Mana pieredze: Auž tautas dziesmas 

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

Ilze Žaime, 2019. gada 05. augusts plkst. 7:55

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

LEADER programmas ietvaros jaunais uzņēmums saņēma finansiālu atbalstu 70% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Mailīšu Fabrikas izbūves un iekārtošanas projekts, tai skaitā programmējamo steļļu iegāde, kopā sasniedza 50 tūkstošu eiro apmēru. Projekts paredz, ka 70% no izlietotajiem līdzekļiem tiek atmaksāti pēc katras projekta kārtas izpildes. Sākot projektu, nācās atrast nepieciešamo naudas summu, un I. Mailīte atzīst, ka uz banku doties nav gribējusi, tādēļ iztikusi ar privātu aizdevēju palīdzību. Cilvēki esot uzticējušies viņai un viņas projektam. Investīciju daļa 30% apmērā, ko sedz pats uzņēmums, vēl tiek atpelnīta.

Atskatoties uz saspringto projekta īstenošans laiku, I.Mailīte atceras: «Ir jābūt nenormālai ticībai sev, ir jātiek galā ar papīru kalniem, jārisina finanšu jautājumi, jāsaprot būvniecības norises un cenas, kas saistās ar iepirkumiem. Ja tu strādāsi uz 90-95% un tad vēl radīsies šaubas par to, ko dari, tad labāk var nemaz nesākt. Noteikti ir kaut kas jāupurē - bez tā vienkārši nekas nesanāks.»

Mailīšu Fabrika ir arī LIAA Madonas Biznesa inkubatora biedre. I. Mailīte saka, ka pirmajā uzņemējdarbības gadā svarīgākais neesot bijis finansiālais atbalsts, bet gan informatīvais. Noderīgas ir bijušas inkubatora organizētās lekcijas un semināri.

Nav parasta fabrika

Galvenais mērķis, radot šo darbnīcu, bija iespēja pašai nodarboties ar aušanu un audumu ražošanu. Mailīšu Fabrika nav tradicionāla fabrika, kur audumu ražošana notiek metru pēc metra. I.Mailītei svarīgi ir procesā saprast, kāpēc tas tiek darīts, ka katram pasūtījumam apakšā ir galvenā ideja un tas nes arī kādu vēstījumu. Šobrīd Mailīšu Fabrikai ir piecas dažādas stelles. Vienās stellēs top arheoloģiskais audums Turaidas muzejrezervātam. Citās stellēs tiek austs lakats Diena un nakts. 21.gs. datorstellēs, kas ir vadāmas ar datoru, tiek austs vēl kāds pasūtījums Turaidas muzejrezervātam - cisu maisi ērtākai sēdēšanai. 21.gs. datorstelles ir jaunākās ar rokām aužamās stelles, kas sastopamas Latvijā. SIA Mailīšu Fabrika bija pirmā šādu steļļu īpašniece Latvijā. Tās tiek ražotas Somijā un būtiski atvieglo un paātrina darbu, jo daudzo paminu vietā aušanas process tiek vadīts ar elektriska pedāļa palīdzību un raksts uz auduma tiek pārcelts ar programmbloka palīdzību.

Pieprasījums pēc ekskursijām pie I.Mailītes parādījās jau pirms darbnīcas celtniecības darbu pabeigšanas. Tā arī radās plāns dalīties gan informācijā par stellēm, gan tautas tērpiem un to saistību ar tautas dziesmām. Lai gan darbnīcas oficiālā atklāšana notika 2018.gada decembrī, jau pērn vasarā šeit norisinājās Baltijas Amatnieku dienām veltīti pasākumi.

Mailīšu Fabrikā drīzumā varēs redzēt visas stelles, kādas izmantotas Latvijas teritorijā. Vienīgās, kas vēl trūkst, ir vissenākās rāmja stelles, un ar tām kolekcija tiks papildināta šī gada rudenī.

Ir pieprasījums

Pirms darbnīcas izveides I.Mailīte vadījusies pēc sajūtām, nevis pieprasījuma. Taču pēc darbnīcas atvēršanas parādījās arī pasūtījumi – lakati un brunči deju kolektīviem. Jaunās audējas pārliecība bija, ka jāmeklē savs ceļš, un viņa sāka pievērsties velto audumu izgatavošanai. «Veltie audumi simbolizē ilgtspējīgu attīstību. Tā vietā, lai katru dienu pirktu zīmolu apģērbus, kas ātri saplīst, ieguldām mazlietiņ vairāk, bet saņemam ilgmūžīgu produktu,» stāsta I.Mailīte. Pēc šādas metodes tiek izgatavoti vairums pasūtījumu.

Pircēji esot ļoti dažādi. Kādam būs pārsteigums par lina dvielīša cenu, citi atsaucas uz negatīvu pieredzi ar lina audumiem un neuzticas amatnieku darinājumu kvalitātei. «Stāstot nevienu pārliecināt nevar, produkts ir pašam jāizmēģina,» ir pārliecināta I.Mailīte. Ir gadījies, ka pircējs paziņo, ka pirks nolūkoto produktu, vēl nezinot tā cenu. Lielu lomu spēlē gan pircēja izglītotība, gan finansiālais stāvoklis. Nereti tikai pēc darbnīcas apmeklējuma cilvēks saprot rokām austa auduma vērtību un atgriežas, lai tiktu pie saviem brunčiem vai kāda cita izstrādājuma.

Pasūtītāju vidū ir gan latvieši, gan ārzemnieki, kā arī ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas novērtē tautiskās vērtības un svētkos izvēlas tērpties tautastērpā. Pircēju vidū ir arī jaunieši, kas novērtē un apzinās audumu vērtību. Kopumā I. Mailīte nozari vērtē kā vēl aizvien aktīvu, jo Latvijā vēl šodien darbojas gana daudz audēju un katrs specializējoties kādā konkrēta nišā vai konkrētu produktu ražošanā.

Šogad Ilze Mailīte pirmo reizi piedalījās Brīvdabas muzeja gadatirgū, kā arī Kalnciema zemnieku un amatnieku tirgū. Atsaucība ir bijusi gana liela. Vērtīga ir bijusi arī sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, jo, ja ir nepieciešamība pēc austiem izstrādājumiem, viņi vispirms griezīsies pie tuvākajiem kaimiņiem.

Nākotnē paredzēts paplašināt darbību un piedāvāt izstrādājumu šūšanu no tikko austajiem audumiem savā darbnīcā. Jau ir iegādāta nepieciešamā aparatūra, lai ar to varētu nodarboties. Pagaidām I.Mailīte strādā viena, bet cer, ka nākotnē varēs nodrošināt vēl darba vietas.

Dziesmota nākotne

I. Mailīte ir laimīga Ērgļos. Pēc darbnīcas izbūves trīs gadu garumā ir sācies laiks, kad var pievērsties dažādiem darbiem un projektiem – gan vadot meistarklases, gan pievēršoties izglītības nozarei vēl vairāk nekā līdz šim.

Darbnīca veidojas par Gadsimta viedo punktu laukumu, kurā apvienojas stāsts par tautastērpu, tautasdziesmu, stellēm un mūziku.

I. Mailīte pastāsta, ka nākotnē plāno darbnīcas tuvumā esošajā pakalnā veidot Tautasdziesmu taku. Tas dotu iespēju apmeklētājiem tautasdziesmas izstaigāt un izskriet. Kā tas izskatīsies, idejas autore vēl konkrēti nezina, taču cer šo projektu īstenot turpmāko piecu gadu laikā. Pagaidām audēja ir risinājusi radošus uzdevumus dziesmas un aušanas apvienošanā, piemēram, aužot tautasdziesmu tekstu audumā. Pirmā tautasdziesma, kas izausta, - Rīta rasa noskaloja rožu ziedu vainadziņu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2019. gada 21. augusts plkst. 9:21

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un...

2019. gada 01. augusts plkst. 16:34

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka»,...

2019. gada 23. jūlijs plkst. 14:30

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de...

2019. gada 22. jūlijs plkst. 9:56

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa,...

2019. gada 17. jūlijs plkst. 6:32

Sporta ekipējuma novietnes ražojošais skolēnu mācību uzņēmums Wheelift Latvia atzīts par šajā...

2019. gada 10. jūlijs plkst. 8:56

Informācijas tehnoloģiju kompānijas Burti izstrādātā aplikācija Good Job Pal! ļauj pateikt kolēģiem...

2019. gada 03. jūlijs plkst. 11:41

Balstoties pašas vajadzībās, izmantojot pieredzi modes biznesā un pirmsinkubatora «IdeaLAB» atbalstu,...

2019. gada 27. jūnijs plkst. 13:32

Lai palielinātu porcelāna izstrādājumu veidošanas apjomu, zīmola Piece of Touch radītāja māksliniece...

2019. gada 26. jūnijs plkst. 6:59

Liepājniece Kristīne Dekovice šuj rotaļlietas – jautrus un neglītus zvēriņus no otrreiz...

2019. gada 20. jūnijs plkst. 10:07

Uzsākot amatniecības biznesu, ir jārēķinās, ka tirgus nav liels un ir jāizvēlas...