Jaunākais izdevums

Darba devēji varētu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksa 30 eiro apmērā, šādu priekšlikumu trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja Ministru kabinets, skatot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Ar šiem grozījumiem iecerēts sīkāk atrunāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas jautājumus, kas attiecas uz darba devēja kompensētajiem izdevumiem darbiniekam par darba veikšanu attālināti.

Iesniegtajā Finanšu ministrijas (FM) likumprojektā bija rosināts paredzēt, ka kompensējamo izdevumu summa mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 60 eiro, no tiem 30 eiro mēnesī par darba vietas aprīkojuma nolietojumu, desmit eiro mēnesī par mazvērtīgiem priekšmetiem, piemēram, kancelejas precēm, seši eiro - komunālajiem maksājumiem, bet tālrunim un internetam - pa septiņiem eiro mēnesī.

Tomēr pret izmaksu dalīšanu pa izmaksu veidiem iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā, likumprojektā nepieciešams precizēt, ka izmaksu limiti netiek dalīti pa izmaksu veidiem, bet gan tiek noteikts mēneša kopējo izdevumu limits, ko darba devējs ir tiesīgs kompensēt. Tāpat LDDK rosināja, ka likumprojektā ir jāparedz iespēja, ka tiek kompensētas izmaksas pilnā apmērā, ja tiek iesniegti grāmatvedības attaisnojuma dokumenti.

LDDK pārstāvis Jānis Pumpiņš ministriem skaidroja, ka minētie noteiktie limiti būtu apvienojami vienā summā, jo situācija ar attālinātā darba izmaksu kompensēšanu katrā nozarē atšķiras, piemēram, vienam uzņēmumam nepieciešams kompensēt darbiniekam krēslu iegādi, bet cits vairāk patērēs printeru tinti.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka, izstrādājot priekšlikumu likumprojektam, FM nāca pretī darba devējiem. Ministrs pauda neizpratni par uzņēmēju organizāciju iebildumiem un pieļāva pat, ka uzņēmēju organizāciju priekšlikums ir mēģinājums nenomaksāt nodokļu par daļu maksājumu.

Reirs rosināja atbalstīt uzņēmēju organizāciju prasību, vienlaikus likumprojektā nosakot, ka kompensējamo izdevumu summa mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 30 eiro. Ministri šo priekšlikumu atbalstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par attālinātā darba izmaksu kompensēšanu

Monta Šķupele, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju izmantotākie instrumenti krīzes pārvarēšanai ir nodokļu nomaksas termiņa atlikšana, dīkstāves uzsākšana un finanšu instrumentu piesaiste, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā biedru aptaujā par Covid-19 krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Aptaujā ir atainota biedru vērtējuma dinamika no brīža pirms ārkārtējas situācijas izsludināšanas līdz apkopojuma sagatavošanas brīdim.

LTRK veiktajā biedru aptaujā par krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbību ir redzams, ka pirmajā trijniekā izmantotākie instrumenti krīzes pārvarēšanai ir nodokļu nomaksas termiņa atlikšana (38%), dīkstāves uzsākšana (33%) un finanšu instrumentu piesaiste (29%), savukārt darbinieku atlaišanu ir veikuši 27%, kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu 15% no aptaujas respondentiem.

Jautājot uzņēmējiem, kādus risinājumus viņi plāno izvēlēties krīzes radīto problēmu risināšanai, salīdzinot ar marta beigām aprīlī daudz mazāk uzņēmumu plāno darbinieku atlaišanu (20%), dīkstāves uzsākšanu (33%), nodokļu nomaksas termiņu atlikšanu (32%), kā arī citu risinājumu izmantošanu, kas liecina par kopumā pozitīvāku situācijas attīstību nekā uzņēmēji prognozēja marta nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus" izstrādā jaunu treniņu scenāriju individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanā.

"Exonicus" traumas simulatora individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanas treniņu scenārijs "Covid-19 PPE" māca secību, kā apģērbt un noģērbt individuālos aizsardzības līdzekļus. "Tradicionāli apmācības notiek grupā un izmanto reālus individuālās aizsardzības līdzekļus," skaidro Sandis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd rīks ir publiski pieejams. S. Kondrāts spriež, ka šis scenārijs noderēs arī citām infekciju saslimšanām, kā arī, lai vingrinātos bioloģisko, ķīmisko un radiācijas slimnieku aprūpē.

"Virtuālā simulācija sniedz iespēju neierobežotu reižu skaitu individuāli trenēties aizsarglīdzekļu drošai lietošanai un saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par apgūtajām iemaņām vai pieļautajām kļūdām, neapdraudot pacientu," norāda Ieva Šlēziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore. Viņas skatījumā simulācijas priekšrocība ir tās eksperimentālais raksturs - ir pierādīts, ka eksperimentējot pieaugušie iemācās labāk. Šajā situācijā būtiska ir arī attālināta piekļuve apmācībai - ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pēc iespējas jāierobežo kontakti klātienē un šobrīd klātienes mācības nav iespējamas. Tāpēc virtuālā realitāte un datorsimulācija kā attālināta mācību metode vienlaikus ir pieejama visiem interesentiem. Virtuālajā apmācībā arī netiek tērēti aizsarglīdzekļi, kas paredzēti lietošanai pacientu aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases uzņēmumam "Fontes" no š.g 11. maija pievienojies Ivars Belte , kļūstot par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un vecāko konsultantu.

Viņš uzņemsies kompānijas vadību un attīstību, veidojot risinājumus jaunajai ērai, kad darbaspēks kļūs sev paši par darba devējiem un kad dominēs attālinātais darbs un virtuālā sadarbība.

Uzņēmuma ieskatā Beltes zināšanas palīdzēs "Fontes" veikt lēcienu nākamajā līmenī, esošajiem produktiem un pakalpojumiem pievienojot moderno kanālu un tehnoloģiju iespējas.

Ivars Belte ir ar pieredzi mediju, reklāmas, klientu apkalpošanas vadības jomās. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus dažādos ar medijiem saistītos uzņēmumos, tai skaitā - Latvijas Televīzijā, kā arī vadījis Latvijas profesionālas organizācijas un guvis arī starptautisku pieredzi.

"Fontes" ir Latvijas personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānija, piedāvājot pakalpojumus jau 24 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam atbalstīt skolēnus attālināto mācību procesā, uzņēmums "eazyBI’’ skolēniem no Latvijas skolām dāvina 60 viedierīces (planšetes), kurām mobilo pakalpojumu operators "Latvijas Mobilais telefons" nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu.

Planšetes nosūtītas skolēniem uz tām Latvijas skolām, kurām to vēl pietrūka, dažādās aptaujās norādot šādu vajadzību.

"Ir liels prieks, ka šajos pārmaiņu laikos ir uzņēmumi un organizācijas, kuras ir gatavas nevis lūgt palīdzīgu roku, bet pašas to sniegt, lai palīdzētu citiem. Paldies par iespēju un izvēli palīdzēt tieši skolēniem attālināto mācību procesā, jo ne vienmēr vajadzīgo atbalstu viņiem var nodrošināt ģimene vai skola," pauž IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Savukārt "eazyBI" pārstāve Līva Pavasare atzīst, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā.

"Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

  • viedokļi - ierobežojumi pandēmijas apkarošanai
  • viedokļi - administratīvi teritoriālās reformas centrā ir cilvēks
  • aktuāli - NATO un ASV attiecības
  • prognozes - krīzes novērtējums martā un aprīlī
  • numura tēma - vasara bez atvaļinājumiem
  • finanses - uzņēmumam uz aizdomu pamata iesaldē naudu
  • intervija - Kārlis Cerbulis, fonda NCH Capital Inc. vadītājs Baltijas valstīs
  • pētījums - komercnomas sektora atbalsts Eiropas valstīs
  • tendences - recepte krīzes pārvarēšanai
  • apsardze - fiziskās apsardzes apjomi sarūk
  • darba drošība - attālinātais darbs veicina ārpakalpojumu pieprasījumu datoru apkopei
  • darba vide - birojos atgriezties nesteidzas
  • alus darīšana - Cēsu Alus turpina investīcijas
  • alus ražošana - alus patērētāji kļūst izvēlīgāki
  • auto - 25 dārgākie luksusa auto
  • pie stūres - krosovers Subaru Forester
  • brīvdienu ceļvedis - Jānis Bērziņš, Paho Studio dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" un "Lords LB Baltic Green Fund (V)" parakstījuši vienošanos par īpašumtiesību maiņu "Citadeles" galvenā biroja ēkai.

"Lords LB Baltic Green Baltic Fund (V)" mērķis ir paplašināt investīciju portfeli Rīgā, savukārt banka "Citadele" koncentrēsies uz pamata biznesu, nododot biroja ēkas pārvaldīšanu nekustamo īpašumu profesionāļu pārziņā.

"Parakstot šo vienošanos ar "Lords LB Baltic Green Fund (V)", esam īstenojuši vienu no lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā. Procesu uzsākām pēc vairāku potenciālo investoru izrādītās intereses par šīs biroja ēkas iegādi, un vienošanās ar "Lords LB Baltic Green Fund (V)" panākta konstruktīvās sarunās," norāda "Citadeles" valdes loceklis Kaspars Jansons, piebilstot, ka "Citadeles" grupas galvenā biroja un filiāles atrašanās vieta paliks nemainīga. Banka turpmāk būs galvenais īrnieks un turpinās klientu apkalpošanu Republikas laukumā 2a.

Komentāri

Pievienot komentāru