Jaunākais izdevums

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

«Uzņēmuma Larsen darbība ir bijusi Karavelas redzes laukā jau kopš 2014.gada. Larsen, tāpat kā Karavela, vienmēr ir bijusi ļoti inovatīva kompanija, kas prasa milzīgu personīgu iesaisti, nu jau bijušie īpašnieki nolēma vairāk laika un līdzekļu novirzīt savam pamatbiznesam, un tādējādi ļoti veiksmīgi sakrita Larsen Danish Seafood bijušo īpašnieku vēlmes ar SIA Karavelas iespējam. Tāpat bijušajiem īpašniekiem bija ļoti svarīgi zināt, ka mēs, kā jaunie īpašnieki, turpināsim iedibinātās Larsen tradīcijas un pildīsim iepriekš noslēgtās vienošanās utt. Karavela arī turpmāk iepirks izejvielas ražošanai no jau bijušajiem Larsen Danish Seafood īpašniekiem,» komentē SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite.

«Šī mums ir unikāla iespēja konkurēt Vācijas tirgū ar līdzšinējiem tirgus līderiem kā līdzīgam ar līdzīgu. Mūsu plāns tuvākajos 2 gados ir sasniegt vismaz 5-7% no Vācijas zivju konservu tirgus daļas. Jau sākotnēji 2019.gada pārdošanas apjoms tika prognozēts ap 46 miljoniem eiro, un mēs esam pārliecinati, ka jau 2019.gadā, pateicoties Larsen Danish Seafood pārņemšanai, un produktu pārdošanai Vācijas tirgū, palielināsim apgrozījumu par aptuveni 4 miljoniem eiro,» norāda mārketinga direktors Jānis Endele

SIA Karavela produkti tiek realizēti ar uzņēmuma zīmoliem Kaija un Arnold Sørensen, taču lielākoties ar privātajām preču zīmēm uz lielveikalu ķēdēm Eiropā. Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi ir Skandināvija, Lielbritānija un Vācija.

SIA Karavela apgrozījums 2018. gadā sasniedza 41,6 milj. EUR, veidojot 7% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. 2018. gadā uzņēmums saražoja 71 milj. konservu kārbu, kuri tika eksportēti kopumā uz 36 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Karavela» apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Visi šim gadam uzstādītie mērķi vismaz līdz šim izskatās, ka pildās - gan apgrozījuma, gan peļņas, gan saražoto konservu kārbu skaita ziņā,» teica Endele.

Viņš atgādināja, ka šogad pavasarī «Karavela» noslēdza darījumu par «Larsen Danish Seafood» iegādi un tā ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā «Karavelas» sistēmā.

«Pozitīvi, ka patlaban mēs esam pilnībā pārņēmuši visu šo pārdošanas tīklu. Lielāko daļu viņu produktu esam iemācījušies ražot. Līdz gada beigām atbilstošos izmaksu rāmjos plānojam ietilpināt arī savu ražošanu, lai partneris, kas nodarbojas ar loģistiku un produkcijas izvadāšanu, būtu apmierināts. Patlaban ļoti intensīvi norit pārrunas par jaunu produkta ieviešanu,» sacīja Endele, piebilstot, ka līdz šā gada beigām vairākus «Karavela» orģinālproduktus, tostarp konservus iepakojumos ar caurspīdīgo vāciņu un tunci ar «Larsen» zīmolu plānots sākt piedāvāt veikalos Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījuma pieaugumu šogad veicinās cenu kāpums konserviem

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 41,616 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,5% jeb 2,891 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bija 1,513 miljoni eiro, kas bija par 819 tūkstošiem eiro jeb 2,2 reizēm lielāki nekā 2017. gadā.

SIA «Karavela» pagājušo gadu vērtā kā labu - uzņēmumam izdevies pārsniegt plānotos apgrozījuma, ražošanas apjoma un peļņas rādītājus. 2018. gadā uzņēmuma labie finanšu rādītāji sasniegti, pateicoties jaunu produktu ar augstāku pievienoto vērtību pārdošanai, sacīts tā gada pārskatā.

Uzņēmums 2018. gadā saražojis kopumā 71 miljonu konservu kārbu un 505 tonnas citas zivju produkcijas.

SIA «Karavela» lielāko daļu produkcijas eksportē - uz Eiropas Savienības valstīm pērn pārdota produkcija 28,548 miljonu eiro apmērā, kas veido 69% no uzņēmum apgrozījuma. Uz citām valstīm eksportēta produkcija 7,109 miljonu eiro apmērā (17% no apgrozījuma), savukārt Latvijā pērn realizēta produkcija 5,959 miljonu eiro apmērā (14% no apgrozījuma). Uzņēmuma eksporta apjomi pērn pieauguši gan uz Eiropas Savienības, gan citām valstīm, savukārt ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie finanšu rezultāti liecina, ka zivju konservu ražotāja SIA Karavela pārdošanas rādītāji šā gada pirmajos 5 mēnešos sasnieguši jau 21,83 miljonus eiro, kas ir par 26 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā laika periodā, informē uzņēmumā.

Rezultāti sasnieguši plānoto budžeta apjomu un realizēti ieplānotie projekti.

Karavela arī veiksmīgi noslēdzis pirmo posmu Vācijas uzņēmuma Larsen Danish Seafood ražošanas aktīvu pārvietošanā un iekārtu palaišanā uzņēmuma telpās Rīgā, Atlanijas ielā. Kopā ar Larsen brenda produkcijas ekskluzīvo izplatītāju Vācijā, DOVGAN GMBH, ir veiksmīgi pārslēgti piegādēs līgumi ar visiem Vācijas lielveikalu tīkliem.

«Šis bija patiesi trauksmains laiks, tik īsā laikā pārcelt visu ražošanu no Vācijas uz Latviju, integrēt to mūsu rūpnīcas vidē, saglabāt un uzlabot produktu kvalitāti un garšu īpatnības- šajos procesos ir iesaistīti pilnīgi visi Karavelā strādājošie. No uzņēmuma attīstības viedokļa esam spēruši lielu soli uz priekšu, ir būtiski paplašinājies mūsu piedāvātais produktu klāsts, tāpat ir pavērušās iespējas radīt jaunus. Mēs arvien turpinam mācīties, gan no kļūdām, gan uzņemot jaunas zināšanas un prakses,» uzņēmuma Larsen Danish Seafood iegādi komentē Karavela vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" papildus esošajiem 200 darbiniekiem pieņēmis darbā vēl aptuveni 60 darbiniekus.

Db.lv jau rakstīja, ka koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, "Karavela" aicināja citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist viņus.

Darbam "Karavelā" pieņemti aptuveni 60 cilvēki no Rīgas, kas iepriekš pārsvarā strādājuši viesmīlības nozarē. Šobrīd "Karavela" darbinieku pieņemšanu ir noslēgusi.

"Sākotnējā doma bija, ka pieteiksies uzņēmumi. Bija pat dažas vienošanās, tostarp ar lieliem un zināmiem uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ tālāk nekas nenotika," stāsta SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Karavela: Pieprasījums pēc zivrūpnieku produkcijas mazliet pārsniedz saražotos apmērus

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivrūpniecības nozari Latvijā līdz šim nav būtiski negatīvi ietekmējusi Covid-19 krīze - lai arī ārkārtējās situācijas sākumā pārdošana īslaicīgi kritās, patlaban pieprasījums atkal mazliet pārsniedz saražotos apmērus, teica zivju konservu ražotāja "Karavela" mārketinga direktors Jānis Endele.

"Nozari kopumā, neraugoties uz pasaulē notiekošo, globālas ķibeles līdz šim nav piemeklējušas. Bija brīdis, kad piedāvājums īslaicīgi pārsniedza piepieprasījumu, bet tagad visi uzņēmumi strādā plānotajā darba grafikā un pieprasījums mazliet pārsniedz saražotos apmērus," sacīja Endele. Viņš piebilda, ka nozarei otrais pusgads realizācijas apmēru ziņā allaž ir labāks nekā pirmais. Lai arī bija īslaicīgs pārdošanas apmēru kritums vienubrīd ārkārtējās situācijas laikā, pašlaik pārdošana atgriezusies plānotajā līmenī un nozare par pārdošanu žēloties nevar nevar.

"Karavelas" mārketinga direktors piebilda, ka pēc lokālajām krīzēm nozarē un Krievijas noteiktā embargo 2015.gadā, kā arī valūtu devalvācijas bijušajos Padomju Savienības tirgos nozare kļuvusi stiprāka. Vājākie uzņēmumi savu darbību izbeiguši jau iepriekšējos gados, vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Latvijas tirgū palikuši spēcīgākie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina neatlaist darbiniekus, bet aizdot tos

Monta Glumane, 21.03.2020

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina aizdot darbiniekus, nevis viņus atlaist.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

Nosaukums:
SIA "Karavela"
Nozare:
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana
Uzņēmuma īpašnieks:
Bite Jānis (56%), Bite Andris (24%), Endele Jānis (20%)
Apgrozījums:
41,616 miljoni eiro (2018. g.)
Strādājošo skaits:
202 (2018. g.)
Atrodas:
Rīga
Reģistrācijas datums:
16.10.2001
Avots:
Lursoft

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» pārjaunojis komercķīlu, ar kuru nodrošināts līgums par finanšu tirgus darījumiem, palielinot ar ķīlu nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 182 tūkstošiem eiro.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Swedbank», un uzņēmums par labu bankai ieķīlājis tā pajas, akcijas un obligācijas, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 8.janvārī dzēsta iepriekšējā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 140 tūkstoši eiro. Uzņēmumam kopumā šobrīd ir aktuālas trīs komercķīlas, ieskaitot no jauna reģistrēto.

SIA «Karavela» reģistrēta 2001.gadā, un tas ir viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. Tas ražo zivju konservus un filejas. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 49 700 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas.

2017.gadā SIA «Karavela» strādāja ar apgrozījumu 38,725 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 693 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" maijā izsludinājis vairākus iepirkumus, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 300 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties iekārtu komplektu zivju apstrādei. Tajā ietilpst iekārta mazo pelaģisko zivju (reņģe, brētliņa) filetēšanai, pirmapstrādātu zivju sālīšanai un sapakošanai plastmasas spaiņos ar tilpumu 5 – 10 litri un citas iekārtas.

Tāpat uzņēmums plāno iegādāties laboratorijas autoklāvu ar aprīkojumu, sterilizācijas autoklāvu ar aprīkojumu un uzstādīšanu, kura paredzamā līgumcena ir 200 tūkstoši eiro. SIA "Karavela" vēlas iegādāties arī speciālizēto transporta tehniku un ledus ģeneratoru ar aprīkojumu.

"Pašlaik mums ir vairāki aktīvi projekti, kas ir dažādās stadijās, mēs visu laiku kaut ko uzlabojam, efektivizējam un ieviešam no jauna," stāsta kompānijas mārketinga direktors Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB ACC Distribution iegūst 100 % UAB Acme Europe kapitāla daļas. KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei Latvijā, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Abi apvienošanās dalībnieki ir Lietuvas komercsabiedrības, bet tiem ir saistītās komercsabiedrības Latvijā, tāpēc apvienošanās ir paziņojama un izvērtējama arī KP.

UAB ACC Distribution pieder SIA «ACC Distribution», kuras darbības veids ir datortehnikas, datorpiederumu un datu nesēju vairumtirdzniecība, un pastarpināti - SIA «Servisa ICT», kura nodarbojas ar IT preču, mājas elektronikas un sadzīves preču remontu. Savukārt otram apvienošanās dalībniekam - UAB ACME EUROPE – pieder SIA «ACME Latvija», kuras darbības veids ir mājsaimniecības elektronisko preču vairumtirdzniecība. Tādējādi apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts elektronisko preču vairumtirdzniecības tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut UAB Vaizga iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA «Pirmas», iegādājoties SIA «Pirmas» kapitāla daļas, informē KP.

Konkurences padome nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA «Pirmas» darbība ir saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecību. Savukārt Lietuvā reģistrētā UAB Vaizga īsteno netiešu izšķirošo ietekmi pār AS «VIADA Baltija», kuras darbība saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes mazumtirdzniecību Latvijas teritorijā.

Apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, tāpēc KP vērtēja, kā apvienošanās ietekmēs benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā.

AS «VIADA Baltija» ir izveidots degvielas uzpildes staciju tīkls visā Latvijā, kur apmēram puse no tām atrodas Rīgā un tās tiešā tuvumā, savukārt pārējās stacijas ir izvietotas vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l." iegūt kopīgu izšķirošo ietekmi pār AS "LIDO" ar jau esošajiem īpašniekiem.

KP nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēmusi par darījuma atļaušanu.

"Amber Beverage Group Holding S.à r.l." grupas uzņēmumu darbība Latvijā galvenokārt ir saistīta ar alkoholisko dzērienu ražošanu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, t.sk. alus vairumtirdzniecību, kā arī minēto dzērienu mazumtirdzniecību. Savukārt AS "LIDO" darbība ir saistīta ar bāru, restorānu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārtikas produktu, t.sk. alus izplatīšanu un mazumtirdzniecību.

Tādējādi apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts alus izplatīšanas un mazumtirdzniecības tirgus, kurā gan "Amber Beverage Group Holding S.à r.l.", gan AS "LIDO" tirgus daļas ir nelielas, un uzņēmumu darbības koncentrācija būs nenozīmīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada 2. janvāra Luminor turpina savu darbību visās Baltijas valstīs caur Igaunijā reģistrētu banku un tās filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē bankas pārstāvji.

Jaunā vienkāršotā struktūra un pārvaldības modelis ļaus bankai ātrāk pieņemt lēmumus, nodrošinās labāku pārrobežu sadarbību un uzlabos efektivitāti.

«Jau no pirmās Luminor izveidošanas dienas mēs aktīvi strādājām, lai turpinātu darbu pie bankas izveidošanas, tostarp īstenojot atsevišķus juridiskus soļus, kas paredz pilnīgu Luminor banku integrāciju visās Baltijas valstīs. Šajā laikā esam veiksmīgi sadarbojušies ar banku darbību uzraugošajām iestādēm, lai savlaicīgi noslēgtu šo svarīgo banku apvienošanās posmu,» skaidro Luminor grupas vadītājs Erki Rāzuke.

«Jaunā juridiskā struktūra ļaus vienkāršot Luminor pārvaldības modeli, kā arī veicās sadarbību un sinerģijas visas Luminor grupas ietvaros. Šis solis bija nepieciešams, lai arvien efektīvāk virzītos tuvāk mūsu mērķim – izveidot jaunas paaudzes finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijas uzņēmumiem un uzņēmīgiem cilvēkiem,» piebilst Rāzuke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārpirkšana alus nozarē – iegūst īpašnieks, zaudē patērētājs

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA «Cido grupa» piederošais uzņēmums «Lāčplēša alus» iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju «Bauskas alus» un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA «Rūta M». Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.

Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids, kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās. Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb «Bauskas alus» pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk - šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija. Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma. Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildu vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra «Cido grupa» motivācija šim darījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi UAB «Vaizga» iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA «Petrol Property», taču, tā kā UAB «Vaizga» ziņojumu par apvienošanos iesniedza KP pēc faktiskās apvienošanās ar SIA «Petrol Property», KP ierosināja pārkāpuma lietu par nepaziņotu apvienošanos un piemēroja UAB «Vaizga» naudas sodu 57 419 eiro apmērā.

UAB «Vaizga» ir Lietuvā reģistrēta komercsabiedrība, kas īsteno netiešu izšķirošu ietekmi pār AS «VIADA Baltija», kas veic degvielas mazumtirdzniecību vairākās degvielas uzpildes stacijās Latvijā. AS «VIADA Baltija» un SIA «Petrol Property» darbojas vertikāli saistītos tirgos, kas ir benzīna un dīzeļdegvielas (degvielas) mazumtirdzniecības tirgus un nekustamā īpašuma nomas tirgus.

Ņemot vērā, ka darījumam nepieciešama KP atļauja un UAB «Vaizga» konkurences tiesību aktos noteiktajām prasībām atbilstīgu ziņojumu par apvienošanos iesniedza desmit mēnešus pēc apvienošanās darījuma īstenošanas, KP papildus darījumu atļaujošajam lēmumam ierosināja pārkāpuma lietu par nepaziņotu apvienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atļauj Narvesen īpašniekiem iegādāties kafejnīcu ķēdi ar preču zīmi Caffeine

Laura Mazbērziņa, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Narvesen Baltija un SIA Preses Serviss īpašnieks A/S Reitan Convenience iegūst izšķirošu ietekmi pār UAB Keturi Kambariai, kurai pieder SIA Coffee Inn. KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Reitan Convenience Latvijā ir izšķiroša ietekme pār SIA Narvesen Baltija, kas darbojas mazumtirdzniecības kioskos un citos nelielos veikalos, un netieša ietekme pār SIA Preses serviss, kura nodarbojas ar preses izdevumu vairumtirdzniecību. Savukārt UAB Keturi Kambariai piederošā SIA Coffee Inn veic darbību ātrās apkalpošanas kafejnīcu/restorānu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus

Māris Ķirsons, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai, bet arī ierobežojumi, kas noteikti ārvalstīs.

Arvien vairāk pienāk signāli no Latvijas lielākajām tirdzniecības partnervalstīm Eiropas Savienībā par iepriekš noteikto ierobežojumu mīkstināšanu, tādēļ daudzi ražotāji gaida nosacītu starta šāvienu. Vairāku nozaru uzņēmējiem, kuru eksports ģenerē 70–80% kopējo ienākumu, jo īpaši ir ļoti būtisks tieši ārzemēs notiekošais.

Vairāki DB uzrunātie uzņēmēji, kuri eksportē produkciju uz ārzemēm, uzskata, ka būtiska nozīme būs tieši tam, kā rīkosies Eiropas lielās ekonomikas – Vācija, Francija, Lielbritānija –, vai sāks lēnām mīkstināt noteiktos ierobežojumus un tādējādi atjaunot ekonomiku. Tad arī Latvijā strādājošie varēs atsākt vai pat palielināt savu izstrādājumu piegādi uz šiem tautsaimniecības motoriem. Lielo Eiropas valstu piemērs varētu likt pārskatīt savu pozīciju arī Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi Eksporta apbalvojumus, informē LTRK.

Krišjāņa Valdemāra balvu «Latvji, brauciet jūriņā!» saņēma aviācijas treniņu kompānija SIA «Air Baltic Training», bet «Sprīdīša balvu» saņēma audio efektu uzņēmums «Gamechanger audio».

Goda rakstus Krišjāņa Valdemāra balvas «Latvji, brauciet jūriņā!» ietvaros saņēma sporta aprīkojuma ražotājs SIA «Sport Revolution», kā arī laivu un karogu mastu ražotājs SIA «Zīmes». Savukārt «Sprīdīšu balvas» laureātu vidū, kas saņēma goda rakstus, bija finieru lokšņu un koka paneļu ražotājs SIA «Stiga RM», kā arī zivju pārstrādātājs SIA «Karavela».

«Esam lepni, ka jau desmito reizi pasniedzam šos LTRK nozīmīgos Eksporta apbalvojumus, kas uzņēmumiem noder ne tikai tāpēc, lai priecātos par paveikto, bet arī kļuvuši jau par sava veida kvalitātes un atzinības zīmi,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs un padomes loceklis Enno Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru