Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Pie plusiem gribētu pieminēt pieaugošo latviešu filmu apmeklējumu, kas tagad stabili turas ap 20 procentiem, un to, ka vairāki vietējie ražojumi ir stabili izkonkurējuši Holivudas piedāvājumu.

Vai filmu producēšana, piemēram, angļu valodā uzlabotu situāciju?

Iespējams, ka jā, bet tad tie vairs nebūtu latviešu stāsti. Tie drīzāk būtu vai nu starptautiski, vai angļu auditorijai interesējoši stāsti, bet ne vairs mūsu. Īpaši daudz tādus Latvijā nerada, vai ne? Nav tā, ka to nebūtu, vienkārši tie ir ļoti jāmeklē. Arī tas ir vēl viens no izaicinājumiem - sameklēt mūsu stāstus, kas interesē plašāku auditoriju.

Kādus labumus veicina kino industrija? Kādēļ ir vērts tajā investēt?

Gan visā pasaulē, gan Latvijā jau vairākus desmitus gadu audiovizuālā satura nozīme pieaug. Diemžēl cilvēki arvien mazāk lasa grāmatas, iziet no mājām un klausās lekcijas. Lielu daļu informācijas, tai skaitā par mūsu vēsturi un kultūru, mēs saņemam no audiovizuāliem informācijas nesējiem, vienalga, vai tas ir kino, televīzija vai internets. Kino loma noteikti nav mazinājusies, tā ir tikai palielinājusies. Skatoties uz divām jaunākajām latviešu filmām "Dvēseļu putenis" un "Pilsēta pie upes", es ļoti šaubos, ka liela daļa no skatītājiem ir izlasījuši šīs grāmatas. Taču šādi viņiem tiek dota iespēja iepazīties ar šo darbu, un viņi kaut ko iemācās arī no vēstures. Es ļoti ceru, ka daudziem šīs filmas ir bijis pamudinājums šīs grāmatas izlasīt vai pārlasīt. Vēl viens pluss ir tas, ka kino ietekmē arī citas jomas. Piemēram, veidojot šādas filmas, pieslēdzas grāmatnieki, vēlreiz izdod šīs grāmatas, tās atkal tiek pirktas, lasītas un tā tālāk.

Visu rakstu lasiet 24.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.