Mazais bizness

Pieaug izpratne par sociālo biznesu

Anda Asere, 03.10.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Līdz šim akselerators realizējis četras programmas un kopumā saņemti 350 pieteikumi, no kuriem New Door absolvējuši 55 projekti. Aptuveni puse no tiem turpina darbu. Lielākais izaicinājums, pēc M. Povilaites domām, ir tas, ka tirgus ir mazs un klienti ir prasīgi. Sociālajiem uzņēmumiem tas ir divtik liels izaicinājums, jo tiem ne tikai ir jāražo kvalitatīvs pakalpojums vai produkts klientiem, kas maksās, bet jāspēj to darīt veidā, kas būs izdevīgākais sociālajam mērķim, kuru organizācija vēlas risināt.

Akseleratora uzdevums ir palīdzēt dalībniekiem sociālo projektu vai ideju pārvērst biznesā, kas būtu ilgtspējīgs un nestu peļņu. «Daudzi sociālie jautājumi ir ļoti specifiski konkrētajai pilsētai, valstij vai sabiedrības grupai, bet vienlaikus ir ļoti nozīmīgi. Sociālie uzņēmumi var pilnībā izmainīt sabiedrību. Lielisks piemērs tam, kā sociālā iniciatīva var reformēt kopienu, ir mūsu absolventi Cerību spārni, kas savas aktivitātes sāka pirms 15 gadiem, bet mēs bijām pirmā organizācija, kur projektā iesaistītie nāca mācīties, kā pārdot savus pakalpojumus. Protams, no sākuma līdz brīdim, kad visi viņiem aplaudē, pagāja 15 gadi. Tam aizmugurē ir ilgs darbs,» stāsta Diāna Lapkis, New Door līdzdibinātāja un vadītāja. Tas ir izdarāms arī ātrāk, taču viņa uzsver, ka sociālā sfēra ir sarežģīta un nav tā, par ko cilvēki un uzņēmēji vislabprātāk domā.

Visu rakstu lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ latvietis sasniegtā vietā fokusējas uz neiegūto?

Ferratum Bank vadītājs Latvijā Artis Bērziņš, 12.08.2019

Avots: freeimages.com/

Jaunākais izdevums

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Iela ar Kuldīgas šarmu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.08.2019

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas kreditori aicināti pieteikt prasījumus

LETA, 18.09.2019

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jaunākais izdevums

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Attīsta ilgtspējīgus pārvadājumus

Egons Mudulis, 17.10.2019

SIA Dinotrans valdes priekšsēdētājs Stafans Bengts Magnuss Resare (no labās) un valdes loceklis Allans Aukštikalnis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dinotrans koncentrējas uz videi draudzīgākiem dzinējiem un degvielu, sociālo atbildību.

Ilgstoša darbošanās nozarē un izpratne par tirgu bija iemesls, kāpēc arī Latvijā 2001. g. dibināta kravu pārvadājumu kompānija, sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Dinotrans valdes priekšsēdētājs Stafans Bengts Magnuss Resare, kurš biznesu uzsācis, pirmo kravas auto nopērkot jau 18 gadu vecumā Zviedrijā. Savukārt 1989. g. uzsākti pārvadājumi Igaunijas (tobrīd vēl Padomju Savienības sastāvā) virzienā. Latvijā Dinotrans attīstīta soli pa solim, 2003. g. un 2004. g. piedzīvojot strauju izaugsmi. Kad pienākusi krīze 2008. g., kompānijai jau bijis ap 200 kravas automašīnu. Patlaban kompānijas rīcībā ir vairāk nekā 220 automašīnas.

Tīrāki pārvadājumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PTAC uzraudzīs Instagram un Youtube influencerus

Db.lv, 21.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.

Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eurostat: Latvijā ir ES piektā zemākā nodokļu attiecība pret IKP

LETA, 30.10.2019

Foto: Caro/Sven Hoffmann/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Latvijā kopējais nodokļu slogs - kopējā nodokļu un sociālo iemaksu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) - ir piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), bet augstākie nodokļi ir Francijā un Beļģijā, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» trešdien publiskotie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī nodokļu un obligāto sociālo iemaksu ieņēmumi attiecībā pret IKP veidoja 31,4%. Mazāks šis rādītājs bijis Īrijā (23%), Rumānijā (27,1%), Bulgārijā (29,9%) un Lietuvā (30,5%).

Nedaudz lielāks nodokļu slogs pērn bijis Maltā (32,7%), Igaunijā (33%), Kiprā (33,8%) un Slovākijā (34,3%).

Savukārt lielākā nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumu attiecība pret IKP reģistrēta Francijā (48,4%), Beļģijā (47,2%), Dānijā (45,9%), Zviedrijā (44,4%), Austrijā (42,8%), Somijā (42,4%) un Itālijā (42%).

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn nodokļu sloga attiecība pret IKP pieaugusi lielākajā daļā ES dalībvalstu. Samazinājums reģistrēts septiņās valstīs, no kurām lielākais tas bijis Dānijā (no 46,8% 2017.gadā līdz 45,9% pērn) un Ungārijā (no 38,4% līdz 37,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dobelē paplašināts sociālo pakalpojumu centrs

Monta Glumane, 12.11.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Investējot 132 tūkstošus eiro, Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā paplašinātas un atjaunotas telpas, informē pašvaldībā.

Šīs telpas paredzētas Sociālo pakalpojuma centra struktūrvienībai - Atbalsta centrs ģimenēm.

No 2011. gada aprīļa Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu tika realizēts projekts «Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra attīstība». Projekta mērķis bija veicināt novada sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto pakalpojumu apjomu un uzlabojot to kvalitāti, attīstīt mērķa grupas sociālās un funkcionālās prasmes, sekmējot to iekļaušanos darba tirgū.

Dobeles novada sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā - Atbalsta centrā ģimenēm tiek sniegti pakalpojumi: sociālā rehabilitācija bērniem un viņu pavadoņiem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām; palīdzība un atbalsts krīzes situācijās nonākušām personām; rehabilitācija vardarbībā cietušām pieaugušām personām; darbs ar izglītojošās apmācību grupām; higiēnas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru