Jaunākais izdevums

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

“Rīga jau izsenis var lepoties ar vēsturisko apbūvi un granīta bruģi. Bruģim gan ir viens trūkums - pa to ātri braucoši auto rada pamatīgu troksni, kas ir galvassāpes daudziem iedzīvotājiem. Ātruma ierobežojums 30 km/h ir ļoti nepieciešams un īpaši vēsturiskajā centrā, kuru apmeklē arī ļoti daudz tūristu. Mūsu ģimenes kafejnīca “Buberts" atrodas Dzirnavu un Strēlnieku ielas stūrī, un troksnis ir viens no šķēršļiem, kas traucē mūsu klientiem. Jau šobrīd Dzirnavu un Strēlnieku ielā ir ātrumu ierobežojošie vaļņi, jo tur ir bērnudārzs un skola, bet tas neaptur autovadītājus ieskrieties, jo Dzirnavu iela ir taisna un plata. Ir jādomā, kā panākt, ka autovadītāji ātrumu ievēro un infrastruktūra arī fiziski neļauj šo ātrumu pārkāpt,” pieredzē dalās Kārlis Lūsis, kafejnīcas “Buberts” īpašnieks.

“Plānotajā teritorijā ietilpst Alberta iela, Strēlnieku, Vīlandes un citas - blīvi noklātas arhitektūras šedevriem. Lielā mērā tieši šim rajonam pateicoties, Rīga tikusi pie jūgendstila pērles statusa. Kad visa pasaule jau novērtējusi, tad beidzot arī mēs paši - ātruma ierobežojums ne tikai fiziski vien ļaus novērtēt īpašo vidi, bet arī kalpos par skaidru signālu pilsētas attīstībai. Uz citu Eiropas galvaspilsētu fona šis, protams, ir nieciņš, taču Rīgai - liels un drosmīgs solis, kaut nedaudz pietuvojoties mūsu galvaspilsētas attīstības plāna vadlīnijām,” norāda Rīgas Centra attīstības biedrības valdes loceklis Toms Krilovs.

Arī restorāna “Burga” vadītājs Mārcis Riba pozitīvi novērtē plānotās izmaiņas: “Esam gandarīti, ka pilsētas cents kļūs draudzīgāks, drošāks un klusāks iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, kas var nesteidzīgi baudīt Rīgas klusā centra viesmīlību.”

Ātruma samazināšanai ir būtiska loma pilsētvides attīstībā, norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs. “Nesen redzēju dokumentālus kadrus, kur redzams Rīgas centrs pagājušā gadsimta 60-tajos gados. Tad Rīgas centrs bija pilns ar smagajām automašīnām jeb fūrēm, lielizmēra tehniku un ceļa ruļļiem, ko mums tagad ir grūti iedomāties, jo vismaz smago mašīnu tranzīta plūsma no Rīgas centra ir novirzīta. Bet mums ir jāiet soli tālāk un Rīgas centrs reāli jāpakārto cilvēku, nevis vieglo automašīnu vajadzībām. Tāpēc ir vajadzīgas velojoslas un vairāk koku, samazināts braukšanas ātrums un tirdzniecības ielas. Mazāk autostāvvietu, vairāk zaļo zonu. Centra “cilvēciskošana” komplektā ar nekustamā īpašuma nodokļa, jaunā īres likuma, būvvaldes darba uzlabošanas un citiem stimuliem nodrošinās, ka nekustamā īpašuma attīstītāji atjaunos vecās ēkas un būvēs jaunas. Kad ekonomiski aktīvi cilvēki Mārupes vai Garkalnes vietā izvēlēsies dzīvot Rīgas centrā, tas uzplauks.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontdarbu dēļ autovadītājiem vietām jārēķinās pat ar papildu stundu ceļā

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē.

Tā secinājis nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, kura pārdoto dzīvokļu skaits šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 117 %. Lai gan Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā daļa potenciālo klientu bija piesardzīgi, patlaban aktivitāte ir krietni pārsniegusi pirmskrīzes laiku.

“Covid-19 laiks ne tuvu nav beidzies, ienesot ikdienā arvien jaunus izaicinājumus un mācības. Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē. Jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds noveco, tāpēc vēlme pēc jauna mājokļa pieņemas spēkā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota viena no trim "Bonava Latvija" projekta "Fjordi" dzīvojamām mājām Rīgā, netālu no Klusā centra.

Līdz ar šīs mājas nodošanu ekspluatācijā rīdziniekiem papildus ir pieejamas 60 jaunas mājvietas. Kopumā projektā plānots investēt 13,5 miljonus eiro.

"Fjordi" ir projekts, kurā īpaši domāts par ilgtspēju un atbildīgu saimniekošanu. Viens no jauninājumiem, piemēram, ir ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

"Pieprasījums pēc labiem, kvalitatīviem mājokļiem Rīgas centrā ir liels, taču cenu līmenis labākajos centra namos radījis priekšstatu par šo apkaimi kā par vietu, kur mājokli var atļauties tikai ierobežots cilvēku loks. Ekspluatācijā nodotajā mājā patlaban jau ir izpirkti 65% dzīvokļu," stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

"Bonava Latvija" īsteno ekonomiskā segmenta un biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā, attīstot projektus tādos Rīgas mikrorajonos kā Purvciems, Teika, Ķengarags, Šampēteris, Rīgas klusais centrs un Krasta ielas rajons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai

LETA, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai, no kurām pagaidām jūtami atpaliek, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Domāju, ka Rīga uzņems apgriezienus. Igaunijā, piemēram, cilvēku rocība ir lielāka tieši finansējuma pieejamības ziņā. Igaunijā ir daudz mazāka ēnu ekonomikas ietekme, līdz ar to daudz lielākam cilvēku lokam ir pieejams finansējums. Tas ir faktors, kas ir dzinis Tallinu uz priekšu, salīdzinot ar Rīgu," teica Kļaviņš.

Viņš skaidroja, ka pēc iepriekšējās krīzes Latvijā tirgus attīstību sabremzēja dažādi alternatīvie nodokļu režīmi, kas liedza cilvēkiem iegūt finansējumu mājokļa iegādei. Pagājušā gada laikā gan situācija ir uzlabojās, samazinot pelēkajā sektorā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

"Taču šī problēma nav izskausta pavisam - pandēmija atkal izgaismoja šo problēmu: ja tu strādā pelēkajā sektorā, maksā mazus nodokļus, tad arī krīzes situācijā nav pieejams atbalsts. Valsts iet pareizajā virzienā prom no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tādēļ domāju, ka situācija ar laiku uzlabosies," pauda Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu satiksmes drošību ziemas sezonā, sākot no šā gada 1.decembra, tiks samazināts atļautais braukšanas ātrums no 70 km/h līdz 50 km/h uz Dienvidu tilta estakādēm, informē Rīgas dome.

Braukšanas ātrums tiks samazināts posmā no uzbrauktuves no Maskavas ielas līdz Lubānas ielai un pretējā tilta brauktuves pusē, no Lubānas ielas līdz uzbrauktuvei no Piedrujas ielas.

Dienvidu tilta Lubānas ielas nobrauktuve ir trešā līmeņa estakāde, augstākā no visām estakādēm, kur vējš pūš spēcīgāk nekā citviet, līdz ar to pretslīdes materiālu iedarbība nav tik augsta.

Ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumi Rīgā dežurē visu diennakti, lai, nokrišņu laikā un līdz ar apledojuma veidošanos, nekavējoties veiktu maģistrālo ielu un tiltu brauktuvju apstrādi ar pretslīdes materiāliem.

Ātruma ierobežojums tiks saglabāts līdz nākamā gada pavasarim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) Augšlīgatnē turpinās Līgatnes upes caurtekas (64,8. km) atjaunošanas darbi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbi tika uzsākti pērn septembrī un patlaban ir noslēguma fāzē. Arkveida caurtekai no jauna uzmūrēti ieteces un izteces gali, kā arī uzbetonēti tā saucamie "spārni", kas palīdz noturēt caurtekas uzbēruma konstrukciju. Šobrīd tiek atjaunots dekoratīvais mūrējums caurtekas ieteces un izteces galos, paralēli tam notiek būvbedres aizbēršana un autoceļa otras brauktuves izbūve. Velvei atjaunota arī hidroizolācija. Plānots, ka darbi tiks pabeigti jūnija sākumā.

Līgatnes caurteka būvēta 19.gadsimta pašās beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums - 21,5 m. Pēc otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi.

Komentāri

Pievienot komentāru