Jaunākais izdevums

Uzņēmēju optimisms šobrīd ļoti strauji ir atguvies, un vērojams, ka daudzi uzņēmumi atkal meklē līdzekļus darbības nodrošināšanai un attīstībai, tomēr finansējums šobrīd ir kļuvis par nedaudz lielāku deficītu nekā iepriekš, un nauda kļuvusi dārgāka, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" atzīst uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Lielākoties redzam īstermiņa un vidēja termiņa investīciju darījumus, un tādi šobrīd notiek pietiekami daudz – kompānijas aizņemas apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumu vai darījumu izpildei. Kopumā tirgū vērojams, ka uzņēmēji piebremzē jaunus, lielus investīciju projektus, ja vien tie nav nozarēs, kas ieguva no šīs situācijas. Projektus, kas tika uzsākti pirms krīzes, daudzi finišē, taču jaunie ilgtermiņa projekti pagaidām ir nogaidīšanas statusā. Patlaban pasaulē vēl pandēmija nav beigusies, un daudzi lielie uzņēmumi strādā uz eksportu, kas aizvien ir bremzēts uz tām valstīm, kur vīruss vēl plosās, jāņem arī vērā, ka kapitāla piedāvātāji ir piesardzīgāki nekā iepriekš," stāsta J. Grišins.

"Alternatīvo aizdevēju finansējums pēdējā laikā ir kļuvis dārgāks, jo arī tiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus no saviem investoriem. Kopumā šajā tirgū kapitāls sadārdzinājies par 10–20%, un pieļauju, ka līdzīga sadārdzināšanās vērojama arī banku vidē," viņš saka.

Visu interviju lasiet 28. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs atsevišķas pūļa finansēšanas platformas ir bumbas ar laika degli, atzina nebanku kreditētāja, kurš specializējas uzņēmumu apkalpošanā, "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Ir noteikts laiks, kad nozare spēj pašregulēties, un tad parādās kompānijas ar vājākiem ētikas standartiem un situāciju izmanto savā labā. Pašlaik pūļa finansējuma jomā pats platformas autors sevi regulē un nosaka, kas ir ētiski un kas nē. Daži to dara labi, daži to dara pieņemami un daži to dara ļoti slikti, uz krāpniecības robežas. Es te nemaz neminēšu tos, kuri jau ir pieķerti kā krāpnieki," pauda Grišins.

Ir platformas, kuras, piemēram, ļoti neskaidri atklāj savus patiesos darbības rezultātus, darījumus ar saistītajām pusēm, un visādā citādā ziņā nodrošina zemu caurskatāmības līmeni.

"Igaunijas presē šie jautājumi tiek cilāti biežāk, jo ir investori, kuri sūdzas, taču tie vienmēr ir bijuši lokāla rakstura notikumi. Daudzas platformas, kuras ir izveidotas Baltijā, pārsvarā turas uz līdzekļiem, kuri nāk no Rietumvalstīm. Kamēr skandāls nenāk no šīs puses, ietekme uz to darbību ir maz jūtama. Taču redzams, ka ir pat ne viena, bet virkne platformu, kuras slēpj vai nepatiesi norāda savus darbības rezultātus," sacīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansiālu problēmu gadījumā uzņēmēji aicināti laicīgi runāt ar bankām

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja uzņēmējam saistībā ar koronavīrusa izplatību radušās finansiālas problēmas, savlaicīgi vajadzētu vērsties savā bankā, lai rastu risinājumu, portālam DB sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī un vīrusa izplatība pasaulē ietekmē daudzu nozaru uzņēmējus, nav izslēgts, ka ienākumu krituma dēļ daļai var rasties problēmas ar laicīgu kredītmaksājumu veikšanu. Vairāku aptaujāto banku pārstāvji sacīja, ka patlaban kredītiestādes lemj par tālāko rīcību attiecībā uz šiem uzņēmumiem.

"Bankas izprot, ka atsevišķiem klientiem esošajā situācijā var būt radušies apstākļi, kas ietekmē saistību izpildi, tomēr jebkuras saistības ir jāpilda nolīgtajā kārtībā un godprātīgi," komentēja J. Brazovskis.

"Lai risinātu radušos sarežģījumus, lūdzam nekavējoties sazināties ar banku un risināt jautājumus savlaicīgi. Bankas noteikti ir ieinteresētas pamatotu risinājumu atrašanā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldnieka Indexo akcionāru rindām ir pievienojušies jauni investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Jaunie Indexo akcionāri ir pieredzējuši uzņēmēji un vadītāji, kas pārstāv dažādas nozares - telekomunikācijas, enerģētiku, celtniecību, finanses, kā arī citas nozares.

"Indexo atrodas straujas izaugsmes fāzē un saglabā būtisku izaugsmes potenciālu nākotnē. Mūsu darbības pamatā ir savstarpēji izdevīgas sadarbības (win-win) principi. Indexo akciju pensiju plāni klientiem šajos gados ir nodrošinājuši visaugstāko ienesīgumu Latvijas pensiju pārvaldīšanas tirgū, kā arī esam panākuši virkni citu pozitīvu izmaiņu Latvijas finanšu tirgū, piemēram, pensiju 2.līmeņa mantojamību. Īpaši zīmīgi ir tas, ka neraugoties uz pasaules koronavīrusa pandēmiju, tikko veiktie darījumi ar Indexo akcijām liecina par to, ka Indexo vērtība Covid-19 ietekmē nav mazinājusies," saka Indexo valdes loceklis un izpilddirektors Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakantajam Valsts policijas (VP) priekšnieka amatam nolemts virzīt Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ruku minētajam amatam izraudzījies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Ruks nebija starp trim līdz šim publiski vērtētajiem kandidātiem uz Valsts policijas priekšnieka amatu.Valdību veidojošās partijas šodien diskutē par minēto jautājumu, plānojot to Ministru kabinetā izskatīt nākamajā nedēļā. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka koalīcijā nav īpašu iebildumu pret šo kandidatūru.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Ruks tikai šovasar kļuva par Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. Pirms tam viņš VP dienestā ieņēmis plašākai sabiedrībai neizpaužamu amatu. Patlaban viņš ir arī lektors Valsts policijas koledžā.

Šovasar iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņam ir 70 842 eiro parādsaistības, viņa īpašumā ir 2006.gada auto "BMW", dzīvoklis Ādažu novadā, kā arī zeme un ēkas Grundzāles pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc 3D pakalpojumiem ir pieaudzis, kā rezultātā robotikas jaunuzņēmums "Giraffe360" strauji paplašina tehniskās izstrādes un digitālo failu apstrādes komandas.

"Pretēji tendencēm citās nozarēs, mums ir projektu pieplūdums. Laikā, kad cilvēki fiziski netiek īpašumos, digitālā piekļuve ir kļuvusi par pirmās nepieciešamības pakalpojumu. Piemēram, Anglijā, kur ir mūsu lielākais lietotāju skaits, valdība savās ierobežojumu mīkstināšanas norādēs ir iekļāvusi virtuālu īpašuma vizīti kā teju obligātu soli," saka Mikus Opelts, "Giraffe360" līdzdibinātājs.

Pārvietošanās ierobežojumi Eiropā vēl vairāk ir izcēluši nepieciešamību pēc kvalitatīva digitālā satura. Viņš nedomā, ka pēc ierobežojumu atcelšanas šī tendence mainīsies, bet gan uzskata, ka digitālā laikmeta domāšana turpinās progresēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru