Jaunākais izdevums

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, pēc būtības neietekmē, pauda "ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte.

"Eiropas Savienības un citu pasaules valstu jaunu sankciju noteikšana attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju pēc būtības neietekmē likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaužu gaitu. Kreditoru pārbaudes veic neatkarīgs ārpakalpojuma sniedzējs "Ernst & Young" (EY), un tās paredz arī sankciju risku pārvaldīšanu," sacīja Bunte.

Viņš arī norādīja, ka pārbaužu process norit atbilstoši plānotajam, proti, paredzēts, ka process noslēgsies šā gada otrajā pusē.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,57 miljardus eiro.

Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no EY. Līdz 2022.gada februāra beigām pārbaudes pabeigtas 1870 kreditoriem.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank finiša taisnē ir atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudes

LETA, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestēto "ABLV Bank" klientu līdzekļu kopsumma pašlaik veido apmēram 900 miljonus eiro, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu," sacīja Rozenbergs.

Viņš arī minēja, ka to bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita likvidācijas sākumā. Tostarp starp klientiem, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, ir arī daži Latvijas uzņēmumi.

Jautāts, vai par visiem šiem 900 miljoniem eiro, kas ir arestēti, vēl ir gaidāms tiesas lēmums, Rozenbergs pieļāva, ka daļa no lietām tiks izbeigta policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. "Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, informēja prokuratūrā.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Latvijā ir vēl dažas bankas, ar kurām varētu runāt par apvienošanos

LETA, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?

Jānis Goldbergs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prudentia komandai Latvijā pievienojas Agris Grīnbergs

Db.lv, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociētā partnera statusā Prudentia komandai kopš 1.novembra pievienojas Agris Grīnbergs, kurš koncentrēsies uz lielo M&A darījumu vadīšanu Baltijā, kā arī stiprinās Prudentia pozīcijas privātā kapitāla pārvaldīšanas jomā.

“Esam gandarīti, ka mūsu komandai pievienojas tik augsta līmeņa profesionālis ar ilggadīgu pieredzi korporatīvajās finansēs un privātā kapitāla pārvaldīšanā. Ticam, ka līdz ar Agra Grīnberga pievienošanos Prudentia, mūsu komanda kļūs stiprāka un uzkrātā pieredze - daudzveidīgāka, ko novērtēs arī mūsu klienti”, uzsver Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

“Esmu patiesi priecīgi pieņemt jauno profesionālo izaicinājumu, pievienojoties vienai no lielākajām korporatīvo finanšu komandām Baltijā. Mans galvenais uzdevums un mērķis būs palīdzēt Prudentia klientiem sasniegt augstākus mērķus Baltijā un pasaulē, kā arī attīstīt privātā kapitāla pārvaldīšanas piedāvājumu”, atklāj A.Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pillar Capital koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā audzis par 16,3%

Db.lv, 01.09.2022

Pillar Capital šobrīd turpina New Hanza teritorijas attīstīšanu. 2023.gada sākumā teritorijā, kas atrodas netālu no Rīgas klusā centra, tiks nodota ekspluatācijā pirmā no plānotajām biroju ēkām.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos AS "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital") koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 11,66 miljoni eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 0,4% un bija 1,969 miljoni eiro, teikts "Pillar Capital" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Pillar Capital" paziņojumā minēts, ka koncerna rezultāti atbilst vadības sagaidītajam rezultātam.

Koncerna pamatdarbības naudas plūsma 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 4,45 miljonus eiro, bet bruto aktīvi jūnija beigās bija 155,01 miljons eiro.

Koncernam pirmā pusgada beigās bija 44 ieguldījumu īpašumi, kuru tirgus vērtība sasniedza 114,003 miljonus eiro.

Kopējā iznomājamā platība bija 75 607 kvadrātmetri, pirmā pusgada beigās bija iznomāti 88% no pieejamās platības. Līgumos noteiktā gada nomas maksa bija 3,627 miljoni eiro.

"Pillar Capital" koncerns 2021.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,977 miljonu eiro zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Laikmetīgās mākslas muzeja projektu iepauzē

LETA, 14.09.2022

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja projekti autori: Adjaye Associates un AB3D.

Vizualizācija: Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstības projekts uz laiku ir iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ, atzina Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītais karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Komentāri

Pievienot komentāru