Atpūta

Rīkoties pretēji ierastajam

Anda Asere, 20.05.2020

Foto: Jolanta Rotberga

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

"Krīze piespieda realizēt idejas, kas iepriekš šķita tik absurdas, ka nekad nenostrādās. Paralēli īstenojām trīs akcijas – iespēju pabarot zirgu, doties ar to pastaigā vai adoptēt," viņa teic. L. Broduža uzsver, ka krīzes smagumu palīdz iznest "Dabas zirgi" komanda, kas, lai arī pie samazināta atalgojuma, strādāja vēl vairāk un azartiskāk, nenogurstoši ģenerēja idejas, realizēja tās dzīvē, kā arī pastāvīgie klienti, kuri palika uzticīgi uzņēmumam.

Lielākoties staļļos ir problēma – ko iesākt ar zirgu mēsliem. Agrāk "Dabas zirgi" tos nelielos apjomos pārdeva privātpersonām, tomēr ne tuvu visus, bet atlikušos bez atlīdzības atdeva bioloģiskajai zemnieku saimniecībai. Tagad, nolemjot publiski tos piedāvāt un reklamēt, izrādījās, ka par mēsliem ir liela interese no cilvēkiem, kam ir piemājas dārzi un kuri vēlas saimniekot videi draudzīgi. "Šogad pārdevām 2/3 mēslu, tas mums lielā mērā palīdzēja izlīst no nodokļu parāda mīnusiem. Burkāni "izvilka" ikdienas maksājumus, bet mēsli – nodokļu parādu. Palikusi vēl tikai maza astīte," priecājas L. Broduža.

"Adoptē zirgu" nozīmē, ka cilvēks izvēlas kādu konkrētu zirgu, par ko vēlas rūpēties, samaksā 50 eiro un četras reizes mēnesī var braukt ciemos un to apčubināt – doties pastaigā, saķemmēt utt. "Dabas zirgi" komanda cilvēku tam apmāca, bet L. Broduža uzsver, ka šajā gadījumā zirgam mugurā nekāpj un izjādēs nedodas. "Gribam iemācīt, ka ar zirgiem ir citi komunikācijas veidi ne tikai jāšana. Mēs nevaram pelnīt, liekot zirgiem strādāt vēl vairāk. Ar svešiem cilvēkiem zirgi var doties izjādēs tikai trīs stundas nedēļā, citādi tie kļūst agresīvi vai apātiski. Protams, ar pastāvīgo jātnieku var pavadīt vairāk laika kopā," viņa norāda.

"Dabas zirgi" piedāvā arī iespēju uzaicināt zirgu uz uzņēmuma video konferenci. Pagaidām pēc šī pakalpojuma ir vismazākā atsaucība, bet L. Broduža apzinās, ka uzņēmums pārāk maz darījis, lai to popularizētu. Lai uzņēmumi sāktu pirkt šo pakalpojumu, par to daudz jāstāsta, lai rastos izpratne, ko tas īsti nozīmē un kāpēc zirgam vajadzētu piedalīties šādā konferencē. "Visas šīs idejas radās, meklējot scenārijus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem strādāt," viņa saka.

Uzņēmums jau ilgāku laiku ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas biedrs un šajā laikā ir iesniedzis pieteikumu arī tam, lai tiktu iekļauts Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā. "Šobrīd koncentrējamies uz attīstību un renovējam zirgu novietni, jo beidzot tam ir laiks. Iepriekš visi resursi tika ieguldīti pasākumu organizēšanā un dažādos ikdienas darbos, bet tagad atrodas laiks tam, kam nekad nepietika," viņa saka.

"Dabas zirgi" piedalījās hakatonā "CrisisLab", kur studenti izstrādāja prettriecienu krīzei. Tur studentu komanda izstrādāja risinājumu, lai netradicionālos veidos palīdzētu dzīvniekiem. L. Broduža atzīst, ka sākumā bija noskaņota nedaudz skeptiski, jo viņas pieredze darbā ar studentiem liecina, ka viņi ir aizrautīgi un enerģiski, bet nereti zināšanu bāze ir nepietiekama. Liels bija viņas pārsteigums, ka komandā visi studenti bija vismaz maģistra programmu līmenī, tostarp cilvēki, kuri strādā pie saviem doktora darbiem un ar lielu pieredzi un interesi par tūrisma nozari.

"Rezultāts ir pārsteidzošs. Nevienā komitejā, kur man ir bijis jāaizstāv projekts par finansējumu, neviens mani nav tā tirpinājis, kā studenti šajā hakatonā. Tagad reizi nedēļā sazvanāmies, vienojamies par konkrētiem darbiem, atbildību utt. Ja izdosies realizēt iecerēto, tas būs mans sapņu piepildījums un izdosies palīdzēt daudziem zirgiem. Ir dažādi inovatīvi veidi, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt. Veiksmīgā dalība hakatonā ir vēl viens apliecinājums, ka drīkst darīt citādāk, nekā sabiedrība pieņēmusi redzēt," saka L. Broduža.

"Dabas zirgi" pastāv jau desmit gadus un uzņēmuma sociālais mērķis ir rūpēties par zirgu labturību. "Mēs nevaram atrisināt zirgu problēmas tos glābjot – to neviens nevar apmaksāt, jo zirgu rehabilitācija pēc vardarbības ir darbs, par ko neviens nav gatavs maksāt. Tāpēc mēs cenšamies neļaut situācijai nonākt līdz tam, ka zirgiem nepieciešama rehabilitācija. Strādājam ilgtermiņā un informējam sabiedrību par zirgu fiziskajām un emocionālajām vajadzībām, kādas slodze tiem ir piemērota. Vardarbība pret dzīvniekiem ir dažāda – arī nepiemērots inventārs vai nesavlaicīga medicīniskās palīdzības sniegšana," saka L. Broduža. Ja ar laiku kaut viens cilvēks no desmit atteiksies no izjādes ar zirgu, ja tam šķitīs, ka zirgs slikti jūtas vai nav labi aprūpēts, tas būs liels sasniegums. Tas izjāžu vietu saimniekiem liks aizdomāties – uzņēmējas skatījumā zirga labturība ir ne vien tā saimnieka, bet arī sabiedrības atbildība.

L. Broduža darbā ar zirgiem iesaista arī cilvēkus no sociālā riska grupām, mēģinot iemācīt rūpēties par zirgiem, vienlaikus caur šo procesu mācot rūpēties par sevi. "Riska grupu pārstāvji bieži vien paši ir cietuši no vardarbības, tāpēc, esot kopā ar zirgiem, saprotot, ka abu pušu pieredzes ir līdzīgas, ir daudz vieglāk izjust līdzcietību, uzņemties atbildību, atrast sevi motivāciju darba veikšanai" viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru