Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.
Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.
Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.
Organizācijas rīkotās izdevēju, grāmatvežu, autoru tikšanās laikā ar VID un VSAA amatpersonām noskaidrojies, ka, piemēram, “no 2022. gada līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā ar autoriem būs jāslēdz uzņēmuma līgumi, kas, kā noskaidrojās seminārā, būs reģistrējami un pārtraucami saskaņā ar Darba likuma noteikumiem! Lielākajās izdevniecībās ārštata autoru ir vairāki simti mēnesī, tas nozīmē, ka katru mēnesi izdevējam caur reģistrēšanu VID EDS sistēmā faktiski ir jāpieņem darbā un jāatlaiž simtiem autoru!”.
Vēl vairāk – kā norādīts vēstulē, ar šādu pielāgotu risinājumu valsts faktiski rosina krāpties, piemēram, gadījumā, ja autors iesniedz publicēšanai darbu (piemēram, tekstu, fotogrāfiju utt.), kas radīts ievērojamu laiku iepriekš. Arī šai gadījumā ir jāslēdz uzņēmuma līgums, tikai nav saprotams, uz kādu periodu – uz stundu, dienu vai mēnesi. Vēstulē cita starpā arī akcentēts, ka 39 000 autoru (pēc VID datiem) tiek nostādīti neapskaužamā situācijā, jo viņiem jāapgūst grāmatvedība, citādi tie nespēs orientēties sarežģītajā nodokļu administrēšanā. Liela daļa būs spiesta konfliktēt ar VID un maksāt soda naudas, jo nemācēs pareizi administrēt savus nodokļus, viņiem noteikti būtiski samazināsies ienākumi, jo izdevējiem nav iespēju papildus nopelnīt/kompensēt autoru izmaksu pieaugumu, kas sasniegs vismaz 31%. Tad jautājums – kāda lielā ieguvuma vārdā tiek rīkota tāda reforma, kas faktiski rada vien problēmu problēmas galā?
Finanšu ministra solītā sociālā nodrošinājuma vecumdienās visiem vārdā? Nebūsim naivi – tas izskatās pat mazāk ticams nekā komunistu savulaik arī solītā saulainā nākotne. Kāpēc tāds apgalvojums? Jo cilvēkiem un uzņēmumiem vispirms jāizdzīvo līdz tai saulainajai nākotnei.
Jau tagad ir skaidrs, ka vispirms jau reģionālie laikraksti līdz gada beigām nenodzīvos, ja šovasar tiks ieviesti papildu nodokļi vai sarežģītāka nodokļu administrēšana to autoriem. Protams, daļu autoru zaudēs arī nacionāla mēroga preses izdevumi. Daudzi radoši cilvēki atkal būs spiesti pamest Latviju, sajūtoties nevajadzīgi savai valstij. Un būtiskākais – visas šīs organizācijas vēršas ne jau pret nodokļu maksāšanu kā tādu, tās vēršas pret aplamu kārtību, kādā valsts mēģina turpmāk iekasēt nodokļus par radošu darbu.
To pauž arī preses izdevēji: “Ja reformas mērķis ir uzlabot autoru sociālo nodrošinājumu, tad vienkāršāk ir palielināt pie esošās sistēmas 5% sociālo nodokli, piemēram, par vēl 3% un pārdalīt jau esošo IIN pēc proporcijas 20% IIN un 80% VSAOI. Šāds risinājums ir paceļams autoratlīdzību izmaksātājiem, nesamazina autoru ienākumus un neprasa vispār nekādus papildu administratīvos resursus nedz privātajam sektoram, nedz VID. Ja reformas mērķi ir citi – samazināt ienākumus radošajām personām, strauji palielināt izdevumus masu medijiem, lai rezultātā daudzus piespiestu likvidēties, kā arī papildus noslogot VID resursus, tad, protams, šāda reforma būs efektīvs līdzeklis.”
No tā, vai paliks spēkā reformas uzsākšanas datums, vai arī tomēr uz nepilnību novēršanas laiku tiks ar to iepauzēts, tad arī varēsim spriest par reformas īstenotāju patiesajiem mērķiem.