Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

10.15 – 10.50 Diskusija. Daudzgadu budžeta plānošana, tiešie atbalsta maksājumi, Covid-19 radītās krīzes ietekme, nozares attīstības veicināšanas pasākumi

Dalībnieki:

Roberts Zīle, EP deputāts;

Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs;

Ints Dālderis, LR finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos;

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs

10.50 – 11.00 Pārtraukums

II daļa | Ekonomiski pamatotas un dabai draudzīgas ražošanas veicināšana

11.00 – 11.15 Zemes Fonds un aizdevumi zemes iegādei – stratēģiski Altum risinājumi uzņēmējdarbības attīstībai laukos, Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis

11.20 – 11.35 Balanss starp ekonomiski pamatotu un videi draudzīgu saimniekošanu, Maira Dzelzskalēja-Burmistre, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece

11.40 – 11.55 Sadarbības iespējas starp vietējiem ražotājiem efektīvākas saimniekošanas veicināšanai, Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.35 Diskusija. Sabiedrības izpratne par efektīvas saimniekošanas priekšnosacījumiem un pieejamu galaproduktu.

Dalībnieki:

Indulis Jansons, LPKS "VAKS" valdes priekšsēdētājs;

Ingūna Gulbe, AREI vadošā pētniece;

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece;

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienības valdes priekšsēdētājs;

Ringolds Arnītis, Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis

12.35 – 12.50 Pārtraukums

III daļa | Mežsaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība, pieejamo resursu efektīva apsaimniekošana

12.50 – 13.05 Meža nozare un politiku ietekme, Arvīds Ozols, ZM Meža departamenta direktors

13.10 – 13.25 Meža nozares attīstības stratēģija 2030, Arnis Muižnieks, Mežu īpašnieku biedrības vadītājs

13.30 – 14.05 Diskusija. Mežsaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība, pieejamo resursu efektīva apsaimniekošana.

Dalībnieki:

Alda Ozola, Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos, VARAM;

Arvīds Ozols, ZM Meža departaments;

Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrība;

Māris Liopa, Latvijas meža ipasnieku un apsaimniekotaju konfederacija;

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācija

14.05 – 14.15 Pārtraukums

IV daļa | Klimata pārmaiņu samazinājums

14.15 – 14.30 Zinātnē balstīta meža nozare – kādi esam un būsim klimata pārmaiņu kontekstā, Andis Lazdiņš, LVMI Silava vadošais pētnieks

14.35 – 14.50 Klimata pārmaiņu ietekme uz ūdeņu kvantitāti un kvalitāti – risinājumi nelabvēlīgo izpausmju mazināšanai, Dr.sc.ing. Ainis Lagzdiņš, LLU profesors, vadošais pētnieks

14.55 – 15.30 Diskusija. Parīzes vienošanās prasību izpilde, AER līmeņa sasniegšana un SEG emisiju samazināšana

Dalībnieki:

Alda Ozola, Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos, VARAM;

Kaspars Brunovskis, "Ezerkauliņi" īpašnieks;

Kristīne Sirmā, ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja;

Jānis Irbe, LOSP valdes loceklis

15.30 Noslēgums

Vairāk par konferenci un pieteikšanās: http://konferences.db.lv/conferences/lauksaimniecibas-konference/

Ja pieteikšanās notiek konferences dienā, lūgums rakstīt uz e-pastu: [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Balso par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju

Db.lv, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa "Tam labam būs augt" organizatori aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties konkursa norisē, vērojot tā tiešraidi un balsojot par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu.

Skatītāju balsojums noteiks vienu no konkursa uzvarētājiem, kurš savas sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai saņems 1200 eiro finansējumu.

Konkursa tiešraide būs skatāma šo piektdien, 25. septembrī, no plkst.18:00 līdz 20:00:

BALSO ŠEIT

Konkursā savas sociālās uzņēmējdarbības idejas un projektus prezentēs 10 esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas: "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā, alternatīvā izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā, runas terapijas instruments bērniem "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", kuldīdznieces Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, Iritas Antoņevičas projekts par vilnas darbnīcu "Living wool" Gulbenes novadā, Ruckas mākslas un izglītības centrs Cēsu novadā , SIA "Mans peldkostīms" no Valmieras un "Correcty" stāju koriģējošais t-krekls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" pirmo reizi saviem klausītājiem nodrošinājusi koncertu tiešraidē.

Latviešu pianists Andrejs Osokins tukšā koncertzāles Lielajā zālē uz klavierēm atskaņoja trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus.

Šo koncertu savās mājās pie ekrāniem vēroja simtiem skatītāju visā pasaulē.

"Milzīgs paldies katram, kas pieslēdzās manā mūžā pirmajam solokoncertam tiešsaistē! Paldies Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars" par ideju turpināt lielus, nopietnus koncertus, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Priecājos, ka tieši mans koncerts bija "Biļešu Paradīzes" pirmais tiešraidē nodrošinātais pasākums," komentē pianists A. Osokins.

Pianists uzstājās ar īpašu, Lieldienu laikam sagatavotu programmu. Pirms koncerta bija iespēja klausīties Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona sarunu ar A. Osokinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Cik tehnoloģiski gatavi esam, lai nodrošinātu attālinātu izglītības procesu?

Mārtiņš Paurs, SIA “Telia Latvija” komercdirektors, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas valstis (tostarp Latvija) slēgušas izglītības iestādes, cīnoties ar koronavīrusa izplatību. Šādos apstākļos valsts atbildība ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, nevis tā atlikšanu uz vēlāku laiku, kas sevišķi svarīgi, piemēram, 12. klašu skolēniem, kas paredzējuši pieteikties mācībām ārvalstu augstskolās.

Mēs - nozares pārstāvji – esam pilnīgi gatavi. Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas tālmācības skolas, no kurām lielākā ir Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas īsteno izglītības programmas atbilstoši izglītības standartam. Vidusskolas mācību procesā tiek izmantoti digitālie mācību materiāli - mācību video straumēšana skolēniem tiešsaistes vidē, tiešsaistes konsultācijas ar skolotājiem, iespēja attālināti pildīt un nodot uzdevumus, un kārtot pārbaudījumus.

Arī "Telia Latvija" var apliecināt, ka interneta un straumēšanas jaudas Latvijā ir pietiekošas. "Telia Latvija" mediju servisu komanda jau 10 gadus attīsta un pasaulē virza savu video straumēšanas platformu, kas paredzēta ne vien medijiem un uzņēmumiem, bet arī izglītības iestādēm video satura straumēšanai, apstrādei un glabāšanai. Mūsu tehnoloģijas ir piemērotas pat ļoti lielam skatītāju skaitam, kas vienlaicīgi vēro video saturu gan tiešraidē, gan ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir negatīvs sitiens ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Eiropas ekonomikas situācijai kopumā. Tāpēc arī patlaban ekonomika bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā.

Pēc Kazāka teiktā, recesija noteikti būs, taču tā nebūšot tik dziļa kā, piemēram, 2008.gada krīzes laikā. Viņš norādīja, ka tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijas ekonomikā neesot smagu iekšējo problēmu.

Smags būšot gadumijas periods, kad varētu būt lieli rēķini par siltumu, taču nākampavasar situācijai vajadzētu uzlaboties.

Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski energoresursu jautājumu atrisināt tā, lai tas nepaliek uz nākamo ziemu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētika

DB, 25.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešraide

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvā aicina koncertus un kino skatīties pa auto logu

LETA--BNS/LRT, 20.04.2020

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 krīzes dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi Lietuvā joprojām ir spēkā, kino un mūzikas cienītāji jau tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Pirmajos seansos rīkotāji skatītājiem sarūpējuši filmas ar izteikti pozitīvu noskaņu - gan Lietuvā, gan citur tapušas komēdijas un iedvesmojošas drāmas.

Gādājot par skatītāju veselību un drošību, biļetes uz šādiem seansiem tiek tirgotas tikai internetā, no mašīnas izkāpt nav atļauts un vienā auto drīkst atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Pēdējais noteikums gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem.

Autokino seansus iecerēts turpināt visu vasaru, turpmāk filmas rādot vienlaikus uz trim ekrāniem. Risinās sarunās arī ar Kauņas un Klaipēdas pašvaldībām par iespēju rādīt kino šajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā no šodienas stājas spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti, lai iegrožotu satraucošo jaunā koronavīrusa izplatību un pasargātu no pārslodzes veselības aprūpes sistēmu.

Ierobežojumi būs spēkā vismaz vienu mēnesi - līdz 11.aprīlim.

Šai laikā arī brīvā dabā - parkos, autostāvvietās, bērnu rotaļlaukumos un dabas takās - starp cilvēkiem būs jāievēro vismaz divu metru atstatums un vienkopus nedrīkstēs uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus. Iepriekš šie noteikumi tika attiecināti tikai uz iekštelpām.

Skolās no 1. līdz 12.klasei mācības notiks tikai attālināti, bet sākumskolas skolēniem izņēmuma kārtā būs atļauts uzturēties skolas telpās un piedalīties nodarbībās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. Skolās drīkstēs ierasties arī skolēni, kam vajadzīgas papildu konsultācijas vai praktiskās nodarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Fonds Uzņēmēji mieram uzsāk jaunu ziedojumu kampaņu Bez tevis nav uzvaras!

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Diskutēs par klupšanas akmeņiem un risinājumiem aktīvākai finanšu procesu digitalizācijai uzņēmumos

Db.lv, 07.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres namu būvniecība Latvijā sāksies pavisam drīz, tā trešdien tiešraidē analizējot nekustamo īpašumu tirgu, prognozēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Man ir zināmi jau vairāki projekti. Attīstītāji ļoti gaidīja jauno Īres likumu, kas nu jau ir pieņemts. Līdz šim īrnieks bija aizsargāts, varēja kaut no nākamā mēneša nemaksāt, dzīvokļu izīrētājiem radot lielus zaudējumus," norādīja A.Šmits. Tagad likums ir pilnveidots un gaidāma īres sektora attīstība.

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro 

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju,...

"Igauņu fondi gatavojas investēt īres mājokļu būvniecībā. Fondos naudas ir ļoti daudz, līdz ar to tirgū parādīsies lielie institucionālie spēlētāji ar savu piedāvājumu. Fondiem arī jaunās ģimenes, kas, iespējams, nekvalificējas hipotekārajiem kredītiem, būs saistošas un interesantas ar ilgtermiņa līgumiem," pieļauj A.Šmits.

Grozījumi "iedzīvinās" jauno īres regulējumu 

Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas...

Uzņēmuma valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs vērsa uzmanību uz tukšajām ēkām Rīgas centrā, kas arī būtu piemērotas īres namu izveidei. Tomēr, viņaprāt, to atdzīvināšanai, iespējams, vajadzīga kāda Rīgas domes atbalstīta programma īres ēku attīstībai.

Jau ziņots, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā. Saeimas pieņemtie grozījumi tajā reizē ar nozīmīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas paātrināto kārtību un citas nozīmīgas izmaiņas īres jautājumu kontekstā, ļaus realitātē darboties nupat pieņemtajam Dzīvojamo telpu īres likumam un līdzsvaros īrnieku un izīrētāju attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru