Šodien pie Augstākās tiesas (AT) ēkas pulcējušies aptuveni 80 piketētāji, kuri pauž savu protestu pret veikalu tīklu Iki un Cento operatora SIA Palink parādiem vietējiem uzņēmumiem, kā rezultātā tiem rodas naudas grūtības.

Sanākušie protestētāji izvietojušies garā ķēdē zem AT logiem, un gandrīz katrs tur rokās kādu plakātu.

Tāpat uz ielas novietots neliels galdiņš ar telefona aparātu, un blakus tam stāv magnetofons, kas atskaņo latviešu dziesmas.

Protestētāji šim pasākuma sagatavojuši arī īpašus liela izmēra plakātus. Plakāti vēsta, piemēram, Neklausīsimies Rihannu, bet gan Lauri Reiniku, Latvijā nevajag ārzemju uzņēmumus, Latviešu mašīnas labākas. Nevajag mums vācu auto, Pasludinām visus ārvalstu uzņēmumus par maksātnespējīgiem, Ar Iki paliksi pliki.

Tāpat akcijā tiek izmantota jau ierastā antiglobālistu atribūtika, piemēram, liels plakāts ar uzrakstu antiglobālisti.lv vai uz Latvijas karoga krāsas fona izveidots uzraksts Zaudēsim godu, zaudēsim valsti.

Pirmdien iepretim Satversmes tiesai pulcējās desmit organizācijas «Antiglobālisti» pārstāvji, lai protestētu pret eiro ieviešanu.

Protestētāji nav mierā ar to, ka Satversmes tiesa ignorē lūgumu ievērot konstitūciju un laicīgi nav rīkojusies, lai apturētu eiro ieviešanu. Mītiņa organizētāji uzskata, ka jautājums par eiro ieviešanu vai neieviešanu jāizlemj iedzīvotājiem, proti, tas nododams tautas nobalsošanai.

«Mēs cīnāmies par neatkarīgu valsti. Ja mēs pazaudēsim latu, ienāks sveša nauda - līdzīgi kā agrāk ienāca rubļi, kronas. Mēs savu valsti varam pazaudēt,» pauda protestētāji.

Organizācijas «Antiglobālisti» pārstāvji vēlas noskaidrot, kāpēc Satversmes tiesa nav sniegusi savu spriedumu par Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu rīkot referendumu.

Šodienas akcijas pret Latvenergo tarifiem organizatore Iveta Rīdere aicina cilvēkus pievienoties pretošanās kustībai, kas mēģinātu panākt, ka valdība pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas tos izdiskutē ar iedzīvotājiem.

Gadījumā, ja no Valsts prezidenta Valda Zatlera un Saeimas nekavējoties nesekos rīcība un Latvenergo jaunie tarifi līdz 31.marta plkst.12 netiks apturēti, tad tiks rīkotas plašas un regulāras protesta akcijas. «Šis ir pats sākums lielai cīņai, jo vienā dienā neko nepanāksim,» sacīja Rīdere.

Pasākuma organizatore aicina dalībniekus uzvesties pēc iespējas mierīgāk un nepakļauties nekāda veida provokācijām vai nacionālā naida kurināšanai. Cilvēki uzmanīgi seko protesta organizatoru sacītajam un piekrītot skaļi pūš taures, megafonus un atbalsta saucienus, tomēr pūlī ir cilvēki, kuri ir neapmierināti ar pasākuma pārāk mierīgo noskaņu. «Kas vispār atļauts, izņemot stāvēt klusu?» pasākuma organizētājiem sauca vairāki dalībnieki. Daudzi norāda, ka nav nākuši "pastāvēt un padziedāt.

Policija šodien pie Ministru kabineta ēkas aizturējusi kādu protestētāju pret pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA).

Aizturētais cilvēks bija Anonymous maskā. Šādas maskas izmantoja arī citu Eiropas valstu protestētāji (Gaja Foksa maska, kas aizgūta no filmas un komiksu grāmatas V for Vendetta un kuru izmanto hakeru grupas Anonymous dalībnieki).

Policisti skaidroja, ka aizturētais cilvēks vairākkārt brīdināts. Protestētājs aizturēts, jo bijis uzvilcis masku. Protesta akcijas rīkotāji iepriekš aicināja cilvēkus pasākuma laikā neizmantot maskas, jo to aizliedz likums.

Notikušais izraisīja lielu protestētāju sašutumu, kuri policijas rīcību novērtēja, skaļi ūjinot un bļaujot.

Kā ziņots, šodien vairāki simti cilvēku pulcējušies alejā pretī Ministru kabineta ēkai, lai protestētu pret pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA).

Vakar, 1.oktobrī privātpersona Romāns Pokovba iesniedzis Satversmes tiesā prasību atcelt Ministru kabineta (MK) lēmumu, kas paredz eiro ieviešanu no 2014.gada 1.janvāra, informēja biedrības Antiglobālisti valdes priekšsēdētājs Andris Orols.

Pokovba uzskata šo MK lēmumu par diskriminējošu, jo ar to tiekot pārkāptas iesniedzēja tiesības lemt referendumā par eiro ieviešanas datumu. Viņaprāt, MK pārkāpj ne tikai Latvijas Republikas Satversmi, bet arī starptautiskos Eiropas Savienības līgumus.

«Eiro ieviesēju koris ar [premjerministru] Valdi Dombrovski priekšgalā nemitīgi dzied, ka ir jāievieš eiro, jo to prasa starptautiskie līgumi, kuri stājās spēkā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Taču tie paši līgumi dod tiesības mums - Latvijas pilsoņiem - lemt arī par eiro ieviešanas datumu. Tie paši līgumi liedz valdībai diskriminēt mūsu pārliecību, liedzot balsot par notikumiem, kuri skar katru Latvijas iedzīvotāju. Vēlos, lai manas tiesības tiek ievērotas un stādu priekšā prasības pieteikumu,» teikts iesniegumā tiesai.

Brīvajā tirgū notiek arī atbildīgas rīcībpolitikas aprite, tāpēc tirgu bremzēt ir bīstami un tuvredzīgi

Globalizācijas pretinieki ir atraduši peramo zēnu – brīvo tirgu, uz ko izgāzt dažādi motivēto vilšanos. Tāpēc ir arī protesti pret brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL), no kuriem CETA jeb ES līgums ar Kanādu gandrīz nenotika, bet ES-ASV līgums jeb TTIP acīmredzot ir «uzlikts uz ledus». Un viņpus Atlantijas elektorāta noskaņojuma dēļ abi prezidenta amata pretendenti ir atšķirīgā pakāpē, tomēr negatīvi noskaņoti pret pašreizējās administrācijas pavērsienu uz Āziju, kā iemiesojums ir BTL ar Klusā okeāna zemēm jeb TPP.

Šī situācija vismaz divu iemeslu dēļ ir paradoksāla. Pirmkārt, «antiglobālisti» uz saviem pasākumiem braukā kā tādi majakovski – pāri robežām ar paceltu galvu bez vīzām vai ar salīdzinoši elementārām ceļošanas procedūrām un ar lētajām aviosabiedrībām, kas ir globalizācijas tiešākais auglis. Viņi saziņā lieto Ķīnā ražotas Amerikas viedierīces ar Korejas, Vācijas un vēl sazin kādas izcelsmes sastāvdaļām un ģērbjas džinsās no Bangladešā austas Pakistānas kokvilnas, kas šūta Turcijā vai Brazīlijā. Par vidējā «antiglobālista» patēriņa paradumiem, lai cik apspēlēts arī nebūtu «antipatēriņš», jau vispār nerunāsim.

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Lidostas Vnukovo līdzīpašnieks Vitālijs Vancevs gatavs pārdot 49 % operatora Vnukovo hendling Maskavas pašvaldībai, kura tās novērtējusi ap simboliskiem 500 tūkstoš rubļiem.

Šādu piedāvājumu pašvaldībai iesniedzis pats Vancevs pagājušajā nedēļā, ziņo Vedomosti.ru.

Patlaban 25 % plus viena Vnukovo hendling akcija pieder a/s Lidosta Vnukovo (75 % tās akciju pieder pašvaldībai, pārējās – Vancevam), 50 % - a/s Starptautiskā lidosta Vnukovo, bet 25 % mīnus viena akcija – kādai no Vanceva struktūrām.

Paredzams, ka darījuma rezultātā Vanceva struktūra pilnībā pārdos savas akcijas, bet Starptautiskā lidostas Vnukovo daļa saruks līdz 25 % plus viena akcija. Par pircēju var kļūt Lidosta Vnukovo, kuras daļa pieaugs līdz 75 % mīnus viena akcija, informēja Vancevs. To ir apstiprinājis arī Maskavas transporta un sakaru departamenta vadītājs Vasīlijs Kičedži. Jautājums par akcionāru maiņu tikšot lemts tuvākajā Lidosta Vnukovo direktoru padomē.

Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā Vidzeme tiks organizēta 12 mēnešus ilga atvērtās mākslas akcija Rakstnieki lasa savus darbus bibliotēkā.

Akcija aizsākas 16.oktobrī un turpinās līdz 2010.gada Valsts svētkiem. 16.oktobrī no plkst.12.00 - 20.00 savus darbus lasīs trīsdesmit trīs 15 - 21 gadīgi prozas, dzejas, lugu un eseju autori, kuru darbi ievietoti topošajās grāmatās Jaunie nāk un runā. 2009. Proza. Esejas. Lugas un Jaunie nāk un runā. 2010.Dzeja. Esejas. Lugas. Pasākumu koordinēs Dainis Grīnvalds un Anita Skalberga.

Sākot ar 23.oktobri, filiālbibliotēkā Vidzeme (Brīvības gatvē 206) katru piektdienu no plkst.17.00 savus nupat uzrakstītos darbus lasīs jaunie autori, bet no plkst.18 līdz plkst.20 ar lugu, dzejas, prozas, publicistikas autorlasījumiem latviešu un krievu valodā uzstāsies pieredzējuši (ne tikai Latvijas) autori.

Gaidot Ziemassvētkus, 90 Viļņas kafejnīcas iesaistījušās ikgadējā akcijā, kuras laikā par brīvu cienā seniorus ar kafiju.

To, kurās kafejnīcās un kādā laikā seniori tiek gaidīti, var uzzināt gan pašvaldības interneta vietnē, gan galvaspilsētas poliklīnikā un bibliotēkās.

Viļņas mērs Remiģijs Šimašus uzsvēris, ka galvenais šai akcijā nav pati kafija, bet iespēja satikties, pasēdēt, draudzīgi pabūt kopā.

Kā atzinusi viena no sirmgalvēm, kas atsaukusies uzaicinājumam, šis piedāvājums tiešām iepriecina, jo ne katrs pensionārs var atļauties pilsētā iemalkot kafiju.

"Svētkiem tuvojoties, tomēr gribas padalīties noskaņojumā, cerībās, priekos un bēdās. Tādas lietas vieno," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS. "Sarakstu redzējām, mums ir tāds draugu pulciņš, noteikti iesim."

Pēc pašvaldības informācijas, ar katru gadu šai akcijā piedalās aizvien vairāk kafejnīcu. Pērn vecos ļaudis ar kafiju Viļņā cienāja pāri par 80 kafejnīcām, un seniori izdzēra aptuveni 9000 tasītes kafijas.

Telavivā atbalstīt bijušo naftas kompānijas Yukos vadītāju Mihailu Hodorkovski un citus politieslodzītos gaidāmo 50 cilvēku vieta bija ieradušies vien aptuveni 10 atbalstītāji, ziņo Newsru.

Turklāt dažiem atnākušajiem nācās protestēt pie teju tukšas ēkas, jo Krievijas vēstniecības diplomāti šajā laikā bija devušies uz Jēriku, kur oficiālā vizītē bija ieradies Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Protestētāji gan nav bijuši samulsuši par faktu, ka akcija norisinājās tukšas ēkas priekšā, jo, kā norāda viens no protesta dalībniekiem, protests netika rīkots diplomātiem.

Akcijas organizatori skaidro, ka Krievijas prezidenta ierašanās protesta akcijas laikā bijusi nejaušība.

Šī nebija pirmā protesta akcija, kura notikusi saistībā ar prasību atbrīvot M. Hodorkovski un citus politieslodzītos. Līdzīga akcija notikusi arī pirms dažiem mēnešiem. Nesen protests pret politiskajā represijām Krievijā notika arī Čikāgā, kur akcijā piedalījās arī Pāvels Hodorkovskis – bijušā Yukos vadītāja dēls.

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Tūrisma organizatori piedāvā interesentiem iesaistīties akcijā Filmu ceļi Latvijā un apmeklēt interesantākās vietas Latvijā, kurās uzņemtas gan latviešu, gan ārvalstu kinematogrāfistu filmas.

Akcija sākusies 12. jūlijā un šķērso visu Kurzemi, ietverot arī Liepāju.

«Liepājā daļēji vai pilnībā uzņemts daudz vairāk filmu, nekā iepriekš domāts. To atklājām, iesaistoties šajā projektā un sadarbojoties ar Liepājas virtuālo Kino muzeju. Filmu ir tik daudz, ka tās visas pat nebija iespējams iekļaut projektā,» apgalvo Liepāja reģiona tūrisma informācijas biroja darbiniece Agita Vucena.

Akcijā īpaši izcelta Lailas Pakalniņas filma Kurpe, kuras notikumi risinās Liepājā 20.gs. piecdesmitajos gados un stāsta par padomju robežsargu pārlieko centību, sargājot valsts robežu. Pieminētas ir arī padomju gados uzņemtas filmas, piemēram, Pilsēta zem liepām un Parāds mīlestībā, kā arī pavisam nesen uzņemtās Reiņa dzīvoklis un Svešajā ostā. Savukārt Karostā 1987.gadā uzņemta padomju filma Moonzunds, kuras notikumi risinās 1915.-1917.gadā un stāsta par notikumiem Baltijas jūras flotē.

Pēc Baltijas biržās kotēto uzņēmumu otrā ceturkšņa finanšu rezultātu publiskošanas, zemākos līmeņos devās tikai Rīgas biržu raksturojošā OMXR vērtība, kura samazinājās par 2,32%. Tikmēr Tallinas OMXT un Viļņas OMXV indeksu vērtības pieauga par attiecīgi 1,52% un 0,82%.

Straujāko akcijas cenas kritumu NASDAQ OMX Riga biržā šodien piedzīvoja Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcija, kuras vērtība samazinājās par 16,33% līdz 0,41 Ls. Uzņēmuma akcijas cena krita pat neskatoties uz to, ka vakar tika paziņots, ka tā peļņa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 1,178 milj. Ls un apgrozījums pieaudzis par 158% līdz 3,534 milj. Ls.

Strauju cenas kritumu par 13,28% līdz 26 Ls šodien piedzīvoja arī Latvijas tilti akcija. Vakar uzņēmums atklāja, ka tā peļņa šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājuma ar attiecīgo periodu pērn palielinājusies par 13,8% līdz 2,98 milj. Ls. Savukārt apgrozījums palielinājies par 15,9% līdz 12 miljoniem latu.

Latvijā darbu uzsācis kolektīvās iepirkšanās serviss BIGO, kurš balstās uz «groupon» mājas lapu modeli, kas nodrošina pircējiem iespēju iegādāties preces un pakalpojumus ar 50 līdz 90 % lielām atlaidēm.

Portāls katru dienu potenciālajiem pircējiem piedāvās vienu akcija, kuras laikā ir iespējams nopirkt kuponu, kuru nodrošina atlaidi. Katra akcija ilgst vienu dienu. Lai akcija būtu notikusi, nepieciešams savākt minimālo dalībnieku skaitu. Ja dienas laikā šis skaits netiek savākts, tad akcija tiek atzīta par spēkā neesošu, un klientiem, kuri bija iegādājušies kuponus, nauda tiek atmaksāta atpakaļ.

BIGO.lv pieder uzņēmumam Axioma, kurš nodarbojas ar mājas lapu izstrādi un dizainu.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad augustā darbu uzsāka kolektīvās iepirkšanās portāls kopaletak.lv, kuru attīsta uzņēmums, kas iepriekš stāvējis aiz interneta veikala kuskus.lv. Portāls katru nedēļu pircējiem sola piedāvāt vidēji sešas jaunas akcijas, kas var būt, piemēram, pusdienas restorānā, izpletņlēkšana vai jebkas cits.

Ceturtdienas vakarā pie Ukrainas Augstākās radas ēkas Kijevā pulcējās Labējā sektora aktīvisti, prasot iekšlietu ministra Arsena Avakova atkāpšanos. Pikets pie parlamenta turpinās arī piektdienas rītā, vēsta Ukrainas mediji.

Mītiņa dalībnieku galvenā prasība ir iekšlietu ministra Arsena Avakova atkāpšanās, medijam Korrespondent ziņoja viens no Labējā sektora līderiem Andrejs Bondarenko.

«Tā būs miermīlīga akcija, kura demonstrēs mūsu pozīciju attiecībā pret konkrēto cilvēku. Šī akcija nav pret mūsu valsti, nav arī pret parlamentu. Akcija ir pret cilvēku, kurš šodien nespēj pildīt savus pienākumus, jo nevar kontrolēt savā pakļautībā esošos cilvēkus,» A. Bondarenko vārdus citē radio Brīvība (Свобода).

Kā ziņoja mediji, ceturtdienas vakarā pie Augstākās radas ēkas tika sanestas riepas, tika dauzīts par parlamenta durvīm, tām arī izsisti stikli. Kopumā ceturtdien mītiņā pulcējās aptuveni divi tūkstoši Labējā sektora aktīvistu. BBC korespondents raksturoja pūļa noskaņojumu kā «agresīvu».

Pasaules dzejas dienā, 21. martā, vairāk nekā 1000 kafejnīcās, viesnīcās un restorānos visā pasaulē par kafiju vai tēju var norēķināties ar dzejoli, informē akcijas organizatori.

Latvijā akcijā «Maksā ar dzejoli» piedalīsies vairākas kafejnīcas Rīgā, Liepājā un citur Latvijā.

Akcijā iespējams piedalīties, apmeklējot kādu no vietām un apmainot paša sacerētu, ar roku rakstītu dzejoli pret kafiju vai tēju.

Šogad, nofotografējot savu dzejoli un ievietojot foto «Instagramā» ar mirkļbirku #PayWithAPoem, iespējams laimēt ielūgumu uz dziedātāja Toma Odela koncertu Lielbritānijā un «Meet&Greet» ar mūziķi.

Akciju 2014. gadā aizsāka austriešu kafijas uzņēmums «Julius Meinl». «Ideja bija tāda, ka iedvesmai un dzejai ir jāuzvar komercija,» stāsta Julius Meinl oficiālā izplatītāja Latvijā, SIA Cafe Art direktore Darja Šahova.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRa) vienojas par sadarbību un uzsāk kopīgu izglītojošu akcija «Prasi čeku!», informē VID un LVRA pārstāvji.

Vienošanos par minēto parakstījusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un LVRA prezidents Jānis Pinnis.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

«Nav noslēpums, ka ēdināšanas bizness ir viena no jomām, kur krāpšanās ar nodokļiem ir bieži sastopama un grūti kontrolējama. Aprēķini liecina, ka Latvijā restorānu sektorā nodokļos netiek ieņemts vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā. Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā,» atzīst VID ģenerāldirektore.