Jaunākais izdevums

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu, "Dienas Biznesam" apliecina fonda dibinātāji.

"Novum Riga Charitable Foundation" ir mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts 2006.gadā un šo gadu laikā sniedzis atbalstu vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019.gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro.

Mecenāti norāda, ka pēdējo divu gadu laikā daudziem viņu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi.

"To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi, vai vienkārši uzdot jautājumu - vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja, vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?" - vienprātīgi uzskata dibinātāji.

Neskatoties uz notikušo, viņi ir apņēmušies turpināt strādāt, ieguldīt un arī turpmāk nodarboties ar labdarību, apliecinot, ka lai gan šķēršļu un apgrūtinājumu ir daudz, to, kuriem nepieciešama palīdzība, ir daudz vairāk.

Fonda atbalstīto jomu vidū ir atbalsts bērniem un ģimenēm. Viena no fonda ilglaicīgākajām programmām ir "Palīdzēsim Dzirdēt", kas jau 459 vājdzirdīgiem bērniem palīdzējusi iegādāties augstvērtīgus dzirdes aparātus gandrīz viena miljona eiro apmērā. Tāpat fonds sniedz ilgtermiņa atbalstu Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem, veicinot viņu profesionālo izglītību, sedzot pakalpojumu izmaksas, kas saistīti ar bērnu ārpus skolas aktivitātēm, kā arī citas vajadzības.

Viena no fonda lielākajām programmām ir "Jaunā Rīga", kuras mērķis ir sekmēt Rīgas pilsētas labiekārtošanu, jaunu, sabiedrībai nozīmīgu būvprojektu attīstību, kā arī sekmēt Rīgas kultūrvides radīšanu, tai skaitā atbalstīt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanu. Fonds kopumā sniedzis nozīmīgu ieguldījumu laikmetīgās mākslas popularizēšanai, atbalstot izstādes, kultūras notikumus un izglītības projektus, kā arī sniedzis lielu ieguldījumu kultūras žurnālistikas jomā.

Ņemot vērā to, ka fonda darbība ir apturēta, tiks liegta iespēja izpildīt tā uzņemtās saistības un veikt kārtējos maksājumus tādām programmām kā: "Palīdzēsim 21.11." (palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem), "Atbalsts skatuves mākslas projektiem", "Palīdzēsim Sergeja ģimenei", "Kultūras žurnālistika", kā arī vairāk nekā 25 bērniem programmas "Palīdzēsim dzirdēt!" ietvaros. Tāpat turpmāk nebūs iespējams apmaksāt administratīvos izdevumus, tai skaitā algu fonda darbiniekiem.

Fonda saistības neaprobežojas tikai ar iepriekš minētajiem kārtējiem maksājumiem, jo katrā programmā ir uzkrāti ziedojumi, kas saziedoti noteiktiem mērķiem, un fondam ir plašākas saistības gan pret ziedotājiem, kuri šos ziedojumus ir veikuši, gan pret tām personām, kam šie mērķziedojumi ir paredzēti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, fonda līdzekļu iesaldēšana nozīmē, ka fondam netiek ļauts pildīt savu misiju un nodrošināt saņemto ziedojumu izlietojumu saskaņā ar šo ziedojumu mērķi, savukārt ziedotāju veiktie ziedojumi nesasniedz savu mērķi un to turpmākais izlietojums nav skaidrs.

Kopš 2006.gada fondam ir sabiedriskā labuma statuss un tā darbību uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Fondam būtiski lielāko daļu līdzekļu ir ziedojuši tā dibinātāji un ar viņiem saistīti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID izdevis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baņķiera mūža projekts

Monta Glumane, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft ir laidusi klajā izdevumu "Miljonārs", kurā vienkopus publicēti jaunie Latvijas bagātāko uzņēmēju, lielāko pelnītāju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju, lielāko dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 100.

Pats galvenais izdevumā "Miljonārs" joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Visbagātākie un vispelnošākie TOP 100 

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no...

"2020. gads gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomikai ir atnesis līdz šim vēl nepieredzētas pārmaiņas. Faktiski nav tādas nozares, kuru 2020.gada lielākais pārbaudījums – COVID -19 nebūtu skāris – tieši vai netieši tas skāris ir ikvienu," atzīst Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa norāda, ka arī šajā gadā sarakstā pārstāvēts plašs nozaru spektrs. Papildus iezīmējas arī tas, ka pelnītāju TOPā sevi aizvien daudzskaitlīgāk piesaka ilggadējo turīgo uzņēmēju jaunās atvases.

Desmit bagātākie Latvijas uzņēmēji ir:

  1. Leonīds Esterkins – 151 miljons eiro
  2. Oļegs Fiļs - 144 miljoni eiro
  3. Ernests Bernis - 126 miljoni eiro
  4. Arkādijs Suharenko – 81 miljons eiro
  5. Uldis Asars – 75 miljoni eiro
  6. Jānis Zuzāns - 74 miljoni eiro
  7. Justs Nikolajs Karlsons - 73 miljoni eiro
  8. Ivo Zonne - 58 miljoni eiro
  9. Jurijs Adamovičs – 50 miljoni eiro
  10. Valdis Lejnieks – 44 miljoni eiro

Žurnāls "Miljonārs" pieejams elektroniski vai nopērkams preses tirdzniecības vietās no 2020.gada 6.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru