Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Ražošana uzsākta šā gada janvārī, tiklīdz tika pabeigtas rūpniecisko notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas. Šobrīd "Sērenes piens" nodarbina 24 darbiniekus un pagaidām ražošana nenotiek katru dienu.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāts piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens

Monta Glumane, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Limbažu sieram piešķir finansējumu eksporta turpināšanai

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Latgalē būvēs saules parku

Armanda Vilciņa, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma attīstības finanšu institūcija "ALTUM" saņēmusi 360 pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai par kopsummu 46,2 miljoni eiro.

Tas ir par teju trešdaļu vairāk nekā pērn visa gada laikā, un tiek prognozēts, ka šogad kopumā saņemto pieteikumu skaits tiks dubultots.

Laikā, kad uzticība starp ārvalstu pircējiem un piegādātājiem ir mazinājusies, uzņēmēju interese par eksporta garantijām pieaugusi trīskārtīgi. Covid-19 eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm visbiežāk izsniegtas tirdzniecības sektoram, ražošanas nozarei un ieguves rūpniecībai. 61% no visiem limitiem izsniegti uz trīs valstīm: Šveice (20%), Apvienotā Karaliste (24%) un Itālija (17%). Eksporta garantijas izsniegtas arī darījumiem ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Itāliju, Spāniju u.c.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs komentē: "Mūsu klientu pieredze rāda, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmēja ierasto skatījumu arī uz līdz tam stabilo eksporta tirgu – ES valstīm. Ierobežojumu mīkstināšana garantijas saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD valstīm ir veicinājusi aktīvāku eksporta darījumu apdrošināšanu – līdz šim esam izsnieguši par 74% vairāk garantiju uz attīstītajām valstīm nekā pērn. Tomēr eksportētājus aicinām turpināt būt piesardzīgiem, jo vīrusa izplatība un ietekme turpinās visur pasaulē. Laikus parūpējoties par eksporta darījumu apdrošināšanu, uzņēmēji var pasargāt sevi no naudas pazaudēšanas ārvalstu pircēju maksātnespējas gadījumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
  • Statistika - ilgtspējīgu investīciju nozīme mainās.
  • Ilgtspējas indekss - līderis Latvenergo.
  • Biznesa ideja - attīsta biznesa klases laivošanu.
  • Spēles noteikumi - konkurence izjūt koronavīrusa nospiedumu.
  • Tendences - pārtika, mājoklis un transportēšana - tikai dārgāka.
  • Portrets - SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.
  • Finanses - viena kārtība, viens nodoklis visiem.
  • Globālā UIN reforma un Latvijas intereses.
  • Brīvdienu ceļvedis - Georgijs Krasovickis, VIA SMS Group valdes loceklis un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Kā mainījušās preču un pakalpojumu cenas gada laikā?

Žanete Hāka, 10.08.2020

Pārtika

Izmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada jūliju: +2,8%

Izmaiņas kopš 2019.gada decembra: +3,0%

Izmaiņas, salīdzinot ar 2020.gada jūniju: +0,6%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pakalpojumiem cenas pieauga par 1,6%, bet precēm saglabājās nemainīgas.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada jūlijā bija par 9,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,0%, bet pakalpojumiem – par 14,7%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+19,6%), galvenokārt āboliem, bumbieriem, un apelsīniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,3 %), cūkgaļai (+3,8%), gaļas izstrādājumiem (+5,4 %) un mājputnu gaļai (+2,2 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+2,8%), konditorejas izstrādājumi (+2,4 %), maize (+1,7%), griķi (+19,4%), kafija (+2,5%), saldējums (+5,7%) un brokastu pārslas (+9,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-7,7 %), sviests (-6,4%) un jogurts (-2,2%). Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 21.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness skaidrojam to, ka vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Skaidrojam, kas ir šie uzņēmumi, cik daudzi starp tiem ar vietējo, cik ar ārvalstu kapitālu un cik daudz tajos darbavietu.

Vēl 21.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Intervija - Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Runājam par kreditēšanu, kas pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām.
  • Statistika - ielūkojamies demogrāfijas datos, kas rāda, ka vecā Eiropa klusi cer, ka pensijas maksās migranti.
  • Lauksaimniecības zemes cena Latvijā pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes. Vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.
  • Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā investēt aptuveni 20 miljonus eiro un nodarbināt 300 augsti kvalificētus speciālistus. Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu - intervijā Dienas Biznesam saka Swisscom Progammatūras attīstības departamenta direktors un Swisscom DevOps Center Latvia padomes loceklis Džons de Keizers.
  • Nemierīgāka pasaule pieprasīs lielākus militāros tēriņus. Pētām ieroču eksporta un importa tirgus.
  • e-tehnoloģiju laikmetā birokrātija joprojām saziņā izmanto papīra dokumentus, Latvijas valsts patērētā papīra un kancelejas preču apjoms desmit gadu laikā caurmērā sarucis aptuveni divas reizes, Dienas Bizness secināja, pētot valsts papīra un kancelejas preču iepirkumus no 2010. līdz 2020. gadam.
  • DB Konferences - par to, ka Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus.
  • Portrets - SIA Nords Event Communication līdzīpašnieks Aigars Nords.
  • Brīvdienu ceļvedis - Igors Aleksejevs, AS Limbažu Siers valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru