Jaunākais izdevums

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Atkal gan tiek runāts par (jauniem) nodokļiem, ar ko ir vēlme aplikt aviāciju. Tas vienmēr ir «patīkami», jo tie nekad netiek izmantoti (izvirzītajiem) mērķiem, bet (tiek likti kopējā) katlā. Man tas nepatīk. Kaut kas tāds tuvojas, un mums ar to jārēķinās.

Ja runājam par Baltiju, kas ir mūsu mājas tirgus, mēs esam sasnieguši unikālu situāciju. Proti, airBaltic šobrīd ir monopolists visos iekšējos Baltijas pārvadājumos. Mēs esam vienīgā aviokompānija, kas savieno Baltijas valstu galvaspilsētas, veicot biežus lidojumus. Tā rezultātā Tallina un Viļņa ir trīs svarīgāko galamērķu starpā pasažieru skaita ziņā. Esam pamanījušies panākt, ka pat Liepājas savienojumā (ar Rīgu) lidmašīnu aizpildījums ir stabili virs 50%. Tas nozīmē, ka katrā no lidojumiem, kas pat nav perfektā laikā, vidēji mums ir ap 40 pasažieru. Arī šis mikrokosms ir attīstījies.

Konkurences ziņā esam pirmajā vietā Rīgā ar 62% tirgus daļas. Esam pirmajā vietā Igaunijā ar 22% tirgus daļu, visticamāk, virzoties 30% virzienā, jo Nordica pārtrauks lidojumus rudenī. Esam trešajā vietā Lietuvā regulāro pasažieru pārvadājumu ziņā, daudz atpaliekot no Ryanair un Wizz Air. Taču mēs gribam būt pirmajā vietā arī Lietuvā. Tas gan prasīs ilgāku laiku. Tādējādi esam nostiprinājušies pirmajā vietā Baltijā. Jā, ienāk konkurence – Ryanair ar Lauda. Katru sezonu ir jauni konkurenti, ienāk Pobeda no Krievijas. Šķiet, ka Qatar Airways vēlas lidot uz Tallinu, kas ir konkurence mūsu lidojumiem uz Abū Dabī. Jo stiprāki mēs kļūsim, jo lielāka būs konkurence. Mēs ar to rēķināmies. Taču tai pašā laikā mums ir kodu koplietošanas līgums ar SAS. Es teiktu, ka situācija nozarē mums aizvien ir laba, mēs visi joprojām paredzam peļņu. Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) gan prognozē mazāku peļņu (lidsabiedrībām kopumā). Ja Eiropā būs ekonomiskā krīze, tad situācija mainīsies, un būs jāskatās, kā Eiropa reaģē un ko tas nozīmē mums. Ja krīze būs, tad mums ir vislabāk, ja ir 150 vietīgas lidmašīnas (jaunajās Airbus 220-300 ir 145 sēdvietas). Es negribētu (censties) piepildīt 230 vietīgas lidmašīnas, ja ir mazāk pasažieru.

Aprīlī stāstījāt par iecerēm izplesties Eiropas tirgū. Vai šobrīd esat tam tuvāk?

Nē, mēs to nedarīsim, pirms neizmantosim opciju (pasūtīt papildu lidmašīnas virs 50 vienībām). To mēs patlaban nedarām, bet tāds plāns eksistē. Ja mūsu biznesa modelis darbosies, kā mēs esam iecerējuši, mēs bāzēsim lidmašīnas arī ārpus (Baltijas). Taču līdz 50 vienībām jābūt Baltijas tirgū. Tagad mums ir 40 lidmašīnas, no tām 19 ir Airbus, tātad mums ir jānomaina 21 un vēl jāpieliek 10 Baltijai, un tikai tad mēs dosimies ārpus (Baltijas tirgus). (Investīciju prezentācijas) tūres ietvaros lidoju uz Helsinkiem, uz reisu bija pārdots vairāk biļešu, nekā turbopropelleru lidmašīnā (Bombardier Q400 NextGen) ir vietu (76). Mēs būtu viegli varējuši izpārdot Airbus (145 vietas), tāpat arī atpakaļ.

Vai ar Nordica ir cauri? Kas, jūsuprāt, notiks?

Viņi paziņoja, ka pārtrauks regulāros reisus, bet poļu LOT (sadarbojas ar Nordica) saka, ka viņi grib turpināt lidot. Nordica kā kompānija gan turpinās darboties. Cik saprotu, viņi pelna, lidojot citu uzdevumā ‒ tikai ACMI (gaisa kuģis, apkalpe, apkope, apdrošināšana). Tātad LOT turpinās lidot (Nordica) maršrutos. (Tādējādi) mums ir cits konkurents, bet mēs jau tagad redzam, ka mūsu pasažieru skaits palielinās. Mūsu stratēģija ir neatkarīga no tā, ko dara citi. Ja redzam iespēju tirgū, mēs tajā ejam ar savu produktu. Es bieži lidoju ar konkurentiem – kad ceļojam pa visu pasauli, ne vienmēr var lidot ar airBaltic. Tūre bija tā izplānota, ka man bija jālido ar vienu no konkurentiem. Es biju pilnībā vīlies viņu produktā. Mēs lidojām četratā, un visiem bija līdzīga reakcija. Kamēr mēs piedāvājam tik labu produktu, mums nav jābaidās no konkurences. Mums ir viena no labākajām biznesa klasēm, bet arī ekonomiskajā Airbus klasē ir ļoti labs produkts. Ar labu produktu varat konkurēt, un ne vienmēr ir jābūt zemākajai cenai. Pats savām acīm redzēju, cik slikts ir konkurenta produkts. Ikviens to redzēja. Tas attiecas uz visu konceptu, pakalpojumu, kas jums tiek piedāvāts.

Vai negatīvās atsauksmes par airBaltic, piemēram, Twitter, ir tikai maldīgs iespaids? Piemēram, ka līdzīgi citām kompānijām airBaltic nemaz tā nevēlas maksāt pasažieriem, ja bijusi kavēšanās?

Ja aplūkojat visas 824 pasaules aviokompānijas un vaicājat, kura ir vislabākā attiecībā uz lidojumiem laikā, tie pērn bijām mēs, šogad - otrie. Ja vaicājam, vai arī citas aviokompānijas pazaudē kādu somu, aizkavē lidojumu, ierobežo rokas bagāžas apmērus, (atbilde ir) jā. Visām kompānijām ir šī problēma. Diemžēl tad, kad lasām Latvijas Twitter lietotājus, tad ‒ ar 62% tirgus daļu Rīgā ‒ jūs izlasīsiet vairāk par airBaltic nekā Lufthansa, kam ir (tikai) divi lidojumi dienā. Taču, ja izlasāt komentārus par Ryanair visā Eiropā, tad – tāpēc ka viņi ir daudz lielāki par mums – jūs redzēsiet lielāku (negatīvu atsauksmju) ciparu. Ir jāredz proporcija. Man ļoti žēl par katru pasažieri, kurš ir nelaimīgs (lidojot ar airBaltic), taču mēs darām daudz. Apgalvojums, ka mēs nekompensējam (nav patiess), mēs patiesībā kompensējam miljonus ...

... tad kāpēc jums un citām kompānijām ir jātiesājas?

(Kaut vai) tāpēc, ka mums nesen bija tiesvedība ar kādu cilvēku Vācijā, kurš ar mums nemaz nelidoja, bet uzskatīja, ka mēs esam atbildīgi (par viņam radītajām problēmām). Mēs šo tiesvedību uzvarējām. Nav tā, ka AirBaltic zaudētu (visas) tiesvedības. Jā, mēs arī zaudējam, bet nav tā, ka jūs automātiski uzvarat, ja ejat uz tiesu (ar aviokompāniju). Ja mēs esam kaut ko izdarījuši nepareizi, tad mums beigās būs jāmaksā. Un mums ir pietiekami daudz naudas, lai maksātu. Taču man nav pieņemams ... ir daudz iemeslu, kāpēc man (airBaltic) nav jāmaksā. Bija kāda nesena tiesvedība. Rindas pie drošības pārbaudēm bija tik garas, ka pasažieri nokavēja Lufthansa reisu. Pasažieri teica, ka grib kompensācijas no Lufthansa, kā to paredz ES likumdošana. (Taču rezultātā) tagad mums ir pirmais spriedums, kur tiesa saka: «Nē, atvainojiet, pasažieri, tā nav Lufthansa vaina, tā ir lidostas vaina.» Taču nav likuma, ka pasažieri varētu dabūt naudu no lidostas, jo likums attiecas tikai uz aviokompānijām – ne vilcieniem, ne autobusiem, ne taksometriem.

Tagad šī tiesvedība, protams, tiks izmantota – ja drošības pārbaude vai haoss lidostā liek pasažieriem vai mums aizkavēties, tad mēs nemaksājam. Pasažieris, protams, var iet uz tiesu un teikt: «Aviokompānija, tev man jāmaksā.» Taču tad, cerams, tiesa izlems: «Nē.» Tas pats attiecas uz gadījumu, ja mani aizkavē gaisa satiksmes dispečeri, un man ir jāriņķo virs Rīgas vienu stundu, un es nevaru nosēsties kāda cita vainas dēļ. Tiek pieņemts, ka par visu (slikto), kas notiek, jāmaksā aviokompānijai. Taču mums nav jāmaksā par visu. Par daudz ko mums ir (jāmaksā), un mēs maksājam. Ja paskatāmies uz kopējo pasažieru sūdzību skaitu nedēļā, tas ir ļoti mazs skaitlis. Taču šodien viens cilvēks var radīt lielu drāmu Twitter, un tad sabiedrībā tas tiek plaši apspriests, pat ja tas (attiecībā uz airBaltic) nav godīgi. Taču ne tikai airBaltic, bet visām lidsabiedrībām ir jāsaskaras ar šo problēmu. Nav tādas lidsabiedrības, kas nepazaudētu kādu somu vai neaizkavētu kādu lidojumu. Mēs esam sasnieguši augstāko klientu apmierinātības līmeni Baltijā, taču neesam perfekti. Ar pieciem miljoniem pasažieru (vienmēr) kaut kas atgadīsies, kas vēlāk būs jārisina.

Kā izskatās situācija (saistībā ar kavējumiem) šovasar?

Mums ir par (apmēram) 20% (+19% pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem) vairāk pasažieru, mums ir tie paši aizkavēšanās cipari kā pērn; vasarā tie vienmēr ir lielāki. Visas (iesaistītās) puses ir daudz izdarījušas, lai situāciju uzlabotu. Mani neiepriecina, ja ir kavēšanās gaisa satiksmes (vadības) vai lidostas (kapacitātes) trūkuma dēļ. Taču tā ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma. Kopumā mums ir tāda pati punktualitāte un pakalpojumu kvalitāte kā pērn pie lielāka pasažieru skaita. Mēs redzam, ka Rīgas lidosta ir daudz darījusi, bet viņiem ir jādara vēl vairāk nākotnē, lai mēs varētu augt pēc tam, kad terminālis būs sasniedzis savus (pasažieru skaita) griestus.

Kā šovasar strādā Latvijas gaisa satiksme (LGS)?

Viņi ir vieni no labākajiem Eiropā. Protams, es neesmu priecīgs – un, šķiet, arī Eurocontrol viņiem to norādīja –, ka viņi var apkalpot tikai 29 lidmašīnas uz viena skrejceļa stundā, kamēr citas var apkalpot 86 lidmašīnas. Saprotu, ka viņi ir apsolījuši palielināt nosēšanās un pacelšanās skaitu stundā, un tas nozīmē, ka mēs varēsim samazināt Latvijas gaisa telpā (nelietderīgi) nodedzinātās degvielas apjomus.

Vai iemesls tam ir dispečeru trūkums?

Nē, pārāk daudz lidmašīnu nosēžas un paceļas vienā laikā.

Tikko teicāt, ka citas lidostas var apkalpot daudz vairāk lidmašīnu. Kā viņi to dabū gatavu? Vai ne tāpēc, ka viņiem ir vairāk dispečeru?

Tā ir kombinācija. Jautājums ir, kā jūs organizējat attālumu starp gaisa kuģiem. Ir iespējamas dažādas procedūras. Ja lidojat uz Getvikas lidostu Londonā, tā ir pavisam cita pasaule nekā šeit. Šeit nevajag Getvikas procedūras, bet ir dažādas gaisa satiksmes ordanizācijas procedūras, kā palielināt gaisa satiksmes intensitāti. Cik saprotu, viņi to palielinās, un nākotnē viņiem būs arī vairāk darbinieku. Taču tai pašā laikā jāatzīst, ka LGS gaisa satiksmes vadības sistēma ir viena no labākajām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kopumā plāno samazināt darbinieku skaitu par 700

LETA, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic plāno samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk cilvēkiem

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu - kopumā uz laiku plānots samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk, kā arī plānots slēgt vēl vairākus maršrutus, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi," teica Gauss, piebilstot, ka šobrīd uzņēmumā ir apmēram 1800 darbinieku.

Tāpat Gauss sacīja, ka nākamo trīs mēnešu laikā plānots atcelt vēl apmēram 3700 reisu. "Mums ir jāslēdz 23 no 100 maršrutiem," teica "airBaltic" vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir finansiāli stabils uzņēmums, bet šie pasākumi tiek īstenoti, lai pārvarētu krīzi. "Tie ir pagaidu pasākumi krīzes dēļ. Mums ir jābūt gataviem pēc krīzes atsākt lidojumus," teica Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" ir ļoti svarīgs uzņēmums Latvijas ekonomikai.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka pēc krīzes aviokompānijai pavērsies jaunas iespējas, jo ne visas lidsabiedrības pārcietīs krīzi un spēs pielāgoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» nākotnē plāno veidot bāzi Tallinā, lai reisus no Igaunijas galvaspilsētas apkalpotu Igaunijā nolīgti darbinieki.

«airBaltic» vadītājs Martins Gauss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis, ka pašlaik uzņēmumā strādā 33 Igaunijas pilsoņi, bet to skaits palielināsies, jo arvien vairāk cilvēku lido no Igaunijas.

«Nākotnē mēs Igaunijā izveidosim bāzi, no Igaunijas izlidojošos reisus apkalpos Igaunijas komandas. Mums jau ir piloti un stjuarti no Igaunijas. Pieaugot tirgus daļai, mēs pieņemsim darbā arvien vairāk cilvēku no Igaunijas un Lietuvas,» viņš teicis.

Tāpat «airBaltic» vadītājs solījis, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nesamazinās tiešo reisu skaitu no Tallinas.

«Tallinā mūsu tirgus daļa ir 23%. Un vissvarīgākais ir tas, ka mēs nodrošinām nozīmīgus savienojumus. Ne tikai tiešos reisus no Tallinas, bet arī savienojošos reisus uz 80 galamērķiem caur Rīgu un no turienes uz vairāk nekā 300 galamērķiem visā pasaulē. Šāda veida savienojamība ir mūsu reisu plānošanas pamatā. Mēs varam plānot tiešos reisus kā daļu no lielāka tīkla,» klāstījis Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 12. martā atklāts ,jaunais "airBaltic" Pilotu akadēmijas lidmašīnu angārs, kura celtniecība tika uzsākta pērn augustā.

Kopējā jaunā lidmašīnu angāra platība ir 1200 m2, nodrošinot vietu vairāk nekā 15 apmācību lidaparātiem, kā arī Diamond lidmašīnu tehniskajām apkopēm.

Angāra celtniecību īstenoja būvfirma "PICHE" un tas ekspluatācijā tika nodots 2020. gada 10. februārī.

Šobrīd airBaltic Pilotu akadēmijai ir septiņi apmācību lidaparāti - seši Diamond DA40 un viens Diamond DA42, bet vēl trīs Diamond Aircraft lidaparātus airBaltic Pilotu akadēmija saņems 2020. gadā.

"Ja mēs skatāmies Baltijas valstu mērogā, tad "airBaltic" ir galvenais pasažieru apkalpotājs, un "airBaltic" skaitļi rāda, ka tā ir augoša kompānija un ka tā ieņem arvien jaunas nišas. Arī šodien mēs šeit varam redzēt, ka tā tiešām ir augoša kompānija un tai ir lielas priekšrocības. Šis jaunais pilotu treniņu centrs, kurā šobrīd ir apmēram 60 cilvēku, kas, manuprāt, šajos apstākļos ir daudz, apliecina, ka "airBaltic" ir stabila un augoša kompānija," uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pirmdien prezentēja Valsts prezidentam Egilam Levitam uzņēmuma ekonomiskos rādītājus un nākotnes plānus, pastāstīja Gauss.

Gauss šodien tikās ar Levitu, lai iepazīstinātu ar aktuālo situāciju un pastāstītu par «airBaltic» ekonomisko nozīmi Latvijā.

Viņš stāstīja, ka prezentācijā parādījis, cik nozīmīgs ir «airBaltic» transporta nozares attīstībā Latvijā un arī Baltijā. Turklāt Levits iepazīstināts ar uzņēmuma ekonomisko situāciju, pasažieru skaita rādītājiem, kā arī uzņēmuma paveikto un plānoto, lai lidsabiedrības floti pilnībā nomainītu ar «Airbus» lidmašīnām.

«Devu ieskatu «airBaltic» darbībā un uzņēmuma nozīmē valsts ekonomikai,» teica Gauss, piebilstot, ka Levits sniegto informāciju novērtēja atzinīgi un neizrādīja nekādas bažas.

«airBaltic» peļņa pagājušajā gadā pieauga par 46%, sasniedzot 5,4 miljonus eiro, bet kompānijas ieņēmumi palielinājās par 18% un bija 408,7 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gausa ienākumi no airBaltic pērn pieauguši par 12,2% līdz 1,3 miljoniem eiro

LETA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic Cooperation» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis 1,302 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu.

Tostarp 578 490 eiro bijis atalgojums uzņēmumā «airBaltic», kas ir par 0,1% mazāk nekā 2017.gadā. Savukārt prēmijās Gauss saņēmis 669 436 eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. 53 935 eiro saņemti kompensācijā no «airBaltic» par veselības apdrošināšanu.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā ir trīs būves - pa vienai Vācijā, Austrijā un Itālijā, bet kopīpašumā viņam pieder viens nekustamais īpašums Rīgā. Viņam pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums «Moosinning», kura akciju kopējā vērtība ir 25 000 eiro.

Tāpat «airBaltic» valdes priekšsēdētāja īpašumā ir divas automašīnas - 2017.gada «Canam Quard» un 2016.gada «Mercedes», bet viņa lietošanā ir trīs automašīnas - divas 2017.gada «Tesla» un 2015.gada «Volkswagen».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes aviokompānija "Icelandair" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" parakstījušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, kas lidsabiedrībām atver jaunus tirgus, ļaujot tām caur saviem maršrutu tīkliem kopīgi pārdot un izsniegt lidmašīnu biļetes.

"airBaltic" klientiem būs iespēja ērtāk sasniegt Islandi un Ziemeļameriku, savukārt "Icelandair" pasažieri tagad var iegādāties biļetes uz vairākiem "airBaltic" galamērķiem Baltijā un tālāk.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka partneru tīkls ļauj uzlabot Baltijas valstu savienojamību. Partnerība ar "Icelandair" sniegs iespēju piedāvāt pasažieriem labākas ceļošanas iespējas visā pasaulē.

"Icelandair Group" prezidents un izpilddirektors Bogi Nils Bogasons (Bogi Nils Bogason) uzsver: "Savienojot mūsu tīklus, mēs saviem pasažieriem piedāvāsim plašākas ceļošanas iespējas uz Baltiju un Austrumeiropu, savukārt "airBaltic" klientiem nodrošināsim vērtīgus savienojumus ar Islandi un dažādiem galamērķiem Ziemeļamerikā. Turklāt ceļotāji varēs uzkavēties Islandē, izbaudot mūsu valsti ceļā uz savu galamērķi."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 23. jūlijā emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kuru procentu likme ir 6,75%, informē lidsabiedrība.

Obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

airBaltic vadības komanda kopā ar starptautisko investīciju banku J.P. Morgan un SEB banku rīkoja sešu dienu investīciju prezentācijas tūri, kurā tikās ar potenciālajiem investoriem visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, kā arī Londonā, Frankfurtē, Cīrihē, Ženēvā un Helsinkos.

«Šis ir vēsturisks sasniegums mūsu lidsabiedrībai – mēs esam ne tikai emitējuši lielākās obligācijas Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē, bet airBaltic arī ir kļuvusi par pirmo lidsabiedrību Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ar eiroobligāciju piedāvājumu ienāk starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū. Investori ir skaidri apliecinājuši, ka saredz airBaltic stratēģiju kā spēcīgu. Mēs turpināsim īstenot mūsu attīstības stratēģiju, kas ir daļa no airBaltic Destination 2025 biznesa plāna. Emitējot obligācijas, mēs stiprināsim uzņēmuma likviditāti un bilanci, kā arī turpināsim investīcijas mūsu lidmašīnu flotes modernizācijā,» komentēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru

Lelde Petrāne, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi 60 409 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā un Skandināvijā.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Jūnijs bija pirmais pilnais mēnesis kopš mūsu darbības atsākšanas 18. maijā. Katru nedēļu pārvadājam aizvien vairāk pasažieru un saņemam aizvien jaunas rezervācijas, kā arī atjaunojam lidojumus uz arvien vairāk galamērķiem."

Jūnijā "airBaltic" veica 1 091 lidojumu.

Kā liecina "airBaltic" iepriekš sniegtā informācija, 2019. gada jūnijā tā pārvadāja 528 449 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. 2019. gada jūnijā "airBaltic" veica 5 871 lidojumu.

Līdz 2020. gada augusta beigām "airBaltic" savienos Baltiju 69 maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru