Jaunākais izdevums

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Sākotnēji gan biznesa nišu viņš Madonā savā profesijā neredzēja, taču, iepazīstot iedzīvotājus, atklāja, ka cilvēki vēlas kvalitatīvas atpūtas iespējas un profesionāli organizētus pasākumus. Konkursa Madona var labāk ietvaros A. Gailītis pašvaldībā prezentēja savu pirmo ideju par vakariņām uz plosta, taču pretī saņēma tikai izbrīnītus skatienus un lērumu jautājumu. Neatlaidībai bija liela loma, un pēc atkārtotas projekta prezentācijas sekoja apstiprinājums, līdz ar to arī līdzfinansējums plosta izveidei. A. Gailītis ir pārliecināts, ka no savām idejām nevajag tik viegli atkāpties.

Viņš atzīst, ka jau agrāk mēģināja izveidot savu pasākumu vadīšanas aģentūru, taču, iespējams, savulaik trūka pieredzes, un tādēļ iecerētais neizdevās. Bija viens no tiem, kas cenšas īstenot vairākus projektus reizē, bet beigās ieceres izšķīst uz visām pusēm, neīstenojot līdz galam neko. Tagad A. Gailītis ķeras pie jauna projekta realizēšanas tikai tad, kad iesāktais projekts jau nostabilizējies.

Darāmā ir daudz, tādēļ A. Gailītis smejas, kad ir lūgts nosaukt projektus, kuros šobrīd iesaistījies. Pirmais radīts pirms trim gadiem – Vakariņas uz ezera. Ziemas lielākais notikums pirms gada bija pasākums Tas nav tas, ko Tu domā, kas tiks īstenots arī šogad, – vakariņas meža vidū, ziemā. Šogad ir radīts jauns projekts, kas norisināsies nākamajā rītā pēc Ezera skaņām – brokastis pļavā, ko pasniegs daži no Latvijas labākajiem šefpavāriem. Papildu tam ikdienā tiek vadīti gan privāti, gan korporatīvie pasākumi.

Attālumu no Rīgas līdz Kāla ezeram viņš nevērtē kā šķērsli: «Tas, ko cenšamies panākt un izdarīt, – cilvēkus izvilkt no ikdienas, no skrējiena. Daudzi ir arī prasījuši, kāpēc tieši šis ezers? Tāpēc, ka tas ir gana tālu no Rīgas un nav arī pārlieku tālu, jo 125 km galīgi nav tālu. Līdz ar to nav baiļu, jo, radot kaut ko kaut nedaudz oriģinālu un savādāku, cilvēki «pavelkas».» Šī ceļa mērošana no galvaspilsētas palīdz gūt atpūtu, atslēgties no visa liekā, tādējādi daudziem kļūst par daļu no pasākuma. Jau sākotnēji uzņēmējs par mērķauditoriju izvirzīja Rīgā dzīvojošos, bet pašam par pārsteigumu vakariņotāji jau sākumā ieradās pat no Liepājas, Ventspils un Alūksnes, kā arī beidzot sarosījās vistuvāk dzīvojošie Madonas apkārtnes iedzīvotāji.

Lai cik sirreāli tas skanētu, pēc viņa pārliecības, Vakariņas uz ezera ir sajūtu tirgošana. Konkurence viņu nebaida, jo tieši tā, kā viņš nodod tālāk savas sajūtas un idejas, cits atkārtot nevarēs un gala rezultāts vienmēr atšķirsies.

Jautāts par to, kā ezera apkārtnē dzīvojošie vērtē šādu uzņēmējdarbību, A. Gailītis bilst, ka visi apmierināti nekad nebūs, taču galējība nedarīt neko arī nebūtu labāka. Viņš nebūt nav par to, ka ezeram jākļūst skaļam, tādēļ, organizējot pasākumus, tiek meklēts pareizais formāts, lai iekļautos vidē. Tā uzņēmējs vērtē arī ezerā notiekošo koncertu Ezera skaņas – tas ir harmonisks un piederas šai vietai.

Enerģiju A. Gailītis gūst, šad tad dodoties izbraukumos gan Latvijā, gan ārpus tās, kā arī atpūšoties dabas tuvumā un kārtīgi izguļoties. Gulēt viņš var ezera vidū uz plosta vai šūpuļtīklā jūras krastā. Iedvesmu no citiem līdzīgu pasākumu organizatoriem A. Gailītis gan nesmeļas tieši – atzīst, ka par citiem ne daudz lasa, nedz speciāli meklē informāciju. Idejas parasti atnāk pašas, lai gan jāpiebilst, ka sākotnēji ideja par pasākumu rīkošanu uz plosta radās, pateicoties tieši Ezera skaņām.

A. Gailītis ir pārliecināts: «Atbalsts ir, ja to meklē. Arī man, atnākot uz Madonu, nekā nebija, visu sāku no nulles, un nevajag no tā baidīties. Ja ir pareizā ideja, apstākļi «sastāsies», un nauda atnāks, ja to meklēsiet un virzīsieties uz priekšu. Jebkura situācija un jebkura problēma ir atrisināma, ja tā vispār ir problēma».

viedi atbalstu guva gan Lauku atbalsta dienestā, gan LIAA Madonas Biznesa inkubatorā. Ar LEADER programmas palīdzību izveidots plosts. Šobrīd tiek gatavots projekts LEADER programmā infrastruktūras attīstībai zemes gabalā.

Vakars uz Ezera ir gatavs arī lielākai apmeklētāju plūsmai, taču pēc apspriešanās ar citiem kolēģiem, kam jau bija pieredze ar uzņēmējdarbības paplašināšanos ārzemēs, ideju par plostiem Igaunijā un Lietuvā A. Gailītis atmeta. Tā vietā tiks vairāk attīstīta esošā vieta. Pirmajā darbības gadā plosts ezerā devās piecas reizes, gadu vēlāk – jau 14, un šovasar tiek organizēti vairāk nekā 20 publiskie pasākumi. Lēnām pavāri ne tikai no Latvijas ir sākuši izrādīt interesi par dalību vakariņu organizēšanā, tādēļ radusies doma, ka tie varētu tikt piesaistīti arī starptautiskā līmenī.

Uzņēmēja nākotnes plānos ietilpst īpašuma tālāka attīstība ezera pretējā krastā, ko A. Gailītis iegādājās pirms gada. Iespējams, nākotnē tur tiks piedāvātas nakšņošanas iespējas. Šodien viņš var droši sacīt, ka viņa mājas ir šeit, pie ezera, bet par to, kur atradīsies pēc gadiem, sev nevar apsolīt, tāpat kā pirms dažiem gadiem nebūtu ticējis, ka dzīvos un strādās šeit, pie ezera.

A. Gailītis vērtē vietējos uzņēmējus kā apņēmības pilnus. Sadarbība tiek īstenota ar koncerta organizatoriem, tuvējiem viesu namiem, mācību uzņēmumiem u.c. Arī Madonas un Madonas novada attīstību jaunais uzņēmējs vērtē pozitīvi: «Pašvaldība ļoti cenšas, Madona ir diezgan sportiska pilsēta. Šeit ir biatlona un kartinga trase, notiek čempionāti, slēpošanas un skrituļslidošanas sacensības. Viss notiek un attīstās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkursam šogad iesniegti 226 pieteikumi, vairāk nekā trešā daļa – no ārvalstīm.

Konkursa, kuru jau otro gadu pēc kārtas rīko energokompānija Enefit, mērķis ir izaicināt reģiona gaišākos prātus domāt par to, kā līdzšinējo enerģijas ekonomiku ievirzīt jaunā, viedākā gultnē, no kuras labumu gūtu ikviens.

Interese par konkursu bijusi daudz lielāka nekā gaidīts, saņemta gūzma ideju arī no ārvalstīm, tostarp, ASV, Kanādas un Šrilankas, informē projekta vadītāja Ieva Margeviča. Šogad visvairāk iesniegti dažādi viedās enerģijas risinājumi, mazāka aktivitāte bijusi saistībā ar e-mobilitātes pakalpojumiem, teic I. Margeviča. Novembra beigās 30 žūrijas izvēlētās idejas tiks prezentētas Tallinā, no tām desmit tiks virzītas tālākai attīstīšanai sadarbībā ar mentoriem. Konkursa uzvarētāji, kuri sadalīs 30 000 eiro lielo grantu, tiks noskaidroti 2020.gada 21. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka jau maija sākumā arī Latvijā būs iespēja baudīt kino brīvā dabā, atrodoties savā auto un ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus. Šim mērķim plānots izmantot pat lidlaukus, informē idejas autors, organizācijas #viedi pārstāvis Arturs Gailītis.

"Ņemot vērā, ka pasākumu nozarē strādājam jau vairākus gadus un notikumi pasaulē ir skāruši mūsu nozari pamatīgi – patiesībā aizliedzot mums radīt, strādāt un darīt to, ko mēs protam vislabāk, nācās likt galvas kopā un domāt, ko varētu iesākt, lai kaut kā aizpildītu savas tukšās dienas un nopelnītu kādu naudu iztikšanai," stāsta A.Gailītis.

Tad nu vienā no tādām reizēm organizācija #viedi internetā pamanīja Vācijas kolēģu izsludināto brīvdabas kino pasākumu ar automašīnām, un saprata, kas šis formāts atbilst visiem distancēšanās, personiskās drošības un karantīnas nosacījumiem arī Latvijā. "Neesam izgudrojuši velosipēdu no jauna, bet to tikai pielāgojuši esošajiem ierobežojumiem," teic A.Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot.

Pilsētu un uzņēmumu vadītāji, biznesa vadības eksperti, stratēģiskie vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, augstskolu mācībspēki un citi interesenti šodien tiekas laikraksta Dienas Bizness un LNK Group rīkotajā konferencē par viedās pilsētas tēmu Open City.

«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Pop-up alus bārā meklē ēdienu un dažādu alus garšu saderību

Žanete Hāka, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts pirmais «Maxima Latvija» pop-up alus bāra pasākums, kur kopā ar Latvijas alus someljē meklē ēdienu un dažādu alus garšu saderību.

«Sākot iepazīt daudzveidīgo alus piedāvājumu un eksperimentējot tā saderībai ar dažādiem ēdieniem, viens no vienkāršākajiem veidiem ir alus klāstu sadalīt dažās kategorijās un piemeklēt tām ēdienu. Piemēram, maigi apiņots, gaišs alus lieliski papildinās vistas gaļu vai zivi, savukārt stipri apiņots būs piemērots pikantiem ēdieniem. Ja esat iecienījuši liellopa gaļu, nogaršojiet to ar tumšo vai kādu no saldajiem, augļainajiem aliem. Un atcerieties - arī desertus var lieliski papildināt ar alu. Ja tajā ir šokolāde, piemeklējiet kādu ķiršu, upeņu vai saldu tumšo alu,» iesaka «Lielvārdes alus» zīmola vēstnesis Ingemārs Dzenis.

«Šobrīd pasaulē modē ir skābie ali, kas brūvēti, pievienojot dažādus ieraugus, piemēram, šampanieša ieraugu. Vēl viens aktuāls virziens alus radīšanā ir dažādu ozolkoka mucu izmantošana, kuros iepriekš ir noturēts viskijs, portvīns vai kāds cits dzēriens, kas alum piešķir jaunus aromātus. Un, protams, alus pazinēju vidū ļoti iecienīti kā pasaulē, tā Latvijā ir arī spilgtie, rūgtie, dūmakainie un augļainie apiņotie ali. Tomēr savas līderpozīcijas alus baudītāju vidū nemainīgi saglabā un saglabās ierastais lager tipa alus. Jāatzīst, ka arī tas nemitīgi mainās un arī amatalus meistari visā pasaulē strādā un padara to vēl aromātiskāku, pilnasinīgāku un daudzveidīgāku,» stāsta «Mežpils alus» someljē Andris Rasiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jums šķiet, ka esat noguruši un it nekam vairs nepietiek spēka, jo esat darbos līdz ausīm un nespējat pabeigt darbus, kas krājas un krājas? Vai jūs kļūstat stresaini un viegli aizkaitināmi, jo neredzat visam galu?

Darāt ļoti daudz, bet bez rezultāta, un nav laika ne ģimenei, ne draugiem. Bizness neattīstās. Nav tā, ka ir slikti, bet nav arī ideāli, piemēram, nevarat atrast jaunus darbiniekus, esošie nepakļaujas. Ko darīt?

Darāt visu, bet priekšnieks nav apmierināts ar jums, tā arī netiekat augstāk pa karjeras kāpnēm. Neveiksmīgas personīgās attiecības vai strīdi ar tuviniekiem.

Vai atpazīstat sevi kādā no šiem aprakstiem? Jūs būsiet pārsteigti, ka ikviena problēma pamatā ir saistīta ar laika plānošanu.

Laiks ir pats dārgākais, kas jums ir šobrīd. Iemācieties vadīt savu laiku, nevis esiet tā kalps!

Laika plānošana ir vērtīgākā prasme, kas jau nākamajā dienā izmaina dzīvi jebkuram cilvēkam neatkarīgi no amata, dzimuma, stāvokļa sabiedrībā. Laika plānošana ir tas pats, kas principi, kā gūt panākumus biznesā, darbā, attiecībās un sevis pilnveidošanā. Viss noslēdzas tajā, kā jūs izmantojat savas 24 stundas šodien, tagad, šajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru