Jaunākais izdevums

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

Lai turpinātu savu laikmetu, V. Putins cer uz «masām» - lauku apgabalu iedzīvotājiem, kas lielākoties informāciju saņem no Kremļa kontrolētajiem TV kanāliem, norāda medijs. Šīs iedzīvotāju daļas simpātijas V. Putins ir ieguvis, nodrošinot to, ka laicīgi tiek izmaksātas pensijas un algas, uzsverot, ka viņš ir kā stūrmanis, kurš ved Krieviju pa nemierīgiem ūdeņiem, norādot, ka apturējis valsts kritienu bezdibenī.

Tomēr, palielinoties V. Putina varas centralizācijai, Krievijā proporcionāli palielinājusies arī korupcija. Vienkāršos krievus nogurdinājusi valstī valdošā nelikumība un valsts varas izmantošana par labu valdošajai elitei. Krievi ir noguruši no kukuļu došanas policistiem, ierēdņiem, ārstiem un skolotājiem. Viņi labi zina par milzīgo naudas plūsmu valsts kasē, bet tajā pašā laikā spiesti noskatīties uz sabrukušajiem ceļiem, cenu kāpumu un grīļīgo sociālās aprūpes sistēmu. Daudzi krievi runā angliski un dodas ārzemju ceļojumos, un ir pārliecinājušies, ka Krievijā valdošā korupcija ir relatīva anomālija.

Tomēr, neraugoties uz Krievijas ielās valdošo noskaņojumu, valstī pašlaik nav redzamas alternatīvas V. Putinam. Neskatoties uz dažādiem opozicionāru līderiem, pašlaik Krievijā nav īsta Nelsona Mandelas vai Vāclava Havela. Īstermiņā tas nenoliedzami ir izdevīgi V. Putinam, tomēr nesaskaņas opozīcijas rindās ilgtermiņā palīdzēs tai attīstīties, ļaujot nobriest tās līderiem.

Turpmākie mēneši Krievijā būs vētrains periods. Galvenā demonstrantu prasība ir godīgu vēlēšanu nodrošināšana – svarīgs tiesiskas valsts iekārtas aspekts. To Krievija nekad nav mēģinājusi, tāpēc pienācis laiks, kad tā to izdara, noslēdz Businesweek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto daļu mazumtirgotājs SIA «Inter Cars Latvija» 2017. gadā strādājis ar neto apgrozījumu 89,949 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,743 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn SIA «Inter Cars Latvija» apgrozījums pieauga par 13,930 miljoniem eiro jeb 18,3%, bet uzņēmuma tīrā peļņa pieauga par 20,5%.

Uzņēmums 2017. gadā saglabāja līderpozīcijas autodaļu tirdzniecības nozarē, sacīts «SIA Inter Cars Latvija» gada pārskatā. Apgrozījuma pieaugumu par 11,7 miljoniem eiro nodrošināja tirdzniecības pieaugums Latvijā, bet preču tālākpārdošana uz radniecīgajām sabiedrībām Lietuvā un Igaunijā palielināja apgrozījumu par 2,2 miljoniem eiro.

SIA «Inter Cars Latvija» gada pārskats liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi Latvijā pagājušajā gadā veidoja 49,182 miljonus eiro, preču tālākpārdošana uz Lietuvu ienesa 30,271 miljonu eiro, bet uz Igauniju - 9,597 miljonus eiro. Uzņēmums tirgo preces tālākpārdošanā arī uz citām valstīm, taču izņemot Poliju, no kuras ieņēmumi pērn veidoja 833 tūkstošus eiro, tālākpārdošana uz citiem tirgiem ir maznozīmīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: Krievijas problēma ir vēlme izmaiņas sasniegt uzreiz

Jānis Rancāns, 16.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas premjers Vladimirs Putins nācis klajā ar manifestu, kurā skaidrojis, kāpēc izvēlējies no jauna kļūt par valsts prezidentu, noraidījis ātru politisku izmaiņu iespējamību un ilustrējis sevi kā līderi, kuram būs jāvada Krievija cauri sāpīgai «turbulences zonai», kas nesen ir sākusies, vēsta New York Times.

V. Putina manifests nopublicēts laikrakstā Izvestia, un tajā Krievijas iedzīvotāji aicināti piedalīties dialogā ar valsts varasiestādēm un pievērsta uzmanība vidusšķiras lomai. Manifestā arī pausts, ka V. Putins negatavojas uzsākt sarunas ar opozīcijas pārstāvjiem, kuriem esot «skaidras vīzijas trūkums».

Krievijas premjers norāda, ka problēma, kas atkārtojas Krievijas vēsturē, ir vēlme izmaiņas sasniegt revolūcijas ceļā pretēji secīgai attīstībai. «Ne tikai Krievijas, bet arī visas pasaules pieredze liecina par tādu lēcienu kļūmīgiem rezultētiem,» akcentē V. Putins.

V. Putins arī uzsver, ka jauni līderi būs tieši tikpat uzņēmīgi pret korupciju, «parazītismu» un stagnāciju – problēmām, kas ir hroniskas Krievijas varasiestādēm. «Jebkurā izdevīgā mirklī iekārtas gāzēji mūsu acu priekšā kļūst par «pašapmierinātiem džentlmeņiem», kuri pretojas visām izmaiņām un greizsirdīgi aizstāv savu statusu un privilēģijas,» raksta V. Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija atzinīgi vērtē Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā

LETA--AFP, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Putins paziņo par atkārtotu kandidēšanu uz Krievijas prezidenta amatu

LETA--AFP, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins varētu atbalstīt militāras operācijas pret Sīriju

Jānis Rancāns, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis ASV un tās sabiedrotos saistībā ar iespējamu uzbrukumu Sīrijai, norādot, ka tā būs agresija.

Vienlaikus Krievija varētu piekrist ANO rezolūcijai, kas pilnvarotu militārus pasākumus pret Sīriju, ja režīma atbildība ķīmisko ieroču pielietošanā tiktu pilnībā un neapšaubāmi pierādīta, sarunā ar AP norādījis V. Putins.

Ir absurdi uzskatīt, ka Bašara Al Asada valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus situācijā, kad gūst virsroku pret nemierniekiem, paudis V. Putins. «Saskaņā ar mūsu redzējumu, ir absurdi uzskatīt, ka [Sīrijas] bruņotie spēki, kas šobrīd pārgājuši uzbrukumā un daudzās vietās ir ielenkuši un «piebeidz» tā sauktos nemierniekus, šādos apstākļos izmantotu aizliegtos ķīmiskos ieročus, labi zinādami, ka tas kļūtu par iemeslu ārvalstu spēka izmantošanai,» klāstīja Krievijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m2 lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot spēcīgu filiāļu tīklu, SIA Inter Cars Latvija ieņem nozīmīgu vietu auto rezerves daļu tirdzniecības jomā

Auto rezerves daļu mazumtirgotājs SIA Inter Cars Latvija kāpinājis apgrozījumu no 1,3 milj. eiro 2011. gadā līdz 55,5 milj. eiro 2015. gadā. Šīs iespaidīgās izaugsmes dēļ uzņēmums ir iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Esam multi zīmolu kompānija, kas tirgo dažādu zīmolu viena veida produktu. Ar to atšķiramies no citiem uzņēmumiem, kas savā klāstā uztur vienu zīmolu no dažādām preču grupām. Aplēses liecina, ka šogad apgrozījums sasniegs 70 milj. eiro, iespējams, tas pietuvosies 80 milj. eiro slieksnim,» stāsta SIA Inter Cars Latvija vadītājs, valdes loceklis Kaspars Viļumsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: Kipra apliecina investēšanas riskantumu Rietumvalstīs

Jānis Rancāns, 09.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenās finanšu problēmas Kiprā Krievijas investoriem demonstrējušas to, cik riskanti un nedroši var būt ieguldījumi Rietumu finanšu institūcijās, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins.

«Jo vairāk jūs savu valstu finanšu institūcijās vēršaties pret ārvalstu investoriem, jo labāk mums. Tas tāpēc, ka iebiedētie un aizvainotie nāks pie mūsu finanšu institūcijām un naudu turēs mūsu bankās,» sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ARD sacīja V. Putins.

Uz jautājumu, vai Maskavu saniknojusi Eiropas Savienības nevēlēšanās lūgt palīdzību Krievijai Kipras jautājumā, lai gan salas finanšu sabrukums ietekmēja daudzus Latvijas kaimiņvalsts iedzīvotājus, V. Putins norādīja, ka nav saniknojusi.

«Tieši pretēji. Zināmā mērā es esmu apmierināts, tāpēc, ka šie notikumi demonstrēja to, cik riskanta un nedroša ir investīciju veikšana Rietumvalstu finanšu institūcijās,» klāstīja Krievijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas vēsturnieks: Putinu var apturēt tikai sankcijas, tomēr viņa dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas

LETA, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo termiņu Krievijas prezidenta amatā sācis V. Putins. Pirmdien notikušās svinīgas ceremonijas laikā V. Putins nodeva zvērestu un tādējādi aizsāka savu darbību prezidenta amatā.

Premjera amatam V. Putins izvirzīja līdzšinējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. V. Putins jau bija Krievijas prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Pirms V. Putina inaugurācijas norisnājās apjomīga protesta demonstrācija, kā arī izraisījās sadursmes starp policiju un protestētājiem.

Db.lv jau vēstīja, ka martā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem

BNS/INTERFAX, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 3,8 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Lumi Capital" paplašinājis Plieņciema loģistikas centru Mārupē.

Jaunās noliktavu telpas 6300 kvadrātmetru platībā ir nodotas nomniekam – uzņēmumam "Inter Cars", kas nodarbojas ar automašīnu rezerves daļu vairumtirdzniecību un uz ilgtermiņa līguma pamata telpas nomāja jau iepriekš.

"Loģistikas kompleksa paplašināšanas laikā ņēmām vērā visas pastāvīgā nomnieka intereses un vajadzības, kā arī dominējošās tendences loģistikas pasaulē. Esam gandarīti par paveikto – komplekss ir plašs, moderns, tam ir lieliska atrašanās vieta, un esam droši, ka īpašuma vērtība pieaugs un ieguldījumi atmaksāsies," stāsta "Lumi Capital" vadošais partneris Raiko Uri.

Būvdarbus veica "Mapri Ehitus OÜ" meitasuzņēmums Latvijā "Mapri Būve", un darbi sākās pagājušā gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Inter Cars Latvija četrkāršo apgrozījumu

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Inter Cars Latvija neto apgrozījums pērn audzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 34,266 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Savukārt 2013. gadā tas apgrozīja teju astoņus miljonus eiro. Ievērojami ir kāpusi arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas - Inter Cars Latvia 2014. gadā nopelnīja 564,005 tūkstošus eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2013. gadā.

SIA Inter Cars Latvija pamatnodarbošanās ir auto daļu mazumtirdzniecība.

Uzņēmuma vadība ziņo, ka līdz aizvadītā pārskata gada beigām uzņēmuma tirdzniecības apjoms, kā arī sadarbības partneru skaits, ir nozīmīgi pieaudzis.

Auto daļu mazumtirgotājs Inter Cars Latvija, izmantojot mātes uzņēmuma atbalstu, šajā gadā plāno atvērt vēl divas jaunas tirdzniecības vietas Valmierā un Jelgavā, tādējādi būtiski palielinot apgrozījumu, kā arī radot jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volvo spiedīs gāzi grīdā ar piecu miljardu investīcijām Zviedrijā

Gunta Kursiša, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volvo Cars grasās ieguldīt aptuveni piecus miljardus ASV dolāru ražošanas attīstībā Zviedrijā, pirmdien paziņojusi kompānija.

Investīcijas Zviedrijas ražotnēs būs aptuveni puse no 70 miljardu Zviedrijas kronu jeb 10,5 miljardu ASV dolāru kopējā investīciju apjoma, ko plānots veikt laikā no 2011. līdz 2015. gadam.

Daļa Zviedrijā paredzēto investīciju tiks novirzītas ražošanai Torslandā (Torslanda), kas atrodas Zviedrijas rietumos, bet daļa – ražotnēm Olofstromā (Olofström) un Skvodē (Skövde).

Jau rakstīts, ka šā gada oktobrī uz laiku tika apturēta Volvo Cars ražošana Torslandē. Kompānija norādīja, ka šāds lēmums tika pieņemts saistībā ar situāciju automobiļu tirgū, sevišķi Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars Corp., kas pieder Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group, plāno iegūt vienu miljardu dolāru (932,3 miljonus eiro), pārdodot priekšrocību akcijas pirms iespējama akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), ceturtdien ziņoja laikraksts Wall Street Journal.

Laikraksts norāda, ka Volvo Cars par akciju iegādi vērsies pie vairākiem Ķīnas investoriem, tostarp valsts ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla uzņēmumiem.

Mediji jau vairākus mēnešus spekulējuši par iespējamu Volvo Cars IPO, dažādiem avotiem runājot par akciju kotēšanu Honkongā, Stokholmā vai Londonā.

Zviedru finanšu laikraksts Dagens Industri, atsaucoties uz banku nozares informācijas avotiem, janvārī vēstīja, ka uzņēmuma vērtība sasniegusi gandrīz 1,5 miljardus eiro.

Kā ziņots, Volvo Cars tīrā peļņa pērn sasniedza 5,94 miljardus kronu (633 miljonus eiro), un tas ir par 90% vairāk nekā 2015.gadā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja tirdzniecības apjoma kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Investējot 500 miljonus dolāru, Volvo Cars ASV būvēs rūpnīcu

LETA/AFP, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas autoražotājam Zhejiang Geely Holding Group piederošais Zviedrijas autobūves uzņēmums Volvo Cars pirmdien paziņoja, ka Dienvidkarolīnas štatā tiks būvēta ASV pirmā kompānijas automašīnu montāžas rūpnīca.

Kompānija norāda, ka pirmā automašīna no šīs ražotnes izripos 2018.gadā un paredzēts, ka rūpnīca spēs saražot 100 000 automobiļu gadā.

Šīs rūpnīcas izveidē Volvo Cars investēs 500 miljonus dolāru (445,6 miljonus eiro). Volvo Cars, kas ASV tirgū atrodas kopš 1955.gada, jau marta beigās paziņoja, ka ASV būvēs uzņēmuma pirmo rūpnīcu, lai palielinātu savu daļu šajā tirgū, kas pērn veidoja mazāk nekā 0,4%.

Jaunajā rūpnīcā paredzēts nodarbināt līdz 4000 cilvēku. Volvo Cars šobrīd pieder divas rūpnīcas Eiropā un divas Ķīnā.

Geely Zviedrijas autoražotāju 2010.gadā iegādājās no ASV autobūves koncerna Ford Motor Co..

Komentāri

Pievienot komentāru