SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Pēc Db rīcībā esošas informācijas, no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem tikai SIA Lursoft IT ir iestājies Eiropas ekonomisko interešu grupa (EEIG) , kuras biedrus apvieno Eiropas Biznesa reģistrs. «Lai arī tādā EEIG, kāds ir Eiropas Biznesa reģistrs, uzņēmums līdzdarbojās jau kopš 1998. gada, tomēr Latvijas normatīvie akti līdz šim uzņēmumam tādu iespēju nedeva,» tā SIA Lursoft IT iestāšanos Briselē reģistrētā EEIG «Eiropas Biznesa reģistrs» komentē uzņēmuma prezidents Ainārs Brūvelis. Viņš atzīst, ka EEIG ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir lobēt savu biedru intereses ekonomiski un zinātniski, kā arī veidot infrastruktūru. A. Brūvelis par svarīgāko min tehnoloģiski vienotas datu apmaiņas sistēmas un vides radīšanu, kas nodrošina 15 Eiropas valstu reģistros reģistrēto kompāniju juridiski ticamas finanšu un juridiskās informācijas pakalpojumu pieejamību trešajām personām. Kā otru nozīmīgāko SIA Lursoft IT prezidents min lobēšanu ne tikai katrā Eiropas Biznesa reģistrā iesaistīto dalībvalstu valsts institūcijās, bet arī ES centrālajā aparātā, lai harmonizētu ne tikai normatīvos aktus, bet arī veidotu vienotu izpratni, piemēram, kas ir komercdarbība, lielais (mazais) uzņēmums, statūtkapitāls, amatpersonas utt., jo diemžēl dažādās valstīs ar vienu un to pašu jēdzienu saprot pavisam atšķirīgas lietas. Līdz ar SIA Lursoft IT uzņemšanu šajā EEIG tika parakstīts jauns informācijas apmaiņas līgums, kas precizē un papildina informācijas apmaiņu starp EEIG locekļiem, skaidro A. Brūvelis. Turpmāk būs pieejami arī finanšu dati par uzņēmumiem un uzņēmumu dalībnieku reģistrs (valstīs, kur tas tiek reģistrēts). Paredzams, ka šogad arī Lielbritānijas, Luksemburgas, Ziemeļīrijas un Rumānijas informācija par uzņēmumiem būs pieejama vienotajā informācijas tīklā Eiropas Biznesa reģistrā. Eiropas Biznesa reģistra EEIG dibināta 1992.gadā, un sākotnēji tajā bija apvienojušās četras valstis, bet pašreiz jau 14 valstu pārstāvji, kas nodarbojās ar publiskās tiesiskās informācijas izplatīšanu - Austrija, Beļģija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Norvēģija, Spānija un Zviedrija. SIA Lursoft IT prezidents Ainārs Brūvelis: «Iestāšanās Eiropas ekonomisko interešu grupā «Eiropas Biznesa reģistrs» ļauj risināt daudzas problēmas, sākot ar vienotu informācijas apmaiņas sistēmu, beidzot ar vienotu izpratni par dažādās valstīs esošo uzņēmējdarbibas tiesisko regulējumu.»

No šā gada 1. janvāra Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs kļuvis par vienu reģistru bagātāks. Nācis klāt Maksātnespējas reģistrs.

To paredzēja Saeimā apstiprinātais Maksātnespējas likums. 9. janvārī, pamatojoties uz 03.01.2008. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmuma, Maksātnespējas reģistrā tika izdarīts ieraksts par Sabiedrības ar ierobežotu atbildību LIDOJUMS, vienotais reģ.nr.40003059163 maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

Jaunā reģistra būtība ir fiksēt gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesa gaitu, iekļaujot informāciju par maksātnespējas procesu administratoriem, tiesiskās aizsardzības procesiem, maksātnespējas procesiem, par to ierosināšanu, pasludināšanu, izbeigšanu, par kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņiem, izsolēm, vienkopus publicējot visu nepieciešamo informāciju.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

No 2008. gada 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

Tiek veidota elektroniskā Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kurai būs jānodrošona elektroniska būvniecības dokumentācijas apkopošana un aprite starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem. Tāpat sistēmas mērķis ir informēt sabiedrību par būvniecības procesiem.

No pirmdienas, 13. janvāra, ir publiski pieejami bis.gov.lv pirmie trīs reģistri - Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistru un Būvinspektoru reģistrs.

Portālā publiski nav pieejami dati, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību. Piemēram, publiski nebūs pieejama būvkomersanta, sertificētā speciālista vai būvinspektora kontaktinformācija, ja vien minētās personas nebūs piekritušas informācijas publiskošanai.

Nākotnē sistēma automātiski izsūtīs atgādinājuma paziņojumus būvkomersantiem par nodarbinātā sertificētā speciālista būvprakses un arhitekta prakses sertifikāta derīguma termiņa tuvošanos, kā arī par ikgadējās informācijas iesniegšanas nepieciešamību, ja būvkomersantu reģistrā būs pieejama būvkomersanta elektroniskā pasta adrese.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

31. jūlijs ir pēdējā diena, kad lielajiem uzņēmumiem ir jāiesniedz pārskati par 2005. finanšu gadu Uzņēmumu reģistrā, pretējā gadījumā var draudēt uzņēmuma likvidācija.Uzņēmumu reģistrs 2005. gada pārskatus vēl nav saņēmis no vairākiem desmitiem uzņēmumu, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes datiem tas obligāti jādara, atzīst Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan precīzu uzņēmumu skaitu, kuriem gada pārskati obligāti jāiesniedz līdz 1. augustam, neminēja, jo uzņēmēji gada pārskatus sūtot arī pa pastu un līdz ar to Uzņēmumu reģistrs tos saņemot pēc pāris dienām. Jāatgādina, ka lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati bija jāiesniedz līdz 30. aprīlim, kaut gan lielajiem uzņēmumiem (darbības apjoms pārsniedz: bilances kopsummu — 1 milj. Ls, neto apgrozījumu — 2.4 milj. Ls, pārskata gada vidējo darbinieku skaitu — 250), kā arī koncernu mātes uzņēmumam tie jāiesniedz līdz 31. jūlijam. Tiesa, lielie uzņēmumi nebūt nav vienīgie, kuri nav izpildījuši normatīvo aktu prasības, jo tie prasa iesniegt gada pārskatus nelikvidētajām SIA un akciju sabiedrībām. Gada pārskati Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz individuālajiem komersantiem zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, kuru taksācijas gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem 2005. gadā nepārsniedz 45 000. Pret tiem uzņēmumiem un komersantiem, kuri neiesniegs gada pārskatus, Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, kā ari celt prasību tiesā par darbibas izbeigšanu, ja trīs mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas gada pārskats vienalga netiek iesniegts, brīdina J. Endziņš. Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs jau ir uzsācis sankciju pielietošanu pret nelielajiem uzņēmumiem, kuri nav iesnieguši gada pārskatu par 2005. gadu un kuriem tas bija obligāti jādara.

Uzņēmumu reģistrs iecerējis bez maksas publiskot daļu informācijas par uzņēmumiem, taču, tā kā paralēlas datu vietnes jau eksistē, šis draud izvērsties par kārtējo «ķeksīša» pasākumu

Saistībā ar to, ka Latvijā pieņemts lēmums par atteikšanos no uzņēmumu reģistrācijas apliecībām papīra formātā, ko gan atsevišķas iestādes joprojām turpina spītīgi pieprasīt, Uzņēmumu reģistrs sper solīti situācijas sakārtošanas virzienā. Apzinoties, ka cilvēkiem un jo īpaši visādām valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kas finanšu taupības dēļ nevar atļauties lietot komerciālās uzņēmumu datu bāzes, tomēr varētu būt vajadzība reizi pa reizei pārliecināties, vai konkrētā juridiskā persona vispār eksistē, Uzņēmumu reģistrs nolēmis šādu informāciju savā mājaslapā turpmāk piedāvāt bez maksas. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī informācija tiešām būs diezgan minimāla un neietvers, piemēram, amatpersonas, dalībniekus un citas interesantas lietas. Lai izzinātu šos jautājumus, interesentiem joprojām būs jāapmeklē kāda no maksas datu bāzēm, ko privātie komersanti Latvijā izveidojuši un uztur jau vairākus gadus, par šo iespēju maksājot valstij solīdu nodevu gandrīz 90 tūkstošu eiro apmērā. Te nu rodas jautājums – kāds labums būs no Uzņēmumu reģistra visai ierobežotā satura datu vietnes, ja paralēli publiski jau šodien ir pieejama daudz plašāka informācija Latvijas Vēstneša mājaslapā?

Ņemot vērā finanšu līdzekļu nepietiekamību, šī gada 10. un 12. janvārī Uzņēmumu reģistrs nevarēs nodrošināt pilnvērtīgu klientu apkalpošanu. 10. janvārī netiks sniegta parakstu apliecināšana un reģistrācijas lietu apskate, klientu apkalpošanas zāle būs atvērta no 9.30 līdz 16.00.

Finanšu situācija Uzņēmumu reģistrā pašreiz ir kritiska, budžeta samazinājums ir katastrofāls, tāpēc Uzņēmumu reģistra vadība, taupot iestādes naudu, aicinājusi darbiniekus šī gada 10. janvārī doties bezalgas atvaļinājumā. Uzņēmumu reģistra darbinieki aktīvi atbalsta šādu aicinājumu, jo tādējādi atalgojuma fondā iestāde ietaupīs 4 000 latu, kā rezultātā darbiniekiem laikus un pilnā apmērā varēs samaksāt algas. Aicinājumā parakstījušies 85 darbinieki, kas ir vairāk nekā puse no Uzņēmumu reģistra nodarbinātajiem.

Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis uzsver: „Lai ievērotu normatīvajos aktos noteikto valsts budžeta līdzekļu samazinājuma apmēru, aicinu UR darbiniekus šī gada 10. janvārī izmantot atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.”

Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri pirmdien panāca vienošanos par precizējumiem tādas gaļas tirdzniecības nosacījumos, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Jaunie noteikumi ietvers prasību visās dalībvalstīs izmantot šādai gaļai noteiktus tirdzniecības nosaukumus, vienlaikus norādot arī dzīvnieku kaušanas vecuma kategoriju. Mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību un nodrošināt patērētāju pilnīgu informētību par produktiem, ko tie pērk. Izmaiņas tiek ieviestas pēc plašas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp izmantojot sabiedrisko apspriešanos tīmeklī par to, kā patērētāji izprot jēdzienu „teļa gaļa”. Tās ierosinātas, ņemot vērā tirdzniecības aprindu un dalībvalstu prasību noteikt skaidrākus noteikumus, kas aptvertu atšķirīgās ražošanas sistēmas dažādās dalībvalstīs. Šī regula uzlabos vienotā tirgus darbību un nodrošinās labāku informāciju patērētājiem.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

«Lai uzlabotu noskaņojumu, dažkārt atliek tikai ieskatīties kontaktu katalogā vai iepazīties ar sadarbības partneru uzņēmumu nosaukumiem, lai pēc tam vēl pārdesmit minūtes locītos smieklos,» secinājuši Lursoft darbinieki, kas apkopojuši Latvijā reģistrētos «jautrākos» uzņēmumu un biedrību nosaukumus.

Nereti uzņēmumu nosaukumos tiek apspēlēta dzīvnieku tēma, turklāt ne vienmēr uzņēmumi darbojas lopkopības vai vides aizsardzības nozarē. Piemēram, SIA Lietuviešu šņukuriņi īpašnieki kā darbības sfēru norādījuši nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Savukārt IU Plakans Runcis darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet IK Zaķis ar bisi - restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, un SIA Cālēna māja sniedz neklasificētus profesionālus, zinātniskus un tehniskus pakalpojumus, turklāt šim uzņēmumam ir izveidots arī savs Cālēna mājas fonds.

Līdz šā gada 9. augustam LR Uzņēmumu reģistrs 2003. gada pārskatus vēl nebija saņēmis no 20 uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes datiem tas obligāti jādara, taču atsevišķi uzņēmēji pauda neizpratni par atrašonos neiesniedzēju sarakstā, jo pārskatu esot iesnieguši. «Pieļauju, ka tuvākajā laikā LR Uzņēmumu reģistrs saņems šo 20 uzņēmumu gada pārskatus,» norāda LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Santa Sausiņa. Viņa norāda, ka šajā sarakstā šobrīd ir daudzi skaļu un pazīstamu zīmolu īpašnieki, gan no tirdzniecības, tranzītbiznesa, celtniecības, izklaides, pārtikas un kokapstrādes sfēras. Jāatgādina, ka lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati bija jāiesniedz līdz 30. aprīlim, kaut gan lielajiem uzņēmumiem (darbības apjoms pārsniedz bilances kopsummu — 1 milj. Ls, neto apgrozījums — 2,4 milj. Ls, pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 250), kā arī koncernu mātes uzņēmumam tie jāiesniedz līdz 31. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē reģistrētie uzņēmumi, kuru 2003. gada pārskatu vēl nav saņēmis LR Uzņēmumu reģistrs SIA ABB SIA Amberholding Latvia SIA Baltimar DUS SIA Bāru Spēles A/s Ditton pievadķēžu rūpnīca SIA Kalnozols Celtniecība SIA Latvijas Energoceltnieks A/s Latvijas Metāls A/s Lokomotīve SIA Lukoil Baltija R SIA NB SIA Rettenmeier Baltic Timber SIA Rimi Latvia SIA Rīgas Centrālais Termināls A/s Rīgas Miesnieks SIA Skai Baltija A/s Staburadze SIA Unifeks A/s Ventbunkers SIA Ventspils nafta termināls Avots: LR Uzņēmumu reģistrs

No 2.maija Uzņēmumu reģistrs paātrina izziņu izsniegšanu no Komercreģistra.Līdz šim izziņas tika sniegtas vienas darba dienas laikā, bet turpmāk tās varēs saņemt maksimums pusstundas laikā, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā. Uzņēmumu reģistrs sniegs tikai pilnu aktuālo un vēsturisko vai pilnu aktuālo informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, šķīrējtiesām, koncesijas līgumiem, masu informācijas līdzekļiem.Vairs netiks sagatavots atsevišķs izziņu veids – konkursa izziņa par to, ka pretendents nav atzīts par maksātnespējīgu vai nav uzsākts likvidācijas process. Šī informācija turpmāk tiks iekļauta gan pilnajā aktuālajā, gan pilnajā vēsturiskajā izziņā. Valsts nodeva par izziņu būs tāda pati – divi lati. Uzņēmumu reģistrs vienā dienā saņem vairāk nekā simts izziņu pieprasījumus. Izziņas no pārējiem reģistriem Uzņēmumu reģistrs izsniegs tāpat kā līdz šim, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā.

ASV sociālās komunikācijas gigants Facebook piektdien paziņoja, ka reklāmas ienākumus no lielākajiem britu klientiem turpmāk reģistrēs Lielbritānijā, nevis Īrijā, kur atrodas uzņēmuma Eiropas galvenā biroja mītne.

Tādējādi Facebook Lielbritānijā veiks lielākus nodokļu maksājumus.

«Pirmdien mēs sāksim informēt lielos Lielbritānijas klientus, ka no aprīļa sākuma viņi saņems rēķinus no Facebook UK un nevis no Facebook Ireland,» norāda uzņēmums.

«Tas nozīmēs, ka tirdzniecības apjoms Lielbritānijā, ko tieši guvusi mūsu Lielbritānijas komanda, tiks reģistrēts Lielbritānijā, nevis Īrijā. Tad Facebook UK reģistrēs ienākumus no šī pārdošanas apjoma,» vēsta kompānija.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad lielā daļā Eiropas aizvien pieaug sabiedrības sašutums par lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu, tostarp Amazon, Facebook un Google panāktajām nodokļu norunām.

Uzņēmumu reģistrs (UR) divas nedēļas atpakaļ pārgāja uz bezmaksas programmatūru OpenOffice.org.

«Pārrunājot ar Finanšu un saimniecības nodaļas vadītāju 2009.gada budžetu, analizējām, ko UR var ietaupīt IT jomā: kas ir nepieciešams un bez kā varam iztikt. Secinājām, ka viens no lielākiem tēriņiem šajā sadaļā ir Microsoft (MS) licences, tāpēc nolēmām iet šo soli un izmēģināt OpenOffice.org programmatūru,» Db skaidroja Uzņēmumu reģistra (UR) Finanšu un saimniecības nodaļas pārvaldes vecākā referente Diāna Tiltiņa.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Uzņēmumu reģistrs sācis gatavot un nosūtīt protokolus par administratīvo pārkāpumu komersantiem, kuri nav iesnieguši 2005.gada publiskos pārskatus. Līdz šim nosūtīti aptuveni 70 protokoli. Patlaban Uzņēmumu reģistrs kopumā saņēmis 50 602 gada pārskatus, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā. Jau ziņots, ka Uzņēmumu reģistrs gatavo un nosūta protokolus par administratīvo pārkāpumu arī biedrībām un nodibinājumiem, kas nav iesnieguši gada pārskatus. Līdz šim reģistrs sagatavojis aptuveni 150 protokolus (gada pārskatus neiesniedza aptuveni trīs tūkstoši biedrības un nodibinājumi).

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis pakāpenisku jaunās automatizētās robežkontroles sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem.

Tā dēvēto ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (Entry/Exit System, EES), ar kuru tiks atcelti spiedogi pasēs, bija plānots ieviest jau pagājušā gada novembrī. Taču sistēmas ieviešana tika atlikta, jo dažas bloka valstis tam vēl nebija gatavas.

Automatizētā sistēma, par kuru pirmo reizi vienojās 2017.gadā, aizstās manuālo spiedogu iespiešanu pasē. Tā reģistrēs apmeklētāju ieceļošanas un izceļošanas datumu, kā arī reģistrēs uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus un atteiktas ieceļošanas gadījumus.

Saskaņā ar jauno sistēmu no ieceļotājiem Šengenas zonā tiks vākta informācija un biometriskie dati, tai skaitā sejas attēli un pirkstu nospiedumi.

"Mērķis ir uzlabot drošību, paātrināt robežkontroles procesu un samazināt rindas," norādīja Eiropas Parlaments.