Pasaulē

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai; vērtētājiem būs jāņem vērā Ukraina

Dienas Bizness, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Lai arī Krievijas prezidents pērn rudenī tika nominēts 2014. gada Nobela miera prēmijai, Nobela komitejas dienaskārtībā, visticamāk, nonāks arī Ukraina, ziņo Reuters.

Pašlaik Nobela miera prēmijai nominēto personu skaits ir sasniedzis rekordu – 278, tostarp arī 47 organizācijas.

Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem. Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.

Zināms, ka vēl bez V. Putina šogad prestižajam apbalvojumam izvirzīts arī pāvests Francisks, bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kā arī daudzi citi.

Nobela komitejā tiks apspriesti notikumi Ukrainā, Krievijas militārās aktivitātes Krimas pussalā, protesti Taizemē, kā arī protesti Venecuēlā. Kā jau vairākkārt vēstīts, Krievija, ievedot savus militāros spēkus, faktiski sagrāba kontroli Krimas pussalā. Šī uzskatāma par nozīmīgāko konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju kopš Aukstā kara beigām.

Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots oktobra otrajā piektdienā, bet pati balva tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā - 10.decembrī - Oslo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par šūnu transporta sistēmu pētījumiem

Jānis Rancāns, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs.

Zinātnieku darbs sniedz jaunu ieskatu tādās slimībā kā diabēts un Alcheimera slimība. Nobela komiteja norādījusi, ka zinātnieku darbs ir atstājis lielu ietekmi uz neiroloģisku saslimšanu pētīšanu, vēsta Reuters.

«Ar saviem pētījumiem Dž. Rotmens, R. Šekmens un T. Zīdhofs ir atkājuši ārkārtīgi sarežģītos mehānismus. Bez šīs apbrīnojamās organizācijas šūna iegrimtu haosā,» norādījuši Nobela komitejas pārstāvji, zinātniekiem piešķirot naudas balvu astoņu miljonu kronu (1,2 miljonu ASV dolāru) apmērā. Prēmiju paredzēts vienlīdzīgi sadalīt starp visiem trijiem tās saņēmējiem. Iepriekš Nobela prēmija bija desmit miljonu kronu apmērā, bet tika samazināta ekomomiskās krīzes iespaidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, saistībā ar tās ilggadējiem centieniem izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.

Pirmā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika aktīvi izmantoti. Pēc Ženēvas konvencijas pieņemšanas 1925. gadā ieroču izmantošana tika aizliegta. Tas gan neattiecas uz ķīmisko ieroču ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika izmantoti Hitlera paveiktajās masu slepkavībās.

Deviņdesmito gadu sākumā – 1992. – 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas aizliedza ķīmisko ieroču izgatavošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Kopš tā laika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija daudzās pasaules valstīs veikusi inspekcijas, iznīcinājusi ķīmisko ieroču arsenālu un citos veidos īstenojusi konvencijas noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela komitejas pasniegto Zviedrijas Valsts bankas prēmiju ekonomikā šogad saņēmuši trīs ASV ekonomisti – Jūdžins Fams, Larss Pīters Hansens un Roberts Šillers.

Prēmiju ekonomisti saņēmuši par saviem pētījumiem un izveidotajām teorijām akciju un obligāciju cenu ilgtermiņa prognozēšanai. Ekonomisti atklājuši, ka akciju cenas īstermiņā ir ļoti sarežģīti prognozēt, jo tās ātri reaģē uz jaunu informāciju. Tomēr ilgtermiņā akciju cenām ir tendence samazināties, kad tās ir augstas, un palielināties, kad ir zemas. Šādā veidā iespējams prognozēt ne tikai akcijas, bet arī obligācijas.

Lai gan pētnieku darbu šķir gadu desmiti (J. Fams savus atklājumus veica sešdesmitajos, bet R. Šillers astoņdesmitajos gados), ekonomistu pētījumi ietekmējuši ne tikai teorētiskos pētījumus, bet arī vērtspapīru tirgu. Viens no šādiem piemēriem ir akciju indeksu rašanās, kura izveidei liels nopelns ir Jūdžina Fama darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija literatūrā piešķirta kanādiešu rakstniecei Alisei Manro, kas pazīstama ar saviem īsajiem stāstiem. Nobela prēmijas komiteja rakstnieci nodēvējusi par «mūsdienu īso stāstu meistari».

A. Manro, dzimusi 1931. gadā, rakstīt stāstus sāka pusaudžu gados, bet viņas pirmā grāmata – stāstu krājums «Laimīgo ēnu dejas» iznāca 1968. gadā. A. Manro saņēmusi atzinības par savu stāstu rakstīšanas stilu, kuram raksturīgs domas skaidrums un psiholoģiskais reālisms.

Rakstnieces stāstu sižeti bieži norisinās nelielās pilsētās, kur cilvēku vēlme pēc sev pieņemamas eksistences izvēršas morālos konfliktos un saspringtās attiecībās ar līdzcilvēkiem. Rakstniece bieži pievēršas cilvēka eksistences trauslumam.

Db.lv jau vēstīja, ka ar Nobela prēmiju medicīnā pirmdien aizsākās prestižo apbalvojumu piešķiršanas nedēļa. Paredzēts piešķirt prēmijas par sasniegumiem literatūrā, fizikā, ekonomikā un ķīmijā. Nobela Miera prēmiju iecerēts pasniegt 11. oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junior Achievement Worldwide atkārtoti nominēta Nobela miera prēmijai

Db.lv, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi.

Nobela prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki bijuši vieni no pirmajiem, kas sākuši izmantot datormodeļus, kas attēlo ķīmiskās reakcijas. Pētnieku darbs sniedz lielu ieguldījumu sarežģītos zāļu izgudrošanas procesos.

«Ķīmiskās reakcijas notiek gaismas ātrumā. Elektroni pārlekšana starp atomu kodoliem ir paslēpta no zinātnieku acīm. Prēmijas saņēmēji, izmantojot datorus, ir panākuši to, ka tagad varam izveidot noslēpumaino ķīmijas ceļu karti. Procesu detalizētāka izpratne ļauj pilnveidot dažādus katalizatorus un zāles,» skaidroja Nobela prēmiju piešķiršanas komiteja.

Zinātnieku darbs bezprecedenta ar to, ka viņiem izdevās panākt, lai ķīmisko reakciju modelēšanā datorprogramma izmantotu gan Ņūtona klasisko fiziku, gan arī atšķirīgo kvantu fiziku. Iepriekš ķīmiķiem nācās izvēlēties vienu vai otru. Klasiskās fizikas stiprā puse ir vienkāršie aprēķini un ar tās palīdzību varēja modelēt lielas molekulas. Tomēr nebija iespējams veikt ķīmiskās reakcijas. Šim nolūkam ķīmiķi izmantoja kvantu fiziku, bet šie aprēķini prasīja milzīgus datoru resursus un tāpēc bija iespējams radīt sīku molekulu modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmija fizikā piešķirta Lielbritānijas fiziķim Pīteram Higsam un Beļģijas zinātniekam Fransuā Englēram par tā sauktā Higsa bozona atklāšanu.

Prēmijas komiteja norāda, ka zinātnieki snieguši teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļu masas izcelsmi. Higsa bozona eksistence tika arī pierādīta 2012. gada vasarā, veicot eksperimentus ar Eiropas kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību.

Abi zinātnieki teoriju par Higsa bozona eksistenci izstrādāja 1964. gadā neatkarīgi viens no otra. Teorija ir tā sauktā standartmodeļa sastāvdaļa. Saskaņā ar standartmodeli matēriju un enerģiju veido elementārdaļiņas, kuras masu iegūst no sadursmes ar Higsa lauku. Standartmodeļa teorijas pareizums bija atkarīgs no Higsa bozona un Higsa lauka eksistences pierādīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +10 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par piespiedu nodokli valdes locekļiem, kuri strādā par velti sabiedrībās bez darbiniekiem. Uzņēmēji norāda, ka šāda ideja vērtējama negatīvi, jo tādējādi pieaugs izmaksas, kuru kompensācijai nāksies meklēt naudu citur.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sola uzraudzīt situāciju ar Lietuvas piena produktiem. Dienests izvērtēs tā rīcībā esošo informāciju par Krievijas Rospotrebnadzor atklātajiem pārkāpumiem un nepieciešamības gadījumā rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Piektdienas rītā debesis Latvijā ir lielākoties apmākušās un daudzviet ir bieza migla. Galvaspilsētā Rīgā gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Laikraksts Dienas Bizness iegriežas Gleznotāju ielā, kurā teju neiespējami nesajust vīraka smaržu, kas vilina arī sameklēt vietu, no kurienes tā plūst. Tālu gan nav jāmeklē, jo ieliņā veikalu nav daudz, bet katrs ir ar savu odziņu. Pirms trīspadsmit gadiem uz šīs ielas esošajā viesnīcā viesojies arī Dalailama.

Lai gan prokuratūra, atbrīvojot kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski, nav viņam uzlikusi kādu citu drošības līdzekli, tomēr Centrālcietumā viņam likts parakstīt dokumentu par palikšanu Latvijā, piektdienas rīta intervijā Latvijas Televīzijai pastāstījis D. Čalovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija atzinīgi vērtē Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā

LETA--AFP, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Putins paziņo par atkārtotu kandidēšanu uz Krievijas prezidenta amatu

LETA--AFP, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins aicina Baltkrieviju un Kazahstānu veidot valūtas savienību

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem

BNS/INTERFAX, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas vēsturnieks: Putinu var apturēt tikai sankcijas, tomēr viņa dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas

LETA, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija atcels pret Turciju ieviestās sankcijas

LETA, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru