Jaunākais izdevums

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu, "Dienas Biznesam" apliecina fonda dibinātāji.

"Novum Riga Charitable Foundation" ir mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts 2006.gadā un šo gadu laikā sniedzis atbalstu vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019.gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro.

Mecenāti norāda, ka pēdējo divu gadu laikā daudziem viņu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi.

"To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi, vai vienkārši uzdot jautājumu - vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja, vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?" - vienprātīgi uzskata dibinātāji.

Neskatoties uz notikušo, viņi ir apņēmušies turpināt strādāt, ieguldīt un arī turpmāk nodarboties ar labdarību, apliecinot, ka lai gan šķēršļu un apgrūtinājumu ir daudz, to, kuriem nepieciešama palīdzība, ir daudz vairāk.

Fonda atbalstīto jomu vidū ir atbalsts bērniem un ģimenēm. Viena no fonda ilglaicīgākajām programmām ir "Palīdzēsim Dzirdēt", kas jau 459 vājdzirdīgiem bērniem palīdzējusi iegādāties augstvērtīgus dzirdes aparātus gandrīz viena miljona eiro apmērā. Tāpat fonds sniedz ilgtermiņa atbalstu Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem, veicinot viņu profesionālo izglītību, sedzot pakalpojumu izmaksas, kas saistīti ar bērnu ārpus skolas aktivitātēm, kā arī citas vajadzības.

Viena no fonda lielākajām programmām ir "Jaunā Rīga", kuras mērķis ir sekmēt Rīgas pilsētas labiekārtošanu, jaunu, sabiedrībai nozīmīgu būvprojektu attīstību, kā arī sekmēt Rīgas kultūrvides radīšanu, tai skaitā atbalstīt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanu. Fonds kopumā sniedzis nozīmīgu ieguldījumu laikmetīgās mākslas popularizēšanai, atbalstot izstādes, kultūras notikumus un izglītības projektus, kā arī sniedzis lielu ieguldījumu kultūras žurnālistikas jomā.

Ņemot vērā to, ka fonda darbība ir apturēta, tiks liegta iespēja izpildīt tā uzņemtās saistības un veikt kārtējos maksājumus tādām programmām kā: "Palīdzēsim 21.11." (palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem), "Atbalsts skatuves mākslas projektiem", "Palīdzēsim Sergeja ģimenei", "Kultūras žurnālistika", kā arī vairāk nekā 25 bērniem programmas "Palīdzēsim dzirdēt!" ietvaros. Tāpat turpmāk nebūs iespējams apmaksāt administratīvos izdevumus, tai skaitā algu fonda darbiniekiem.

Fonda saistības neaprobežojas tikai ar iepriekš minētajiem kārtējiem maksājumiem, jo katrā programmā ir uzkrāti ziedojumi, kas saziedoti noteiktiem mērķiem, un fondam ir plašākas saistības gan pret ziedotājiem, kuri šos ziedojumus ir veikuši, gan pret tām personām, kam šie mērķziedojumi ir paredzēti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, fonda līdzekļu iesaldēšana nozīmē, ka fondam netiek ļauts pildīt savu misiju un nodrošināt saņemto ziedojumu izlietojumu saskaņā ar šo ziedojumu mērķi, savukārt ziedotāju veiktie ziedojumi nesasniedz savu mērķi un to turpmākais izlietojums nav skaidrs.

Kopš 2006.gada fondam ir sabiedriskā labuma statuss un tā darbību uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Fondam būtiski lielāko daļu līdzekļu ir ziedojuši tā dibinātāji un ar viņiem saistīti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID izdevis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baņķiera mūža projekts

Monta Glumane, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Komentāri

Pievienot komentāru