Jaunākais izdevums

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Uzņēmēju aptaujā viszemāk novērtēts finanšu ministrs Reirs 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā Latvijas uzņēmēji viszemāk...

Ministrs apgalvoja, ka uzņēmēju organizācijas negatīvi vērtē ministra darbu, jo tām neizdodas panākt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. LTRK atzīmē, ka nekādā veidā nav iestājusies par PVN samazināšanu. Vienīgais izņēmums ir bijis LTRK atbalstītais samazinātais PVN Latvijas augļiem un dārzeņiem.

Tikmēr LVRA pēc J.Reira dalības raidījumā pieprasījusi no ministra publisku atvainošanos par apgalvojumiem, ka viesnīcas vēlas "atrisināt savas neatrisinātās problēmas, pamatojoties ar it kā palīdzību Ukrainas bēgļiem".

LVRA izpilddirektore Santa Graikste norāda, ka sākoties karadarbībai Ukrainā un bēgļu plūsmai uz Latviju, viesnīcas bija pirmās, kas atsaucās aicinājumam viņus izmitināt, kā arī sniedza sociālo un psiholoģisko atbalstu par saviem līdzekļiem.

LVRA prezidents Jānis Naglis uzsver, ka ne marta sākumā, ne tagad valsts nav konsultējusies ar asociāciju par reālajām bēgļu izmitināšanas un saņemto pakalpojumu izmaksām.

J.Naglis norāda arī uz Reira "melīgajiem un pazemojušajiem" izteikumiem raidījumā. Ministrs apgalvoja, ka valsts segusi visus Covid-19 dēļ radušos viesnīcu zaudējums, sakot, ka "mēs nofinansējām 100%". Naglis uzsver, ka nozares uzņēmumi par laika periodu no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 28.februārim valsts atbalstu nesaņēma.

"Viesnīcu pārstāvji ļoti labi izprot situāciju un skaidri apzinās, ka bēgļi ir īpaši sensitīva klientu grupa, tāpēc situācijās, kad plānotais viesu skaits pārsniedz viesnīcā pieejamo gultas vietu skaitu, standarta viesus, kas ir gatavi maksāt augstāku cenu par pakalpojumu, izmitina citās naktsmītnēs. Valdības pārstāvji Covid-19 pandēmijas laikā apgalvoja, ka viesnīcas ir nerentabls bizness un rekomendēja pārorientēt savu darbu, taču šobrīd redzam, ka tieši viesnīcām ir milzīga loma bēgļu krīzes risināšanā," skaidro LVRA valdes loceklis, Riga Islande Hotel Valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs: Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē siltumenerģijas tarifos iekļauto administratīvo izdevumu pamatotība, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš pauda pārliecību, ka, pārskatot energokompāniju administratīvās izmaksas, tarifus varētu samazināt. "Es esmu pārliecināts, ka tas ļautu samazināt tarifus," teica Reirs

Tostarp Reirs norādīja, lai spriestu par šo jautājumu, nākamajā nedēļā sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde.

"Aicināšu uzņēmējus un arī arodbiedrības, kas ir mūs sociālie partneri, atrast mehānismu, kā izvērtēt šo uzņēmumu administratīvās izmaksas. (..) Cik tur iekšā ir peļņa? Varbūt, divus gadus peļņu nevajag. Kāpēc mums, piemēram, vajadzīga peļņa "Rīgas siltumam" vai "Latvenergo", ja par to summu var samazināt tarifu?," sacīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē aprīlī Vašingtonā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) personīgi esot lūdzis ASV Finanšu ministrijas amatpersonas atcelt plānotās sankcijas pret "ABLV Bank". Uzraudzības prasību samazinājums ļautu vairot investīcijas un četrus gadus pēc banku sektora satricinājuma sākuma atjaunot Latvijas finanšu sistēmas labo reputāciju, ziņo "Bloomberg".

"Mēs teicām Finanšu ministrijai, ka vēlamies sākt šo procesu, saprotot, ka tas nav vienas dienas process," Reirs teicis intervijā Rīgā. "Ceru, ka virzīsimies uz priekšu, lai to atceltu, un mēs to arī esam nopelnījuši," "Bloomberg" citē Latvijas finanšu ministra teikto par sarunām ar ASV regulatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas Latvijā lidostā varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina līdz 1.februārim pārskatīt visu nozaru aizliegumus uzņēmējiem

LETA, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepieciešams līdz 1.februārim pārskatīt ierobežojumus uzņēmumiem, kuri patlaban Covid-19 pandēmijas dēļ nevar strādāt, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai šādu nostāju pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reirs atsaucās uz darba devēju pārstāvju pausto, ka uzņēmējiem esot vajadzīgi nevis valsts maksātie pabalsti, bet gan iespējas strādāt. Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem, kamēr "visa Eiropa ir atradusi veidu, kā sadzīvot ar omikronu".

"Mūsu ierosinājums - līdz 1.februārim pārskatīt visu nozaru aizliegumus un pielīdzināt tos tam, kas notiek Eiropā," paziņoja ministrs.

Pēc politiķa vārdiem, valstij paplašinot dažādus aizliegumus, ir jābūt pamatojumam, turklāt esot Eiropas valstis, kur tiesa atcēlusi valdības aizliegumus, jo tiem neesot pamatojuma. Ministrs pauda izbrīnu, kāpēc līdzīgos epidemioloģiskajos apstākļos, piemēram, Igaunijā ūdens atrakciju parks var strādāt un šo parku var apmeklēt Latvijas iedzīvotāji, kamēr Latvijā šādus pakalpojumus pašlaik sniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) pieprasījumu izmaksāt finansiālo atbalstu no Atveseļošanas fonda (AF) 201 miljona eiro apmērā, atskaitot priekšfinansējumu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Finanšu ministrijā (FM) informē, ka iesniegts pieprasījums par 231 miljonu eiro, no kura atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma. Turpmāk no katra Latvijas iesniegtā pieprasījuma tiks atskaitīti 13%, līdz saņemtais priekšfinansējums būs atmaksāts.

Pirmdien, 20.jūnijā, plkst.9 finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) FM tiekas ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV), lai pārrunātu AF plāna ieviešanas gaitu un pirmo Latvijas iesniegto AF maksājuma pieprasījumu 231 miljona eiro apmērā. Pēc tikšanās, plkst.10 FM Preses telpā klātienē notiks preses brīfings, kurā Reirs un Dombrovskis informēs medijus par sanāksmē pārrunāto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu varētu saņemt 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi

LETA, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lēš Ekonomikas ministrija (EM).

Iecerēts, ka atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji, kuru energoizmaksas jeb dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu ļaujot tiem turpināt attīstību un saglabāt konkurētspēju arī starptautiskā tirgū.

Tiesību aktu projektu (TAP) portālā ministrija ievietojusi izstrādātos grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, un tie paredz aptuveni 250 uzņēmumiem vidējo atbalstu 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reirs uzdod Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām taupīt enerģiju

Db.lv, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzdevis visām Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām īstenot energotaupības pasākumus, tajā skaitā atteikties no fasāžu dekoratīvās izgaismošanas.

“Publiskajam sektoram ir jārāda piemērs, kā taupīt enerģiju. Kopīgi rīkojoties, ir iespēja mazināt enerģijas patēriņu,” norāda finanšu ministrs J.Reirs.

Rezolūcija ir izdota, lai taupītu enerģiju un solidāri pārvarētu gaidāmās apkures sezonas grūtības, kuras Krievijas brutālā kara un īstenotās energoresursu šantāžas ietekmē izraisījušas enerģijas cenu kāpums pasaulē.

Valsts pārvaldei uzdod gatavoties enerģijas taupības pasākumiem  

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ar rezolūciju ir uzdevis visiem ministriem...

Tāpat ministrs aicina iestāžu vadītājus un darbiniekus izvērtēt un pārrunāt ikdienas paradumus, sekmēt izpratni par energoefektivitāti un veicināt gudru energoresursu pārvaldību un lietošanu gaidāmajā apkures sezonā.

Augsto elektrības cenu dēļ Vīnē ierobežos apgaismojumu 

Pielāgojoties augošajām elektroenerģijas cenām, Vīnes pašvaldība nolēmusi ierobežot pilsētas...

Finanšu ministrijas pakļautības iestādes ir Valsts kase, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs.

Spānijā stājas spēkā ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam 

Spānijā trešdien stājušies spēkā jaunie ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam,...

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībās: Attīstības finanšu institūcija “Altum”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”, valsts akciju sabiedrība “Valsts Nekustamie īpašumi”, Valsts SIA "Latvijas proves birojs", akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”.

Finanšu ministrija saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju līdz 2022. gada 19. augustam iesniegs informāciju Ekonomikas ministrijai par resora iestāžu un kapitālsabiedrību līdz šim paveikto un plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā, kā arī par prognozēto siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta vajadzībām paredzētās degvielas un dabasgāzes ietaupījuma apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus Kariņš uzdod izskatīt ministrijās

LETA, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 20. septembrī, apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieces, Informātikas pārvaldes direktores Indras Kārkliņas kandidatūru VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanai līdz Ievas Jaunzemes atstādināšanas termiņa beigām.

15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs izdeva rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu un VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu.

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams 

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to,...

Rīkojums ir izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz nesenajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēšanām VID Muitas un finanšu policijā, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku darbinieku aizturēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru