Būvniecība un īpašums

VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Privatizācijas aģentūra veic arī dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu atsavināšanu. Atsavināmo (privatizācijas process ir beidzies) objektu apjoms ir lielāks nekā privatizējamo objektu apjoms, tomēr revīzijā konstatētie nesekmīgie mēģinājumi īpašuma objektus atsavināt vairāku gadu garumā liecina, ka iedzīvotāju interese arī par atsavināmiem īpašuma objektiem nav liela. Attiecīgi samazinās arī valsts ieņēmumu apmērs.

Arī neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir tikai nedaudz virs 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk kā 1 sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, visticamāk, savas tiesības izlietot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā par privatizācijas politiku atbildīgo valsts iestādi izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, veicot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitātes un īstenotās politikas analīzi. Tas sniegtu iespēju plānot tālākās darbības un nepieciešamo rīcību privatizācijas pabeigšanai prognozējamā termiņā. Ilgstoša nespēja rast risinājumu privatizācijas pa¬beigšanai un lēmuma nepieņemšana par privati¬zācijas pabeigšanas termiņu nākotnē var radīt papildu izdevumus valsts budžetam.

Privatizācijas aģentūras ieņēmumi veidojas kā atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem, taču kopš 2013.gada tie vairs nesedz aģentūras saimnieciskās darbības izdevumus. Piemēram, 2014.gadā pret kopējiem Privatizācijas aģentūras izdevumiem 2,3 miljonu eiro apmērā ieņēmumi no privatizācijas bija 918 tūkstoši eiro, kas sedza vien aptuveni trešdaļu. Pārējā izdevumu daļa tika segta no iepriekšējos gados veiktajiem uzkrājumiem rezerves fondā, kurš lēnām izsīkst. Lai nodrošinātu Privatizācijas aģentūrai nepieciešamos līdzekļus, valdība pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas 2015.gadā ir palielinājusi atskaitījumus Privatizācijas aģentūrai līdz pat 50%, kas ir septiņas reizes vairāk par sākotnēji noteiktajiem 7%. Tā rezultātā valsts budžetā iemaksājamie līdzekļi attiecīgi samazināsies.

Valsts kontrole rosina Ekonomikas ministriju vērtēt aktuālo situāciju privatizācijas jomā un atkarībā no privatizācijas pabeigšanai veicamo darbu apjoma arī to, vai un cik ilgi Privatizācijas aģentūra ir saglabājama tās pilnā kapacitātē – 65 darbinieki, trīs valdes locekļi, algu fonds turpat 2 miljonu eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija ir informējusi Valsts kontroli, ka Privatizācijas aģentūra ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģijas 2016.-2018.gadam projektu, ko plānots virzīt apstiprināšanai. Privatizācijas aģentūra iecerējusi kļūt par vienotu valsts aktīvu pārdošanas platformu, kas būtu atbilstoša tās pamatkompetencēm un līdzšinējai darbībai ne tikai saistībā ar valsts aktīvu privatizāciju, bet arī ar to pārvaldīšanu un atsavināšanu. Jānorāda, ka Ekonomikas ministrija nav sagatavojusi un iesniegusi dokumentus Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par Privatizācijas aģentūras turpmāko darbību.

Valsts kontroliere E. Krūmiņa norāda: «Šis ir tas gadījums, kad rati iet pa priekšu zirgam. Lai kāds arī nebūtu Ekonomikas ministrijas vai pašas Privatizācijas aģentūras nodoms attiecībā uz aģentūras turpmākās darbības mērķiem, darbības ir veicamas secīgi un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā – vispirms valdībā apstiprinot Privatizācijas aģentūras vispārējo stratēģisko mērķi un tikai izrietoši no tā izstrādājot Privatizācijas aģentūras darbības stratēģiju.»

Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju vērtēt Privatizācijas aģentūras darbības turpināšanas lietderību, pirmkārt, ņemot vērā tās darbības pamatmērķi – privatizācijas procesa īstenošanu. Laika gaitā citu uzdevumu deleģēšana Privatizācijas aģentūrai nepārprotami norāda, ka privatizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams arvien mazāk Privatizācijas aģentūras resursu. Ja Privatizācijas aģentūrai tās darbības laikā ir uzkrātas citas, ar privatizāciju nesaistītas, kompetences, tad būtu izvērtējams, kādā veidā šīs kompetences visefektīvāk izmantot. Viens no izvērtējamiem aspektiem cita starpā ir arī tas, vai uzkrātā papildu kompetence nav pievienojama citām institūcijām vai valsts kapitālsabiedrībām, tā izslēdzot iespējamu funkciju pārklāšanos starp institūcijām, piemēram, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, valsts kapitāla daļu pārvaldības jautājumu risināšana.

Uzlabojumi nepieciešami arī Ekonomikas ministrijas īstenotajā Privatizācijas aģentūras pārvaldībā. Daži no trūkumiem – ministrija nav apstiprinājusi Privatizācijas aģentūrai konkrētus un izmērāmus sasniedzamos darbības rezultātus un nav vērtējusi rezultatīvo rādītāju izpildi, savukārt Privatizācijas aģentūras pašas definētie sasniedzamie rādītāji nav orientēti uz drīzu privatizācijas procesa pabeigšanu, piemēram, 2014.gadam tie, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 70% ir samazināti.

Kaut arī Privatizācijas aģentūrai nav definēti konkrēti, izmērāmi sasniedzamie darbības rādītāji un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā, valdei ir piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tajā skaitā par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.

Atļaujot valdes locekļiem savienot amatus, ministrija nav vērtējusi, vai valdes locekļu sagaidāmais ieguldījums Privatizācijas aģentūras darbības rezultātu sasniegšanai ir samērojams ar citu amatu pienākumu pildīšanu. Vienlaikus bez pamatojuma ir palielināts valdes locekļu skaits, radot Privatizācijas aģentūrai papildu izmaksas vismaz 36 tūkstoši eiro gadā.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā Privatizācijas aģentūras 100% kapitāla daļu turētāju uzlabot Privatizācijas aģentūras pārvaldību, nosakot salīdzināmus un izmērāmus Privatizācijas aģentūras darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kā arī nosakot skaidri definētus, salīdzināmus un izmērāmus kritērijus valdes locekļu skaita noteikšanai un atlīdzības sistēmas izveidei.

Revīzijā kopumā ir sniegti 13 ieteikumi, kuru izpildei Valsts kontrole sekos līdzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA kļūst par vienīgo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotāju valstī

Žanete Hāka, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas sertifikātu kontus apkalpos arī Privatizācijas aģentūra

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums ir deleģēts arī VAS Privatizācijas aģentūra, informē Altum.

Līdz ar to Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pārņemt privatizācijas sertifikātu kontus, kas atvērti likvidējamajā akciju sabiedrībā Latvijas Krājbanka, kā arī nodrošināt to pārcelšanu uz Altum, ja tā būs saņēmusi iedzīvotāja atbilstošu pieteikumu konta pārcelšanai. Papildus tam iedzīvotāji ar Altum starpniecību varēs saņemt informāciju par kontā veiktajiem darījumiem (konta izraksta veidā), neveicot privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanu.

Līdzko Privatizācija aģentūra pārņems sertifikātu kontus no Latvijas Krājbankas, Altum noslēgs sadarbības līgumu ar Privatizācijas aģentūru, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanas pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valstij piederošās Grindeks un Valmieras stikla šķiedra akcijas pārdod par 2 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. novembrī biržas Nasdaq Riga izsolēs pārdotas valstij piederošās un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošās zāļu ražotājas AS Grindeks 219 780 akcijas par 3,85 eiro par vienu akciju un stikla šķiedras ražotājas AS Valmieras stikla šķiedra 425 609 akcijas par 2,85 eiro par vienu akciju. Akciju pārdošana papildinās valsts speciālo pensiju budžetu ar gandrīz diviem miljoniem eiro, informē birža.

Akciju pārdošanu organizēja VAS Privatizācijas aģentūra sadarbībā ar biržu Nasdaq Riga. Iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā, izsolē varēja piedalīties biržas Nasdaq Riga biedri. Izsolēs kopā tika saņemti 239 akciju pirkšanas pieteikumi.

«Investori mūs šodien patīkami pārsteidza. Pieprasījums pēc akcijām bija negaidīti augsts un būtiski pārsniedza piedāvājumu. Tas, ka esam veiksmīgi pārdevuši visas akcijas par augstāku cenu nekā izsoles sākumcena, liecina, ka tirgus dalībnieki ir gatavi investēt pieredzējušos uz eksportu orientētos uzņēmumos. Papildus labie izsoles rezultāti ir ļāvuši papildināt valsts speciālo pensiju budžetu ar gandrīz 2 miljoniem eiro,» teica Vladimirs Loginovs, VAS Privatizācijas aģentūra valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizmantoti palikuši 2,5 miljoni privatizācijas sertifikātu

Žanete Hāka, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu, informē Privatizācijas aģentūra.

Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem.

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvāku privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, 2016. gadā visi privatizācijas sertifikātu (t.sk. par nodzīvoto laiku, politiskām represijām un īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kas iepriekš bija atvērti AS Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), ir “pārcelti uz PA, kas šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūra nolīgta auditorkompānija KPMG, kas izvērtēja iespējamo rīcību ar Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom, rosina abus uzņēmumus apvienot un akcijas tirgot biržā, vēsta Latvijas Radio.

Kamēr ar scenārijiem nav iepazīstināti politiķi, detalizētāku informāciju par izpētes secinājumiem ne tā veicēji, ne pasūtītāji neatklāj.

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio atzina, ka piedāvājums ir «kombinācija no iepriekš diskutētajiem scenārijiem", figurē gan jautājums par apvienošanās iespējām, gan fondu tirgu piesaistīšana un publisks piedāvājums biržā.

Auditori arī mēģinājuši izrēķināt, kāda būs papildu vērtība, ja abus uzņēmumus apvienotu. Lai gan pagaidām ciparus atklāt nevar, runā esot par ciparu virs 100 miljonu eiro vairāku gadu garumā, atzinis Loginovs.

KPMG Baltics vadības pārstāve Evija Miezīte skaidroja, ka visās Eiropas valstīs eksistē vismaz viens integrēts telekomunikāciju operators, kas sniedz gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ierēdņu un politiķu bezatbildības meistarstiķis

Kirovs Lipmans - AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.

2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?

Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa noraida bijušo Parex bankas īpašnieku prasību pret valsti un finanšu institūcijām

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 25.novembrī pilnībā noraidīja prasītāju prasību pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gadā slēgto Ieguldījuma līgumu.

Tiesa piedzina no Valērija Kargina, Viktorija Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas ar lietas vešanas saistītos izdevumus - par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 7500 eiro no katra, par labu AS Reverta 7500 eiro no katra, par labu VAS Privatizācijas aģentūra 7500 eiro no katra un par labu VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš - VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) 6951,68 eiro no katra. Pilns spriedums tiks sastādīts 9.decembrī un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

AT Civillietu tiesu palāta lietu izskatīja sakarā ar prasītāju apelācijas sūdzībām Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru arī tika noraidīta prasība pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gada 10.novembra Ieguldījuma līguma un 2008.gada 2. un 3.decembra Vienošanās par grozījumiem Ieguldījuma līgumā, tajā skaitā – visu to ietvaros sniegto garantiju un apliecinājumu atzīšanu par spēkā neesošiem, 2008.gada 4.decembrī noslēgto Hipotēku un Finanšu ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar sākumcenu 1,66 miljoni eiro izsolē izlikts ekskluzīvs īpašums Kuģu ielā

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā 13, Rīgā, kas sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Izsoles sākuma cena ir noteikta 1 660 000 eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Nekustamais īpašums atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un viesnīcas Radisson Blu Daugava. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ar Ministru kabineta 2018. gada 13. jūnija rīkojumu nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, tika nodots privatizācijai. PA valdes apstiprinātie nekustamā īpašuma privatizācijas noteikumi paredz to pārdot izsolē ar augšupejošu soli. Izsoles sākuma cena ir 1 660 000 eiro.

Maksāšanas līdzekļu proporcija par nekustamo īpašumu kopumā ir noteikta 75,31% euro, 18,43% privatizācijas sertifikāti un 6,26 % īpašuma kompensācijas sertifikāti. Samaksu par nekustamo īpašumu varēs veikt uzreiz, vai arī paredzēta nomaksa līdz 10 gadiem. Pircējs ir tiesīgs privatizācijas sertifikātos un/vai īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu pēc to nominālvērtības samaksāt euro pirms līgums noslēgšanas, kā arī visā nomaksas pirkuma līgums laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EM: PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju

Žanete Hāka, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Stratēģijas izstrādei rīcībai ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām saņemti septiņi pieteikumi

Žanete Hāka, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valsts kapitāla daļām atvēra konkursa pirmajā kārtā saņemtos kandidātu pieteikumus, informē Privatizācijas aģentūra.

Konkursa komisijas un kandidātu pārstāvju klātbūtnē atbilstoši konkursa nolikumam tika atvērti septiņu kandidātu pieteikumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa lēmumu VAS Privatizācijas aģentūra (PA), piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, tika uzdots veikt makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir noslēgusi līgumu ar SIA Trigone Būve par nekustamā īpašuma Kuģu ielā 13, Rīgā, sakārtošanu, informē PA.

Sakārtošanas darbi tiks veikti atbilstoši Rīgas domes lēmumam un paredz jumta elementu un fasādes remontu.

Nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā nodots privatizācijai ar Ministru kabineta (MK) 2002. gada 4. septembra rīkojumu. VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ēku pārņēma valdījumā 2003. gada 28. februārī. Ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās privatizāciju kavē tiesvedības process par ēkas īpašuma tiesībām.

PA kā nekustamā īpašuma valdītājs ir atbildīgs par īpašuma uzturēšanu. Atbilstoši Rīgas domes lēmumam par nekustamā īpašuma sakārtošanu PA izsludināja iepirkumu par sakārtošanas darbu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele banka atmaksā subordinēto aizdevumu VAS Privatizācijas aģentūra

Žanete Hāka, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka ir veikusi subordinētā aizdevuma atlikušās pamatsummas pirmstermiņa atmaksu VAS Privatizācijas aģentūra 34,7 miljonu eiro un uzkrāto procentu maksājumu 0,98 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

2016. gada 6. decembrī AS Citadele banka emitēja subordinētās obligācijas 40 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar pamatprospektu, viens no obligāciju emisijas mērķiem bija pirmstermiņa subordinētā aizdevuma atmaksa valsts akciju sabiedrībai Privatizācijas aģentūra.

Pārējos ieņēmumus paredzēts izmantot vispārējo komercdarbības mērķu nodrošināšanai un AS Citadele banka kapitāla struktūras tālākai stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PA pārdod B.L.B. Baltijas termināls valstij piederošās akcijas

Zane Atlāce - Bistere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir noslēgusi līgumu par valstij piederošo akciju pārdošanu ar stividorkompānijas B.L.B. Baltijas termināls lielāko akcionāru CNP Investments N.V.. Izmantojot pirmpirkuma tiesības, CNP Investments N.V. iegādājās 361 uzņēmuma akciju jeb 3,64% no uzņēmuma pamatkapitāla, samaksājot 419,34 tkst. eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Šobrīd ir iespējams pieteikties uz akciju sabiedrības AUTO-REMONTS valsts kapitāla daļu paketes izsoli. Izsolē tiks pārdotas 100 akcijas jeb 5,05% no pamatkapitāla. Akciju paketes pārdošanas cena noteikta 6059 euro. Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai līdz 2016.gada 27.septembra plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami PA mājaslapā. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2016.gada 7.oktobrī plkst.14.00 PA telpās.

PA viens no darba virzieniem ir PA turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija un atsavināšana. Pārvaldāmajā valsts kapitāla daļu portfelī šobrīd ir 35 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, t.sk. valsts kapitāla daļas 7 maksātnespējīgos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ziepniekkalnā bijušās Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcas teritorijā būvēs tirdzniecības centru

LETA, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziepniekkalnā bijušās Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcas teritorijā būvēs tirdzniecības centru «Rimi Aleja», aģentūrai LETA apstiprināja «Rimi Latvia» pārstāve Dace Preisa.

Plašāku informāciju par projektu Preisa solīja atklāt vēlāk.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere aģentūrai LETA teica, ka būvvaldē patlaban ir saskaņots administratīvās ēkas nojaukšanas projekts Vienības gatvē 194a. Tāpat pērn ir izsniegta būvatļauja ražošanas korpusa pārbūvei par tirdzniecības centru, taču tajā pagaidām nav atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi objektam Vienības gatvē 194a, Rīgā.

LETA jau ziņoja, ka Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīca 1994.gada maijā nodota privatizācijā, bet attiecīgā gada jūnija beigās tā nonāca Privatizācijas aģentūras pārziņā, kura lēma par labu uzņēmuma privatizēšanai, sadalot to vairākos objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Nagļi par pusmiljonu vēlas pirkt zivju inkubācijas un audzēšanas ceha iekārtas

Žanete Hāka, 11.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Nagļi izsludinājusi iepirkumu par zivju inkubācijas un audzēšanas ceha tehnoloģisko līniju iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena noteikta 500 tūkstoši eiro. Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 25.februārim.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeidza AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par aptuveni 210 tūkstošiem eiro ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru