Jaunākais izdevums

Šodien Saeimā pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi

«Sociālā uzņēmuma likums ir liels notikums sociālās uzņēmējdarbības nozarei Latvijā, jo ar šo likumu sociālajiem uzņēmumiem ne vien tiek radīts juridisks ietvars, kurā strādāt un attīstīties, bet arī noteikti atbalsta instrumenti, kas ilgtermiņā palīdzēs sasniegt gan biznesa, gan sociālās ietekmes mērķus,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur sociālajai uzņēmējdarbībai radīts tiesiskais regulējums.

Viņas skatījumā šis likums ir pietiekami nopietns politiskais signāls, ar ko valsts no savas puses atzīst sociālos uzņēmumus par «īstiem» uzņēmumiem, un rada skaidri saprotamus spēles noteikumus tiem, kuri vēlas šajā nozare strādāt. «Liels izaicinājums, par ko jādomā arī par likumu atbildīgajai Labklājības ministrijai, ir šī likuma ieviešana dzīvē un skaidrošana sabiedrībai, parādot likuma radītās iespējas un ieguvumus, kā arī skaidrojot likumā ietvertos atbalsta un kontroles mehānismus. Redzam, ka likums komplektā ar Labklājības ministrijas un Altum atbalsta programmu būs labs tramplīns veiksmīgu un sabiedrībai nozīmīgu sociālo uzņēmumu attīstībai,» saka M. Ūlande.

DB jau rakstīja, ka Labklājības Ministrijas un Altum īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmā līdz 2022. gadam plānots atbalstīt 200 uzņēmumus. Projekts tiek īstenots visā Latvijā un tā aktivitāšu īstenošanai plānotais finansējums ir 14,9 miljoni eiro, tostarp ESF finansējums 12,7 miljoni eiro. Finansējums no valsts budžeta ir 2,2 miljoni eiro. Projektā plānots sniegt atbalstu 220 pasākuma dalībniekiem, kas risinās sociālas problēmas. «Pēc būtības atbalstu saņēmušo skaits būs daudz lielāks,» iepriekš teica Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors.

Viena projekta atbalstāmā summa ir no pieciem līdz 200 tūkstošiem eiro. Projektu Labklājības ministrija īsteno kopā ar Attīstības finanšu institūciju Altum, kas veic piemērotāko atbalsta veidu noteikšanu un atbalsta sniegšanu grantu veidā sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Šā gada jūnijā Labklājības ministrija uzsāka programmas dalībnieku reģistru, jūlijā pirmie uzņēmumi saņēma sociālā uzņēmuma statusu un šobrīd šādu statusu saņēmušo uzņēmumu skaits tuvojas 20. Pēc lēmuma saņemšanas pretendents var iesniegt granta pieteikumu Altum. Šobrīd ir saņemti un tiek izvērtēti četri pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā

Anda Asere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanos iezīmējas svarīgs pagrieziena punkts sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā

1. aprīlī stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

«Tas noteikti ir pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Likums ne vien pirmo reizi tiesiski definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet arī nosaka ļoti konkrētus un saprotamus spēles noteikumus tiem, kas vēlas darboties un attīstīties šajā nozarē. Protams, tās ir pārmaiņas – īpaši tiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā biedrības vai nodibinājumi, jo jaunais likums sociālos uzņēmumus ieceļ SIA ietvarā, taču ilgtermiņā šīs pārmaiņas noteikti palīdzēs sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai Latvijā,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Savs bizness krīzes laikā - cik traka ideja tā ir?

Diāna Lapkis, sociālās uzņēmējdarbības akseleratora "New Door" vadītāja, 16.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sociālais modes uzņēmums OWA sagatavojis valsts simtgadei veltītu T-kreklu kolekciju «Es esmu Latvija», kurā pārnesti uz auduma pašmāju mākslinieku gleznotie 5 Latvijas simboli: Tautu meita, Turaida, Rīgas melnais kaķis, Brīvības piemineklis un Jūgendstils.

Par kolekcijas sejām kļuva cilvēki ar īpašām vajadzībām un ar neierobežotām iespējām, informē OWA.

«OWA» ir sociālais uzņēmums, kas ražo apģērbus ar latviešu mākslinieku gleznām, kas pārnesti uz auduma ar sublimācijas drukas tehnikas palīdzību. Šīs kolekcijas sociālais mērķis ir lauzt stereotipus par cilvēkiem ar invaliditāti, un parādīt to spējas un nozīmi iedzīvotāju vidū, kā arī uzdrošināt citus, grūtībās nonākušos, celties kājās, neapstāties, un virzīties uz priekšu savā attīstībā. Simbolus gleznoja «OWA» mākslinieces Alisa Ādamsone un Vera Bondare, kura arī ir iejutusies modeles lomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālais projekts Parunāsim veicina nodarbinātību un mazina vientulību

Anda Asere, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikals, līdz kuram pircējam ir jāizaug

Biznesa Plāns, 06.02.2019

Sociālās uzņēmējdarbības veikals ne tikai ir

iespēja nedaudz nopelnīt, tā vienlaikus ir iespēja

integrēties sabiedrībā, uzsver Gunta Dubulte.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais sociālais uzņēmums Valmierā Čaklās bites bode piedāvā preces ar citādu pievienoto vērtību.

Čaklās bites bode ir nodibinājuma Iespēju tilts struktūrvienība līdzās pirms trim gadiem izveidotajam Dienas aprūpes centram personām ar garīga rakstura traucējumiem. Centrs izveidots, lai uzlabotu šīs ikdienā mazāk redzamās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti, un tā apmeklētāji, lai gan visi tiek saukti par bērniem, ir 18 līdz pat 52 gadus veci. Daudzos no viņiem rosās radošais gars un vēlme realizēties šādā veidā.

Likums sekoja idejai

Palēnām dienas centra apmeklētāju veikums krājies kaudzītē, līdz Iespēju tilta cilvēki sākuši apsvērt domu, ko ar to iesākt tālāk, ņemot vērā, ka līdzīgā virzienā darbojas arī citi tā saucamo riska grupu pārstāvji – jaunās māmiņas, seniori. «Varbūt viņiem nav simts preču, bet viņi ar prieku saražo piecas. Veikals ir iespēja ne tikai piepelnīt klāt kādu kapeiku, bet tā ir arī iespēja integrēties sabiedrībā,» stāsta projekta vadītāja Sanda Kalniņa un viņas kolēģe Gunta Dubulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sociālā uzņēmuma statusu piešķirs speciāla komisija

Lelde Petrāne, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija veidos komisiju, kas izvērtēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras iesniegušas iesniegumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālo uzņēmumu darbību. To nosaka Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par Sociālo uzņēmumu komisiju», kas ceturtdien, 16. novembrī, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.

Komisijas kompetencē būs sniegt Labklājības ministrijai motivētu atzinumu par pretendentu atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem.

Noteikumu projekts paredz, ka pa vienam komisijas loceklim pilnvaros Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Kultūras ministrija. Vēl pieci pārstāvji attiecīgi tiks iekļauti no Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības jomu vai pārzina ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus, atklāta konkursa rezultātā. Komisijas priekšsēdētājs būs Labklājības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Projekti, kas iekļuvuši sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursa finālā

Anda Asere, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu sociālajiem uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi.

Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri ir reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai.

Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Jānis Reirs, Labklājības ministrs skaidro: «Sociālā uzņēmējdarbība ieņem būtisku lomu kopējā Latvijas ekonomikas attīstībā. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbības veida, viņus vieno kopīgs mērķis – ar savu uzņēmējdarbību radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. Kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un ALTUM esam ieguldījuši darbu, lai veicinātu sociālo uzņēmēju darbības paplašināšanu, izcilu sociālo biznesa ideju realizēšanu dzīvē. Uzņēmējiem novēlu būt aktīviem, reģistrēties sociālo uzņēmumu reģistrā un izmantot pieejamo grantu, lai attīstītu savu sociālo biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā savu pozitīvo pieredzi ar sarunu līniju vientuļiem cilvēkiem “Parunāsim?”, sociālais uzņēmums “Sonido” izveidojis tālruņa līniju “Uzklausīsim!”, kurā izvēloties sev piemērotāko emocionālās atslodzes veidu - lamāšanos vai sūdzēšanos - izlādēt sakrātās emocijas drošā veidā.

SIA “Sonido” īpašniece Inga Muižniece ir novērojusi, ka cilvēkam trūkst atbalsta un zināšanu, kā tikt galā ar negatīvām emocijām: “Dzīvē ir situācijas, kad cilvēks ir saspringts, nesaprasts, uzvilcies un tā vietā, lai izlādētu savas dusmas uz tuviniekiem, mēs piedāvājam piezvanīt profesionāliem uzklausītājiem. Emocijām ir jādod telpa, un ar šo jauno pakalpojumu mēs ceram palīdzēt atbrīvoties no dusmām, nomierināt satraukumu un palīdzēt cilvēkam atgūt līdzsvaru.”

Svētku laikā cilvēki vēlas parunāties 

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši...

Zvans uz tāruņa numuru 90200944 maksās 60 centus minūtē. Saziņai varēs izvēlēties krievu vai latviešu valodu. Zvanītājam ir jāņem vērā, ka operatoram ir tiesības iesaistīties un atbildēt, kā arī lamāšanās pakalpojumu neiesaka personām, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

“Sonido” komanda ir psiholoģiski sagatavota un apmācīta šāda darba veikšanai. Sākotnēji šis pilotprojekts darbosies trīs mēnešus, kuru laikā tiks testēts šāda pakalpojuma pieprasījums un ietekme. Ja eksperiments būs veiksmīgs, to plānots turpināt.

"Sonido" ir sociālais darba integrācijas uzņēmums, kas nodrošina zvanu centra pakalpojumus, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Kopš 2018. gada vidus Sonido realizē sociālo projektu “Parunāsim”, dodot iespēju vientuļiem cilvēkiem parunāt un tik uzklausītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viens no pēdējiem mohikāņiem savā nišā

Linda Zalāne, speciāli DB, 29.04.2019

Pērkam kopā vadītāja Laura Millere (no labās) un pārdošanas vadītāja Anna Počujeva. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc Trampa bloķēšanas tviterī populārs kļūst sociālais tīkls Gab

LETA--AFP, 12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls "Gab" piedzīvo strauju popularitātes pieaugumu pēdējo dienu laikā līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa konta slēgšanu mikroblogu vietnē "Twitter" un konservatīvā sociālā tīkla "Parler" pazušanu no tīmekļa, pirmdien pavēstīja "Gab" vadītājs Endrū Torba.

Platformā katru dienu reģistrējās 600 000 līdz 700 000 jaunu lietotāju, "Twitter" publicētā video pavēstīja "Gab" līdzdibinātājs.

Aizvadītās nedēļas laikā "Gab" reģistrējis 40 miljonus unikālu apmeklētāju, piebilda Torba, kas ir četras reizes vairāk nekā vietnes kopējais trafiks decembrī, liecina analīzes uzņēmuma "SimilarWeb" aplēses.

"Šis ir mūsu brīdis, kad mirdzēt," citā video norādīja Torba.

Viņš arī sacīja, ka uztur kontaktus ar Trampa komandu par prezidenta konta izveidošanu "Gab", norādot, ka platforma to jau ir sagatavojusi.

Līdzīgi kā "Parler" arī "Gab" piesaistījis Trampa atbalstītājus un labējos vēlētājus, kaut arī sociālais tīkls noraida šādu politisku klasificēšanu un uzstāj, ka ir platforma vārda brīvībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls Facebook pirmdien, kā sagaidāms, nodos ASV Kongresam vairāk nekā 3000 reklāmu, kas Facebook bijušas izvietotas aptuveni 2016.gada Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu laikā un ir saistītas ar kādu Krievijas reklāmas aģentūru.

Uzņēmums tiksies ar Pārstāvju palātas un Senāta izlūkošanas komitejām un nodos tām reklāmas, apliecināja Facebook pārstāvis.

Sociālais tīkls Facebook jau 21.septembrī paziņoja, ka sniegs ASV Kongresam informāciju par Krievijas iepirktajām politiskajām reklāmām.

Līdzās valdības veiktajai izmeklēšanai par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās Facebook pats veic izmeklēšanu par Krievijas administrētiem simtiem Facebook viltus kontu.

Laikā no 2012.gada jūnija līdz 2017.gada maijam apmēram 100 000 dolāru (84 000 eiro) tērēti 3000 reklāmu iepirkšanai, lai aktualizētu tādus jautājumus kā ieroču kontrole un rasu attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Facebook ievieš jauna līmeņa pārskatāmību reklāmām un lapām

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls Facebook paziņojis par nozīmīgiem uzlabojumiem reklāmu un lapu pārskatāmībā.

Plašākas informācijas sniegšana cilvēkiem par ikvienu organizāciju un to izvietotajām reklāmām palielinās reklāmdevēju atbildību, kā arī palīdzēs samazināt to ļaunprātīgu izmantošanu Facebook platformā, skaidro sociālais tīkls.

Tagad lietotāji varēs aplūkot dažādu Facebook lapu reklāmas Facebook, Instagram, Messenger platformās, kā arī partneru vietnēs, pat tad, ja tās netiek rādītas tieši konkrētajam lietotājam. Autorizējoties Facebook platformā, būs iespējams apmeklēt jebkuru lapu un atlasīt «Informāciju un Reklāmas» (Info and Ads). Šajā sadaļā lietotāji varēs redzēt izveidotās reklāmas ziņas, kā arī būs iespējams atzīmēt aizdomīgas reklāmas, izvēloties norādīto iespēju «Ziņot par reklāmu» (Report ad).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar kampaņas palīdzību meklē bērnus, kam nepieciešamas kustību palīgierīces un sponsorus tām

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais uzņēmums KK Original Design, kas ražo palīgierīces bērniem ar kustību traucējumiem, izsludinājis kampaņu Dāvini kustību prieku, lai atrastu gan sponsorus, gan bērnus, kam būtu nepieciešamas uzņēmuma radītās palīgierīces, informē KK Original Design menedžere Sana Krētaine.

Uzņēmums dibināts 2018. gada februārī, bet pirmais prototips tā radītajai iekārtai - «Rāpulim» tika izveidots 2017. gadā kā kvalifikācijas darbs Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Šo palīgierīču aizsākums meklējams 2017. gadā, kad, domājot par kvalifikācijas darba tēmas izvēli Sanas vīrs Valters Krētainis, kas ir arī «KK Original Design» idejas radītājs un līdzdibinātājs, nolēma Sanas brālim Kristiānam Daniēlam izveidot ierīci, ar kuras palīdzību viņš varētu patstāvīgi pārvietoties vismaz mājas apstākļos.

Konsultējoties ar dažādiem speciālistiem, kurus Kristiāns apmeklē, tapa pirmais Rāpulis. Pēc tam sekoja nominācija «Latvijas Lepnumā» un pēc tam arī tika izveidots pats uzņēmums kopā ar skolas laika draugu Ģirtu Tomu Klampi, stāsta S. Krētaine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālā uzņēmējdarbība: Iespējas ir - jāķeras pie darba

Anda Asere, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir tik lielas iespējas kā nekad agrāk

«Šogad sociālās uzņēmējdarbības nozarei ir bijis patiešām intensīvs un notikumiem bagāts gads. Oktobrī tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Šis likums definē sociālo uzņēmumu un iezīmē sociālās uzņēmējdarbības «spēles laukumu», un, cerams, būs kā labs pamats sociālo uzņēmumu darbībai un attīstībai,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Šis likums ir atzinīgi novērtēts arī Eiropas sociālās uzņēmējdabrības ekspertu vidū, un Latviju ierindo to reto pasaules valstu sarakstā, kur sociālajiem uzņēmumiem ir pašiem savs, skaidrs tiesiskais regulējums.

Šogad sāka darboties arī Labklājības ministrijas un Altum kopīgi īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma – tie ir vairāk nekā 12 miljonu eiro, kas paredzēti tieši Latvijas sociālajiem uzņēmumiem. «Jāpiemin arī citi nozīmīgi notikumi – Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla darbība Latvijas reģionos, Eiropas Investīciju Bankas Sociālo inovāciju turnīra fināla pasākums Rīgā, kā arī Sociālās uzņēmējdarbības forums,» teic M. Ūlande.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru