tirgos Eiropas Savienībā, kā arī realizācijas apjomu palielināšanu Ukrainā, 2022.gadā notiek darbs jaunu tirgu apguvei Francijā, Lielbritānijā, Šveicē. Lai gan gada sākumā tika plānots pārdotās produkcijas apjomu 2022. gadā palielināt līdz 20 miljoniem eiro, jau tagad, vasaras vidū, tas ir sasniedzis pagājušā gada apgrozījumu. Pārdošanas apjomu straujais pieaugums ir saistīts ne tikai ar izejvielu sadārdzināšanos, bet arī ar uzvaru vairākos lielu diametru cauruļu piegādes konkursos Zviedrijā un Somijā,” stāsta V. Melnacis.

Lai gan Ukrainā joprojām notiek karadarbība, SIA “Poliurs” ir atsācis izolēto cauruļvadu piegādes kara izpostītās Mikolajevas siltumtīklu uzņēmumam. Līdz gada beigām jāpiegāda vairāk kā 2 km izolētu cauruļvadu jaunu siltumtrašu izbūvei. Šo projektu līdzfinansē Zviedrijas investīciju fonds NEFCO (Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru